JAUNUMI

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 9.martā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā virzīt Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu. Kā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai likumprojekts paredz iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem izmantot vienpusēju zemes izpirkuma tiesību. Ja šādu iespēju iedzīvotāji neizmantotu, saglabātos līdzšinējās piespiedu nomas attiecības, neizslēdzot iespēju vienoties par citiem nosacījumiem. Lai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varētu uzsākt dalītā īpašuma izbeigšanas procedūru, likumprojekts paredz vienkāršot lēmuma pieņemšanas mehānismu. “Par” būtu jānobalso vairāk nekā pusei no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Pēc tam katram dzīvokļa īpašniekam jāveic savas izpirkuma cenas daļas samaksa, kas atkarīga no zemes kadastrālās vērtības, izpērkamās zemes platības, dzīvojamās mājas lieluma un konkrētā dzīvokļa platības. Paredzēts, ka zināms ieguldījums šajā procesā būs jāsniedz arī valstij un pašvaldībām. Valsts zemes dienests būtu atbildīgs par izpērkamās zemes noteikšanu un kadastrālo uzmērīšanu, kā arī paziņojumu nosūtīšanu iedzīvotājiem, savukārt zvērināti tiesu izpildītāji rūpētos...

Otrdien, 8. martā, notikušajā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika pārrunāti vairāki būtiski jautājumi saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) jau paveikto un turpmāko rīcību korupcijas risku mazināšanā un novēršanā. VID uzskata, ka tā ir nodokļu maksātājiem svarīga informācija un vēlas precizēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pausto informāciju. VID kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par iespējamo poligrāfa jeb melu detektora izmantošanu iespējamo negodprātīgo VID darbinieku pārbaudēm. VID apgalvo, ka tāda metode no VID vadības puses nekad nav tikusi un arī šobrīd netiek nedz vērtēta, nedz pieļauta. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, atbildot uz Imanta Parādnieka kunga jautājumu, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norādīja, ka viņa ir informēta par finanšu ministres sarunu ar ASV vēstniecības pārstāvjiem, kuri no savas puses ir apliecinājuši gatavību uzrunāt ASV nodokļu administrāciju, lai tā nepieciešamības gadījumā sniegtu atbalstu Latvijas nodokļu administrācijai. Tādēļ trešdien, 9.martā, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone tikās...

Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi №136 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Zvejas flotes modernizācija»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi №133 «Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 9.martu.

Liepājas pilsētas domes 2016.gada 28.janvāra saistošie noteikumi №1 «О порядке предоставления льгот по налогу на недвижимость в городе Лиепае в 2016 году»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.martu.

Otrdien, 8.martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti MK noteikumu projektu grozījumi, kas attiecas uz akcīzes nodokļa nodrošinājumiem, akcīzes preču aprites kārtību un akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu aizpildīšanas kārtību. Grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem nosaka akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma piemērošanas kārtību karsējamajai tabakai, tajā skaitā arī gadījumus, kad nodrošinājums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot, akcīzes nodokļa maksātājam var samazināt nodrošinājuma lielumu. Tā kā karsējamā tabaka ir jauns produkts tabakas izstrādājumu aprites tirgū, kā arī tai ir specifisks izmantošanas veids, netiek prognozēta strauja tirgus palielināšanās un lieli realizācijas apjomi. Līdz ar to, lai jau sākotnēji neradītu lielu administratīvo slogu komersantiem, karsējamā tabaka ir iekļaujama to tabakas izstrādājumu grupā, kuru apritei atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā piemērojams akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums - 14 220 eiro. Grozījumi paredz arī vienādot normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus attiecībā uz mazo alkoholisko dzērienu darītavu definīciju, piemērojot vispārējā nodrošinājuma minimālo lielumu - nosakot, ka absolūtā alkohola...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka no 2016.gada 1.maija kļūs piemērojams Savienības Muitas kodekss (regula Nr.952/2013) (turpmāk – SMK), kas aizstās šobrīd spēkā esošo Muitas kodeksu (regula Nr.2913/92). SMK Deleģētā regula (2015/2446) (turpmāk - DA) un Īstenošanas regula (2015/2447) (IA) aizstās spēkā esošā Muitas kodeksa Īstenošanas noteikumus (regula Nr.2454/93). Pārejas periodā, kamēr vēl nav ieviestas vai atjauninātas SMK paredzētās muitas sistēmas, jāņem vērā arī pārejas perioda Deleģētās regulas (turpmāk – TDA) nosacījumi. TDA šobrīd ir projekta stadijā, to plānots publicēt marta beigās. Līdz ar SMK, DA, IA un TDA ieviešanu no 01.05.2016. vietējās muitošanas procedūra tiks aizstāta ar līdzīgu muitas vienkāršojumu - ieraksts deklarētāja reģistros (entry in the declarants records) (EIDR). Informācija par šobrīd spēkā esošo vienkāršoto procedūru atļauju derīgumu un izmantošanu pārejas periodā no 01.05.2016., kā arī EIDR pamatnosacījumiem pieejama VID mājas lapas sadaļā Ieraksts deklarētāja reģistros. VID vērš uzmanību, ka šobrīd spēkā esošās vienkāršoto procedūru atļaujas vietējai muitošanai ievešanas procedūrām (laišana...

Ir noteikts maksimums nodevai, ko pašvaldības var prasīt no elektronisko sakaru būvniecības ierosinātājiem par attiecīgas būvatļaujas saņemšanu vai būvniecības ieceres akceptu. To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas, kas otrdien, 8. martā, tika pieņemti valdībā. Šobrīd pašvaldības savos saistošajos noteikumos ir iekļāvušas dažādus regulējumus nodevas apmēram par sakaru infrastruktūras būvatļaujas saņemšanu noteikšanai - bez jebkāda nodevas apmēra limita. SM, analizējot pašvaldību saistošos noteikumus, kas regulē būvatļaujas saņemšanu, ir secinājusi, ka daļa no būvvaldēm nodevu aprēķina atkarībā līnijas garuma un šādos gadījumos nodevas apmērs dažkārt sasniedz 1000 un pat 10 000 eiro. Grozījumi paredz, ka nu tā vairs nedrīkstēs būt lielāka par 500 eiro, bet nodevas apmērs par būvniecības ieceres akceptu elektronisko sakaru tīkla pievada ierīkošanai vai būvniecībai nedrīkstēs pārsniegt 20 eiro. Savukārt, nodevas maksimālā apmēra ierobežošana līdz 20 eiro elektronisko sakaru pievadu būvniecībai vai ierīkošanai varētu veicināt komersantu interesi veidot „pēdējās...

Otrdien, 8. martā, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi vairākos likumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Likumprojekti izstrādāti, lai nodrošinātu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju izpildi. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā pilnveidos finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības normatīvo vidi un nodrošinās iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) veikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku liela apjoma pārbaudes saīsinātos termiņos un specifiskās jomās. Tādējādi FKTK būs tiesības pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākumu veikt savas darbības pārbaudi, iesaistot trešo personu. Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz trīs būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, tiek pilnveidots sankciju režīms, palielinot to apmēru par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Otrkārt, likumprojekts paredz par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai izvirzīt tādas pašas profesionālās kvalifikācijas atbilstības prasības, kādas ir izvirzāmas risku direktoram, iekšējā audita dienesta vadītājam un...

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 7.marta rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" pieteikums par Valsts darba inspekcijas lēmuma atcelšanu saistībā ar 2012.gada janvārī notikušu nelaimes gadījumu darbā. AT lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību pieņēmusi, jo apelācijas instances tiesa ir vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējusi lietā būtiskos apstākļus un pareizi interpretējusi lietā piemērojamās tiesību normas. AT ieskatā, darba devējam ir pienākums ne tikai nodrošināt darba aizsardzības sistēmu, bet, saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 5.panta otro daļu, ir pienākums nodrošināt arī darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Administratīvā apgabaltiesa ar 2015.gada 11.jūnija spriedumu atzina, ka notikušais nelaimes gadījums ir sekas tam, ka MAS "Liepājas metalurgs" nebija pienācīgi veikti darba aizsardzības pasākumi, jo pieteicēja kā darba devēja nebija nodrošinājusi, ka darba vietā nebūtu iespējama piekļuve bīstamai zonai bez atbildīgās personas ziņas, konstatējamas nepilnības darba drošības instrukciju saturā un instruktāžu veikšanā,...

Lai elektroniskā vidē nodrošinātu ērtu un drošu oficiālo saziņu un dokumentu apriti starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem, no 2018.gada valstī sāks darboties oficiālā elektroniskā e-adrese. To paredz Oficiālās elektroniskās adreses likumprojekts, kuru Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 8.martā, konceptuāli atbalstīja. Šāda adrese būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē, lai ar portāla www.latvija.lv starpniecību personas varētu no valsts iestādēm saņemt oficiālo korespondenci, kā arī sazināties tūlītēji. Uzņēmējiem un valsts iestādēm oficiālās elektroniskās adreses izmantošana būs obligāta, bet fiziskās personas to varēs izvēlēties brīvprātīgi, deputātiem sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Patlaban oficiālā saziņa ir piesaistīta personas deklarētajai dzīvesvietas adresei, bet arvien vairāk uzņēmēju un iedzīvotāju izvēlas elektronisko saziņu. Patlaban valsts iestādes ir spiestas veidot individuālus risinājumus drošai e-dokumentu sūtīšanai. Tādējādi iedzīvotājiem nav vienas pastkastītes oficiālai saziņai, bet ir daudzas, norādījuši likumprojekta autori. Lai izveidotu e-adresi, personai būs jāpieslēdzas savā...

Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi №135 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumos №290 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Zvejas ostas un izkraušanas vietas»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi №128 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumos №107 «Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumi №131 «Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 5.martu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi", kurā sniedz metodisku palīdzību fiziskajām un juridiskajām personām, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas un nosakot ienākuma veidus, kas netiek ietverti gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Regulējumu šai jomā noteic arī Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Metodiskajā materiālā apskatīti ar IIN neapliekamo ienākumu veidi, Paziņojuma par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniegšana VID, kā arī neapliekamo ienākumu deklarēšanas pienākums. Bez lielākoties jau zināmajiem ienākumu veidiem, kas netiek aplikti ar IIN, minēti arī varbūt līdz šim mazāk zināmie, piemēram, summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,04 euro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī; vietējos konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un...