JAUNUMI

Vakar, 4. februārī, Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas saskaņo normatīvo aktu ar spēkā esošā jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normām. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 3.panta piektā un septītā daļa paredz pienākumu gada pārskatu attiecīgajos gadījumos (piemēram, ja kapitālsabiedrības pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā) sagatavot atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu. Ņemot vērā minēto, likuma 4.panta pirmajā daļā ir iekļauta atsauce uz minētajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. 16.Starptautiskais grāmatvedības standarts “Pamatlīdzekļi” paredz iespēju pamatlīdzekļa uzskaites vērtībā iekļaut aplēstās nojaukšanas un likvidācijas, kā arī tā atrašanās vietas atjaunošanas izmaksas. Savukārt Latvijas normatīvie akti grāmatvedības jomā šādu iespēju nepieļauj. Lai novērstu situāciju, kad atkarībā no piemērotā grāmatvedības uzskaites veida ir iespējams atšķirīgs nodokļa apmērs, likuma 13.panta 2.1daļā tiek atrunāts, ka...

Lai panāktu mieru vai novērstu starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas, novērstu kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai, kā arī cīnītos pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu, un novērstu tādu darbību attaisnošanu vai aicināšanu uz tādām darbībām, kas vērstas pret minētajiem mērķiem, Latvija turpmāk varēs noteikt nacionālās sankcijas. To paredz ceturtdien, 4.februārī, Saeimas trešajā galīgajā lasījumā pieņemtais Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas vai nosakot nacionālās sankcijas, likuma projekta anotācijā norādījuši tā autori Ārlietu ministrijā. Likums paredz, ka Latvija varēs noteikt finanšu ierobežojumus, civiltiesiskos ierobežojumus, ieceļošanas ierobežojumus, kā arī stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumus un tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus. Nacionālās sankcijas varēs noteikt Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu....

Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem cilvēkiem, lai šajās profesijās nodarbinātie varētu saņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. Paredzēts, ka minimālais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā nevarēs būt mazāks nekā 10 gadi. Tas nozīmē - ja cilvēks savā darba mūžā ir strādājis kādā no speciālajām profesijām kopumā 10 gadus, viņam būs tiesības izņemt privātajā pensiju shēmā uzkrāto papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. Speciālās profesijas ir profesijas, kas ir pakļautas kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiski veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības un veselības apdraudējumam (riskam). Piemēram, dzelzceļa, aviācijas, jūrniecības, ražošanas, izglītības u.c. jomās. Plānots, ka nodarbinātības periodu cilvēks varēs apliecināt ar darba grāmatiņu (darba līguma grāmatiņu), darba līgumu, darba devēja izziņu, Latvijas Valsts arhīva izziņu, tiesas nolēmumu un citiem nodarbinātības ilgumu apliecinošiem dokumentiem. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 4.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē...

Maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz, sākot ar šī gada 1.septembri. To paredz grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas ceturtdien, 4.februārī, Saeimā pieņemti galīgajā lasījumā. Iepriekš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā lemjot par grozījumu virzību, komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs uzsvēra, ka "šis plānots kā pagaidu regulējums, lai Saeima tālāk varētu sagatavot un pieņemt grozījumus likumā, kas nodrošinātu maksātnespējas procesa administratoriem, kuri praktizē arī kā advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, ņemot vērā Satversmes tiesas nolēmumus visās lietās, kas ierosinātas saistībā ar advokātu profesionālās darbības garantijām." Grozījumi likuma pārejas noteikumos noteic, ka maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir advokāti, valsts amatpersonas deklarācijas, stājoties amatā, būs jāiesniedz, sākot no 2016.gada 1.septembra. Satversmes tiesa savā spriedumā norādījusi, ka maksātnespējas procesa administratoriem, kuri praktizē arī kā advokāti, patlaban kā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi nenodrošina viņu profesionālās darbības garantijas un advokātu darbības...

Lai nodrošinātu visām augstskolām vienlīdzīgas tiesības īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas, tai skaitā studiju programmas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai reglamentētajās profesijās, ceturtdien, 4.februārī, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu". Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādātajā likumprojektā vārdu "universitāte" paredzēts aizstāt ar vārdu "augstskola". "Spēkā esošā likuma redakcija ierobežo atsevišķu augstskolu tiesības īstenot studiju programmas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai reglamentētajās profesijās. Piemērs tam ir Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, kas īsteno Arhitektūras studiju programmu. Likumā steidzami nepieciešami grozījumi, lai nodrošinātu visām augstskolām līdzvērtīgas tiesības īstenot attiecīgās studiju programmas," iepriekš uzsvēra par likuma grozījumiem atbildīgās Izglītības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tas Saeimā jāizskata vēl otrajā - galīgajā - lasījumā.

Ceturtdien, 4.februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Civilprocesa likuma (CPL) grozījumus, kas samazina un samēro valsts pienākumu privāttiesiskos strīdos tiesā uz nodokļu maksātāju rēķina nodrošināt obligātu bezmaksas tulka pakalpojumus visām civilprocesā iesaistītajām fiziskajām personām. No 31.jūlija līdz šim paredzētais beznosacījuma valsts pienākums nodrošināt tulku tiks nodrošināts tikai tām fiziskajām personām, kas civillietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību vai ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Kā uzsvēra CPL grozījumu iesniedzējs tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, šādi CPL grozījumi paaugstinās tiesu procesa efektivitāti civillietās un samazinās tiesvedības termiņus. Atteikšanās no obligātās tulku piesaistes paātrinās tiesvedību civilprocesā un veicinās attiecīgās tiesas tulku piesaisti kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu procesā, atzīst tieslietu ministrs. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone norāda, ka sociāli maznodrošinātām personām tiek saglabāta bezmaksas tulka palīdzība, taču citiem lietas dalībniekiem būs pašiem jāuzņemas tulka izdevumi, kā arī akcentē, ka jaunais normatīvais regulējums vienlaikus paredz tiesiskās aizsardzības līdzekli, lai novērstu negodprātīgu tiesību izmantošanu, pieaicinot tulkus, proti, tiesa varēs...

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 4.februārī, akceptēja jaunu saistošo noteikumu projektu par kārtību, kā Rīgas pašvaldība īstenos pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju. Tie nosaka pirmsskolas vecuma bērnu reģistrācijas kārtību, to, kā bērns tiek nodrošināts ar vietu pašvaldības izglītības iestādē un kādā veidā pašvaldība līdzfinansē privāto bērnudārzu pakalpojumus. Jauns saistošo noteikumu projekts tika sagatavots tāpēc, ka ir stājušies spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka, ka pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajam bērnudārzam arī tajos gadījumos, ja bērnam rakstveidā tiek piedāvāta vieta pašvaldības izglītības iestādē, kurā viņš ir reģistrēts uzņemšanai, bet bērna vecāki vai likumīgais pārstāvis no tās atsakās. Bērnu reģistrēt rindā uz pašvaldības bērnudārzu var gan elektroniski Rīgas pilsētas elektronisko pakalpojumu portālā: www.eriga.lv, gan ierodoties klātienē reģistrācijas vietās, piemēram, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā. Vecāki vai bērna likumiskie pārstāvji var izvēlēties līdz trim pašvaldības izglītības iestādēm, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmu. Saistošajos noteikumos noteikta arī bērnu uzņemšanas kārtība pašvaldības izglītības...

Saeima ceturtdien, 4.februārī, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuriem paredzēts paplašināt pārbaudāmo cilvēku loku, kas saistīti ar politiski nozīmīgām personām, kā arī precizēt to personu loku, kas uzskatāmas par politiski nozīmīgām personām. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma projektu, kas Latvijai dos tiesības noteikt nacionālās sankcijas. Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši mūsu valsts starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm. Izskatīšanā galīgajā lasījumā darba kārtībā ir arī grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" , kas nepieciešami, lai nodokļu administrācija varētu iegūt informāciju un kontrolēt darījumus ar ofšoru kompānijām. Otrajā lasījumā deputāti lems par likuma "Par nodokļiem un nodevām" izmaiņām, kas paredz ieviest valsts nodevu par iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecības izsniegšanu, kā arī par psihologa un psihologa-pārrauga (supervizora) reģistrāciju un sertifikāta izsniegšanu. Konceptuāli pirmajā lasījumā deputāti skatīs trīs likumprojektus par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu sabiedrības...

Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, šajā reģionā papildu teritorijām tiks piešķirts speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss. Tas paredzēs nodokļu atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Par to vakar, 3. februārī, vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, atbalstot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu. Likums noteiks SEZ izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību. Līdzīga kārtība šajā reģionā jau patlaban noteikta Rēzeknes SEZ teritorijām. Šajā speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, šodien sēdē deputātiem sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Valdībai būs jānosaka Latgales SEZ teritorija, kuras kopējā platība nepārsniegtu piecus procentus no Latgales reģiona teritorijas, teikts likumprojektā. Tās būs noteiktas teritorijas Latgales novados un pilsētās, norādījuši likumprojekta autori. Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek aktualizēts šīs zonas teritoriju saraksts, jo tas varēs mainīties atkarībā no komersantu pieprasījuma. Likumā noteikts termiņš, ka...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Finanšu policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess, kas saistīts ar Latvijas televīzijas (LTV) raidījumā publiski izskanējušās informācijas pārbaudi. Kriminālprocess uzsākts 2016.gada 3.februārī par Krimināllikuma XIX. nodaļā paredzēto iespējamo noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmēm, un tā ietvaros, ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, tiks pārbaudītas sākotnēji izvirzītās divas versijas. Pirmā no tām ir saistīta ar pieņēmumu, ka, iespējams, notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā ar tai sekojošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Otrā versija, ka līdzekļi, par kuriem iegādāti Latvijas televīzijas raidījumā minētie nekustamie un citi īpašumi ir iegūti, iespējams, izdarot noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā. Minētā kriminālprocesa izmeklēšanu veiks izmeklēšanas grupa četru finanšu policijas izmeklētāju sastāvā. Visas kriminālprocesuālās darbības notiks saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām, stingrā uzraugošā prokurora uzraudzībā. Ņemot vērā izskanējušās informācijas nopietnību un ar to saistīto plašo sabiedrisko rezonansi, Finanšu policijas pārvalde arī turpmāk regulāri informēs sabiedrību par izmeklēšanas gaitu un virzību.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar gandarījumu atzīmē, ka pēdējā gada laikā ir novērojama pozitīva tendence nodokļu strīdu risināšanā. Arvien vairāk nodokļu maksātāji izvēlas alternatīvu nodokļu strīdu risināšanas veidu, proti, slēdz vienošanās līgumus ar VID. Ja 2014.gadā tie bija 112 vienošanās līgumi, tad 2015.gadā - jau 405. Tādējādi ievērojami tiek ietaupīti gan nodokļu maksātāja, gan VID resursi, kas pretējā gadījumā tiktu patērēti ilgstošai tiesvedībai. Savukārt, valsts budžets līdz tam nodokļos nenomaksāto summu atgūst ātrāk nekā tas notiktu tiesvedības un parādu piedziņas procesā. Nodokļu maksātāja un VID Vienošanās līguma noslēgšana ir alternatīvs nodokļu strīdu risināšanas veids, lai izbeigtu tiesisku strīdu par datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai par konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Izvēloties slēgt vienošanās līgumu ar VID, nodokļu maksātājam ir iespēja samazināt kontroles pasākumu (audita vai datu atbilstības pārbaudes) rezultātā papildu aprēķinātos maksājumus budžetā - uzrēķinātā soda nauda un nokavējuma summa tiek daļēji...

Turpmāk uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) būs jāinformē par visiem darījumiem ar personām, kuras reģistrētas beznodokļu vai zemu nodokļu zonās, kā arī veic maksājumus nerezidentiem, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 3.februārī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli". Grozījumi paredz, ka nodokļa maksātājam par nerezidentam izmaksātajām summām VID jāiesniedz informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātājs sniedz informāciju par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksājamām summām. Paredzēts, ka informācija būs jāsniedz arī tad, ja no maksājuma UIN nav jāietur, piemēram, par izmaksātajām dividendēm, procentu maksājumiem vai maksājumiem par intelektuālo īpašumu. Kārtību, kādā nodokļa maksātājs sniedz informāciju par nerezidentiem veiktajiem maksājumiem, kā arī par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksājamām summām, noteiks Ministru kabinets. Informācija VID būs jāiesniedz kopā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju. Izmaiņas likumā rosinātas, lai pilnībā ieviestu direktīvas par administratīvo sadarbību nodokļu jomā...

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 3.februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja trešajā galīgajā lasījumā, paredz ieviest administratīvo atbildību par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu. Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim 140–2100 eiro apmērā ar iespēju konfiscēt pārkāpuma izdarīšanas rīkus un valdes loceklim atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus. Saeima otrajā lasījumā jau atbalstījusi Krimināllikuma izmaiņas, kas paredz kriminālatbildību par “aplokšņu algas” izmaksu ievērojamā apmērā - tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. GRozījumi likumā arī paredz ieviest principu - tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk. Ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem. Plānots, ka jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī. Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 3.februārī, noslēdza darbu pie Enerģētikas likuma grozījumiem, nosakot gāzes tirgus principus ikvienam tirgotājam, kā arī tiesības mājsaimniecībām izvēlēties gāzes piegādātāju. Komisija lūgs Saeimu likuma izmaiņas, kas paredz īstenot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu, galīgajā lasījumā skatīt 11.februāra parlamenta sēdē, informē komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. "Konkurencei atvērts gāzes tirgus ir ļoti nozīmīgs Latvijas tautsaimniecībai un uzņēmējdarbībai kopumā. Izveidojot efektīvus nosacījumus dabasgāzes tirgum, tā būs iespēja tajā ienākt vairākiem gāzes piegādātājiem, tādējādi veicinot konkurenci šajā jomā. Tas būs ieguvums gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, un tirgus atvēršana nodrošinās stabilu un prognozējamu enerģētikas politiku," uzsver R.Naudiņš. Saeima jau 2014.gada martā galīgajā lasījumā pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredzēja gāzes tirgus atvēršanu, kā arī uzņēmuma "Latvijas Gāze" sadalīšanu. Patlaban Enerģētikas likums papildināts ar dabasgāzes tirgus nosacījumiem, paredzot, ka gāzes cenu noteiks tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Savukārt mājsaimniecībām būs iespēja to saņemt arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, ko...

Pirmdien, 8.februārī, plkst.15 Rīgas domes Īpašuma departamentā (R.Vāgnera ielā 5, 302. kabinetā) notiks seminārs, kurā visi interesenti ir aicināti noskaidrot aktuālos jautājumus un informāciju par iespēju pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Pieteikt dalību seminārā var līdz piektdienai, 5.februārim, plkst.15, uzrakstot e-pastu: [email protected] vai zvanot uz tālruņiem 67037208, 67848086, 67012433. Pieteikumā lūdzam norādīt savu vārdu, uzvārdu, kontakttālruni, kā arī īpašumu, kuru vēlaties pieteikt konkursam un aktuālo jautājumu. Atgādinām, ka no 1.februāra ir iespēja pieteikties Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai saņemšanai. Pieteikumus līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā var iesniegt līdz 11.martam. Projektu īstenošanas termiņš ir šā gada 15.novembris. Pieteikums jāiesniedz Rīgas domes Īpašuma departamentā, Riharda Vāgnera ielā 5, vai jānosūta pa pastu uz šo adresi. Līdzfinansējumu piešķirs konkursa kārtībā. Konkursa pieteikumus izvērtēs Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu, taču tas īpašniekam tiks piešķirts tikai pēc būvdarbu pabeigšanas un pieņemšanas. Līdzfinansējuma piešķiršanu administrēs Rīgas domes Īpašuma...