JAUNUMI

NUMURA INTERVIJA Ejam divus soļus uz priekšu, vienu atpakaļ. Saruna ar Daci Silavu–Tomsoni, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošo partneri JURISTA PADOMS Ar likumu ierobežo negodīgus mazumtirgotājus. Santa Dzenīte, zvērinātu advokātu biroja VARUL jurista palīdze Valdes locekļa atbildības dažādie aspekti. Una Petrauska, zvērinātu advokāti, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja Ieteikumi, gatavojot pirkuma līgumu. Karīna Ozerska, juriste, K. Ozerskas juridiskā prakse UZŅĒMUMU REĢISTRS Tuvojas termiņš pamatkapitāla pārreģistrācijai uz eiro. Indra Aužele, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja ATBILD JURISTS Atbildes uz lasītāju iesūtītiem jautājumiem. Gita Oškāja, zvērinātu advokātu biroja A. Kazačkovs un partneri zvērināta advokāte TIESU PRAKSE Brīvprātīgā darba izmantošana saimnieciskajā darbībā. Aleksandrs Ļeščinskis, zvērinātu advokātu biroja COBALT jurists Nozīmīgākie Eiropas Savienības tiesas spriedumi darbinieku norīkošanas jautājumos 2014.-2015. gadā. Natalja Mickeviča, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte DARBA AIZSARDZĪBA Valsts darba inspekcijas pārbaudi gaidot. Konsultē Baiba Puķukalne, Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja, galvenā valsts inspektore Žurnālu var abonēt...

Rīgas Domes 2016.gada 16.februāra saistošie noteikumi №190 «Grozījums Rīgas domes 2012.gada 14.augusta saistošajos noteikumos №183 «Speciāli pasažieru pārvadāšanai izgatavoto velosipēdu, kas paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas noteikumi Rīgas pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.martu.

Rīgas Domes 2016.gada 16.februāra saistošie noteikumi №189 «Grozījums Rīgas domes 2009.gada 8.decembra saistošajos noteikumos №42 «Par laikposma noteikšanu transportlīdzekļu kravas iekraušanai un izkraušanai apstāšanās un stāvēšanas aizlieguma ceļa zīmju darbības zonās»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.martu.

Jelgavas domes 2016.gada 18.februāra saistošie noteikumi №16 - 9 «Grozījumi Jelgavas pilsētas pašvaldības 2015.gada 12.novembra saistošajos noteikumos №15 - 19 «Sociālās palīdzības pabalstu un sociālo garantiju piešķiršanas noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.martu.

Jelgavas domes 2016.gada 18.februāra saistošie noteikumi №16 - 10 «Grozījumi Jelgavas pilsētas pašvaldības 2015.gada 12.novembra saistošajos noteikumos №15 - 20 «Jelgavas pilsētas pašvaldības pabalstu piešķiršanas noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.martu.

Liepājas pilsētas domes 2016.gada 28.janvāra saistošie noteikumi №1 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Liepājas pilsētā 2016.gadā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.martu.

Jau informējām, ka ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas vakar, 29. februārī, tika apspriests Ministru kabineta komitejā (tajā sākotnēji izskata tiesību aktu projektus, kurus institūcijas nav pilnībā saskaņojušas un par kuriem vēl nav panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē, tāpat likumprojekts vēl jāskata Saeimā). Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu 2014.gada 15.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2014/67/ES ietvertās normas attiecībā ar darbinieka nosūtīšanas jēdzienu, darba devēja pienākumiem, kā arī darbuzņēmēja (personas, kas ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi) atbildību par darba samaksas izmaksu darbinieka nosūtīšanas gadījumā, kā arī direktīvas 2014/66/ES par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros prasības. Atgādinām, ka vēl nesen Eiropas Savienības tiesas judikatūras spriedumi (Viking Line, Laval, Rüffert un Commission v Luxembourg lietās) izraisīja diskusijas starp Eiropas Savienības institūcijām, sociālajiem partneriem un zinātniekiem, pievēršoties vairākiem būtiskiem jautājumiem. Lai risinātu radušās problēmas un mazinātu neskaidrību, tika izstrādāta un pieņemta direktīva 2014/67/ES, kuras prasības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka saskaņā ar 2015.gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" no 2016. gada 1. marta tiek papildināts ar akcīzes nodokli apliekamo tabakas izstrādājumu klāsts ar jaunu preču veidu - karsējamo tabaku. Par karsējamo tabaku uzskata rūpnieciski apstrādātu tabaku, kas sagatavota, lai izdalītu nikotīnu saturošu tvaiku, neizmantojot degšanas procesu. Akcīzes nodokļa likme karsējamai tabakai ir 62 euro par 1000 gramiem karsējamās tabakas. Karsējamo tabaku nav jāmarķē ar akcīzes nodokļa markām. Lai veiktu darbības ar karsējamo tabaku, personai VID ir jāsaņem atbilstoša speciālā atļauja (licence), izņemot, ja jau ir attiecīgā speciālā atļauja (licence) darbībām ar tabakas izstrādājumiem. Personai, kas 2016.gada 1.martā veic darbības ar karsējamo tabaku, jāinventarizē pēc stāvokļa 2016. gada 1.martā tai piederošos karsējamās tabakas krājumus un 15 dienu laikā pēc inventarizācijas (ieskaitot inventarizācijas dienu) jāiesniedz VID inventarizācijas saraksts un akcīzes nodokļa aprēķins, aprēķinātais akcīzes nodokli jāiemaksā valsts budžetā līdz 2016.gada 15.aprīlim. Minētais akcīzes nodokļa samaksas termiņš...

Neskatoties uz saspringto ģeopolitisko situāciju reģionā, 2015.gadā Latvijas ekonomika turpināja augt un bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Kopš 2015.gada 2.ceturkšņa Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi ir palielinājušies un gada izaugsme bija 2,7%, secinājusi Gunta Piņķe, Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta eksperte. 2015.gadā turpināja augt iekšzemes pieprasījums. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicināja privātā patēriņa pieaugumu (pieaugums par 3,3%). Savukārt investīciju dinamika 2015.gadā bija mērena (pieaugums par 2,6%). Augot valsts budžeta izdevumiem, 2015.gadā turpināja augt arī sabiedriskais patēriņš (par 3,1%). Pēdējos gados zemais pieprasījums ārējos tirgos ir ietekmējis eksporta dinamiku, un tā kļuvusi lēnāka. Lai arī 2015.gadā eksports uz Krieviju ievērojami saruka, kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms nav samazinājies, bet pat nedaudz palielinājies (par 1%). Nelielo pieaugumu galvenokārt nodrošināja pakalpojumu eksports, preču eksporta apjomam paliekot praktiski nemainīgam. Nozaru griezumā stabila izaugsme 2015.gadā bija vērojama apstrādes rūpniecībā (par 4,3%), kur lielākais ieguldījums bija metālapstrādes un kokapstrādes nozaru...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šā gada 25.februārī saskaņošanai nodevusi ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda otro apmācību atbalsta pasākumu "Atbalsts IKT un netehnoloģiskām apmācībām, kā arī apmācībām, lai sekmētu investoru piesaisti". Pēc atbalsta nosacījumu saskaņošanas ar iesaistītajām pusē, pasākums vēl jāapstiprina Ministru kabinetā. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc horizontālām apmācībām jeb apmācībām, kuras nav specifiskas vienas nozares ietvaros, joprojām ir salīdzinoši augsts, EM izstrādāja atsevišķu atbalsta pasākumu, kura ietvaros tiks īstenoti trīs apmācību projekti. To ietvaros tiks sniegtas IKT apmācības pašnodarbinātām personām, sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem, kāpinot to produktivitāti un darba efektivitāti, kā arī paaugstinot darbinieku kvalifikāciju un prasmes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Tāpat tiks sniegtas netehnoloģiskās apmācības, kas palīdzēs nodrošināt uzņēmumus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku un sekmēs netehnoloģisko inovāciju ieviešanu komersantos. Kā trešais apmācību virziens plānotas apmācības, kas veicinās investoru piesaisti valstij. Atbalsta pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā un finansējuma saņēmējas pasākuma ietvaros...

Augstākās tiesas plēnumā, kas bija sasaukts 26.februārī, analizēts tiesas darbs aizvadītajā gadā un konstatēts, ka 2015.gadu Augstākā tiesa pabeigusi ar vairākiem pozitīviem lietu izskatīšanas rādītājiem. Samazinājies saņemto lietu skaits. Gandrīz par trešdaļu samazinājies Augstākajā tiesā saņemto lietu skaits. 2015.gadā saņemtas 3562 lietas - par 1374 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Palielinājies izskatīto lietu skaits. Ja 2014.gadā Augstākā tiesa izskatīja 54% no tās tiesvedībā esošajām lietām, tad pērn - 60%. Samazinājies lietu atlikums. Lietu atlikums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 25%. 2015.gada sākumā Augstākajā tiesā neizskatītas bija 3943 lietas, gada beigās - 2955. Civillietu departaments izskatījis par 500 lietām vairāk nekā 2014.gadā un saņēmis par 174 lietām mazāk - līdz ar to departaments izskatījis 53% no tā tiesvedībā esošajām lietām un spējis lietu uzkrājums samazināt par 21%. Krimināllietu departaments joprojām izskatījis procentuāli visvairāk lietu - 85% no tā tiesvedībā esošajām lietām. Taču tas ir par 92 lietām mazāk nekā iepriekšējā gadā, un kaut...

Lai informētu būvniecības nozares profesionāļus par aktuālo publisko ēku ekspluatācijas kontrolē un būvekspertīžu jauno kārtību, Būvniecības valsts kontroles birojs martā un aprīlī rīkos informatīvo semināru ciklu. Pērn birojs Eiropas Savienības Būvniecības nedēļā un starptautiskā konferencē, kā arī 16 reģionālos semināros jau izglītoja vairāk nekā 3500 nozares profesionāļu. “Būvniecības dalībnieku informēšana ir viena no biroja prioritātēm arī šogad, jo esam pārliecināta, ka, tikai panākot vienotu izpratni par publisko ēku ekspluatācijai un būvekspertīžu veikšanai izvirzītajām prasībām, mēs kopīgi sakārtosim nozari. Jaunās sistēmas mērķis ir veikt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un prakses uzraudzību, lai nodrošinātu kvalitatīvu būvekspertīžu veikšanu. Tāpēc veiksmīgi šogad uzsākta būvekspertu sertifikācija un plānots, ka birojs šogad nodrošinās 360 pretendentu eksamināciju, no kuriem 300 varētu saņemt sertifikātus konkrētās jomas būvekspertīžu veikšanai,” stāsta biroja vadītājs Pēteris Druķis. Arī šogad birojs turpinās izglītot būvniecības nozares profesionāļus, ēku īpašniekus un apsaimniekotājus, kā arī sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību mācību centru plānots izstrādāt ilgtermiņa apmācību programmu pašvaldību būvvalžu būvinspektoru...

Ministru kabineta 2016.gada 23.februāra noteikumi №114 «Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2016.gadā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 27.februāri.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde (RI) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) informatīvos ziņojumus par ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015. gada revīziju rezultātiem. Revīziju rezultāti liecina, ka izveidotās ES fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi. MK iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm. "Kopumā izveidotā ES fondu un EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi," skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane. Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi viens kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES...

Pirmdien, 29.februārī, Ministru kabineta komitejā tiks vērtēts likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", kurā paredzētas izmaiņas Darba likuma 75.pantā - par solidārās atbildības ieviešanu apakšuzņēmēju ķēdēs. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Celtnieku arodbiedrības jau gadiem izteiktie priekšlikumi par solidārās atbildības ieviešanu visā apakšuzņēmēju ķēdē, lai maksimāli aizsargātu darbiniekus, likumprojektā neesot ņemti vērā, informē LBAS. Pašreizējās likumprojekta redakcijas 75.2pantā ir ietverts tikai minimālais - attiecīgajā ES direktīvā noteiktais. Šie noteikumi piemērojami tikai darbinieka nosūtīšanas gadījumā uz citu valsti, veicot būvdarbus saistībā ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību. Pašreizējā likumprojekta redakcija izslēdz solidārās atbildības ieviešanu daudzos citos būvniecības veidos inženierbūvniecībā - ceļu, maģistrāļu, dzelzceļu, metro, lidlauku, elektropārvades līniju u.c. objektu būvniecībā. Turklāt likumprojekts paredz, ka darbiniekam ir tiesības prasīt neizmaksāto darba samaksu no personas, kura darba devējam ir tieši uzdevusi darbu, - kas nozīmē, ka darba devēju atbildība ir paredzēta tikai vienā apakšuzņēmēju ķēdes posmā. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "LBAS uzskata solidārās atbildības mehānisma...