JAUNUMI

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.janvārī apturēja tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc SIA "Veloserviss" pieteikuma atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu. Uzdodot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, Augstākā tiesa vēlas noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas "b" apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat būtu noskaidrojams, kāda tiesiska nozīme būtu piešķirama OLAF un Eiropas Komisijas attiecīgajā lēmumā izdarītajam faktu un tiesību vērtējumam nacionālā tiesvedības procesā, kurā faktiskā situācija ir tikai daļēji salīdzināma. Lietā ir apturēta tiesvedība, līdz stāsies spēkā spriedums Eiropas Savienības...

Otrdien, 26. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par ilgtspējīgas nodokļu politikas un nodokļu struktūras reformu izvērtējumu ar Pasaules Banku. Izvērtējumu paredzēts veikt vairākos posmos 2016. gada laikā, lai būtiskākos secinājumus iekļautu vidēja termiņa nodokļu politikas pamatnostādnēs 2017. – 2020. gadam, pie kurām šobrīd strādā Finanšu ministrija kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem. Viens no būtiskiem valsts finanšu kvalitātes aspektiem ir stabilu un prognozējamu nodokļu ieņēmumu nodrošināšana budžetā valsts prioritāro sociālo un ekonomisko pasākumu finansēšanai. Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes ir svarīgs dokuments šādas vides nodrošināšanai. Tāpēc, lai garantētu nodokļu politikas pamatnostādņu kvalitāti un sagatavotu nepieciešamo analītisko informāciju, izvērtējuma veikšanai plānots piesaistīt Pasaules Banku. Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējums būs balstīts tieši uz Latvijas situāciju raksturojošo datu padziļinātu analīzi un argumentiem, vienlaicīgi ņemot vērā starptautisko pieredzi un labo praksi. Pētījuma secinājumi tiks izmantoti, lai nodokļu politika sekmīgi nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus un labvēlīgi ietekmētu tautsaimniecības konkurētspēju un izaugsmi. Pētījums sekmēs faktos...

Valstī pakāpeniski palielinās pensiju apmērs, informē Labklājības ministrija (LM). 2015.gada 9 mēnešos jaunpiešķirtā vecuma pensija, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaugusi vidēji par 23,74 eiro. Tāpat pensiju indeksācijas rezultātā 2015.gada oktobrī vidējais pensiju apmērs palielinājās par 3,64 eiro. LM uzsver, ka būtisks pensiju ilgtspējas rādītājs ir tiešie ieņēmumi, kas kopš 2014. gada pārsniedz izdevumus. Latvijas pensiju sistēma starptautiski ir novērtēta ar zemu risku fiskālās ilgtspējas jomā. Būtiski, ka krīzes periodā nepietiekamos līdzekļus bija iespējams segt no iepriekšējos gados izveidotā uzkrājuma. Sākot ar 2016.gadu, pakāpeniski notiks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējums, izdienas pensiju, kas aprēķinātas saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām") pārrēķins cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim, proti, ar negatīvu apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indeksu: 2016.gadā pārrēķinās 2010.gadā piešķirtās pensijas; 2017.gadā pārrēķinās 2011.gadā piešķirtās pensijas, 2018.gadā pārrēķinās 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās pensijas. Jauno pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtību piemēros, sākot ar 2009.gadam noteikto indeksu, kas bija...

Labklājības ministrija (LM) turpmākajiem gadiem noteikusi konkrētus pasākumus darba aizsardzības jomā, kas nepieciešami, lai īstenotu Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. To paredz otrdien, 26.janvārī, valdībā apstiprinātais Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2016.-2018.gadam. Pamatnostādnēs kā galvenie virzieni ir darba aizsardzības prasību aktīva ieviešana, darbinieku veselības aizsardzības veicināšana, kā arī darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole. Tāpat uzmanība tiks pievērsta drošas darba vides nodrošināšanai nestandarta nodarbinātības formu ietvaros, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumiem. Atbilstoši iepriekšminētajiem virzieniem plānota virkne aktivitāšu, tostarp, videoapmācību un video padomu izstrāde, semināri darba aizsardzības speciālistiem, konsultatīvs atbalsts bīstamo nozaru uzņēmumiem, jaunu bezmaksas interaktīvo darba vides riska novērtējuma rīku izveide un tiešsaistes pieejamības nodrošināšana. Tāpat paredzēts izstrādāt mācību saturu un palīgmateriālus specializētajām darba aizsardzības apmācības programmām (40h) 10 bīstamajās nozarēs, nodrošināt arodveselības un arodslimību ārstus ar padziļinātu un specifisku informāciju par aktuāliem arodslimību jautājumiem. Vienlaikus, lai iegūtu papildu informāciju par situāciju darba aizsardzības jomā, turpmākajos gados plānots īstenot vairākus pētījumus, t.sk....

Sertifikāta saņemšanai starptautisko un iekšzemes pasažieru pašpārvadājumu veikšanai ar autobusu, kā arī starptautisko un iekšzemes kravas pašpārvadājumu veikšanai ar kravas autotransporta līdzekli būs jāiesniedz mazāk dokumentu. Turklāt pašpārvadājumu veicējam jeb personai, kas pārvadājumus veic tikai savām vajadzībām, nesniedzot to kā pakalpojumu citiem, būs nodrošināta iespēja pieteikties sertifikātam arī elektroniski, aizpildot speciālu tiešsaistes formu VSIA „Autotransporta direkcija” tīmekļa vietnē www.atd.lv (e-pakalpojums) un identifikācijai izmantojot vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamos personas identifikācijas līdzekļus, nosaka Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”, kas otrdien, 26.janvārī, tika pieņemti valdībā. Grozījumi tapuši, lai samazinātu administratīvo slogu fiziskām un juridiskām personām, kas veic pašpārvadājumus - vairs netiks prasīts uzrādīt apliecinājumu, ka autotransporta līdzeklis ir aprīkots ar braukšanas un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas ierīci, kā arī tiks samazināts sniedzamās informācijas apjoms par transportlīdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads) - visa šī informācija ir atrodama Ceļu...

Latvija līdz 2018.gada beigām plānojusi uzsākt elektronisku informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sociālās drošības jomā, informē Labklājības ministrija (LM). Tādējādi būs nodrošināta droša elektronisko dokumentu aprite, un cilvēki, kuri ir strādājuši kādā no ES dalībvalstīm, varēs operatīvāk saņemt pabalstus vai pakalpojumus. Iepriekšminēto paredz otrdien, 26.janvārī, valdībā izskatītais informatīvais ziņojums Par Latvijas saistību izpildes nodrošināšanu Eiropas Savienības sociālās drošības sistēmas koordinācijas noteikumu izpildes nodrošināšanai nepieciešamās informācijas elektroniskās apmaiņas ieviešanā. Paredzēts, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) būs atbildīgā iestāde par elektroniskās informācijas apriti ar ES dalībvalstīm sociālās drošības jautājumos. Lai iedzīvotāji, pārvietojoties no vienas valsts uz otru, neatkarīgi no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas īpatnībām, nezaudētu savas tiesības uz pensijām, pabalstiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, vai arī tie nepārklātos un tādējādi tos nefinansētu vairākas valstis, būtiska nozīme ir ES dalībvalstu sociālās drošības iestāžu koordinētai rīcībai. To nosaka 2004.gada 29.aprīlī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Minētās...

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro. Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra. Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirt par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību. Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā. Veikti arī citi grozījumi, kas ļaus augstskolām mērķtiecīgāk izlietot finansējumu tajās studiju programmās, kurās stipendiju fondā nepietiek līdzekļu stipendiju izmaksai. Ja, sadalot...

Ņemot vērā to, ka Pasaules bankas un PriceWaterhouseCoopers (PwC) veiktā pētījuma Paying Taxes 2016 rezultāti ir raisījuši plašu diskusiju par nodokļu sistēmu kopumā, PwC un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) eksperti uzsver, ka jebkādām izmaiņām nodokļu sistēmā Latvijā ir jābūt pārdomātām un vērstām uz valsts un uzņēmumu konkurētspēju. PwC sniedzis arī pētījuma veikšanas metodoloģijas skaidrojumu. PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska ir pārliecināta, ka “pirms ķerties klāt nodokļu sistēmai, pašos pamatos būtu jābūt skaidrai vīzijai par Latvijas nākotni un tās prioritātēm. Valstij ir skaidri jānodefinē mērķi, kurus vēlamies sasniegt, turklāt tiem ir jābūt skaidriem un konkrētiem. Nodokļu sistēma ir tikai instruments, ar kura palīdzību ir iespējams veicināt mērķu sasniegšanu, ko vajadzētu arī izmantot”. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž nostāju: “Izpētot un savstarpēji izdiskutējot Paying Taxes 2016 iegūtos rezultātus un izmantoto metodoloģiju, esam nonākuši pie kopīgas nostājas, ka atsevišķi šos rezultātus nevar izmantot, lai izdarītu secinājumus par kopējo valsts nodokļu sistēmu konkurētspēju,...

Valsts sekretāru sanāksmē 21. janvārī starpministriju saskaņošanai izsludināti kārtējie grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Kā norādīts tiesību akta anotācijā, likumprojekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā maksājams nekustamā īpašuma nodoklis par uz apbūves tiesības pamata uzceltu un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu nedzīvojamo ēku vai inženierbūvi, tajā skaitā arī nodokļa maksātāju, taksācijas periodu, par kādu maksājams nekustamā īpašuma nodoklis, nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās brīdi un nodokļa maksātāja atbildību par savlaicīgu nekustamā īpašuma nodokļa un ar to saistīto maksājumu (soda naudas un nokavējuma naudas) neveikšanu. Minētā mērķa sasniegšanai likumprojekts paredz izdarīt šādus grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”: saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmo daļu nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai – šajā likumā noteiktajos gadījumos – lietošanā ir nekustamais...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par uzņēmumu energoauditu”, kuros noteikta kārtība, kādā veicams energoaudits uzņēmumos. Energoaudits ir procedūra, ko veic uzņēmumos, lai iegūtu informāciju par visām uzņēmuma enerģijas patēriņa struktūrām, kurām nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuras rezultātus apkopo uzņēmumu energoauditora sagatavotajā un izsniegtajā ziņojumā. MK noteikumos noteikta kārtība, kādā veicams uzņēmuma energoaudits, uzņēmumu energoauditora atbildība, kā arī juridiskajām personām izvirzāmās kompetences prasības un kompetences prasību apliecināšanas kārtība uzņēmumu energoauditu veikšanai. Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumi Nr.138 “Noteikumi par rūpniecisko energoauditu” nosaka kārtību, kādā jāveic rūpnieciskais energoaudits lielajos rūpniecības nozaru uzņēmumos, kuru rūpnieciskā darbība atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2.red.) ietver ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi, apstrādes rūpniecību, elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, ūdens apgādi, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanu un sanāciju un būvniecību. Tomēr šobrīd spēkā esošais regulējums nav pietiekams, lai pilnībā Latvijas nacionālajā normatīvajā regulējumā...

Elektronisko sakaru komersantiem līdz kārtējā gada 1.februārim jāiesniedz Datu valsts inspekcijā statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem, kurus iepriekšējā gadā atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 71.prim panta pirmajai daļai veikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa. Pamatojums šādai prasībai ir Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumu Nr.820 “Kārtība, kādā pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, operatīvās darbības subjekti, valsts drošības iestādes, prokuratūra un tiesa pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod saglabājamos datus, kā arī kārtība, kādā apkopo statistisko informāciju par saglabājamo datu pieprasījumiem un to izsniegšanu” 12.punkts. Datu valsts inspekcija lūdz elektronisko sakaru komersantus iesniegt šādu statistisko informāciju par 2015.gadu: 1. kopējais pieprasījumu skaits; 2. laikposms (mēnešos), kas pagājis no datu saglabāšanas datuma līdz datumam, kad pirmstiesas izmeklēšanas iestāde, operatīvās darbības subjekts, valsts drošības iestāde, prokuratūra un tiesa pieprasījusi attiecīgos datus; 3. gadījumu skaits, kad nav bijis iespējams izsniegt pieprasītos saglabājamos datus. Statistiskā informācija iesniedzama līdz 2016.gada 1.februārim Datu valsts inspekcijā...

Tieslietu ministrija sniegusi pārskatu par būtiskākajām reformām maksātnespējas jomā 2015.gadā. Tiesiskās bāzes pilnveidošana 2014.gada nogalē tika pabeigts darbs pie maksātnespējas jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, kā rezultātā 2015.gada 1.martā spēkā stājās apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā, kas novērš praksē konstatētās problēmās, kā arī padara maksātnespējas procesu pieejamāku un saprotamāku. Būtisks uzsvars ir likts uz to, lai novērstu maksātnespējas procesā iesaistīto pušu negodprātīgu rīcību un iespēju regulējuma ļaunprātīgai izmantošanai. Izmaiņas paredz nodrošināt, ka maksātnespējas process tiek piemērots atbilstoši tā mērķim, kā arī tiek stiprināta kreditora un parādnieka tiesību aizsardzība. Likums risina plaši izskanējušo fiktīvo kreditoru problēmu, proti, ja tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk - TAP) ietvaros kāds kreditora prasījums uzskatāms par pirmšķietami (prima facie) neīstu, administratoram par to ir jāinformē tiesa, tādejādi novēršot TAP ļaunprātīgu izmantošanu. Tādejādi tiek mazināta krāpniecisku darījumu ietekme uz tiesiskās aizsardzības procesiem. Lai novērstu sev vēlama administratora nonākšanu maksātnespējas procesā, nodrošināts, ka, pārejot no TAP uz maksātnespējas procesu, tiesa izvēlas citu maksātnespējas...

Valsts tiesu ekspertīžu birojs sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas tiesu ekspertīžu iestādēm šogad ir uzsācis Eiropas Savienības atbalstīta projekta “Atrodi tiesu ekspertu” īstenošanu. Projekta mērķis ir izstrādāt vienotu Baltijas valstu tiesu ekspertu reģistru, kurā vienkopus būs atrodama informācija par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesu ekspertiem, tiesu ekspertīžu iestādēm un tiesu ekspertīžu veidiem. Projekta gaitā tiks izstrādāta arī vienota tiesu ekspertīžu veidu klasifikācija, kā arī sagatavota informācija par tiesu ekspertīzes jomu, kas tiks iekļauta Eiropas e-tiesiskuma portālā ejustice.europa.eu. Projekts radīs nepieciešamos priekšnosacījumus tiesu ekspertīzes pakalpojumu netraucētai pieejamībai visu Baltijas valstu teritorijā, tādējādi stiprinot tiesiskumu, tiesu ekspertīzes objektivitāti un veicinot taisnu tiesu. Projekts “Atrodi tiesu ekspertu” (JUST/2014/JACC/AG/E-JU/6963) tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības Tiesiskuma programmas līdzekļiem. Projekta ilgums ir 2 gadi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem 2016.gadā. Metodiskā materiāla mērķis ir sniegt informāciju par Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumiem 2016.gadā, kas izmainīs PVN piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem. 1. Izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas 2015.gada 18.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.248 (5566)) paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija PVN ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, kas sniegti iedzīvotājiem, un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību sniegtajiem dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem to biedriem. 2. Minētie grozījumi tiek ieviesti, lai saskaņotu Pievienotās vērtības nodokļa likumu ar Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – direktīva) un vienlaikus izpildot Latvijai direktīvā noteikto pienākumu novērst Eiropas Savienības tiesību aktu neatbilstošu piemērošanu. Lai dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu sniedzēji un iedzīvotāji sagatavotos izmaiņām attiecībā uz PVN piemērošanu dzīvojamo...

Latvijas iedzīvotājiem 2016.gads nozīmē salīdzinoši nelielus likumdošanas uzlabojumus atalgojuma jomā - par 10 eiro palielināta minimālā darba alga (no 360 uz 370 eiro) un par tādu pašu summu pieaudzis arī atvieglojuma par apgādājamo apmērs (no 165 uz 175 eiro). Vienlaikus gan jāuzsver, ka par apgādājamo vairs nav iespējams reģistrēt pilngadīgas un darbspējīgas personas, piemēram, sievu, kura ir "pilna laika mamma." Tāpat ienākumu nevienlīdzības mazināšanas vārdā ieviests arī diferencēts neapliekamais minimums, kura mērķa veiksmīgai sasniegšanai ir vairāki priekšnosacījumi - visiem darba ņēmējiem jāapgūst gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas process, kā arī jārēķinās ar nepieciešamību plānot savas finanses ne vien mēneša, bet arī gada perspektīvā. Salīdzinot trīs dažādu līmeņu algu saņēmēju ienākumus katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka kopumā joprojām pret strādājošiem labvēlīgākā ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika, kam seko Lietuva. Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl lielāka daļa no ikmēneša ienākumiem, uzskata Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte. Izmaiņas...