Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Izmaiņas Amerikas Savienoto valstu Bezvīzu ceļošanas programmā
Izmaiņas Amerikas Savienoto valstu Bezvīzu ceļošanas programmā
Šī gada 22.janvārī, stājās spēkā izmaiņas, ko paredz 2015.gada likums "Par Bezvīzu ceļošanas programmas uzlabošanu un teroristu ieceļošanas novēršanu" (Visa Waiver Program Improvement and Terrorist Travel Prevention Act of 2015, turpmāk - likums). ASV Muitas un robežsardzes dienests (CBP/Customs and Border Protection) katru dienu uzņem valstī vairāk nekā miljonu pasažieru, un šī dienesta mērķis ir nodrošināt to personu ieceļošanu valstī, kas ierodas likumīgos nolūkos, un ieviest visaugstākā līmeņa robežu drošības un aizsardzības standartus. Jaunais likums paredz, ka personām no noteiktām zemāk minētajām valstīm vairs nav tiesību ieceļot un pretendēt uz iebraukšanu ASV Bezvīzu ceļošanas programmas ietvaros (Visa Waiver Program/VWP): Bezvīzu režīma programmas dalībvalsts valstspiederīgie, kas ieceļojuši vai uzturējušies Irānā, Irākā, Sudānā vai Sīrijā no 2011.gada 1.marta (ar atsevišķiem izņēmumiem, ja persona ceļojusi attiecīgās Bezvīzu režīma programmas dalībvalsts diplomātiskā vai militārā dienesta uzdevumā); Bezvīzu režīma programmas dalībvalstu valstspiederīgie, kam ir arī Irānas, Irākas, Sudānas vai Sīrijas valstspiederība. Personām, uz kurām attiecas jaunā likuma...
Atvieglotas jūrnieku sertificēšanas prasības
Atvieglotas jūrnieku sertificēšanas prasības
Valdībā 19.janvarī pieņemti grozījumi Jūrnieku sertificēšanas noteikumos, kas atvieglos vairākas līdz šim spēkā bijušās prasības, kā arī novērsīs praksē konstatētās problēmas attiecībā uz lietoto terminoloģiju, informē Satiksmes ministrija (SM). Jaunajos grozījumos regulēts jautājums par kvalifikācijas sertifikāta apmaiņu, ja mainījies jūrnieka vārds un uzvārds, tāpat tiek noteikts, ka jūrniekam kvalifikācijas sertifikāts jāizņem gada laikā no tā izsniegšanas dienas.Tiek noteikti atvieglojumi kvalifikācijas "tāljūras radio operators" un "piekrastes radio operators" saņemšanai, ja jūrnieks ir saņēmis iepriekš kādu no radiosakaru personāla kvalifikācijām, tāpat vairākām citām kvalifikācijām atvieglota prasība par pēdējā gada laikā pabeigtiem SM sertificētiem kursiem "Kvalifikācijas uzturēšanas kursi" - turpmāk būs nepieciešams pabeigt minētos SM sertificētos kursus reizi piecos gados. Tāpat automātiski varēs saņemt kvalifikācijas sertifikātu “kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 200 BT", ja jūrniekam būs derīgs VAS “Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra izsniegts kuģa vadītāja kvalifikācijas sertifikāts ar atsauci uz Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW) konvencijas Kodeksa...
Darba aizsardzības prasību ievērošanai izstrādātas politikas pamatnostādnes 2016. - 2020. gadam
Darba aizsardzības prasību ievērošanai izstrādātas politikas pamatnostādnes 2016. - 2020. gadam
Lai gan piecu gadu laikā par 40,3% ir samazinājies letālo nelaimes gadījumu skaits darbavietās, joprojām nesakārtota darba vide var būt cēlonis nelaimes gadījumam darbā, kas bieži atstāj smagas sekas uz veselību un turpmākajām darba spējām, informē Labklājības ministrija. Lai turpmākajos gados strādājošajiem nodrošinātu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, tādejādi veicinot kvalitatīvu darbavietu veidošanu un nodarbināto darba mūža pagarināšanos, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam. Pamatnostādnes 2016. gada 19.janvārī apstiprinātas valdībā. "Kopā ar Latvijas darba devējiem un arodbiedrībām ir daudz paveikts, lai uzlabotu cilvēku drošību un veselības aizsardzību darbā. Tomēr ieguldīšana darba aizsardzības jomā un sabiedrības izpratnes veicināšana joprojām ir ļoti aktuāls jautājums. To kopumā varam panākt savlaicīgi risinot esošos izaicinājumus, lai nebūtu jācīnās ar sekām un to radītajiem zaudējumiem," uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis. Vienlaikus labklājības ministrs norāda, ka "ieguldījums darba aizsardzības preventīvajos pasākumos veicina ne tikai darbinieku labklājību, bet ilgtermiņā atmaksājas arī finansiāli un pozitīvi ietekmē ekonomisko...
Bijušos VEF bankas klientus aicina saņemt garantēto atlīdzību
Bijušos VEF bankas klientus aicina saņemt garantēto atlīdzību
Lai veiktu pilnīgu garantēto atlīdzību izmaksu LAS "VEF banka" noguldītājiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina pieteikties bijušos bankas klientus, kuri atlīdzību vēl nebija saņēmuši pašā LAS "VEF bankā" kopš 2010.gada maija. Tās ir 38 juridiskas personas un 16 fiziskas personas ar kopējo tiem pienākošos garantēto atlīdzību vairāk nekā 45 tūkst. eiro apmērā. Šo kopējo atlikušo garantēto atlīdzību summu LAS "VEF banka" likvidators ir ieskaitījis Noguldījumu garantiju fonda kontā. Turpmāk garantēto atlīdzību izmaksu veiks FKTK, pārskaitot līdzekļus uz noguldītāja norādīto kontu tā izvēlētajā kredītiestādē piecu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Maksimālā garantētās atlīdzības summa, ko saskaņā ar 2010.gadā spēkā esošo regulējumu bija tiesīgs saņemt katrs noguldītājs, ir 50 000 eiro. FKTK nodrošinās izmaksu LAS "VEF banka" noguldītājiem līdz 13.06.2019. To nosaka Noguldījumu garantiju likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2014.gadā, un paredz, ka garantētās atlīdzības izmaksas termiņš ir pieci gadi. Lai saņemtu garantēto atlīdzību, noguldītājiem FKTK būs jāiesniedz sava un...
Uzsāk projektu atlasi nodarbināto apmācībām
Uzsāk projektu atlasi nodarbināto apmācībām
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi biedrībām par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem. Atlases pirmajā kārtā pieejami 9 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). No pirmdienas, 25.janvāra, līdz š.g. 24.martam biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, var pieteikties ERAF līdzfinansējumam dažādu apmācību organizēšanai komersantiem. Pasākuma mērķis ir nodrošināt komersantus ar atbilstošas kvalifikācijas darbaspēku, kas sekmētu darba ražīguma pieaugumu un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. "Šī ir pirmā atklātā projektu atlase, kuru esam sagatavojuši un varam izsludināt, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas izstrādātos šī specifiskā atbalsta mērķa plānošanas un ieviešanas dokumentus. Zīmīgi, ka pirmā atklātā projektu atlase tiek izsludināta tieši tehnoloģiju attīstības un inovāciju prioritārā virziena ietvaros, ņemot vērā šīs jomas nozīmību uzņēmējdarbības attīstībā. Kā zināms, atklātas atlases ietvaros starp projektu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Tā kā šoreiz projektu iesniedzēji būs...
Varētu sodīt ar kriminālatbildību par “aplokšņu algu” izmaksāšanu
Varētu sodīt ar kriminālatbildību par “aplokšņu algu” izmaksāšanu
Darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, varēs piemērot kriminālatbildību. To paredz priekšlikums izmaiņām Krimināllikumā, kas ceturtdien, 21.janvārī, otrajā lasījumā atbalstīts Saeimas sēdē. Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem. Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, un tādējādi likuma grozījumi atvieglos darbu tiesībsargājošajām iestādēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu,...
Ikvienam darba ņēmējam būtu jāizlasa Darba likums
Ikvienam darba ņēmējam būtu jāizlasa Darba likums
Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists un darba tiesību eksperts, Biznesa augstskolas Turība absolvents Andris Alksnis konsultē Latvijas lielākos darba devējus darba tiesību jautājumos. Viņš skaidro, kāpēc gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem ir būtiski zināt savas tiesības, kā arī to, kāpēc nepieciešams veidot atsevišķas Darba tiesas. Darba ņēmēji Latvijā pārzina savas tiesības Viens no maniem tiešajiem pienākumiem ietver Latvijas lielāko darba devēju konsultēšanu darba tiesību jautājumos, un nereti nākas saskarties ar gadījumiem, kad darba ņēmēji savas tiesības interpretē visdažādākajos veidos, radot problēmas darba devējam. Ir gadījumi, kad darba ņēmēji savas tiesības izmanto ļaunprātīgi. Tiem darbiniekiem, kuri nezina savas tiesības, ir iespēja iesaistīties arodbiedrībā, tāpēc uzskatu, ka darba ņēmējiem nevajadzētu būt problēmām ar informētību par viņu tiesībām. Lai gan virkne aptauju un pētījumu atspoguļo, ka darba ņēmēji Latvijā visbiežāk necīnās par savām tiesībām, piemēram, gadījumos, kad darba devējs savlaicīgi neizmaksā algu vai nepiešķir atvaļinājumu, jāmin, ka šāda situācija daļēji veidojusies tāpēc, ka mūsu...
Uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas būves
Uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas būves
Ceturtdien, 21. janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kuri precizē normatīvo regulējumu attiecībā uz Civillikumā ieviesto jauno apbūves tiesības normu. 2015. gada 5. martā Saeimā tika pieņemti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Civillikumā par apbūves tiesības normas ieviešanu, jo pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Piemēram, var būt gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves, piemēram, komercdarbības veikšanai. Savukārt uz apbūves tiesības pamata uzbūvēto nedzīvojamo būvi varēs pārveidot par dzīvojamo ēku, ja apbūves tiesīgais (persona, kurai ar līgumu piešķirta...
Pensiju fondi 2015. gadā bijuši ienesīgi arī zemo procentu likmju laikā, darba devēji neaktīvi izmanto iespēju saņemt nodokļu atlaides par iemaksām
Pensiju fondi 2015. gadā bijuši ienesīgi arī zemo procentu likmju laikā, darba devēji neaktīvi izmanto iespēju saņemt nodokļu atlaides par iemaksām
Latvijas pensiju fondi 2015.gadā ir nodrošinājuši 2-3% ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju līdzekļiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas būtiskas svārstības un joprojām turpinās zemo procentu likmju laiks, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015.gadu. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2.līmenis Visu 2.līmeņa plānu vidējais viena gada ienesīgums 2015.gadā sasniedz 1,93%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 1,26%, sabalansēto plānu - 1,43%, aktīvo plānu - 2,29%. Tomēr pensiju plānu līdzekļi ir ilgtermiņa ieguldījumi, un to ienesīgums jāvērtē vidējā un ilgā termiņā. VFPS plānu ilgtermiņa darbības rezultāti liecina, ka sistēma strādā labi. Pēdējo trīs gadu vidējais ienesīgums sasniedz 3,16% gadā. Pēdējos piecos gados ir nopelnīti vidēji 3,21% gadā, bet 10 gadu vidējais ienesīgums sasniedz 3,34% gadā. 2015.gada maijā valsts fondēto pensiju shēmas plāni sāka saņemt iemaksas pēc palielinātās 5%...
Komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām būs pieejami subordinēti ilgtermiņa investīciju aizdevumi
Komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām būs pieejami subordinēti ilgtermiņa investīciju aizdevumi
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi vēl vienu jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014.-2020.gadam atbalsta programmu - paralēlo aizdevumu programmu. Detalizēti varat iepazīties ar 21. janvārī saskaņošanai nodoto MK noteikumu projektu “Paralēlo aizdevumu saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai noteikumi". Paralēlo aizdevumu programmas ietvaros komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām būs pieejami subordinēti ilgtermiņa investīciju aizdevumi, lai veicinātu saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju. Jaunā atbalsta programma saimnieciskās darbības veicējiem varētu būt pieejama jau 2016.gada 2.ceturkšņa beigās. Paralēlais aizdevums tiks sniegts ieguldījumiem Latvijas Republikas teritorijā. Paralēlā aizdevuma apmērs ir vismaz 50 000 EUR, un tas nepārsniedz 5 000 000 EUR. Tā īpatsvars no ieguldījuma projekta attiecināmajām izmaksām ir paredzēts apmērā no 35 - 45 % atkarībā no saimnieciskā darbības veicēja statusa un aizdevuma apmēra. Paralēlo aizdevumu atmaksas termiņš ir līdz 10 gadiem, vai pat 15 gadiem gadījumos, kad finansētais investīciju projekts ir nekustamā īpašuma iegādes, celtniecības vai rekonstrukcijas jomā. Turklāt, lai sekmētu...
Vasarā stāsies spēkā ierobežojumi enerģijas dzērienu tirdzniecībā, pārtikas uzņēmumu asociācija iebilst
Vasarā stāsies spēkā ierobežojumi enerģijas dzērienu tirdzniecībā, pārtikas uzņēmumu asociācija iebilst
Aizliedzot pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeima ceturtdien, 21.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija. Par aizlieguma ieviešanu balsoja 88 deputāti, pret bija 2, bet atturējās viens deputāts. "Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likums ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus aizliedz pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem," regulējuma būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu. Enerģijas dzērieni mazumtirdzniecības vietās pārdošanai būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem, lai tie būtu viegli identificējami. Vienlaikus tirdzniecības vietās jāizvieto norāde,...
Saeimas komisija izstrādājusi deklarāciju nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzībai ārvalstīs
Saeimas komisija izstrādājusi deklarāciju nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzībai ārvalstīs
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 21.janvārī, noslēdza darbu pie deklarācijas par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs. Deklarācija aicina ārvalstu kompetentās institūcijas respektēt Latvijas valsts pienākumu aizsargāt savas valsts valstspiederīgo tiesības ārzemēs un bez kavēšanās informēt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību par ikvienu gadījumu, kad bērna interesēs būtu aizbildņa iecelšana. "Pēdējos gados fiksēti vairāki satraucoši gadījumi, kad ārvalstu varasiestādes izņēmušas no attiecīgajā valstī dzīvojošās ģimenes bērnu un nodevušas to adopcijai. Deklarācija ir politisks paziņojums, kura mērķis ir panākt pēc iespējas efektīvāku mūsu bērnu aizsardzību ārvalstīs," uzsvēra Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, norādot, ka deklarācija aicina ievērot ANO Bērnu tiesību konvencijā noteikto pienākumu respektēt ikviena bērna tiesības aizsargāt savu identitāti, tostarp pilsonību, vārdu un ģimenes saites, kā arī ņemt vērā bērna audzināšanas vēlamo pēctecību, etnisko izcelsmi, reliģisko un kultūras piederību, kā arī valodu. Deklarācijā ārvalstu kompetentās institūcijas rosinātas pārliecināties, ka lietās par Latvijas valstspiederīgo aprūpes turpmāku nodrošināšanu ievērota 1963.gada Vīnes konvencija par...
Tiks pilnveidotas profesionālās prasības, definējot nozaru kvalifikācijas prasības
Tiks pilnveidotas profesionālās prasības, definējot nozaru kvalifikācijas prasības
Ceturtdien, 21.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība", kas paredz atbilstoši darba tirgus prasībām definēt nozaru kvalifikācijas struktūru, profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes kārtību, informē Valsts izglītības satura centrs. Līdz 2015.gada 31.decembrim bija spēkā MK 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.149 "Profesiju standartu izstrādes kārtība", kas regulēja tikai profesiju standartu izstrādes kārtību, bet nenoteica nozaru kvalifikācijas struktūru un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes kārtību, tāpēc bija nepieciešams izstrādāt jaunus noteikumus, kuros ietverts regulējums gan nozares kvalifikāciju struktūras, gan profesijas standarta un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei un aktualizācijai. Pašlaik profesionālās izglītības sistēma nevar elastīgi un operatīvi reaģēt uz izmaiņām darba tirgū, jo profesiju standartu izstrādes un saskaņošanas process ir ilgstošs un komplicēts, un darba tirgus prasības varēja izstrādāt jebkurš un jebkurai profesijai. Savukārt jaunais regulējums paredzēs mērķtiecīgu nozares darba tirgus prasību noteikšanu, iesaistot nozaru ekspertu padomju nominētus pārstāvjus. 2015.gadā veiktie...
Nākamgad īrnieku pārcelšanās pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro
Nākamgad īrnieku pārcelšanās pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro
Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja 21. janvārī noteica, ka 2017.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami 11 miljoni eiro, ja 50 % jeb 5,5 miljonus eiro nodrošinās valsts, kā tas paredzēts normatīvajos aktos. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts vairākus gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu šī pabalsta izmaksai. Līdz ar to dzīvokļu rindā esošie denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki nevar atrisināt savas mājokļa problēmas, izmantojot šo palīdzības veidu. "Jau vairākus gadus esam spiesti pieņemt deklaratīvu lēmumu, jo to nosaka normatīvie akti. Taču arī šoreiz cerības, ka valsts piedalīsies šī pabalsta izmaksāšanā, ir ļoti mazas. Pašvaldība no savas puses katru gadu nosaka pabalstiem nepieciešamo finansējumu, bet valdība jau vairākus gadus izliekas, ka vairs nepastāv nekādas problēmas ar denacionalizēto namu īrniekiem," saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. Rīgā uz šā gada 1.janvārī bija reģistrētas 488 personas (ģimenes) no denacionalizētām mājām, kas vēlas saņemt dzīvojamās telpas...
Aktualizēts VID metodiskais materiāls par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju
Aktualizēts VID metodiskais materiāls par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu “Nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija Valsts ieņēmumu dienestā”, kur ar piemēriem skaidro, kas nodokļu maksātājiem jāzina par struktūrvienību reģistrēšanas kārtību. Metodiskais materiāls informē par kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas VID nodokļu maksātāju reģistrā. Atgādinām, 2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumi Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”, kas paredz stingrāku regulējumu tajos reģistrācijas aspektos, kas saistīti ar dažādiem riskiem. VID vērš uzmanību, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Kā norāda VID, struktūrvienībai ir jābūt teritoriāli izvietotai konkrētā adresē ārpus juridiskās adreses. Ja nodokļu maksātāja saimnieciskās...