JAUNUMI

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa informē, ka no 2016.gada 1.janvāra stājas spēkā Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas paredz, ka tajos gadījumos, ja daudzbērnu ģimenē, kurā ir 3 un vairāk bērnu, un, ja bērns turpina mācības pēc 18 gadu vecuma līdz 24 gadiem, ģimenei turpina saglabāties daudzbērnu ģimenes statuss. MK noteikumu projektā paredzēts, ka tās kartes, kas izsniegtas līdz šim (līdz 2015.gada 31.decembrim), ja ģimene atbilst daudzbērnu ģimenes statusam, turpinās darboties visu nākamo gadu. Līdz 2015.gada decembrim "3+ Ģimenes kartes" saņēmuši 14 096 daudzbērnu ģimeņu vecāku. "Latvijas Goda ģimenes apliecības "3+ Ģimenes karte" pilotprojekts aizsākts 2013.gadā, kas noslēdzas š.g. decembrī. Pilotprojekta laikā veikti vairāki nozīmīgi pētījumi daudzbērnu ģimeņu situācijas apzināšanā , izveidota daudzbērnu ģimeņu statusa pārbaudes sistēma caur Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, izstrādāta kartes izsniegšanas kārtība, kā arī veiktas vienošanās par atlaižu nodrošināšanu daudzbērnu ģimenēm vairāk nekā 150 uzņēmumos, pārstāvot 20 nozares. Sabiedrības Integrācijas fonda sekretariāta direktore...

Lai veicinātu sabiedrisko pakalpojumu nozaru attīstību, dalītos ar pieredzi un gūtu jaunas zināšanas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), pārstāvot Latviju, sadarbojas ar citu valstu enerģētikas, elektronisko sakaru un pasta nozares regulatoriem un ņem dalību starptautiskās pārrobežu sadarbības organizācijās. Izvērtējot starptautiskos notikumus regulējamās nozarēs 2015.gadā, Regulators akcentē būtiskākos notikumus, kurus iniciējis un kuros piedalījies, lai nodrošinātu regulējamo nozaru attīstību, kvalitatīvu tirgus uzraudzību, kā arī padziļināti turpinātu darbu pie sekmīgu Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu īstenošanas. Elektronisko sakaru nozarē Regulators aktīvi atbalstīja Latvijas prezidentūras laikā izceltās divas tēmas - viesabonēšanu un tīklu neitralitāti, lai tās iekļautu Eiropas Komisijas Telekomunikāciju vienotā tirgus regulas projektā. Tostarp šo jautājumu Regulators pārrunāja ikgadējā "Baltijas Elektronisko sakaru un pasta regulatoru" (BALTREG) sanāksmē, kā arī rosināja "Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi" (BEREC) padziļināt un turpināt darbu pie šiem jautājumiem BEREC darba grupās. Enerģētikas nozarē īpaši jāatzīmē veiksmīgā Latvijas enerģētikas vairumtirgus dalībnieku reģistrācija ES kopējā tirgus dalībnieku reģistrā, kā arī gatavošanās vairumtirgus...

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā žurnāla "Bilance" konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” iepazīstināja ar dienesta konstatētajiem biežākajiem nodokļu maksātāju pārkāpumiem, kā arī sniedza ieskatu tajā, kāda ir VID stratēģija darbā ar nodokļu nemaksātājiem. Sīkāk sk. video fragmentā:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par Saeimas 2015.gada 17.decembrī pieņemto likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2016.gada 6.janvārī. Likums “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” izstrādāts, lai mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu pareizu un godīgu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanu valsts budžetā, pilnveidotu likuma regulējumu attiecībā uz reģistrētiem PVN maksātājiem gadījumos, kad juridiskās personas amatpersona vai reģistrēts nodokļa maksātājs – fiziskā persona – ir iekļauti riska personu sarakstā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”. Ar likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” Pievienotās vērtības nodokļa likums ir papildināts ar jauniem apstākļiem, kuriem iestājoties, reģistrēts nodokļa maksātājs tiek izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra. Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi. 1. Par vispārīgo kārtību reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir paredzēti jauni reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanas no VID PVN maksātāju reģistra nosacījumi. Tādējādi ir papildināta Pievienotās vērtības nodokļa likuma 66.panta trešā daļa, nosakot, ka...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) pieņēmusi grozījumus noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iesniedz informāciju Regulatoram - iesniedzamās informācijas veidu, apjomu un iesniegšanas termiņus. Saskaņā ar noteikumu "Noteikumi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedzamo informāciju" jauno redakciju, informāciju, ko komersants ir ietvēris Gada pārskatā un iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā, atkārtoti Regulatoram vairs nevajadzēs sniegt. Grozījumi stājās spēkā 2015.gada 23.decembrī. Līdzšinējā kārtība uzlika par pienākumu komersantam iesniegt Regulatoram informāciju, kuru komersants jau iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tādējādi komersantam viena un tā pati informācija bija jāsniedz vairākām valsts iestādēm, paredzot arī administratīvo atbildību par šāda pienākuma neizpildi. Īstenojot labas pārvaldības principu, Regulators šī gada septembrī noslēdza sadarbības līgumu ar VID, kā rezultātā darbam nepieciešamo informāciju Regulators iegūs no VID, tādējādi nav vairs nepieciešams informāciju pieprasīt no komersantiem. Grozījumi noteikumos paredz izmaiņas saistībā ar faktu, ka no 2016.gada 1.janvāra stāsies spēkā "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums", līdz ar to spēku...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada decembrī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja šī gada janvārī uzsāktu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi teju 1 milj. eiro apmērā (933 364,25 euro). Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret kāda uzņēmuma amatpersonu un grāmatvedi, kas organizēja fiktīvu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas. Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, tika noskaidrots, ka personas, pret kurām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu, organizēja fiktīvu darījumu ķēdes, radot priekšstatu, ka darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, proti, sadzīves tehnikas iegādei. Noziedzīgo darbību īstenošanai tika izmantots kāds Latvijā reģistrēts fiktīvs uzņēmums, kas it kā nodrošināja preču piegādi reāli strādājošam sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmumam Latvijā. Patiesībā, saimnieciskās darbības nodrošināšanai, sadzīves tehnikas iegāde tika veikta no sadarbības partneriem Lietuvā, Polijā, Čehijā, Bulgārijā. Rezultātā, minētais reāli strādājošais uzņēmums VID apzināti iesniedza nepatiesas ziņas par veiktajiem darījumiem un...

Veselības inspekcija (turpmāk - Inspekcija) vērš uzmanību, ka Ministru kabinetā 2015.gada 8.decembrī ir pieņemti un ar 2016.gada 1.janvāri spēkā stāsies noteikumi, kas noteiks kārtību, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji Inspekcijai paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu. Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība ir īpaši svarīga, ņemot vērā, ka šie pakalpojumi ir saistīti ar paaugstinātu infekcijas slimību izplatīšanas risku, un higiēnas prasību neievērošana, var būt viens no galvenajiem iemesliem dažādu infekcijas slimību izplatīšanai. Pakalpojumu sniedzējam turpmāk būs jāapliecina darbinieku izglītības atbilstību prasībām, ja tādas ir noteiktas higiēnas jomu regulējošos normatīvajos aktos (piemēram, solārija pakalpojumu, tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniedzējiem) un sniegto pakalpojumu atbilstību regulējošo normatīvo aktu noteiktajām higiēnas prasībām. Līdz ar paziņošanu par pakalpojuma uzsākšanu Inspekcijas mājaslapā www.vi.gov.lv (pēc 2016.gada 1.marta) būs pieejama informācija par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri paziņojuši par savu darbību, kā arī nākotnē par tiem, kuriem konstatēti pārkāpumi un kuru darbība uz laiku ir apturēta. Pamatojoties uz šo...

Lai realizētu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Izvērtējot aktuālās norises regulējamās nozarēs saskaņā ar Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar nozares uzraudzību un attīstību, Regulators apkopojis informāciju par būtiskākajām izmaiņām normatīvajos aktos. Enerģētika: dabasgāze, elektroenerģija, siltumenerģija 2015.gada 14.augustā vienlaikus ar Eiropas Komisijas (EK) 2015.gada 24.jūlija Regulu stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri noteic Regulatora kompetenci nominētā elektroenerģijas tirgus operatora iecelšanā un darbības uzraudzīšanā. Pamatojoties uz minēto regulu un Elektroenerģijas tirgus likumu, Regulators 2015.gada 3.decembrī iecēla AS “Nord Pool Spot” kā nominēto elektroenerģijas tirgus operatoru Latvijas elektroenerģijas tirdzniecības zonā uz četriem gadiem. 2015. gada novembra sākumā Regulators apstiprināja grozījumus “Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā” un “Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā”. Atbilstoši...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi "Klientu padziļinātās izpētes noteikumus kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm". Saskaņā ar noteikumiem kredītiestādēm un licencētām maksājumu iestādēm, kā arī elektroniskās naudas iestādēm ir pienākums izveidot klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmu. Šāda sistēma skaitliskā izteiksmē atbilstoši atspoguļo katram klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas kopējo riska līmeni un iestāde, balstoties uz veikto risku izvērtējumu un klientam noteikto riska profilu (piešķirto punktu skaitu), nosaka nepieciešamos klienta padziļinātās izpētes pasākumus un to veikšanas regularitāti. Ievērojot labāko starptautisko praksi un standartus, noteikumi paredz, ka iestādes, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska izvērtējumu, ņem vērā vismaz šādus riska segmentus: klienta risks, valsts un ģeogrāfiskais risks, klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks, pakalpojumu, produktu piegādes kanālu risks. Papildus noteikumi sniedz minimālo risku paaugstinošu faktoru uzskaitījumu, kas raksturīgs katram no segmentiem, taču vienlaikus kredītiestādei saglabājas pienākums veiktu risku izvērtējumu, kas risku paaugstinošu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izstrādājusi kredītiestādēm saistošus ieteikumus klientu identifikācijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības jomā. FKTK apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm sadarbībai ar trešajām personām potenciālo kredītiestādes klientu identifikācijas prasību nodrošināšanai. Šie ieteikumi paredz, ka kredītiestādēm, kas vēlas izmantot aģentu pakalpojumus klientu identifikācijai ir jāpamato šāda pakalpojuma izmantošanas nepieciešamība, jānosaka pakalpojuma izmantošanas ģeogrāfiskie parametri, kā arī jāizvērtē ar to saistītie riski. Aģentu pakalpojumu izmantošana klientu identifikācijai ir uzskatāma par būtisku izmaiņu klientu identifikācijas procesā, tāpēc lēmumu par aģentu pakalpojumu izmantošanu jāpieņem kredītiestādes valdei. Saskaņā ar ieteikumiem kredītiestādēm ir jānodrošina atbilstošas politikas un procedūras aģentu piesaistīšanai, kritēriju noteikšanai, darba novērtēšanai un procesa aprakstam, kā arī standartizētiem līgumiem, kas tiek slēgti ar aģentu. FKTK izstrādātie ieteikumi kredītiestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldības personāla resursu nodrošināšanai paredz, ka kredītiestādei ir jānosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (tālāk tekstā - NILLTFN) jomas atbildīgajam...

Kā informē Saeimas kanceleja, aktuāla informācija par Saeimas darbu turpmāk būs pieejama arī video vietnē Vimeo: vimeo.com/saeima. Jaunākais Vimeo kanālā publicētais video stāsta par būtiskākajām 2016.gadā gaidāmajām izmaiņām likumos, kas ietekmēs mūsu valsts iedzīvotājus. Tāpat video kanālā atrodami video par Saeimas nama vēsturi, parlamenta zālēm, kā arī citi video materiāli. Skatīties video par LIKUMU IZMAIŅĀM ŠEIT. Ar infografiku par jaunākajām likumu izmaiņām var iepazīties ŠEIT.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Neapliekamais minimums Ar 2016. gadu tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Tādējādi turpmāk visām personām tiks piemērots nevis vienāds neapliekamais minimums, bet gan tiks piemērots gada diferencētais neapliekamais minimums, kura apmērs atšķirsies atkarībā no maksātāja gūto ar nodokli apliekamo ienākumu apmēra (apliekamo ienākumu kopsummā tiks ieskaitīti gan ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātas likmes). Atvieglojums par apgādībā esošām personām Tiks sašaurināts personu loks, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Turpmāk paredzēts, ka nodokļa atvieglojums tiks attiecināts tikai uz nepilngadīgu bērnu un uz bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, aizbildnībā vai aizgādībā esošām personām, kā arī personām (laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu), ja minētās personas nestrādā, tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta invaliditāte, kā arī tās nesaņem ar nodokli...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2015.gada 30.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī, izņemot likuma pārejas noteikumu 120. un 121.punktā noteiktu atsevišķu normu spēkā stāšanos. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) nosaka šādus būtiskākos grozījumus. Par neapliekamo minimumu Ar 2016.gadu ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Gada diferencētā neapliekamā minimuma apmērs atkarīgs no nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu apmēra. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ar nodokli apliekamo ienākumu kopsummā tiek ieskaitīti visi ienākumi, izņemot likumā minētos neapliekamos ienākumus. Maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar formulu, ko nosaka Ministru kabinets un kurā ņem vērā nodokļa maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī šādus lielumus: minimālo mēneša neapliekamo minimumu (75 euro); maksimālo gada neapliekamo minimumu (1200 euro); gada apliekamā ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu (4560 euro); gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura piemēro tikai minimālo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2015.gada 30.novembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Likumā ir veikti šādi būtiskākie grozījumi: Grozījumi, kuri stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī Ar grozījumiem 2016.gadā visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 euro vispārējā gadījumā tiek saglabāta mikrouzņēmumu nodokļa likme 9 procentu apmērā, kurā ir ietverta arī likumā noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa. Pagarināts termiņš, ar kuru stājas spēkā likuma norma, kura liedz tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja tas veic saimniecisko darbību Ministru kabineta noteiktajās nozarēs, nosakot tā spēkā stāšanos ar 2017.gadu. Tādējādi 2016.gadā, neatkarīgi no tā, kādā nozarē tiek veikta saimnieciskā darbība: mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir tiesības saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, ja neiestājas citi apstākļi, kas liedz saglabāt šo nodokļa maksātāja statusu; nodokļu maksātājam ir tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja tiek ievēroti likumā noteiktie mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam noteiktie nosacījumi. Grozījumi,...

Trešdien, 23.decembrī, Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padomē Finanšu ministrija (FM) rosināja atlikt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) priekšlikumus grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā. Sēdes laikā Memoranda padome atbalstīja FM priekšlikumu atlikt grozījumu veikšanu Biedrību un nodibinājumu likumā, saistībā ar NVO saimnieciskās darbības procesiem. FM decembra sākumā organizēja tikšanos ar NVO sektoru, lai diskutētu par labākajiem risinājumiem, kā mazināt iespēju negodīgi izmantot biedrību statusu. Diskusiju gaitā vienots viedoklis netika rasts, tādēļ padome atbalstīja ierosinājumu grozījumu veikšanu atlikt, līdz tiks izstrādāts projekts par sociālās uzņēmējdarbības tiesisko regulējumu. Vienlaikus Memoranda padome atbalstīja FM aicinājumu VID aktīvāk izmantot jau esošos instrumentus un normatīvo regulējumu, lai pievērstu pastiprinātu vērību tām NVO, kas atrodas risku grupā- t.i., biedrības statuss tiek izmantots uzņēmējdarbības veikšanai, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Sēdes laikā NVO atzinīgi novērtēja Valsts kancelejas ziņojumu par valdības lēmumu pieņemšanas procesu un NVO iesaistes uzlabošanas iespējām, vienojoties, ka jāturpina strādāt pie sabiedrības līdzdalības...