JAUNUMI

2015. gada 1. janvārī stājās spēkā lielākā grozījumu daļa Darba likumā. Tomēr vienai normai bija lemts mazliet aizkavēties. No nākamā gada 1. janvāra pienācis laiks stāties spēkā arī tai: MK 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”. Grāmatveži jau kādu laiku ir lietas kursā par grozījumu būtību un ir satricināti ar to, ka 2016. gadā stundas likme darbiniekiem būs nosakāma katru mēnesi un tā nemitīgi mainīsies, jo ir atkarīga ne vien no algas summas, bet arī no normāla darba laika stundu skaita mēnesī. Visus iepriekšējos gados stundas likme bija noteikta kā vidējais lielums un derēja gada laikā jebkuram mēnesim. Tagad katrā mēnesī likme ir cita. Kā mēs izskaidrosim darbiniekiem, ka 100 stundas vienā mēnesī ir apmaksātas savādāk nekā tik pat daudz stundu citā mēnesī? Uzdosim pretjautājumu: kā grāmatveži skaidroja darbiniekiem, ja, saņemot cieto algu, 10...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz no 2016.gada 1.janvāra paaugstināt akcīzes nodokli un noteikt šādas likmes: naftas produktiem: svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) - 436,00 euro; petrolejai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) - 341,00 euro; dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem) - 341,00 euro; naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem (par 1000 kilogramiem) - 206 euro; degvieleļļai, kuras kolorimetriskais indekss ir mazāks par 2,0 un kinemātiskā viskozitāte 50°C ir mazāka par 25 mm2/s, tās aizstājējproduktiem un komponentiem (par 1000 litriem), - 341,00 euro; svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), un pievienotā etilspirta saturs veido no 70 līdz 85 tilpumprocentiem (ieskaitot) no kopējā produktu daudzuma - 131,00 euro; tabakas izstrādājumiem: cigāriem un cigarillām (par 1000...

Saeima apkopojusi šī gada rudens sesijā paveikto: kopš 2.septembra Saeimasanāca uz 16 kārtējām, divām ārkārtas un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā pieņemti 115 likumi - 21 jauns likums un grozījumi 94 likumos, kā arī viens likums otrreizējā caurlūkošanā. Rudens sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 130 likumprojekti, no kuriem 98 iesniedzis Ministru kabinets, 20 - Saeimas komisijas, 9 - deputāti, bet trīs - Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā - Saeimā vērtēti kopumā 2786 priekšlikumi. Kopš septembra Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti Ivars Zariņš (SASKAŅA) - 29 reizes, Inguna Sudraba (NSL) - 18 reizes, Inga Bite (LRA) - 17 reizes, Mārtiņš Bondars (LRA) - 15 reizes, Artuss Kaimiņš - 14 reizes, Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) - 13 reizes. Deputāti Lolita Čigāne (VIENOTĪBA) un Igors Pimenovs (SASKAŅA) debatējuši katrs pa 12 reizēm, bet deputāts Kārlis Šadurskis (VIENOTĪBA) - 11 reizes. Saeima šī gada rudens sesiju slēdz 22.decembrī, bet ziemas...

No 2016. gada 1. janvāra spēkā stājas virkne jaunu likumu un esošo likumu grozītās redakcijas. Sarakstā norādīts likuma pieņemšanas datums Saeimā. AR FINANŠU JOMU UN NODOKĻIEM SAISTĪTIE Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums 22.10.2015. VID informē par Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" 30.11.2015. un 10.12.2015. Izmaiņas akcīzes nodokļa regulējumā no 2016. gada 1. janvāra Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 30.11.2015. VID informē par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” No nākamā gada piemēros diferencēto neapliekamo minimumu Bilances TV: Gunta Kauliņa par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 30.11.2015. Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā 30.11.2015. Rosina palielināt azartspēļu nodokļus un nodevas Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" 10.12.2015. un 30.11.2015. Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" 30.11.2015. un 08.10.2015. Valdības akceptētie likumprojekti paredz, ka no nākamā gada kredītiestādēm būs jāinformē VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā Grozījumi...

Eiropas Parlaments (EP) 2015. gadā pieņēmis daudzus Latvijas iedzīvotājiem būtiskus lēmumus, norāda EP pārstāve Signe Znotiņa-Znota. 1. Ceļotājiem, kuri internetā iegādājas "komplekso ceļojumu" (piemēram, aviobiļete + viesnīca + automobiļa noma), būs tāda pati aizsardzība kā tiem, kuri šādas ceļojumu paketes pērk no ceļojumu aģentūrām: http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2015/oktobris_2015/turistuaizsardziba.html 2. Ceļojuma vai komandējuma laikā zvanīt uz mājām no nākamā 2016.gada 30.aprīļa būs vēl lētāk, bet no 2017.gada 15.jūnija par to maksāsim tāpat kā mājās: http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2015/oktobris_2015/viesabonesana.html Infografika "Viesabonēšanas atcelšana": http://www.europarl.lv/riga/resource/static/files/viesabonesana_pdf.pdf 3. Iedzīvotāji un mazie un vidējie uzņēmumi varēs izmantot vienkāršotu ES procedūru, lai atgūtu pārrobežu parādus apmērā līdz 5000 EUR! Tas būs ātrāk, lētāk un vienkāršāk: http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2015/oktobris_2015/parrobezu_paradu_atgusanas_procedura.html 4. ES 2016.gada budžetā EP panāca vairāk finansējumu migrācijai, darba vietām un jaunatnes nodarbinātībai, studentu apmaiņas programmai "Erasmus+" un pētniecības un izstrādes programmai "Apvārsnis 2020" ("Horizon 2020") u.c.: http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2015/novembris_2015/budget16.html EP arī deva "zaļo gaismu" 315 miljardu EUR "Junkera investīciju plānam" ar mērķi veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā: http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2015/junijs_2015/press-releas-june25.html 5. Stingrāk...

Demisionējušās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs atzinis, ka Latvijas ekonomikai 2015. ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%. Latvijas eksportētāji 2015.gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī. Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%. Kopumā gads ir bijis labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums “Liepājas Metalurgs”. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%. Labus rezultātus visa 2015.gada garumā turpināja rādīt Latvijas...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka no 2015.gada septembra ar tā atbalstu Latvijā notiek semināri par pamatkapitāla konvertāciju no latiem uz eiro un dalībnieku reģistra Pirmā nodalījuma iesniegšanu. Pamatkapitāla denominācija attiecas tikai uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrībām (AS) un kooperatīvajām sabiedrībām. Uz pārējām juridiskām personām šie nosacījumi neattiecas tāpēc, ka tām nav pamatkapitāla. Normatīvajos aktos noteikts termiņš veikt pamatkapitāla izteikšanu EUR līdz 2016. gada 30.jūnijam. Un šī prasība attiecas uz visām minētajām sabiedrībām, arī uz viena dibinātāja jeb dalībnieka SIA. Statūtu grozījumi sabiedrībām ir jāveic pašām. Ja kapitālsabiedrība līdz noteiktajam termiņam nebūs iesniegusi Uzņēmumu reģistrā dokumentus pamatkapitāla denominācijai, Uzņēmumu reģistrs pamatkapitālu konvertēs pēc Eiropas Padomes noteiktā valūtas kursa 0,702804 LVL pret 1 EUR, savukārt, kapitālsabiedrībai būs pienākums, piesakot komercreģistra iestādei jebkuras izmaiņas komercreģistra ierakstos vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu reģistrācijas lietai), vienlaikus veikt arī nepieciešamās izmaiņas dokumentos saistībā ar denomināciju. Turklāt minēto izmaiņu veikšanai netiks piemēroti šobrīd normatīvajos aktos paredzētie...

Lauku atbalsta dienests (LAD) vakar, 21.decembrī, sācis izmaksāt Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu 8,45 miljonu eiro apjomā piena ražotājiem (7,15 miljonus eiro) un cūkkopjiem (1,30 miljonu eiro). LADatbalstu aprēķina un izmaksā, pamatojoties uz Lauksaimniecības datu centra (LDC) rīcībā esošajiem datiem. Atbalsta likme piena ražotājiem ir 11,71 eiro par laika posmā no1.janvāra līdz 30.septembrim vienu realizētā piena tonnu. Atbalsta likme par sivēnmātēm ir 36,74 eiro par dzīvnieku, bet par no šā gada 1.janvāra līdz 30.septembrim kautuvē realizētu vai eksportētu dzīvu cūku - 3,89 eiro par dzīvnieku.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projekta „Pieredzes apmaiņa par efektīvu tiesu darbu” ietvaros Latvijas delegācija pabija pieredzes apmaiņas vizītē Zviedrijā, informē Tiesu administrācija. Pieredzes apmaiņā uz Zviedriju devās Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja E.Knēgere, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja I.Siliņeviča, Jelgavas tiesas tiesnese L.France un Tiesu administrācijas direktora vietniece attīstības un juridiskajos jautājumos I.Kalniņa. Vizītes laikā Latvijas delegācija apmeklēja Zviedrijas Tiesu administrāciju, Nortaljes rajona tiesu, Svea apelācijas tiesu, Augstāko administrācijas tiesu un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju. Latvijas pārstāvji tika iepazīstināti ar Zviedrijas tiesu sistēmas (rajona tiesu, apelācijas tiesu, apgabaltiesu kompetenci un tiesu sistēmai piederīgajām institūcijām un to darbu) uzbūvi, procesuālo normatīvo regulējumu, problēmām normatīvajā regulējumā, tiesneša darba organizācijas u.c. jautājumiem. Gūto pieredzi tiesneši nodos tālāk saviem kolēģiem tiesās, kā arī pielietos praksē, piedaloties dažādu normatīvo aktu izstrādes darba grupās. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Valsts administrācija” darbojas ar mērķi veicināt darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. Programma atbalsta mācību vizītes, prakses iespējas...

SIA KPMG Baltics vecākā menedžere Gunta Kauliņa novembra beigās notikušajā žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas" sniedza ieskatu un vērtējumu par diferencēto neapliekamo minimumu, kas stāsies spēkā jau ar jauno gadu:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu zvērinātu advokātu birojam. Tajā apskatīti tādi jautājumi kā ieņēmumu un izdevumu uzskaite; grāmatvedības kārtošana kopējas sadarbības gadījumā; grāmatvedības kārtošana kopīgu izdevumu segšanai; ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība; grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā un grāmatvedības kārtošana divkāršā ieraksta sistēmā; kā arī norādīta darba devēja un darba ņēmēju reģistrācijas kārtība un pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība. Metodiskais materiāls skaidro, ka zvērināti advokāti, izveidojot zvērinātu advokātu biroju, pieņem zvērinātu advokātu biroja nolikumu vai noslēdz zvērinātu advokātu biroja partneru koleģiālu vienošanos. Zvērinātu advokātu biroju nolikumā ietver informāciju par zvērinātu advokātu biroja ieņēmumu un izdevumu sadales principiem. Zvērinātu advokātu biroji grāmatvedības uzskaiti veic atbilstoši prasībām, kas attiecas uz zvērinātiem advokātiem un birojs uzskaita kopējos zvērinātu advokātu biroja ieņēmumus un izdevumus, ja nolikumā noteikts, ka zvērināti advokāti praktizē atbilstoši šī metodiskā materiāla 2.1.apakšpunktā noteiktajam principam - vienojoties par kopēju sadarbību juridiskās palīdzības sniegšanā, ieskaitot atbildību par to un...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada decembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret četrām personām saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta 3.daļu par krāpšanu lielā apmērā. Personas organizēja un veica noziedzīgas darbības kāda sabiedrībā pazīstama uzņēmuma interesēs, kurš nodarbojas ar datortehnikas un programmatūras tirdzniecību, servisu un ražošanu. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka minētā uzņēmuma amatpersona darbojās organizētā personu grupā un izmantoja noziedzīgā grupējuma pakalpojumus ar nolūku veikt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā lielā apmērā. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēru, uzņēmuma amatpersona izmantoja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes un radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tā rezultātā ar viltu tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par faktiski nenotikušiem darījumiem un tādējādi nepamatoti tika samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs. Noziedzīgo darbību rezultātā minētais uzņēmums nodarīja zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 800 tūkstošu eiro apmērā. VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Ar minētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) noteikts, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem saskaņā ar pārvaldīšanas līgumos iekļautajiem maksājumiem. Minētie grozījumi tiek ieviesti, lai saskaņotu likumu ar Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva), vienlaikus izpildot Latvijai ar Direktīvu uzliktos pienākumus novērst Eiropas Savienības tiesību aktu neatbilstošu piemērošanu. Direktīva neparedz nosacījumu, ka ar PVN neapliek dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu, tādējādi šāds atbrīvojums nevar tikt piemērots arī Latvijā. Papildus ar grozījumiem likumā tiek ieviests īpašs PVN piemērošanas režīms mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem (tajā skaitā plaukstdatoriem) un integrālās shēmas ierīcēm. Attiecībā uz īpašu PVN piemērošanas režīmu mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem (tajā skaitā plaukstdatoriem) un integrālās shēmas ierīcēm, kā arī uz atsevišķiem kokmateriālu veidiem, jāuzsver, ka...

Valsts ieņēmumu dienests 1.decembrī aktualizējis Metodisko materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu un maksāšanu, viešot tajā izmaiņas, kas stājas spēkā sakarā ar normatīvo aktu grozījumiem 2015. gadā. Izmaiņas, piemēram, skar personālsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības un dārzkopības kooperatīvā sabiedrības (skat. metodiskā materiāla 2. sadaļa "Uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods un maksāšanas termiņi") jo šogad pieņemti Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi Nr.548 „Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” un attiecīgi ir arī jauni šo noteikumu pielikumi - aizpildāmo deklarāciju veidlapas. Tāpat ir izmaiņas attiecībā uz ziedojumiem, ar saimniecisko darbību tieši nesaistītiem izdevumiem, kur formulējums mainījies, piemēram, attiecībā uz 3. piemēru, kas patlaban skan šādi: "Nodokļa maksātājs apmaksā izdevumus, kas saistīti ar tā darbinieka apmācību kvalifikācijas celšanas kursos, kuri atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem, ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu, nepieciešami to labākai...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai 2014.gada oktobrī uzsāktā kriminālprocesa materiālus ar lūgumu saukt pie kriminālatbildības Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu par kukuļa pieņemšanu. Līdzās amatpersonai KNAB lūdz saukt pie kriminālatbildības arī piecas privātpersonas. Izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka VID amatpersona pieņēmusi kukuli saistībā ar labvēlīga lēmuma pieņemšanu kukuļa devēja interesēs, atceļot iepriekš pieņemto VID lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) uzrēķinu. KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu pret VID amatpersonu par kukuļu pieņemšanu (Krimināllikuma (KL) 320.panta trešā daļa). Iegūto pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka iesaistītās privātās personas ir veikušas vairākus noziedzīgus nodarījumus un tiek rosināts uzsākt kriminālvajāšanu par kukuļa došanu 3 gadījumos (KL 323.panta pirmā daļa), par kukuļņemšanas atbalstīšanu 3 gadījumos (KL 20.panta ceturtā daļa), par kukuļu pieņemšanu 2 gadījumos (KL 320.panta trešā daļa) un par grāmatvedības dokumentu viltošanu 2 gadījumos (KL 217.panta pirmā daļa). KNAB norāda, ka neviena persona...