JAUNUMI

Kad sākam domāt par uzņēmuma pamatlīdzekļiem, viens no tradicionālajiem objektiem, ko iedomājamies, ir automašīna. Automašīna ir noderīga dažādu saimniecisko darbību nodrošināšanai, dažkārt šāds pamatlīdzekļa izvēle var būt prestiža jautājums vai kalpo sabiedrisko attiecību veidošanai. Rakstā aicināšu padomāt par likvidācijas vērtību, pieņemot automašīnu uzskaitē kā pamatlīdzekli. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi) paredz, ka pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību. Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru uzņēmums varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas. Bet, ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā. MK noteikumi arī nosaka, ka uzņēmums sagatavo pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināšanas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina. Praksē esmu novērojusi, ka...

Vadības ziņojumā jāsniedz informācija, ja organizācijai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis pareizo aizpildīšanas prakšu, kā arī biežāk pieļauto kļūdu aprakstu. Darbības mērķis Jānorāda ar Valsts ieņēmumu dienesta vai Finanšu ministrijas lēmumu piešķirtā joma vai jomas un statūtos noteiktais sabiedriskā labuma darbības mērķis. Jānorāda statūtos noteikto sabiedriskā labuma darbības mērķi. Kļūda: Norādīta joma, kas nav piešķirta. Mērķa grupas un aktivitātes: • Jānorāda mērķa grupa vai grupas, uz kurām vērstas aktivitātes. • Jānorāda mērķa grupām adresētie konkrētie projekti, pasākumi un citas aktivitātes, ne vairāk kā piecus nozīmīgus projektus ar īsu aprakstu, norises laiku un vietu, bet pārējos projektus tikai uzskaitot. • Kļūda: Nav sniegts konkrētā pasākuma apraksts, laiks, vieta un dalībnieku skaits. Darbības rezultāti un sasniegumi: • Jānorāda darbības rezultāti vai sasniegumi attiecībā uz mērķa grupu vai sabiedriskā labuma darbības jomā, kā arī konkrētā projekta, pasākuma vai citas aktivitātes sasniegtie rezultāti, ietekme un nefinanšu rādītāji. • Kļūda: Nav...

JAUTĀJUMS Kā autoram jāmaksā nodokļi, ja ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statuss? ATBILDE Altbildi sniedz Linda Miezīte, Finanšu kompānijas SIA Mensarius vadītāja MUN maksātāja statuss ir cits “pašnodarbinātā” veids. Kā varam šādā gadījumā maksāt nodokļus? Tas ir iespējams vispārējā kārtībā – pats iesniedz atskaites un nomaksā nodokli reizi ceturksnī. Vēl viens variants ir saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka MUN maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršotu MUN samaksas risinājumu un nekārtot grāmatvedību, bet izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI konts). Tas ir īpašs norēķinu konts bankā, ar kura palīdzību saimnieciskās darbības veicēji MUN režīmā var automatizēt nodokļa samaksu. SDI konta lietotājam ir iespēja nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju un neveikt MUN samaksu vispārējā kārtībā - nodokļa samaksa un deklarācijas iesniegšana notiks automātiski. Ja vēlas atvērt SDI, ir jādodas uz AS Industra Bank, kas ir vienīgā banka, kas piedāvā atvērt SDI kontu. Reģistrējot...

Pagājušā gada nogalē notikušajā RMS rīkotajā konferencē «Revīzija, nodokļi un grāmatvedība 2024» Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks, sniedza padziļinātu ieskatu par grāmatvežu būtisko lomu cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Izmeklētājs uzsver, ka grāmatvedības speciālistiem piemīt unikāla pozīcija un zināšanas. S. Kristjansons norāda, ka grāmatveži, būdami finanšu darījumu un ekonomisko procesu pārzinātāji, var pamanīt aizdomīgas darbības, kuras citi varētu palaist garām, tādējādi tie ir svarīgi sabiedrotie cīņā pret noziedzību. Organizētās noziedzības apmēri Eiropas Savienībā ir satraucoši lieli. Katru gadu noziedznieki gūst no 90 līdz 180 miljardiem eiro lielus ienākumus, vidēji — ap 140 miljardiem eiro. Tiesībsargājošām iestādēm izdodas identificēt un konfiscēt tikai nelielu daļu — apmēram 2% no šiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka liela daļa noziedzīgi iegūto līdzekļu paliek apritē un tiek izmantota jaunu noziegumu finansēšanai, informē S. Kristjansons. Arī Latvijā situācija nav iepriecinoša, jo ēnu ekonomikas apjoms (kurā gan pat...

Saeima 6. martā trešajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta rosinātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz atbrīvot no aplikšanas ar algas nodokli darba devēja palīdzību naudā darbiniekam vai viņa ģimenes loceklim medicīnisko tehnoloģiju iegādei, ja diagnosticētu smagu saslimšanu gadījumā ārstu konsīlija noteikto zāļu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegāde no valsts budžeta netiek segta vai tiek segta daļēji. Likumprojekts izstrādāts, lai sekmētu darba devēju brīvprātīgu iesaistīšanos dārgu zāļu, tai skaitā inovatīvo medikamentu, kā arī citu medicīnisko tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanā atbilstoši starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām saviem darbiniekiem vai darbinieku ģimenes locekļiem gadījumos, kad valsts nekompensē vai tikai daļēji kompensē medikamentu vai citu medicīnisko tehnoloģiju iegādes izdevumus. Nodokļa atbrīvojumu varēs piemērot, ja tiks izpildīti šādi nosacījumi: medicīnisko tehnoloģiju iegādes nepieciešamību ir apstiprinājis ārstu konsīlijs un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; medicīnisko tehnoloģiju iegāde netiek pilnībā kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem un darba devēja rīcībā ir dokuments, kas to apliecina; darba devēja piešķirtā...

Jautājums Tūrisma operators organizē grupu braucienus uz trešajām valstīm (Āzija). Uzņēmuma darbinieks brauc līdzi grupai kā grupas vadītājs un pavada grupu 24/7 visu ceļojuma laiku. Vai grupas vadītāja izmitināšanas izmaksas, t.i., viesnīcas numura izmaksas arī iekļaujamas izdevumos, kas radušies tūrisma operatoram tūrisma pakalpojuma nodrošināšanai? Kā arī darbinieka komandējuma nauda (izdevumi ēšanai u.tml.) - vai tie arī ir iekļaujami šajos izdevumos? Atbilde No jautājuma grūti saprast, vai runa ir par tūrisma operatora darbinieku, vai par viņu klienta darbinieku, kurš ir tūristu grupas vadītājs. Atbildi lūdzām sniegt Maijai Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla “Bilance” rakstu ilggadējā autore. "Tūrisma firmas darbinieks atrodas darba braucienā un viņam tiek atlīdzināti minētie izdevumi, kuri (ja nepārsniedz Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12.oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" minētos normatīvus) ir firmas izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Jebkurai firmai, kas sniedz pakalpojumus, t.sk. tūrisma operatoram, vienmēr ir izdevumi, kas radušies par darbu,...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2024. gada 19. decembra spriedums lietā Nr. C531/24 (HJ pret US, MU, piedaloties Fondo de Garantía Salarial (FOGASA)) ir noderīgs tiesību normu piemērotājiem attiecībā par darba devēja pienākumu izveidot sistēmu, kas ļauj uzskaitīt mājsaimniecībā nodarbināto personu nostrādāto darba laiku. Rakstā aplūkotā lieta EST tika skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi Persona (turpmāk — darbiniece HJ) tika pieņemta darbā mājsaimniecībā pie fiziskām personām (US un MU). 2021. gada 17. februārī darbiniece HJ tika atlaista no darba, bet 2021. gada 31. martā viņa cēla prasību Bilbao Darba un sociālo lietu tiesā Nr. 2 (Spānija), lūdzot atzīt atlaišanu par nepamatotu un piespriest viņas darba devējiem samaksāt par nostrādātajām virsstundām, kā arī par neizmantotajām atvaļinājuma dienām. Ceļot prasību darbiniece HJ norādīja, ka tika pieņemta darbā uz pilnu slodzi ar bruto mēnešalgu 2363,04 EUR, līdz 2020. gada 18. oktobrim strādāja 46 stundas nedēļā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu "Gada pārskata sastāvdaļas "Vadības ziņojums" aizpildīšana un sabiedriskā labuma organizāciju biežāk pieļautās neatbilstības gada pārskatos". Sagatavojot gada pārskatu, jāņem vērā, ka ir izdoti Ministru kabineta 2025. gada 28. noteikumi Nr. 70 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā"", kas stājās spēkā 28. janvārī un kuri jaunā redakcijā izteica "Vadības ziņojuma" formu. Biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma darbības nosacījumus paredz Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Atgādinām, ka sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) un personām, kuras ziedo SLO, ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus. Nevalstiskajām organizācijām, kurām piešķirts SLO statuss, jāizlieto savi ienākumi darbībām, kurām nav komerciāla rakstura, izņemot, ja tai ir tiesības Sociālā uzņēmuma likumā noteiktajā kārtībā dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), kurai piešķirams sociālā uzņēmuma statuss, un bez atlīdzības tai tiek nodota ziedotā manta vai finanšu...

Satversmes tiesa informē, ka 2025. gada februārī tiesa pieņēma spriedumus trīs lietās: Ar 2025. gada 13. februāra spriedumu lietā Nr. 2024-06-01 pienākums lietot valsts valodu apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā atzīts par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam. Lieta ierosināta pēc politiskās partijas konstitucionālās sūdzības. Minētā partija uzskatīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas liedz tai veikt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju svešvalodā, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda (tostarp krievu valodā), un tādēļ nesamērīgi ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Satversmes tiesa atzina, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā vēlētāja brīvas gribas veidošanās ir apdraudēta. Krievija plaši izmanto dažādus informatīvās ietekmes pasākumus, lai krievu valodā runājošos iedzīvotājus atšķeltu no pārējās sabiedrības un grautu Latvijas politisko stabilitāti. Tādējādi apstrīdētās normas, kas samazina svešvalodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un palielina valsts valodas lietojumu, aizsargā sabiedrības drošību un demokrātisku valsts iekārtu. Tiesa ņēma vērā arī to, ka apstrīdētās normas pilnībā neaizliedz politisko partiju komunikāciju ar vēlētājiem svešvalodās (piemēram, neapmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju...

Par tradicionālu kļuvušo speciālo balvu «Par mūža ieguldījumu» 2024. gadā žurnāla Bilance ikgadējās konferences noslēgumā svinīgi saņēma Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja. Viņas uzmanības lokā ikdienā vairāk ir jautājumu, kas saistīti ar grāmatvedības kārtošanu zemnieku saimniecībās. L. Puriņa uzskata, ka daudzi nodokļu jautājumi attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem nav sakārtoti, nav skaidras normatīvās bāzes. Valstij vajadzētu atrisināt arī pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas jautājumu. Pērn ieguvāt izdevniecības Lietišķās informācijas dienests un žurnāla Bilance balvu «Par mūža ieguldījumu» — grāmatvedības nozares stiprināšanā, daudziem tik noderīgo padomu sniegšanā. Gada nogalē saņēmāt arī Zemkopības ministrijas balvu — ieguvāt medaļu par centību. Tātad 2024. gadā esat novērtēta dubultā. Vai ir gandarījums par profesionālo darbu? Abas balvas bija pārsteigums. Jebkurš pozitīvs novērtējums dod stimulu strādāt un uzmundrina pat, ja jau iestājusies rutīna. Balva ar nosaukumu «Par mūža ieguldījumu» mani nedaudz samulsināja — nešķita, ka esmu tik...

Publicēti Ekonomikas ministrijas sagatavotie un valdības sēdē apstiprinātie Ministru kabineta (MK) 2025. gada 4. marta noteikumi Nr. 129 "Noteikumi par komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem sociālajiem uzņēmumiem un atbalsta piešķiršanas kārtību". Noteikumi stājas spēkā 6. martā. Kā norādīts jauno noteikumu projekta anotācijā, iepriekšējie MK 2018. gada 3. aprīlī pieņemtie noteikumi Nr. 197 paredzēja atbalsta sniegšanu sociālajiem uzņēmumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, kas ar 2023. gada 31. decembrī izbeidza savu darbību, taču atbalstu varēja piešķirt pārejas periodā, proti, līdz 2024. gada 30. jūnijam. Komisijas regula Nr. 1407/2013 tika aizstāta ar 2024. gada 1. janvāra Komisijas Regulu Nr. 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Līdz ar to, lai nodrošinātu Sociālā uzņēmuma likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā atbalsta piešķiršanu sociālajiem uzņēmumiem atbilstoši spēkā esošiem de minimis nosacījumiem, bija nepieciešams pārizdot MK noteikumus. Saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 3. panta...

Valdība 4. martā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā””, kas paredz finansējumu arī lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un selekcijai, šim mērķim 2025. gadā novirzot 34 miljonus eiro no valsts budžeta. Ar šo finansējumu 2025. gadā daļēji dzēsīs kredītprocentus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un atbilstošiem kooperatīviem, kā arī finansēs lauksaimniecībā izmantojamos zinātnes pētījumus un selekcijas materiāla izstrādi. Kredītprocentus no valsts budžeta daļēji dzēsīs primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras produktu ražotājiem un pārstrādātājiem. Šim mērķim plānots iztērēt 21 miljonu eiro. Deviņu miljonu eiro atbalsts plānots lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai. Savukārt selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu, novirzīs četrus miljonus eiro.

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, kas šogad tiek rīkota 12. martā, būs veltīta tādam aktuālam tematam kā piedziņas vēršana uz darba samaksu. Kā norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP), aizvadītajā gadā tika veiktas būtiskas tiesību normas izmaiņas, kas skar piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Proti, 2024. gada 1. oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā, kas regulē ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Galvenais veikto izmaiņu mērķis bija veicināt parādnieku nodarbinātību un ilgtermiņā sekmēt parādu atgūšanu. Tostarp, jaunās normas paredz ieturējumu apmēra samazināšanu, to nemainīgumu neatkarīgi no piedziņas kārtas, kā arī minimālās summas saglabāšanu, kas netiek pakļauta piedziņai. LTTIP priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Lielākajai daļai iedzīvotāju alga ir primārais ieņēmumu avots, un tāpēc arī parādu gadījumā tieši atskaitījumi no darba samaksas ir galvenais uzkrāto saistību atmaksas veids. Veiktie grozījumi lielākajā daļā parādu piedziņu lietu samazināja ieturējumu apmēru no parādnieku darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem. Nosacījumi parādniekiem kļuva...

Klients no advokāta vairs nesagaida tikai juridiskos skaidrojumus, viņš vēlas, lai vēl bez zināšanām klienta biznesā jurists orientētos arī finanšu jautājumos, spētu tvert arī grāmatvedības jomu, uzskata Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltics Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Viņa pieredze liecina, ka sadarbība starp juristiem un grāmatvežiem ikdienā veidojas ļoti cieša. Kā jūs raksturotu juristu un grāmatvežu attiecības? Grāmatveži droši vien vēlas noskaidrot, kāds ir risinājums skaitļu izteiksmē, bet juristi ne vienmēr zina un saprot grāmatvežu bažas. Pārsvarā darbojamies korporatīvo tiesību jomā un palīdzam dažādos darījumu veidos — gan uzņēmumu strukturēšanā, gan esam iesaistīti uzņēmumu saimniecisko darījumu plānošanā un izmaiņās. Lai minēto īstenotu klienta labākajās interesēs, juristiem, grāmatvežiem un citiem procesā iesaistītajiem nepieciešama vienota izpratne par jautājumiem, pie kuriem strādājam. Mums jāsaprot klienta patiesās vajadzības, lai kopīgiem spēkiem spētu nonākt pie rezultāta. Nereti visupirms no klienta ir nepieciešama informācija tieši no uzņēmuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis kārtējo pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas pieņemti un/vai stājas spēkā 2025. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumi Nr. 76 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi”” Grozījumi veikti muitas jomas tiesiskā regulējuma un muitas procesa pilnveidošanai, vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai gan komersantiem, gan VID. 04.02.2025. 07.02.2025. Finanšu ministrijas 2025. gada 25. februāra informācija “Par aktualizēto jurisdikciju sarakstu” Ar 2025. gada 1. martu aktuālajā sarakstā iekļautas 11 zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: Angiljas teritorija; ASV Guamas teritorija; ASV Samoa teritorija; ASV Virdžīnu salu teritorija; Fidži Republika; Krievijas Federācija; Palau Republika; Panamas Republika; Samoa Neatkarīgā Valsts; Trinidādas un Tobāgo Republika; Vanuatu. Aktuālajā sarakstā iekļautās valstis un teritorijas nav mainījušās, salīdzinot ar iepriekšējo 2024. gada 1. novembrī publicēto sarakstu. 25.02.2025. 01.03.2025. Lasiet...