JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №582 «Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.oktobri.

Satversmes tiesas 2015.gada 13.oktobra spriedums №2014 - 36 - 01 «Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2015.gada 15.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №587 «Grozījumi «Ministru kabineta 2015.gada 28.aprīļa noteikumos №207 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros» pasākumu «Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai» un «Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros» īstenošanas noteikumi»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.oktobri.

Rīgas Domes 2015.gada 13.oktobra saistošie noteikumi №169 «Grozījumi Rīgas domes 2015.gada 9.jūnija saistošajos noteikumos №148 «Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Rīgas Domes 2015.gada 13.oktobra saistošie noteikumi №170 «Grozījums Rīgas domes 2012.gada 18.decembra saistošajos noteikumos №198 «Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta vadītāja Astra Kaļāne skaidro, kurā no darba vietām (ja darbinieks strādā vairākās) būtu jāatrodas viņa algas grāmatiņai un kā algas grāmatiņas atrašanās vieta ietekmēs tā uzņēmuma izvēli, kuram (sākot ar 2017. gadu - 50% apmērā, no 2018. gada - pilnā apmērā) būs jāmaksā likumdevēju plānotās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:

Tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien iepazinās ar aktuālo budžeta situāciju un nodokļu ieņēmumiem, secinot, ka no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem visvairāk plāns šogad nav pildījies PVN iekasēšanā, kamēr kopējais ieņēmumu apjoms pārsniedz iepriekšējā gada pirmajos deviņos mēnešos iekasēto. Raimonds Vējonis izteica atzinību VID darbībai, ar mūsdienīgām un efektīvām metodēm administrējot valsts kopbudžeta ieņēmumus, un pauda nožēlu, ka vairākās jomās uzlabojumi nav veikti jau agrāk, ko kavējis iestāžu sadarbības trūkums. Stāstot par ēnu ekonomikas apkarošanu, VID vadības pārstāvji iepazīstināja Valsts prezidentu par savām iniciatīvām, lai novērstu krāpniecības gadījumus ar elektroniskajiem kases aparātiem (piemēram, ieviešot tiešsaisti ar VID serveriem un izveidojot īpašu lietotni ar iespēju skenēt un sūtīt VID kases čekus), un informēja, ka no tematiskajās pārbaudēs atklātajiem pārkāpumiem 73% saistīti tieši ar šo jomu. Valsts prezidents norādīja, ka VID būtu jāaktivizē darbs muitas kontroles punktu modernizācijā uz Latvijas austrumu robežas, lai mazinātu nelegālo preču nonākšanu Latvijā,...

Labklājības ministrija sagatavojusi pamatnostādņu projektu "Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam" un plāna projektu "Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2015.-2017.gadam" , kurus 15. oktobrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Iepriekšējais politikas cikls darba aizsardzības jomā tika īstenots no 2008.-2013.gadam, izstrādājot un ieviešot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes , kā arī uz to pamata izstrādātos Darba aizsardzības jomas attīstības programmu un Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2011.-2013.gadam. Kā norādījuši pamatnostādņu veidotāji, viena no būtiskām identificētām problēmām ir zems sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem. Lai arī sabiedrības informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem kopumā ir audzis, tas vēl joprojām vērtējams kā nepietiekams. Kā galvenās riska grupas ir jāatzīmē jaunieši, iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni, kā arī iedzīvotāji, kas strādā mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos. Būtiska problēma ir augstais nelaimes gadījumu skaits, īpaši augsts smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, kā arī jo sevišķi liels nelaimes gadījumu īpatsvars bīstamajās nozarēs, kam pamatā ir nepienācīga darba aizsardzības...

Ministru kabinets 13.oktobrī pieņēma noteikumus №584 «Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē». Noteikumi stāsies spēkā ar 2016.gada 1.jūliju. Labklājības ministrija (LM), kas ir šo noteikumu rosinātāja, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/35/ES prasības, paredzēja noteikt darba aizsardzības prasību minimumu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku iedarbības radīto risku. Līdz šim Latvijā nebija spēkā normatīvo aktu, kas noteiktu specifiskas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku radīto risku. Attiecībā uz nodarbināto aizsardzību piemēro vispārīgās darba aizsardzības prasības, kas noteiktas Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, saistībā ar darba vides risku novērtēšanu, kolektīvo un individuālo darba aizsardzības līdzekļu lietošanu, drošības zīmēm, obligātajām veselības pārbaudēm u.c. Turpmāk darba devēji būs atbildīgi par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē. Elektromagnētiskie lauki šo noteikumu izpratnē ir statiski elektriskie, statiski magnētiskie un laikā mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvence nepārsniedz 300 GHz....

Valsts sekretāru sanāksmē 15. oktobrī izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas"". Kā norādīts šī projekta anotācijā, šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi Nr.480 nosaka pašvaldības nodevu uzlikšanas kārtību, paredzot, ka nodevu veidā apmaksā atlīdzību tikai par pašvaldību sniegto nodrošinājumu. Esošā situācija praksē attiecībā uz nodevu par būvatļaujas saņemšanu ir ļoti atšķirīga, jo pašvaldības savos saistošajos noteikumos ir iekļāvušas dažādus regulējumus nodevas apmēra noteikšanai. Satiksmes ministrija, izanalizējot pašvaldību saistošos noteikumus, kas regulē būvatļaujas saņemšanu, ir secinājusi, ka daļa no būvvaldēm piemēro fiksēto nodevas maksu, kas Latvijas Republikas pilsētu pašvaldībās ir no 0 EUR līdz 170 EUR. Noteikumu projektā ir iekļauta norma vienotai nodevas par būvatļaujas saņemšanu un būvniecības ieceres akceptu apmēra robežvērtībai, kā arī noteikts atbrīvojums no nodevas par būvatļaujas saņemšanu vai būvniecības ieceres akceptu elektronisko sakaru tīklu pievadu būvniecībai vai ierīkošanai. Projekta būtība ir noteikt vienotus nosacījumus...

Tieslietu ministrija secinājusi, ka valsts valodas prasme biedrību un nodibinājumu valdes locekļiem (profesijas kods 1114 04) nav regulēta normatīvajos aktos, tāpēc rosinājusi veikt grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi"". Grozījumu projekts 15. oktobrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts paredz: ņemot vērā, ka nevalstiskās organizācijas atsevišķos gadījumos nodrošina valsts funkciju izpildi, kā arī savas darbības nodrošināšanaisaņem valsts vai pašvaldību finansējumu, tad valdes locekļiem, ja viņu darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses, jāspēj saprasties un sazināties (gan mutiski, gan rakstiski) C1 līmenī, tāpat kā kapitālsabiedrību valdes locekļiem. C1 līmenis paredz, ka persona spēj brīvi sarunāties, pietiekami izvērsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tēmām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītības tekstus, spēj uzrakstīt dažādus lietišķos...

Aprēķināts, ka normatīvā nasta jeb pamata uzņēmējdarbības regulējošo normatīvo aktu klāsts Latvijā ir krietni smagāks par 2016. gada Saeimā iesniegto budžeta projektu. Uzņēmējam jāpārzina gandrīz 19 kg normatīvo aktu jeb jāspēj izlasīt 3 749 lapaspuses, lai darbotos likumā noteiktajā kārtībā. Vēl nesen Finanšu ministrija prezentēja Saeimā iesniegto 2016. gada budžeta projektu, - tas sverot 4,14 kg un kopumā sastāv no 799 lapaspusēm. Bet, vai ar tādu pašu entuziasmu un smaidu uz lūpām 2016. gadu uzsāks arī uzņēmēji? Aprēķināts, ka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem vidēji jāpārzina 70 normatīvie akti, tādi kā "Komerclikums", "Pievienotās vērtības nodokļa likums", likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" u.c., kas kopumā ir sastādīti uz 3 749 lapaspusēm un sver 18,5 kg. "Vidējā svērtā normatīvo aktu bāze, ko nepieciešams zināt vidējam uzņēmējam, ir pārspējusi pat pasaulē biezākās grāmatas rekordu. Lai izlasītu šādu papīru kalnu, uzņēmējam pie likuma burta būtu jāpavada 62 h. Pa šo...

Plašs skaidrojošs materiāls kā praktiski izveidot uzņēmuma gada pārskata pamatu – bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, uz kura bāzes iespējams noformēt arī citus skaidrojumus – sniedz JĀŅA KUSINA publikācija (ar atkārtojumiem). Diemžēl nav noslēpums, ka arvien nesamazinās gadījumi, kad pāris mēnešos tiek sagatavoti “bilancspējīgie” grāmatveži, kuri drīz vien saprot, ka jākļūst arī par “darbspējīgiem”, bet apmācība beigusies un tālāk ar darbu jātiek pašu spēkiem. Kam un kāpēc jāseko, kā sevi pārbaudīt – rakstā “Kontu apgrozījumu un atlikumu pārskata sastādīšana un izmantošana gada pārskata sagatavošanā”. Jau labu laiku speciālisti konstatē būtiskas pretrunas starp darba samaksu darbinieku ar minimālo mēneša darba algu un darbinieku ar minimālo stundas tarifa likmi darba samaksu. Problēma šajā jautājumā ir gan objektīva, gan subjektīva. No vienas puses, jebkuram darbiniekam, ja viņš nostrādāja normālo darba laiku, nedrīkst maksāt mazāk par MK noteikto minimālo mēneša darba algu. No otras puses, katrā mēnesī normālais darba laiks būtiski svārstās. Rezultātā, ja...

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №583 «Kārtība, kādā Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №586 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumos №776 «Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.oktobri.