JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra noteikumi №577 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumos №598 «Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.oktobri.

Saeimas 2015.gada 1.oktobra likums «Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Islandi, no otras puses, par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 15.oktobri.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2015.gada 15.oktobra lēmums №1/15 «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 21.augusta lēmumā №1/8 «Noteikumi par iepazīšanos ar tarifu projektu»»Lēmums stājas spēkā ar 2015.gada 17.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №579 «Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki tiek iesaistīti sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanā vai spridzināšanas darbu veikšanā sauszemes teritorijā miera laikā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №581 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos №239 «Finanšu ministrijas nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra noteikumi №578 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos №464 «Noteikumi par 74.resora «Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums» 80.00.00 programmā plānoto līdzekļu pārdales kārtību Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №580 «Prasības biogāzes un no biomasas ražotās gāzes, kā arī gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades sistēmā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №556 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumos №60 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākumam «Ražotāju grupu un organizāciju izveide»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №588 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos №1065 «Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 16.oktobri.

Ventspils pilsētas domes 2015.gada 11.septembra saistošie noteikumi №5 «Par grozījumiem Ventspils pilsētas domes 2014.gada 12.septembra saistošajos noteikumos №8 «Par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību Ventspils pilsētas pašvaldībā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.oktobri.

Jau šogad Finanšu ministrija (FM) sāks darbu pie nozaru ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanas, tāpat ministrijā tiks sākts darbs pie vidēja termiņa nodokļu pamatnostādņu izstrādes. Divi no būtiskākajiem valsts finanšu kvalitātes aspektiem ir efektīva valsts budžeta izdevumu izlietošana, kā arī stabila un prognozējama nodokļu ieņēmumu nodrošināšana budžetā valsts funkciju izpildei, īpaši valdības prioritāro drošības, sociālo un ekonomisko pasākumu finansēšanai. "Ir pienācis laiks rūpīgi izrevidēt nozaru ministrijām piešķirtos valsts budžeta līdzekļus to funkciju īstenošanai. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku nodokļu maksātāju līdzekļu izlietošanu. Mēs jau šogad sāksim darbu pie visu nozaru ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanas, kā arī nodokļu pamatnostādņu izstrādes, tādējādi jau 2017. gada budžeta projekta sagatavošanā nodrošināsim kardināli citādu pieeju kā līdz šim," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. FM speciālisti jau šogad pilnveidos sadarbību ar kolēģiem nozaru ministrijās, lai rūpīgi izvērtētu piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, īpašu vērību veltot bāzes izdevumiem. Bāzes izdevumi ir izdevumi, kas nodrošina valsts funkciju izpildi nemainīgā līmenī. Intensīvs...

Lai kopīgi plānotu piekrastes attīstību ilgtermiņā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 16.oktobrī uzsāka publisko apspriešanu Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastei, un tā ilgs līdz 25.novembrim. Lai iesaistītu pēc iespējas plašu institūciju, pašvaldību un organizāciju loku, 22.oktobrī plkst. 11:00 VARAM ēkā Peldu ielā 25, 409. telpā notiks paplašinātā Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas sanāksme. Sanāksmē piekrastes pašvaldību, nozaru un nevalstiskā sektora pārstāvji iepazīsies ar šī plānojuma 1.redakciju, vides pārskata projektu un diskutēs par izvēlētajiem plānojuma risinājumiem. Publiskajā apspriešanā plānots pārrunāt par piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstību. Tāpat notiks diskusija par jaunu savienojumu radīšanu, starptautisku velomaršrutu un gājēju ceļu attīstīšanu. Ar mērķi līdzsvarot ekonomisko attīstību un vides aizsardzību, kā arī domājot par iespējām vienota tūrisma piedāvājuma izveidei un vietu attīstības potenciāla izmantošanu piekrastē, plānots diskutēt par 55 attīstāmās vietām piekrastē. Interesenti ir gaidīti reģionālajās publiskās apspriešanas sanāksmēs, kas norisināsies: 27.oktobrī plkst. 11:00 Liepājas pilsētas domē, Rožu iela 6, Liepāja; 28.oktobrī...

Latvija 14.oktobrī ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola Dohas grozījumu. Tas paredz Kioto protokola darbības turpināšanu 2013.-2020.gadā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tādējādi Latvija ir atkārtoti apliecinājusi savu apņemšanos kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2020.gadam samazināt kopējo Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 20% salīdzinot ar 1990.gada līmeni. 20% mērķis emisiju samazināšanai Eiropas Savienībā tika apstiprināts 2008.gadā, kad tika apstiprināta Eiropas Klimata un enerģētikas pakotne 2020.gadam. Latvija ir arī ratificējusi Nolīgumu starp Islandi un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm par Islandes iekļaušanu Eiropas Savienības kopīgajā Dohas grozījumu saistību izpildē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā līdz 2020.gadam. Vēlmi Kioto protokola 2.periodā piedalīties kopā ar ES Islande izteica jau pirms vairākiem gadiem un Dohas grozījuma apstiprināšanas laikā 2012.gadā ES un Islande nāca klajā ar vienotu paziņojumu par šādu nodomu.

Lai pēc iespējas efektīvāk samazinātu atkārtotu nelaimes gadījumu risku darba vietās, Valsts darba inspekcija (VDI) no 19.oktobra līdz 30. novembrim veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo piecu gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi, kuros darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā. Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi. "Reaģējot uz pagājušā gada negatīvo nelaimes gadījumu statistiku, šogad esam pamainījuši savu preventīvo darbu, palielinot preventīvo apsekojumu skaitu, kuru ietvaros tiek īstenota arī šī specifiskā tematiskā pārbaude uzņēmumos, kur jau iepriekš ir notikuši nelaimes gadījumi. Nelaimes gadījums darbā ir pati skaudrākā mācība, ko uzņēmums var gūt par neievērotām darba drošības prasībām, tās ir emocionālas un cilvēcīgas ciešanas un parasti arī finansiāli zaudējumi. Šajā tematiskajā pārbaudē vēlamies pārliecināties, ka uzņēmumi ir ņēmuši vērā šo mācību un izdarījuši pareizos secinājumus, novēršot iespēju tādiem nelaimes gadījumiem...

Konkurences padome (KP) 25.septembrī pieņēma lēmumu par dalību aizliegtā vienošanā sodīt četrus AS "Latvenergo" publiskā iepirkuma pretendentus - SIA "E Būvvadība", SIA "Remontbūve", SIA "Eirotransmet" un SIA "Eirobūvmetāls". Uzņēmumiem kopumā tika piemērots naudas sods 98’067,82 eiro apmērā. KP izmeklēšanu uzsāka pēc AS "Latvenergo" iesnieguma par iespējamu aizliegtu vienošanos uzņēmuma organizētajā sarunu procedūrā "Patvertnes demontāža Koka balstu ražotnē". Lietas izpētes laikā KP secināja, ka vienīgie iepirkuma pretendenti - SIA "E Būvvadība", SIA "Remontbūve", SIA "Eirotransmet" un SIA "Eirobūvmetāls" - bija izveidojuši divas savstarpēji nesaistītas karteļu grupas. Proti, informācijas apmaiņa par dalību iepirkumā notikusi starp (1) SIA "E Būvvadība" un SIA "Remontbūve", kā arī starp (2) SIA "Eirotransmet" un SIA "Eirobūvmetāls". KP atgādina - ja uzņēmumi patiesu konkurenci aizstāj ar konkurences imitāciju, iepirkuma rīkotājs tiek maldināts par reālo tirgus situāciju, kā arī nesaņem tos ieguvumus, ko sniedz uzņēmumu sāncensība. Veicot informācijas apmaiņu par plānoto dalību iepirkumā un šīs dalības nosacījumiem, patiesa konkurence nav iespējama....