JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №510 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumos №841 «Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №515 «Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumos №20 «Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №517 «Kārtība, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №509 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos №554 «Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №508 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos №181 «Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» īstenošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Labklājības ministrija ierosinājusi mainīt likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, paredzot, ka ikvienam darba ņēmējam mazākais iespējamais sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts mēnesī būs minimālā alga. Izmaiņas no 2017. gada 1. janvāra skartu darba devējus, kuri nodokļus maksā vispārējā režīmā, bet kuri darba ņēmējiem algotā darba ienākumus ir aprēķinājuši mazākus par Ministru kabineta noteikto minimālo algu, kā arī tos saimnieciskās darbības veicējus – fiziskās un juridiskās personas (sabiedrības ar ierobežotu atbildību, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi), kas izvēlējušās maksāt mikrouzņēmumu nodokli vai plāno izvēlēties šo nodokļu maksāšanas režīmu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekus un arī autoratlīdzību saņēmējus. Pret to jau iebildusi Kultūras ministrija, kas aicinājusi saglabāt iespēju autoratlīdzību saņēmējiem maksāt mazākas sociālās iemaksas. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekts paredz, ka "pārskata mēneša minimālais obligāto iemaksu objekts ir Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga (pārejas periodā – 2017.gadā – trīs ceturtdaļas no minētās summas)". Tāpat rosināts noteikt personu kategorijas, par kurām valsts sociālās apdrošināšanas...

Žurnāla "Bilance" augusta (363./364.) numura pielikumā "Būvniecība un nekustamo īpašumu uzskaite" Grāmatvežu sertifikācijas centra izpilddirektore, koledžas "Grāmatvedība un Finanses" finanšu grāmatvedības pasniedzēja Maija Ķuda pievēršas vairāku specifisku būvniecības un nekustamo īpašumu darījumu veidu uzskaites niansēm. * * * Piemēram, uzņēmums iegādājas zemes gabalus, uz kuriem ir ēkas. Šajā gadījumā ļoti svarīgi ir uzņēmuma vadībai noteikt, kur un kādā veidā turpmāk šie nekustamie īpašumi tiks izmantoti un kādas darbības ar īpašumiem vēlas veikt uzņēmums. Kas ir iegādāts? Pirmkārt, grāmatvedībā ir jānodala zemes vērtība no ēku vērtības, tas ir, kontu plānā ir jāparedz analītiskie subkonti. Šeit ir svarīgi, vai pirkuma līgumā ir norādītas katras nekustamā īpašuma vienības cena vai viss pirkums novērtēts kopējā summā. Sarežģītāks ir gadījums, kad kopējā pirkuma cena jādala pa nekustamā īpašuma objektiem. Parasti dalīšanas pamatā izmanto šo objektu kadastrālās vērtības un pirkšanas vērtības proporciju vai izmanto sertificētā vērtētāja pakalpojumu. Turklāt ir jāizvērtē, kā iegādātais nekustamais īpašums tiks izmantots: vai uz...

Valsts sekretāru sanāksmē 10. septembrī Tieslietu ministrija pieteikusi noteikumu projektu "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2016.gadā", jo saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6.panta ceturto daļu Ministru kabinets katru gadu nākamajam gadam nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – URVN) apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu. Noteikumu projekts paredz noteikt URVN apmēru, maksāšanas kārtību, darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos, Maksātnespējas administrācijas budžetā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2016.gadā. Noteikumu projektā URVN likme pārskata mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabāta iepriekšējā apmērā - o,36 eiro. Tāpat saglabāts noteikums, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākumu nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā. Savukārt, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu, 2016.gadā 96 procenti jeb 3 047 734 euro no URVN ieņēmumiem tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta...

Šā gada pirmo sešu mēnešu laikā, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu, darījumu skaits ar Latvijas banku izdotajām maksājumu kartēm ir pieaudzis par 10%, sasniedzot 130,1 miljonu darījumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati. Pirmajā pusgadā ar kartēm veikto darījumu apjoms sasniedzis 4,7 miljardus eiro - tas ir par 6% jeb 264 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gada pirmajā pusgadā. Būtisks kāpums 2015.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pērno gadu, bijis pirkumu skaita un apjoma ziņā - pirkumu skaits pieaudzis par 13%, sasniedzot 102,6 miljonus darījumu, savukārt pirkumu apjoms audzis par 12%, sasniedzot 2 miljardu eiro apjomu sešos mēnešos. Skaidras naudas izmaksu reižu skaits bankomātos šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājies par 2%, sasniedzot 27,3 miljonus darījumu, savukārt no bankomātiem izņemtā summa ir nedaudz augusi - par 2%, sasniedzot 2,7 miljardus eiro. Savukārt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam, izmantojot karšu pieņemšanas termināļus, turpinājies pieaugums - darījumu skaits 6 mēnešos sasniedzis...

Latvijas Patērētāju interešu aizsardzības asociācija (LPIAA) un Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platforma (KSA Latvija) 14.septembrī rīko diskusiju, kuras iecere ir vērst politiķu, valsts un to pārvaldīto uzņēmumu vadības, kā arī akcionāru uzmanību uz to, ka, virzot jebkādus priekšlikumus par tālāko telekomunikācijas nozares pārstrukturēšanu, nepieciešams ņemt vērā patērētāju intereses pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Diskusija notiks no plkst. 15.00 līdz 17.00 Eiropas mājas Stikla zālē, Aspazijas bulvārī 28, 2.stāvā. LPIAA satrauc publiski izskanējušās versijas par iespēju apvienot divus Latvijas lielākos telekomunikāciju nozares uzņēmumus (Lattelecom un LMT), un organizācija norāda, ka ir rūpīgi jāizvērtē patērētāju un visas sabiedrības intereses pirms šāda lēmuma pieņemšanas. LPIAA padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova uzskata, ka, pirms valdība pieņem lēmumu par divu lielo telekomunikācijas uzņēmumu apvienošanos, ir nepieciešama plašāka diskusija par to, kā pasargāt patērētāju intereses. T.Žabova norāda: "Pašlaik Latvijā patērētājiem tiešām ir zemas pakalpojuma cenas, un arī operatori gūst ļoti labu peļņu. Kā sportā - viens pret viens. Iegūst gan patērētājs,...

Valmieras pilsētas pašvaldības 2015.gada 18.jūnija saistošie noteikumi №233 «Grozījumi Valmieras pilsētas pašvaldības 2012.gada 25.oktobra saistošajos noteikumos №133 «Kārtība, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēku drošību apdraudošas būves»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 11.septembri.

Plānots, ka no 2016.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros - 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā - būs 370 eiro, informē Labklājības ministrija (LM). Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 10.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Vienlaikus paredzēts mainīt minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu atbilstoši mēnesī noteiktām darba stundām, nevis noteikt tās apmēru vidēji uz gadu. Lai to īstenotu, izstrādāta minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula mēnesim atbilstoši normālam darba laikam un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas formula nepilna darba laika gadījumā. Atbilstoši noteikumos noteiktajām formulām LM katru gadu aprēķinās minimālās stundas tarifa likmes pa mēnešiem un vidēji gadā par nākamo periodu, un publicēs to apmērus LM interneta vietnē http://www.lm.gov.lv/text/2525. Piemēram, janvārī darbiniekiem, kuri strādās normālu darba laiku (piecu darba dienu nedēļa, 40 stundas...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka fiziskajām personām līdz 2015. gada 15. septembrim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015. gada augustā pārsniedza 711,44 eiro. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem visa gada laikā ir līdz 142,29 eiro mēnesī, deklarācija jāiesniedz VID vienu reizi gadā ne vēlāk kā līdz nākamā gada 15.janvārim, t.i., par 2015.gadu - līdz 2016.gada 15.janvārim. Deklarācijas veidlapa par ienākumu no kapitāla pieauguma pieejama VID mājaslapā sadaļā Veidlapas un iesniegumi apakšsadaļā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis", Ministru kabineta 21.08.2012. noteikumi Nr.568 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību" pieejami VID mājaslapas sadaļā Nodokļi /Iedzīvotāju ienākuma...

Saeima ceturtdien, 10.septembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nosakot amata savienošanas ierobežojumus maksātnespējas administratoriem. Likums grozīts, ņemot vērā šī gada maijā veiktās izmaiņas regulējumā, kas maksātnespējas administratoriem no 2016.gada 1.janvāra paredz noteikt valsts amatpersonas statusu. Grozījumi nosaka, ka uz maksātnespējas administratoriem attieksies vispārējie amata savienošanas ierobežojumi, tostarp, amatpersona savu amatu varēs savienot arī ar saimniecisko darbību kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona. Maksātnespējas administratoriem noteikti komercdarbības un speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, liedzot divus gadus pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas gūt ienākumus vai pieņemt dāvanas no subjekta, kura maksātnespējas procesu viņš ir administrējis. Maksātnespējas administrators nedrīkstēs administrēt procesu subjektam, no kura viņš iepriekšējo divu gadu laikā saņēmis dāvanas. Savukārt, lai novērstu situācijas, kad maksātnespējas administrators amata pienākumus pilda, atrodoties interešu konflikta situācijā, būs jāpiemēro Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma noteikumi par administratora atcelšanu no tiesiskās aizsardzības, fiziskās vai juridiskās personas maksātnespējas procesiem. Tam būs nepieciešams...

Eiropas Savienības Tiesa 2015. gada 10. septembra spriedumā lietā C-151/14 Eiropas Komisija pret Latvijas Republiku secināja, ka Latvijas pilsonības nosacījums, lai kļūtu par zvērinātu notāru Latvijā, ir pretrunā Eiropas Savienības tiesībām. No sprieduma izriet, ka nākotnē ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem būs tiesības kļūt par notāru Latvijā. Jāuzsver, ka šis fakts neatceļ citus kritērijus zvērināta notāra amata ieņemšanai, piemēram, tādu kā valsts valodas prasme. Latvija savā nostājā uzturēja pozīciju, ka notārs, ņemot vērā tam piešķirto funkciju iedabu, piedalās valsts varas īstenošanā un tāpēc Latvijas pilsonības nosacījums ir attaisnojams un tādējādi nav pretrunā Eiropas Savienības tiesībām. Eiropas Savienības Tiesa savukārt uzsvēra, ka notāra darbības, kā tās ir noteiktas pašreizējā Latvijas tiesību sistēmā, nav uzskatāmas par tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā. Tādējādi Latvijas tiesību aktos iecelšanai notāra amatā prasītais pilsonības nosacījums rada Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantā aizliegtu diskrimināciju pilsonības dēļ. Iepriekšējos gados Eiropas Savienības...