JAUNUMI

Valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – aizvadītajā nedēļā tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai pārrunātu 2016.gada valsts budžeta veidošanas procesu. Valsts prezidents, uzklausot sociālo partneru argumentus par valdības iecerētajām nodokļu politikas izmaiņām un valsts budžeta plānošanu kopumā, atzina, ka valdības dialogs ar sociālajiem partneriem ir bijis nepilnīgs. Valsts prezidents uzsvēra, ka no valdības sagaida konsekventu darbību nodokļu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai, kā arī sabiedrībai doto solījumu pildīšanu, vienlaikus norādot – ja kādu apstākļu dēļ solījumus nav iespējams pildīt, jārod kompensējošs risinājums. Kā būtiskākais aspekts sociālo partneru sarunā ar Valsts prezidentu tika uzsvērti darba nodokļi un to radītais konkurētspējas risks Latvijai Baltijas mērogā – patlaban pie vienlīdzīgām kopējām darbaspēka izmaksām, ieskaitot gan darba ņēmēja, gan darba devēja nodokļus, Latvijā strādājošie saņem vismazāko neto atalgojumu. LDDK un LBAS iepazīstināja Valsts prezidentu ar pagājušajā gadā Finanšu ministrijas parakstīto Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, kā arī ar...

Saeimas Juridiskajai komisijai caurskatīšanai nodots likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras trīs gadu laikā pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, kā arī institūciju, kas izskatīs šo administratīvo pārkāpumu lietas. Likumprojekta tiesiskais regulējums paredz uzlikt administratīvo sodu personai, kura pēc 2014.gada 1. novembra ir ieguvusi īpašumā lauksaimniecības zemi, un: 1) ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, bet gada laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, tad izsaka brīdinājumu vai fiziskajām personām uzliek naudas sodu no trīssimt sešdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt divdesmit līdz tūkstoš astoņdesmit euro; 2) ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā nav bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, bet triju gadu laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā,...

Lai veicinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību, Satiksmes ministrija (SM) rosina papildus esošajā regulējumā paredzētajiem sabiedriskā transporta biļešu derīguma termiņiem ļaut pasažieru pārvadātājiem noteikt arī citu derīguma termiņu un tās izmantošanas kārtību, saskaņojot to ar pasūtītāju - Autotransporta direkciju. Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka biļete ir derīga braukšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī biļetē norādītajā maršrutā līdz noteiktai pieturvietai tajā laikā un datumā, kas norādīts biļetē. Ja biļetē derīguma termiņš nav norādīts, uzskatāms, ka tā ir derīga no sabiedriskā transportlīdzekļa atiešanas brīža līdz pienākšanai attiecīgajā pieturvietā. Kārtība attieksies uz autobusu un vilcienu pārvadājumiem reģionālas nozīmes maršrutos. To paredz SM izstrādātie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtībā, ko ceturtdien, 17.septembrī, izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par grozījumiem vēl lems valdība.

Izstrādājot vienotu bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas kodeksu, iecerēts veicināt bāriņtiesas darbinieku likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un tādējādi vairot sabiedrības uzticību bāriņtiesai. Kodekss noteiks profesionālās ētikas un uzvedības normu pamatprincipus, kuriem ir jākļūst par vadošajiem bāriņtiesas darbinieku rīcībā. To paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Bāriņtiesas darbības noteikumi", kas ceturtdien, 17. septembrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Tāpat plānots noteikt, ka bāriņtiesu darbiniekiem ir tiesības filmēt, fotografēt un izdarīt skaņu ierakstus situācijās, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos. Skaņu ierakstu bāriņtiesai būs tiesības izmantot arī bāriņtiesu sēdēs. LM skaidro, ka izdarītajiem ierakstiem plānots noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Savukārt, lai nodrošinātu deinstitucionalizācijas principa īstenošanu, grozījumi noteikumos paredz, ka bāriņtiesai nepieciešams sagatavot rakstveida pārskatu par iepriekš veiktajām darbībām, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē. Bāriņtiesai būs pienākums periodiski pārliecināties, vai ilgstošas...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina šī gada 29.-30.septembrī un 9.-10.novembrī inženierzinātņu un citu nozaru (izņemot IT) jaunsāktu uzņēmumu un biznesa projektu autorus uz apmācību, treniņu un konsultāciju programmu par tēmu - kā sagatavot uzņēmumus un biznesa idejas, lai saņemtu finansējumu to tālākai attīstīšanai. Apmācību noslēgumā 2015.gada 8.oktobrī un 13.novembrī notiks kontaktbirža ar investoriem. Pasākumi norisināsies LIAA konferenču zālē Rīgā, Pērses ielā 2, 2.stāvā. Apmācību, treniņu un konsultāciju programmas ietvaros paredzētas individuālās konsultācijas. Saskaņojot individuāli, katram dalībniekam būs pieejamas sākotnējās tehnoloģiskās validācijas un praktiskā pielietojuma izpētes konsultācijas, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības konsultācijas, tirgus izpētes un mārketinga konsultācijas, sākotnējās konsultācijas industriālā dizaina izstrādei, konsultācijas biznesa plāna izstrādāšanai un juridiskās konsultācijas. Pirms individuālajām konsultācijām 2015.gada 29.-30.septembrī un 9.-10.novembrī notiks divu dienu apmācību seminārs. Seminārs paredzēts kā intensīva uzņēmumu apmācības programma, kuras ietvaros pieredzējuši pasniedzēji, riska kapitālisti un uzņēmumu vadītāji no Latvijas atbildēs uz jautājumiem: Kāds ir uzņēmējdarbības attīstīšanas process un etapi? Kāds ir...

Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi №523 «Rakstniecības un mūzikas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 18.septembri.

Vērojot pēdējo nedēļu norises ap maksātnespējas jomu regulējošo normatīvo aktu grozījumiem Saeimā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Juridiskā komiteja secina, ka tie vērsti nevis uz nozares sakārtošanu un Valsts kontroles ieteikto maksātnespējas jomas politikas izveidi, bet gan kārtējo reizi vērtējami kā pavirši, haotiski un ar iesaistītajām pusēm nesaskaņoti pseidouzlabojumi bez nopietna seguma un konteksta ar uzņēmējdarbības vides situāciju. Uzņēmēji, ko apvieno LTRK, saredz virkni aktuālu un steidzami risināmu jautājumu maksātnespējas procesa uzlabošanai, taču tie diemžēl nav ne Saeimas, ne Tieslietu ministrijas uzmanības lokā. LTRK biedru ieskatā esošais maksātnespējas procesa regulējums nav vērsts uz uzņēmēju interešu aizsardzību, jo ir samazināta uzņēmēju kā kreditoru loma maksātnespējas procesā. Tāpēc LTRK aicina likumdevējus un Tieslietu ministrijas ierēdņus nekavējoties ņemt vērā uzņēmējiem svarīgos jautājumus, kuru risināšana maksātnespējas procesā ir steidzami nepieciešama ar attiecīgu normatīvo aktu regulējumu un kuru sakārtošanai nav nekāda sakara ar valsts amatpersonas statusa ieviešanu. Ar administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām tiek palielināta valsts iesaistīšanās...

Lai uzlabotu personas kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu pieejamību, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk būs pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja ienākumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 17.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Likums grozīts, lai saskaņā ar pagājušā gada septembrī pieņemto Kredītbiroju likumu noteiktu kārtību, kādā kredītinformācijas birojam nodokļu administrācija sniedz ierobežotas pieejamības informāciju no valsts informācijas sistēmas. Grozījumi noteic, ka VID informāciju par fiziskās personas ienākumiem varēs sniegt pēc attiecīgā kredītinformācijas biroja pieprasījuma un tajā norādītajā apmērā, ja tam būs piekritis kredītinformācijas lietotāja esošais vai iespējamais klients. Informāciju varēs pieprasīt, ja tā nepieciešama personas kredītspējas vērtēšanai vai kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai. VID pirms informācijas sniegšanas būs jāpārbauda, vai attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir derīga Datu valsts inspekcijas izsniegtā licence kredītinformācijas biroja funkciju veikšanai, kā arī tas, vai inspekcija nav pieņēmusi lēmumu par licences apturēšanu vai anulēšanu. Attiecībā uz saņemto datu apstrādi ar grozījumiem kredītinformācijas birojiem noteikti papildu pienākumi,...

Lai varētu atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas atņemtas uz laiku līdz vienam gadam, turpmāk būs jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu (CSN) eksāmens. Šādas izmaiņas Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 17.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas deputāti. Patlaban regulējumā nav noteikta kārtība, kā personas var atjaunot autovadītāja tiesības, kas atņemtas uz laika periodu līdz vienam gadam, deputātiem iepriekš skaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji. Likums nosaka tikai tiesību atjaunošanas procedūru personām, kurām tās atņemtas uz vienu gadu vai ilgāk, kā arī par braukšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē uz jebkādu termiņu. Likumprojekta autori norāda, ka šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju uz ceļiem. Jaunā kārtība nodrošinās, ka persona, kura noteiktu laiku nav piedalījusies ceļu satiksmē, atjauno teorētiskās zināšanas satiksmes drošības jautājumos. Izmaiņas arī paredz, ka transportlīdzekļa īpašniekam turpmāk būs tiesības apstrīdēt soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, ja automašīnas īpašnieks pats nav vadījis transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī. Regulējums tiek precizēts, ņemot...

Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība būs pieejama arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. To paredz izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas ceturtdien, 17.septembrī, Saeimā pieņemtas pirmajā lasījumā. Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību paredzēts paplašināt, paredzot to arī gadījumos, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs. Tāpat likuma izmaiņas paredz atkāpi no vispārējās normas, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar likumprojektu personai būs tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tai būs nodarīts morālais kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā. Valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt personas, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Tāpat likumprojekts papildina un precizē kārtību, kā izpildāms lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu samaksu attiecībā uz personu, kas to saņēmusi nepamatoti. Saeima vakar, 17. septembrī, konceptuāli atbalstīja arī saistītos Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz likumā ietvert jaunu ar...

Ģimene, kuras aprūpē ir bērns invalīds, kā arī pirmās grupas invalīdi saņems aizsargātā lietotāja statusu un par elektrību maksās mazāk. To paredz Saeimā ceturtdien, 17.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstītie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi. Līdz šim par aizsargāto lietotāju bija noteikta trūcīga vai maznodrošināta ģimene vai daudzbērnu ģimene, kura elektroenerģiju savā mājsaimniecībā izlieto pašas vajadzībām. Kā skaidrojuši likumprojekta autori, ģimene, kuras apgādībā ir bērns invalīds, līdz šim elektroenerģijas tirdzniecības atvieglojumus varēja saņemt vien tad, ja tai piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statuss. Savukārt deputāti iepriekš komisijas sēdēs norādīja, ka ir jāpaplašina aizsargāto lietotāju loks arī ar citām sabiedrības grupām. Pērn Latvijā bija reģistrēti 7916 bērni invalīdi, no kuriem 444 uzturas specializētajās aprūpes iestādēs, bet 7472 dzīvo mājās vecāku aprūpē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Savukārt saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem valstī pirmās grupas invaliditāte piešķirta 22 988 personām. Likuma grozījumi stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Saeima ceturtdien, 17.septembrī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums", kas speciālās izglītības, sporta, kā arī pirmsskolas izglītības skolotājiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru izdienas stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem, paredz tiesības pieprasīt izdienas pensiju. "Šiem pedagogiem ir īpaši svarīgi piešķirt tiesības uz izdienas pensiju, jo viņu darba apstākļus nav iespējams uzlabot, ieviešot kādas jaunas tehnoloģijas. Darba specifika paredz tiešu saskarsmi ar bērniem. Pedagogam jāpieliek daudz pūļu, lai tiktu galā ar stresu un saglabātu profesionālo līmeni," likuma nepieciešamību iepriekš pamatoja par tā virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Plānots, ka izdienas pensiju piešķirs 80 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 10 attiecīgajā amatā nostrādātajiem gadiem. Kā norāda likumprojekta autori, speciālās izglītības, sporta, kā arī pirmsskolas izglītības skolotāji pēc noteikta laika nostrādāšanas pakļauti daudz lielākai iespējai "izdegt" un zaudēt profesionālās iemaņas....

No 2017.gada personas koda vietā piešķirs tā saukto identifikācijas numuru bez dzimšanas datuma norādīšanas, paredz Iedzīvotāju reģistra likuma grozījumi. Tos ceturtdien, 17.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima. Izmaiņas arī paredz, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods, kura pirmie seši cipari norāda dzimšanas datumu, sākot no 2017.gada 1.janvāra varēs lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi mainīt piešķirto personas kodu uz identifikācijas numuru. Iedzīvotājiem tas būs bezmaksas pakalpojums. Patlaban personas kods sastāv no vienpadsmit cipariem. Pirmie seši norāda personas dzimšanas datumu, bet septītais - norāda gadsimtu – cipars „0” ir 19.gadsimts, „1" – 20.gadsimts, bet cipars „2” – 21. gadsimts. Ciparu skaits identifikācijas numurā būs tāds pats kā personas kodā. Grozījumu autori arī norāda, ka, ņemot vērā personas datu aizsardzības pamatprincipus, ir jārada iespēja identificēt fiziskas personas ar citiem paņēmieniem, piemēram, lietojot tādus reģistrācijas vai identifikācijas numurus, kas nesatur dzimšanas datumu. Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā Saeimai vēl būs jāskata otrajā un trešajā lasījumā.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas (FM) sarunās trešdien, 16.septembrī, tika panākta vienošanās par vairākiem būtiskiem punktiem ikgadējā Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā. Puses vienojās kopumā atbalstīt nodokļu ieņēmumu apmēru, kas tiek ieskaitīts pašvaldību budžetos 2016. gadā un noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozes sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā attiecīgi 80% /20% apmērā. Ieņēmumus pašvaldību budžetos no IIN 2015. gadā prognozēt 1, 2 miljardu eiro apmērā un pašvaldībām garantēt ieņēmumus 100% apmērā no IIN. Savukārt jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 2016. gadā FM un LPS vienojās paredzēt 36,48 miljonu eiro finansējumu no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim. Jau pirms sarunām ar FM, pašvaldību savienība un Satiksmes ministrija vienojušās par valsts budžeta dotāciju pašvaldību autoceļiem 2016. gadā, kas būs 48,69 miljoni eiro. Par 2016. gada budžeta jautājumiem ir saskaņoti viedokļi par...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu izsniegt licenci maksājumu iestādei SIA "Baltic Payment Solutions". Iepriekš FKTK SIA "Baltic Payment Solutions" bija reģistrējusi kā elektroniskās naudas iestādi ar tiesībām papildus sniegt maksājumu pakalpojumus. Tagad tā ir licencēta maksājumu iestāde, kas var sniegt licencē noteiktos maksājumu pakalpojumus, tajā skaitā maksājumus no/uz maksājumu kontu un bezkonta naudas pārveduma maksājumus. Šī ir trešā FKTK licencētā maksājumu iestāde (tirgū patlaban darbojas SIA "Monetizator", SIA "SOLLO LV", SIA "Baltic Payment Solutions"); 35 maksājumu iestādes ir reģistrētas un ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus tikai Latvijā, un to veikto/plānoto maksājumu vidējā aritmētiskā vērtība nedrīkst pārsniegt Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto slieksni. Vairāk par maksājumu iestādēm uzziniet šeit. FKTK padome nolēma izsniegt licenci arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka (AIFP) darbībai AS "NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība". Šobrīd šī ir piektā licence, ko FKTK izsniegusi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai. Patlaban tirgū darbojas: Akciju sabiedrība "NORVIK ieguldījumu pārvaldes...