JAUNUMI

Esmu jau stāstījusi par savu apzinātības ceļa sākumu. Uz to mani — diemžēl un par laimi — pamudināja pašas pārstrādāšanās līdz izdegšanai. Lai arī izmaiņas dzīvē nāca caur grūtībām, tās mani aizvedušas uz kvalitatīvi labāku pašsajūtu un spēju darboties gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Apzinātības prakse man ļāvusi niansētāk izprast, cik liela loma uzņēmumā ir grāmatvedim un cik spēcīgi uzņēmumu var balstīt tieši apzināts, mierīgs un harmonisks profesionālis. Par to vari lasīt otrajā sērijas rakstā žurnāla jūlija numurā. Šoreiz gribu parunāt par to, kāpēc komandā tik svarīgi izaugsmes ceļu uzsākt kopā vismaz galvenajiem atslēgas cilvēkiem — grāmatvedim un vadītājam. Kāpēc izaugsmes ceļā svarīgi iet kopā Komandas darbs uzņēmumā lielā mērā ir ne tikai par katra darbinieka profesionālajām prasmēm, bet arī par spēju sadarboties, komunicēt un saprast kolēģus, sadarbības partnerus un sevi. Laika gaitā darbinieku attiecības un ieņemtās lomas (par tām vēl parunāsim vēlāk) nostiprinās. Tāpēc katrs, kurš šādā labi ieeļļotā mehānismā pēkšņi...

Šajā lietā tiesa skatīja jautājumu, vai administratīvajā tiesā ir jāskata prasījumi par diskrimināciju, ja to pamatā ir privāttiesiskas attiecības. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 22. februāra rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. SKA–461/2024 (670000824) Pieteicēja bija noslēgusi darba līgumu ar Latvijas Universitāti. Darba līgums paredzēja, ka pieteicēja strādā par pētnieci projektā, kas tiek īstenots atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumiem Nr. 50 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” [..] īstenošanas noteikumi”. Projekta īstenošanas gaitā pieteicēja vēlējās izmantot grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumus, sazinājās ar padomi un noskaidroja, ka garāka atvaļinājuma izmantošanas gadījumā viņa būs spiesta atteikties no projekta izstrādes, jo projekta izstrādes termiņus nav iespējams pagarināt. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza atzīt par prettiesisku Latvijas Zinātnes padomes faktisko rīcību, diskriminējot pieteicēju dzimuma dēļ, un atlīdzināt tās rezultātā nodarītos...

Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina 2025. gadā noteikt minimālo bruto algu 750 eiro apmērā, vienlaikus paaugstinot arī neapliekamo minimumu līdz 600 eiro un pārskatot tā piemērošanas robežas, attiecīgi nosakot maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu līdz 1000 eiro, kā arī paaugstinot robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums – 2000 eiro. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums Latvijā nav paaugstināts divus gadus pēc kārtas, tāpēc LBAS vērš uzmanību, ka Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sanāksmē 2024. gada 17. aprīlī tika pieņemts lēmums atbalstīt neapliekamā minimuma piesaisti minimālajai darba bruto algai un to noteikt vismaz 80% apmērā. Vienlaikus LBAS rosina turpmākajiem gadiem ieviest pārejas grafiku, kas līdz 2027. gadam sasniegtu rosināto minimālās algas līmeni 50% apmērā no vidējās darba samaksas iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Grafiks nozīmētu, ka, 2025. gadā ieviešot minimālo algu 750 eiro apmērā, tā veidotu 46,2% no šā gada 1. ceturkšņa vidējās darba samaksas, 2026. gadā minimālajai...

Šajā lietā varēs atrast atbildi uz būtisku jautājumus, kas ir saistīts ar darba devēja atprasījuma tiesību realizāciju. Proti, vai neesot darba devēja rīkojumam par ieturējumu veikšanu, tam vēlāk rodas tiesība celt atbilstošu prasību tiesā? Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–107/2024 (C29361721) Lietas faktiskie apstākļi Papildus darba algai un komandējuma naudai darba devēja bija piešķīrusi darbiniekam naudas līdzekļus izdevumiem, kas saistīti ar amata pienākumu veikšanu. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās darbinieka rīcībā ir palikuši viņam avansā izmaksātie un neizlietotie darba devējas naudas līdzekļi. Darbinieks cēla prasību par darba samaksas 6497,40 eiro piedziņu, tā tika noraidīta. Darba devēja savukārt cēla pretprasību par avansā pārmaksāto 4688,68 eiro piedziņu. Apelācijas instances tiesa darba devēja pretprasību apmierināja, un šajā daļā Senāts arī spriedumu atcēla un ierosināja kasācijas tiesvedību. Senāta atziņas Darba likuma 78. panta trešā daļa nav interpretējama atrauti no pārējām šī panta daļām Darba likuma 78. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti...

Dabas resursi uz zemes ir ierobežoti, turklāt saimnieciskās darbības rezultātā tie palēnām izsīkst. Turpretī cilvēku skaits un atkritumu daudzums pasaulē palielinās. Dabas resursi tiek patērēti ātrāk, nekā daba resursus spēj ģenerēt. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ ir nepieciešams atteikties no lineārā ekonomikas modeļa un pāriet uz aprites ekonomikas modeli. Lai to sasniegtu, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm tiek izvirzīti konkrēti sasniedzamie mērķi. Turpmāk rakstā par to, kādi rezultāti ir Latvijai un kā mēs izskatāmies, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm. Analizētie dati ir par dažādiem laika periodiem, atkarībā no to pieejamības. Pēdējos gados aprites ekonomikai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība visā pasaulē, jo tas ir veids, kā pārvarēt pašreizējo ražošanas un patēriņa modeli, kas balstīts uz nepārtraukti pieaugošu resursu izmantošanu un atkritumu daudzuma palielināšanos. Aprites ekonomikas mērķis ir palielināt resursu izmantošanas efektivitāti, izmantojot trīs pamatprincipus — novērst atkritumus un piesārņojumu, produktus un materiālus pēc iespējas ilgāk izmantot apritē un saglabāt dabas kapitālu. Ja...

Datu valsts inspekcija bieži saņem jautājumus no iedzīvotājiem, kuri ir norūpējušies par sava personas koda drošību dažādās situācijās. Piemēram, ja tas tiek pieprasīts, veidojot jaunas tiesiskās attiecības (slēdzot līgumu), vai arī, kad pastāv bažas, ka tas kļuvis zināms trešajām personām. Lielākoties iedzīvotāju bažas saistītas ar iespējamo krāpniecību, kad negodprātīgas personas varētu izmantot iegūto personas kodu ne tiem labākajiem mērķiem. Personas kods, tāpat kā jūsu vārds un uzvārds, ir personas dati Datu regulas izpratnē. Tādējādi to var apstrādāt, ja ir atbilstošs mērķis un tiesiskais pamats. Situācija Nr. 1: Jānis ir nosūtījis savu CV uz kādu uzņēmumu, kurā vēlas kļūt par darbinieku, bet potenciālais darba devējs lūdz nosūtīt arī personas apliecinošu dokumentu, kurā redzams arī personas kods. Saprotot, ka potenciālajam darba devējam šis dokuments un personas kods darbinieku atlases procesā nav nepieciešams, Jānis ir satraukts, ka uzņēmums šo informāciju var izmantot kādā nelikumīgā veidā. Gadījumi, kad personu apliecinošs dokuments ir jākopē, būs norādīti vien...

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai laikā no 21. augusta līdz 4. septembrim nodevusi likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”", kurš izstrādāts ar mērķi efektīvāk uzraudzīt skaidras naudas apriti un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos. Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās paredzēt no 2025. gada 1. janvāra. Likumprojektā Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) saņemšanas un analīzes sistēmu. Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama VID. Paredzēts, ka...

Valsts kontrole (VK) ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), kurā tika vērtēts arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanas progress, tostarp – cik sekmīgi ir stiprināta zvērinātu revidentu neatkarība un objektivitāte, ierobežojot tiesības sniegt tā saucamos “nerevīziju pakalpojumus”. Revīzijā VK siegusi divus atzinumus: 1) par 2023. gada KSGP sagatavošanas pareizību; 2) par atbilstības jautājumu "Vai informācija par rezultātiem, kas sasniegti ar pārskata gadā izlietoto budžetu, ir izstrādāta, pieejama un uzraudzīta atbilstoši tiesību aktiem un labajai praksei". Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis uzlabojumus Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS), tostarp, nodrošinot svarīgu funkciju grāmatvedības kontu analītiskās uzskaites datu izgūšanai, tomēr tas nav bijis pietiekami, lai VK gūtu atbilstošus revīzijas pierādījumus par VID nodokļu pārskatā sniegto informāciju. No visas šajā pārskatā iekļautās informācijas pārliecību bija iespējams gūt tikai par vienu no pārskata posteņiem un arī ne pilnībā, norādījusi Ilze Bādere, VK padomes locekle. VID nodokļu pārskats Kopš 2021....

Uzņēmumam pieder zemes gabals, kuru uzņēmums iznomā, izrakstot nomniekam gada laikā divus rēķinus. Uzņēmumā ir viens darbinieks — valdes loceklis, kuram darba alga tiek maksāta tajos mēnešos, kuros izrakstīti rēķini. Pārējos desmit mēnešos nav ne ieņēmumu, ne izdevumu. Ko darīt ar darbinieku — valdes locekli — tajos mēnešos, kad nav darījumu? Vai katru reizi viņu jāsūta bezalgas atvaļinājumā, vai sistemātiski atbrīvot un pieņemt? Atbilde Cik noprotams, runa jautājumā ir par fiziskās personas darbaspēka nodokļiem sakarā ar to, ka ir veikta saimnieciskā darbība un pildītas darbiniekam raksturīgas funkcijas — izrakstīti rēķini, veikti aprēķini, iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārskati u.tml. Informācijas nepietiekamības dēļ apskatīsim trīs iespējamās situācijas, kurās valdes loceklim — darbiniekam būtu iespējams nokļūt. Pirmais variants Ir reģistrēts uzņēmums (pieļauju — SIA), kas iegādājās zemes gabalu (vai īpašnieks ieguldīja to pamatkapitālā) ar domu gūt ieņēmumus no iznomāšanas. Ir nozīmēts valdes loceklis, kas faktiski pilda visas vajadzīgās funkcijas. Nav aizliegts reģistrēt sabiedrību, kurā...

Fiziskajām personām (Latvijas rezidentiem) ir iespēja izveidot ieguldījumu kontu. Tas ir starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu — konta īpašnieku — atvērts konts. Šādus kontus izmanto, lai no darījumiem ar dažādiem finanšu instrumentiem aprēķinātu un maksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli tikai tajā brīdī, kad naudu izņem no ieguldījumu konta, nevis pēc katra darījuma ar akcijām, obligācijām vai citiem kapitāla aktīviem atsevišķi. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā seminārā «Ieguldījumu konts un nodokļi» Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas speciāliste Digna Tarvida skaidroja, ka ieguldījumu konts ir pie licencēta pakalpojuma sniedzēja atvērts konts vai kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti šādu darījumu veikšanai: darījumi ar finanšu instrumentiem; termiņnoguldījumu darījumi; naudas līdzekļu vai finanšu instrumentu pārvedumi finanšu nodrošinājuma sniegšanai; valūtas maiņas darījumi; naudas līdzekļu pārvedumi starp ieguldījumu kontu un tam piesaistītajiem kontiem. Praksē galvenokārt ieguldījumu kontā notiek darījumi ar finanšu instrumentiem. Ar tiem tiek saprasti visi finanšu instrumenti, kas ir...

Noteikti būsiet jau pamanījuši, ka dokumentu pārvaldības jomā kopš šī gada 10. maija spēkā ir jauns normatīvais regulējums – Ministru kabineta (MK) 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”. Tajos noteikta kārtība, kādā institūcija reģistrē un glabā saņemtos datu subjektu paziņojumus, kā tiek nodrošināta sasaiste ar institūcijas dokumentiem, kā arī tas, kādā kārtībā notiek informācijas apmaiņa starp institūcijām un Latvijas Nacionālo arhīvu. Kādas izmaiņas tajos ieviestas, salīdzinot ar iepriekš spēkā bijušajiem trim noteikumiem dokumentu pārvaldības jomā un kas nu zaudējuši spēku?* Kā tās ietekmē praktisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldībā? Kādas izmaiņas ieviestas papīra dokumentu arhivēšanā (arhīva lietu sakārtošana)? Kādi risinājumi ir piemērojami elektronisko dokumentu arhivēšanā? Kādi ir jaunumi saistībā ar dokumentu atlasi un to iznīcināšanu (papīra, elektronisko)? Atbildes uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem uzzināsiet 23. augustā plkst. 10:00 – 12:00, piedaloties Mg. sc. admin. Ilgas Robežnieces vadītajā BILANCES AKADĒMIJAS vebinārā "Dokumentu un e-dokumentu izstrāde, saglabāšana...

Lai gan globālā līmenī 2023. gads privātā un riska kapitāla jomā ir bijis sarežģīts, Baltijas fondu pārvaldnieki kopā piesaistījuši vairāk nekā 540 miljonus eiro. Baltijas fondu investīcijas Latvijas uzņēmumos sasniegušas visu laiku augstāko rādītāju – 65 miljonus eiro, kā arī veikts lielākais darījumu skaits – 93, secināts pētījumā par Baltijas riska kapitāla tirgu - "Baltic Private Equity and Venture Capital Market Overview 2023 ", ko veikusi KPMG Baltics (Igaunijas) Darījumu konsultāciju komanda kopā ar Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijām. Pētījumā aplūkots kopējais piesaistītais kapitāls, ieguldījumi un atbrīvošanās darījumi. 2023. gadā kopējais piesaistītais kapitāls pārsniedza 3,4 miljardus eiro, un Baltijas fondos joprojām ir aptuveni 1,6 miljardi eiro neieguldīta kapitāla. 2023. gadā tika veikti 297 darījumi, ieguldot kopā 239 miljonus eiro. Ievērojama daļa ieguldījumu tika veikta vietējos uzņēmumos, taču Baltijas riska kapitāla fondi paplašina arī savu ģeogrāfisko darbības jomu. Visvairāk investīciju nonāca uzņēmējdarbības un rūpniecības preču sektorā (36%), kam sekoja enerģētikas un vides...

Finanšu ministrija Tiesību aktu portālā publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz 25. augustam, ir nodevusi likumprojektu "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā". Tas paredz, ka no nākamā gada biedrībām un nodibinājumiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamo bāzi noteiks attiecībā uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem, ievērojot tiem gada pārskatu sagatavošanas normatīvajos aktos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus. Vienlaikus šāda norma netiks piemērota attiecībā uz biedrības vai nodibinājuma, kam saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, saimnieciskās darbības ienākuma daļu, kas tiek izlietota statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai. Likumprojekts arī paredz, ka biedrības un nodibinājumi, kuri veic saimniecisko darbību, UIN deklarāciju par 2025. gada decembri būs jāiesniedz līdz 2026. gada 20. aprīlim un aprēķināto UIN jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 23. aprīlim. Grozījumi UIN likumā saistīti ar plānotajiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kurus paredz piemērot no 2025. gada 1. janvāra un kuriem publiskā apspriešana noslēgusies jau...

Arī vasarā Eiropas Savienībā norisinājušies svarīgi notikumi nodokļu pasaulē, par kuriem uzzināsit šajā rakstā. Tāpat vēršam uzmanību uz nodokļu aktualitātēm Latvijā un esošo nodokļu regulējumu, kuru atbilstību valsts pamatlikumam pārbaudīs Satversmes tiesa. Satversmes tiesā šā gada 8. jūlijā ierosināta lieta par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķina un apmaksas kārtību un šī nodokļa piemērošanu caurplūstošajām dividendēm (lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 8. decembris). Savukārt šā gada 28. jūnijā ierosināta lieta par kredītiestādes pienākumu maksāt kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu (lietas sagatavošanas termiņš ir 28. novembris). Satversmes tiesā šā gada 19. jūnijā ierosinātas divas lietas par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas veikšanas pienākumu, kā arī tās aprēķināšanas kārtību pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumiem (abu ierosināto lietu sagatavošanas termiņš ir šā gada 19. novembris). Eiropas Komisijas 2024. gada...

Vēršam uzmanību, ka 16. augustā stājās spēkā valdībā akceptētie Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 519 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"". Kā liecina tiesību akta projekta anotācija, sākotnēji grozījumi tika iecerēti, lai iekļautu Profesiju klasifikatorā jaunu profesiju – Brīvprātīgā darba koordinators, jo līdz šim šāda profesija nepastāvēja, lai gan brīvprātīgā darba veiksmīgai organizēšanai tāds amats bija nepieciešams, ņemot vērā, ka prsaksē pastāv nevalstiskās organizācijas, kuras organizē brīvprātīgo darbu. Koordinatora pienākumi paredz plānot un koordinēt brīvprātīgo darbu, piesaistīt brīvprātīgos un nodrošināt tiem brīvprātīgā darba veikšanai nepieciešamās mācības. Atgādinām, ka 2024. gada 20. jūnijā trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Brīvprātīgā darba likumā, kuru mērķis ir nostiprināt valsts pārvaldes iestāžu kompetenci brīvprātīgā darba jomā, nodrošinot vienotas brīvprātīgā darba politikas izstrādi un koordinēšanu, kā arī informatīvā atbalsta sniegšanu, lai sekmētu brīvprātīgā darba attīstību un veicinātu sabiedrības līdzdalību brīvprātīgā darba aktivitātēs....