JAUNUMI

Pašvaldība, noslēdzot līgumu par zemes iznomāšanu mazdārziņa ierīkošanai, rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks, tāpēc atteikums pagarināt šādu līgumu ar personu, kas mantojusi no noslēgtā zemes nomas līguma izrietošās saistības, aplūkojams pēc privāttiesību noteikumiem. Attiecīgi strīds starp privātpersonu un pašvaldību saistībā ar nomas līguma pagarināšanu ir pakļauts izskatīšanai nevis administratīvā, bet civilprocesuālā kārtībā. Pie šāda secinājuma nonākts Augstākās tiesas priekšsēdētāja sasauktā Senāta departamenta priekšsēdētāju sēdē. Vienlaikus nolemts, ka konkrētais pieteikums tomēr ir izskatāms administratīvajā tiesā. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc tam, kad gan no administratīvās tiesas, gan pēc tam - vispārējās tiesas saņemts atteikums izskatīt lietu un lēmums bijis neapstrīdams, pieteicējam tomēr nodrošinātu pieeju tiesai un efektīvu tiesību aizsardzību. Pašvaldība privātpersonai pēc tās mātes nāves bija atteikusi pagarināt zemes nomas līgumu, ko māte ar pašvaldību par mazdārziņa ierīkošanu bija noslēgusi uz 10 gadiem. Privātpersona vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā un lūdza tiesu uzlikt pienākumu pašvaldībai pagarināt zemes nomas līgumu. Administratīvās...

Budžeta iestādei pieder nekustamais īpašums (pamatlīdzeklis), kurā ir notikuši remontdarbi un ir paveikts sekojošais: nomainīts jumts, veikta ēkas siltināšana un atsevišķās telpās veikts remonts. Remontdarbi uzsākti 2023. gadā un pabeigti 2024. gadā. Izmaksas uzskaitītas kontā 1240 Pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtā būvniecība. Vai 2024. gadā visas izmaksas palielina pamatlīdzekļa — nekustamā īpašuma — uzskaites vērtību? Budžeta iestādē pamatlīdzekļus novērtē un uzskaita, ievērojot Ministru kabineta 13.02.2018. noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) minētos nosacījumus. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 87 attiecībā par pamatlīdzekļiem ir noteikts sekojošais: izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus, atzīst kā pamatdarbības izdevumus periodā, kad tās radušās; izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa stāvokli (aktīva pārbūve, restaurācija vai atjaunošana) tā lietderīgās lietošanas laikā vai būtiski maina esošā aktīva īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē). MK noteikumi Nr. 87 nesniedz definīcijas šiem...

Tiešsaistes meklētājā meklējot informāciju par dzeramnaudu, visbiežāk izdodas atrast rakstus par to, cik daudz ir pieņemts atstāt dzeramnaudā dažādās valstīs, piemēram, Latvijā ir pieņemts dzeramnaudā atstāt ap 10% no rēķina. Bet informācijas par to, ko uzņēmumam iesākt ar saņemto dzeramnaudu, ir gaužām maz, un tā ir pretrunīga. Ir lasāmi vairākus gadus seni raksti, kur skaidrots, ka no dzeramnaudas nodokļi nav jāmaksā; ir informācija, ka no dzeramnaudas jāmaksā darba devēja nodokļi, kā arī ir skaidrojumi, ka, ja dzeramnauda nenonāk darba devēja rīcībā, tad par nodokļu nomaksu jāgādā pašam darbiniekam. Lai uzzinātu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju paradumi saistībā ar dzeramnaudu atstāšanu, autore sazinājās ar SIA Paynt mārketinga nodaļas vadītāju Jāni Līci, kurš sniedza informāciju par 2023. gadā veikto pētījumu sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat. To, vai un cik lielu dzeramnaudu pēc maltītes atstāj Latvijas iedzīvotāji, skatīt 1. attēlā. Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji par apkalpošanu kafejnīcās un restorānos vislabprātāk dzeramnaudā atstāj no diviem līdz...

Valdība 13. augustā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 185 "Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu", lai arī jaunieši līdz 21 gada vecumam, kuri iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, speciālo izglītību vai arodizglītību ārvalstīs, var saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF), ja kāds no vecākiem nenodrošina UGF izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru. Ar grozījumiem tiek ievērots vienlīdzības princips, paredzot, ka valsts garantētos uzturlīdzekļus no šī gada 1. septembra būs tiesības saņemt arī jauniešiem līdz 21 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, bet iegūst pamatizglītību, vidējo izglītību, speciālo izglītību vai arodizglītību ārvalstīs. Līdz šim uz šādām izmaksām bija tiesības attiecīgā vecuma jauniešiem, ja tie mācījās Latvijā. Izmaiņas apliecina, ka visiem jauniešiem, neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas, ir tiesības saņemt sociālo atbalstu uzturlīdzekļu veidā, ja to nenodrošina un likumu nepilda kāds no vecākiem. Vajadzība pēc uzturlīdzekļiem ir vienlīdz svarīga kā skolēniem, kas mācās Latvijā, tā arī...

Zemnieka saimniecību iespējams nodibināt jau kopš 90. gadu sākuma, kad tika pieņemts likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību» (turpmāk arī — ZS likums), kas spēkā ir joprojām. Zemnieka saimniecības statusa reforma bija iecerēta divas reizes, bet neviena no tām spēkā nestājās. Uzņēmumu reģistrā (UR) pieejamā informācija liecina, ka šobrīd arvien tiek reģistrētas jaunas zemnieka saimniecības, lai gan šīs uzņēmējdarbības formas tiesiskais regulējums ir ļoti vājš un vairākās jomās — arī samērā neskaidrs. Šoreiz pievērsīšu uzmanību dažiem jautājumiem, kas saistīti tieši ar zemnieka saimniecības tiesisko statusu, nodokļu un grāmatvedības normām, kā arī zemnieka saimniecības un tās īpašnieka mantiskajām attiecībām. Lai reģistrētu ZS — jābūt zemei Zemnieka saimniecība (turpmāk — ZS) ir individuālais uzņēmums, kas ražo lauksaimniecības produkciju, izmantojot šim mērķim galveno ražošanas līdzekli — zemi. Protams, patlaban ir pietiekami daudz ZS, kuru darbības joma nebūt nav lauksaimniecības produkcijas ražošana, bet likums neliek mainīt juridisko formu, ja lauksaimniecības produkcija ZS...

Likumā "Par Pievienotās vērtības nodokli" plānoti grozījumi īpašajam PVN piemērošanas režīmam darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām. Saskaņā ar PVN likuma 138.panta ceturto daļu lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējs (turpmāk - pārdevējs) ir persona, kura iekšzemē vai no citas dalībvalsts piegādā vai nodod tirgotājam pārdošanai lietotas mantas, mākslas darbus, kolekciju priekšmetus un senlietas, un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1) nav PVN maksātājs; 2) veic tikai tādus darījumus, kas nav apliekami ar PVN saskaņā ar PVN likuma 52.panta pirmo daļu (no PVN atbrīvoti darījumi) vai attiecīgajiem citas ES dalībvalsts tiesību aktiem; 3) piegādā vai nodod pārdošanai tirgotājam lietotus pamatlīdzekļus un ir nereģistrēts PVN maksātājs vai arī citas dalībvalsts nereģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar citas ES dalībvalsts tiesību aktiem; 4) ir tirgotājs, kas preču piegādei piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu saskaņā ar šo pantu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem. Respektīvi, ja pārdevējs...

Iespēju papildināt zināšanas finanšu grāmatvedībā piedāvā Lailas Kelmeres, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) un Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) viesdocentes, Grāmatvedības un finanšu koledžas (GFK) docentes vadītie kursi. Kopumā 8 tiešraides nodarbībās interneta vidē mācību dalībniekiem būs iespēja sekot līdzi lektora vizuālajai un audio prezentācijai, kā arī rakstiski uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā. Dalībnieki saņems savā e-pastā lektora sagatavotos izdales materiālus (pirms katras nodarbības) un nodarbības video ierakstu (3 darba dienu laikā pēc nodarbības norises). Nodarbības plānotas par šādiem tematiem: Pirmā nodarbība: Ilgtermiņa ieguldījumu novērtēšana un uzskaite (6 mācību stundas) Nemateriālie ieguldījumi: novērtēšana, atzīšana, uzskaite. Pamatlīdzekļi: uzskaites vispārīgie jautājumi, sākotnējās vērtības noteikšana, uzskaite un novērtēšana pēc sākotnējās vērtības noteikšanas, nolietojuma aprēķināšana ar dažādām metodēm, izslēgšana. Finanšu noma un operatīvā noma. Otrā nodarbība: Krājumi (4 mācību stundas) Krājumu uzskaites vispārīgie jautājumi, sākotnējās vērtības noteikšana. Krājumu uzskaites un krājumu pašizmaksas novērtēšanas metodes. Pašražoto krājumu uzskaite. Krājumu zudumi, zudumu normu noteikšana. Dāvanu kartes...

Otrdien, 13. augustā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par “zaļā budžeta” marķēšanu un turpmākiem soļiem tā ieviešanai Latvijā. Klimata neitralitātes nodrošināšana līdz 2050. gadam ir milzīgs globāls izaicinājums. Mērķa sasniegšanai ir būtiski finanšu resursus virzīt nepieciešamajiem pasākumiem. Valsts budžeta resursiem ir būtiska loma šo procesu vadībā, tāpēc FM ir nākusi ar iniciatīvu turpmāk valsts pamatbudžeta sagatavošanas gaitā sniegt politikas veidotājiem un sabiedrībai informāciju par to, cik “zaļš” ir valsts pamatbudžets, jeb valsts pamatbudžeta izdevumu un nodokļu atvieglojumu marķēšanu, tos sadalot piecās kategorijās – “zaļa” jeb labvēlīga un “brūna” jeb nelabvēlīga, kā arī “jaukta”, “neitrāla” un “neskaidra”. Lai arī klimata neitralitāte ir izaicinājums ar nozīmīgu makroekonomisku ietekmi, sākot šo darbu, ir lietderīgi jau sākumā marķēšanā ietvert arī pārējos Eiropas Savienības (ES) klimata un vides mērķus. FM piedāvā marķēšanu veikt, pamatā izmantojot ES Taksonomijas regulu, kurā ir aprakstīts, kādas darbības būtiski veicina vai būtiski kaitē kādam no sešiem regulā minētajiem...

Ministru kabineta š.g. 13. augusta sēdē valdība atbalstījusi grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kas ļaus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) paātrinātā kārtībā izskatīt jaunuzņēmumu pieteikumus un piešķirt valsts atbalstu. Kā zināms, atbilstoši Jaunuzņēmumu atbalsta likumam jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei no valsts puses tiek piedāvāts atbalsts fiksēta maksājuma veikšanai (apmērs divu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā) ar papildus iespēju saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumu (līdz 100%), kā arī augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos tiks turpināts atbalsts jaunuzņēmumiem fiksēta maksājuma veikšanai saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Savienības de minimis atbalsta regulējuma nosacījumiem, t.sk. palielināta de minimis atbalsta kopsumma līdz 300 000 EUR (līdz šim tā bija 200 000 EUR). Vienlaikus līdz ar grozījumiem precizētas citas ar atbalsta administrēšanu saistītās normas. Vienlaikus jaunuzņēmumiem joprojām ir pieejams arī atbalsts augsti kvalificētu...

Kopš laika, kad mēs visi tikām sanumurēti, pagājuši daudzi gadi, un esam pieraduši, ka vārdam un uzvārdam seko personas kods! Vairākus Krūmiņus un Kociņus vairs nesajauksim, jo personas kodi tiem ir atšķirīgi! Un tas bija tikai sākums. Šis process aizgāja plašumā, kad sāka veidoties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) — bez numerācijas tā nav iespējama, jo visus datus apkopo skaitļošanas tehnika saskaņā ar ieprogrammētu algoritmu. Kaut arī brīžiem EDS sastopamies ar dažām problēmiņām, jāatzīst, ka tās ir ātri atrisināmas un EDS atvieglo gan grāmatvežu profesionālo dzīvi, gan palīdz VID pārbaudīt, apkopot un kontrolēt nodokļu maksātājus (arī nemaksātājus). Viss kļuva iespējams, pateicoties tam, ka cilvēka un sistēmas komunikācija notiek, izmantojot īpašu valodu — ar kodu palīdzību. Citādi nav iespējams apstrādāt informāciju par vairākiem simtiem tūkstošu nodokļu maksātāju. Rakstā pievērsta uzmanība EDS veidlapu (ziņojums, paziņojums) aizpildīšanai atkarībā no tā, kāds līgums ir noslēgts starp fizisko un juridisko personu, kādus datumus un...

Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klientu neapmierinātību ar pastāvošo EDS paziņojumu kārtību, ka informatīvs paziņojums par EDS paziņoto dokumentu vai informāciju tiek nosūtīts uz EDS klienta uzrādīto e-pasta adresi un E-adresi (EDS klienti izsaka vēlmi saņemt dokumentus un informāciju gan tikai EDS, gan tikai E-adresē), vieni no izstrādātiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz, ka turpmāk klienti varēs izvēlēties - saņemt paziņojumus tikai EDS, tikai E-adresē vai kā līdz šim. Likumprojekts paredz, ka tie EDS lietotāji, kuri vienlaikus ir arī E-adreses lietotāji, pēc noklusējuma saņems dokumentu un informāciju abos saziņas kanālos - EDS un E-adresē. Saziņas efektivitātei EDS lietotājam tiks nodrošināta iespēja izvēlēties vēlamāko dokumentu un informācijas saņemšanas veidu, t.i. izvēlēties vai: atstāt noklusējuma uzstādījumus; dokumentus un informāciju saņemt tikai EDS; informāciju par dokumenta un informācijas paziņošanu EDS saņemt arī EDS norādītajā e-pasta adresē. VID, attīstot EDS funkcionalitāti izstrādās un ieviesīs klientiem ērti lietojamu dokumentu un...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija un jūlija numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izņēmumu apstrīdēšanas iespēja Vai ir pieļaujama pieteikuma par sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja rīkota iepirkuma, ja iepirkuma priekšmets ietver likumā noteiktos izņēmumus, izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā? Šāds jautājums ir risināts Senāta 2023. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA–186/2023. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldībai piederošs siltumapgādes uzņēmums) rīkoja konkursu par siltumenerģijas piegādi, un konkursā iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina pieteicēju. Vēlāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valde nolēma iepirkumu pārtraukt, jo pieteicējas piedāvājums nav ekonomiski izdevīgs. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un vēlāk arī pārsūdzēja tiesā. Pieteicējas prasījums tiesā bija par lēmuma pārtraukt konkursu atzīšanu par prettiesisku. Vērtējot jautājumu tiesvedības laikā, vai pieteicējas pieteikums ir pieņemams, Senāts norādīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir noteikti šā likuma piemērošanas izņēmumi, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īstenota preču vai pakalpojumu iegāde...

Atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, arī šogad 1. oktobrī notiks pensiju indeksācija. Pensiju indeksu veido faktiskais patēriņa cenu indekss (jeb inflācija) par 12 mēnešu laika posmu un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) pozitīva reālā pieauguma procentiem. 2024. gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 683 eiro, t.i. 50% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 683 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 683 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 683 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks...

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nodoklis ir jāmaksā par preču importu. Preču imports ir preču ievešana Eiropas Savienības (ES) teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, tās izlaižot brīvā apgrozībā. Preču importēšanas vieta ir tā ES dalībvalsts, kurā tiek pabeigta (noslēgta) muitas procedūra — preču izlaišana brīvā apgrozībā. Importējot preces, ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj arī pakalpojumu vērtību, ja pakalpojumi ir tieši saistīti ar preču importu un šo pakalpojumu vērtība (tai skaitā komisijas maksa, kā arī preču transportēšanas, iesaiņošanas un apdrošināšanas izmaksas, kas radušās līdz pirmajam galamērķim iekšzemē) nav iekļauta importēto preču muitas vērtībā; normatīvajos aktos noteiktos nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus, kas aprēķināti par preču importu, izņemot PVN. Tāpēc jāņem vērā, ka importēto preču vērtība rēķinā, ko apmaksājam piegādātājam, var atšķirties no ar PVN apliekamās summas muitas deklarācijā. Atkarībā no tā cik liela ir no trešajām valstīm iegādāto preču pasūtījuma vērtība, arī PVN maksājums var svārstītiem no dažiem simtiem eiro līdz...

Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts precizēt norises vietu attālināti (virtuāli) organizētiem kultūras un sporta pasākumiem. Patlaban Direktīvā 2006/112/EK atrunātie pakalpojumu sniegšanas vietas noteikumi, kas PVN aplikšanā balstās uz patēriņa dalībvalsts principu, ir attiecināmi tikai uz pasākumiem, kas norisinās klātienē. Taču mūsdienās kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citi līdzīga rakstura pasākumi norisinās ne tikai klātienē, bet arī virtuālajā vidē. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka PVN aplikšana notiek patēriņa dalībvalstī, ar Direktīvu 2022/542 ir precizējami pakalpojumu vietas noteikumi, nosakot, ka visiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumi, ko pakalpojuma saņēmējam var sniegt elektroniski, PVN uzliek vietā, kur ir pakalpojumu saņēmēja mītnes vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Tāpat tiks mainīta arī pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu gadījumā. Uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība ir elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, balstoties uz praksi starp valstīm, izteica priekšlikumu grozīt PVN likuma 30.panta otrās...