0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKā VID izvēlas uzņēmumus, kuros veikt auditu un citus kontroles pasākumus?

Kā VID izvēlas uzņēmumus, kuros veikt auditu un citus kontroles pasākumus?

Audita un citu nodokļu kontroles pasākumu galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumam mainīties, nevis par katru cenu uzrēķināt soda naudu. Savukārt, ja uzņēmums nevēlas mainīties, tas jāizslēdz no uzņēmējdarbības vides, lai netraucē biznesu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, šādi Valsts ieņēmumu dienesta politiku nodokļu kontroles pasākumu jomā raksturo Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Pirms nodokļu kontroles pasākumu uzsākšanas VID dodot iespēju nodokļu maksātājam pašam labprātīgi nokārtot nodokļu saistības - nodokļu kontroli veic tikai tad, ja preventīvie pasākumi nav devuši pozitīvus rezultātus. Auditors ierodas uzņēmumā ar iepriekš sagatavotu informāciju par potenciālajiem riskiem konkrētajā uzņēmumā, un auditora uzdevums ir pārbaudīt, vai šie riski atbilst…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Audita un citu nodokļu kontroles pasākumu galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumam mainīties, nevis par katru cenu uzrēķināt soda naudu. Savukārt, ja uzņēmums nevēlas mainīties, tas jāizslēdz no uzņēmējdarbības vides, lai netraucē biznesu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, šādi Valsts ieņēmumu dienesta politiku nodokļu kontroles pasākumu jomā raksturo Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Pirms nodokļu kontroles pasākumu uzsākšanas VID dodot iespēju nodokļu maksātājam pašam labprātīgi nokārtot nodokļu saistības - nodokļu kontroli veic tikai tad, ja preventīvie pasākumi nav devuši pozitīvus rezultātus.

Auditors ierodas uzņēmumā ar iepriekš sagatavotu informāciju par potenciālajiem riskiem konkrētajā uzņēmumā, un auditora uzdevums ir pārbaudīt, vai šie riski atbilst patiesībai vai neatbilst. Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai spētu atšķirt riskantākos nodokļu maksātājus no mazāk riskantiem, un pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz riska analīzes secinājumiem. VID rīcībā ir ne tikai pašas iestādes dati (uzņēmumu deklarācijas un pārskati, reģistrācijas informācija, u.c.), bet arī plaša informācija no citām valsts iestādēm (piemēram, Valsts Darba inspekcijas informācija par nelegālajiem darba ņēmējiem, PVN informācija un informācija par ienākumiem no ārvalstīm, banku sniegtā informācija, KNAB datu bāze par ziedojumiem partijām, u.c.).

Nodokļu maksātāju riskus VID analizē ar divu datorsistēmu palīdzību - juridisko personu datorizētās riska novērtēšanas sistēmu ESKORT un fizisko personu risku analīzes sistēmu RASA. Juridiskās personas tiek skatītas kontekstā ar fiziskām personām un otrādi. Ja kāda amatpersona parādās vairākos uzņēmumos, VID ir iespēja apskatīties, kas šai persona pieder, kāds ir tās dzīvesveids, utt., lai pārliecinātos, vai nav risks, ka vairāki uzņēmumi tiek izmantoti tam, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Tāpat VID saņem informāciju no bankām par katras fiziskās personas konta apgrozījumu, ja tas gadā pārsniedzis 15 000 eiro.

Riska analīze balstās uz noteiktiem kritērijiem, kas ir tapuši gadu gaitā. Visi Latvijas nodokļu maksātāji tiek sarindoti tādā kā "topā" atkarībā no tā, cik no šiem riska indikatoriem katram tiek identificēti, un tie, kuriem riska faktoru tiek konstatēts visvairāk, nokļūst nodokļu kontroles prioritārajā lokā.

Riski tiek iedalīti vairākos veidos. Vispārējie riski raksturo nodokļu maksātāju kopumā (piemēram, tā juridiskā adrese ir riskanto adrešu reģistrā vai par šo uzņēmumu saņemta sūdzība par nodokļu nemaksāšanu). Salīdzinošie riski tiek konstatēti, salīdzinot datus no dažādiem VID informācijas avotiem par vienu nodokļu maksātāju, lai konstatētu neatbilstības (piemēram, nesakrīt muitas deklarācijās un PVN deklarācijās uzrādītais eksporta darījumu apjoms). Savukārt analītiskie riski tiek konstatēti, salīdzinot viena nodokļu maksātāja datus ar konkrētu vidējo rādītāju nozarē (piemēram, rentabilitāte) vai ar paša nodokļu maksātāja datiem par iepriekšējiem periodiem.

Visbiežāk riski tiek konstatēti tādās tautsaimniecības nozarēs kā vairumtirdzniecība, būvniecība, kravu pārvadājumi, mazumtirdzniecība, automobiļu un to rezerves daļu pārdošana. Savukārt visbiežākie riska faktori ir pievienotās vērtības nodokļa riski (gan attiecībā uz Latviju, gan iegādēm/piegādēm ārvalstīs), darījumu ķēdes (VID redzot arī aizdomīgos nodokļu maksātājus Eiropā), "aplokšņu algu" riski, aizdomīgo darījumu ziņojumi, iepriekšējās tematiskajās pārbaudēs konstatētie pārkāpumi.

Par nodokļu kontroles pasākumu veikšanas pamatprincipiem Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā seminārā "Kā izvairīties no VID audita?".