
Eiropas Savienības Padome 2022. gada 23. februārī ir pieņēmusi sankciju paketi, lai reaģētu uz Krievijas Federācijas lēmumu turpināt Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu nevalstiskās kontroles apgabalu atzīšanu par neatkarīgām vienībām un no tā izrietošo lēmumu nosūtīt Krievijas karaspēku uz šiem apgabaliem. Ierobežojošie pasākumi ietver līdzekļu iesaldēšanu un aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus sarakstā norādītajām personām un vienībām. Turklāt sarakstā iekļautajām personām piemērojamais ceļošanas aizliegums neļauj tām ieceļot ES teritorijā vai šķērsot to tranzītā.
Saskaņotajā sankciju paketes komplektā ietilpst:
- sankcijas pret 351 Krievijas Valsts domes (parlamenta apakšpalātas) deputātu, kuri 15. februārī nobalsoja par aicinājumu prezidentam Putinam atzīt pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas “republiku” neatkarību,
- sankcijas pret vēl 27 personām un vienībām, kas ir veicinājušas Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudējumu,
- ekonomisko attiecību ierobežojumi ar Doņeckas un Luhanskas apgabalu nevalstiskajām teritorijām,
- ierobežojumi Krievijas valsts un valdības iespējām piekļūt ES kapitāla un finanšu tirgiem un pakalpojumiem.
Lēmums jo īpaši ieviesīs importa aizliegumu precēm no valsts nekontrolētajām Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijām, tirdzniecības un investīciju ierobežojumus, kas saistīti ar atsevišķām ekonomikas nozarēm, aizliegumu sniegt tūrisma pakalpojumus, kā arī noteiktu preču eksporta aizliegumu . un tehnoloģijas.
Ar sankciju tvērumu iespējams iepazīties Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī latviešu valodā šeit.
Paredzams, ka sankciju saraksts tiks papildinātas, kā arī tās attiecībā uz Krievijas 24. februārī uzsākto militāro iebrukumu Ukrainā pastiprinās Amerikas Savienotās Valstis.
Kopš 2014. gada marta ES ir pakāpeniski noteikusi ierobežojošus pasākumus, reaģējot uz Krimas nelikumīgo aneksiju, Krievijas lēmumu atzīt nevalstiskās Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijas par neatkarīgām vienībām un apzinātu Ukrainas destabilizāciju. ES ir noteikusi dažāda veida ierobežojošus pasākumus:
- diplomātiskie pasākumi;
- individuāli ierobežojoši pasākumi (līdzekļu iesaldēšana un ceļošanas ierobežojumi);
- ekonomisko attiecību ierobežojumi ar Krimu un Sevastopoli;
- ekonomiskās sankcijas;
- ekonomiskās sadarbības ierobežojumi.
Tālāk ir sniegta plašāka informācija par katru ierobežojošo pasākumu veidu.
Diplomātiskie pasākumi
2014. gadā ES un Krievijas samits tika atcelts, un ES dalībvalstis nolēma nerīkot regulārus divpusējus samitus ar Krieviju. Tika pārtrauktas divpusējās sarunas ar Krieviju par vīzu jautājumiem, kā arī par jauno ES un Krievijas līgumu.
G8 samita vietā Sočos 2014. gada 4.–5. jūnijā Briselē notika G7 sanāksme bez Krievijas. Kopš tā laika sanāksmes ir turpinājušās G7 procesa ietvaros.
ES valstis arī atbalstīja sarunu pārtraukšanu par Krievijas pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) un Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai (IEA).
Individuāli ierobežojoši pasākumi
Līdzekļu iesaldēšana un ceļošanas ierobežojumi
Uz 555 cilvēkiem un 52 vienībām attiecas līdzekļu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums, jo viņu darbības ir iedragājušas Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Sankcionēto personu un vienību saraksts tiek pastāvīgi pārskatīts, un Padome to periodiski atjauno. Šie pasākumi tika ieviesti 2014. gada martā. Pēdējo reizi tie tika pagarināti līdz 2022. gada 15. martam.
2014. gada martā Padome nolēma iesaldēt to personu aktīvus, kuras ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos. Šo pasākumu termiņš pēdējo reizi tika pagarināts 2020. gada martā līdz 2022. gada 6. martam.
Ierobežojumi ekonomiskajām attiecībām ar nevalstiskām Doņeckas un Luhanskas teritorijām
Pasākumu darbības joma attiecas tikai uz nevalstiskajām Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijām. Šie pasākumi ietver:
- preču importa aizliegums,
- tirdzniecības un investīciju ierobežojumi, kas saistīti ar noteiktām ekonomikas nozarēm,
- aizliegums sniegt tūrisma pakalpojumus,
- noteiktu preču un tehnoloģiju eksporta aizliegums.
Ekonomisko attiecību ierobežojumi ar Krimu un Sevastopoli
Padome pieņēma ierobežojošus pasākumus, reaģējot uz Krievijas Federācijas veikto nelikumīgo Krimas un Sevastopoles aneksiju. Pasākumi attiecas uz ES pilsoņiem un ES reģistrētiem uzņēmumiem. To darbības joma ir ierobežota ar Krimas un Sevastopoles teritoriju. Šie pasākumi ietver:
- preču importa aizliegums,
- tirdzniecības un investīciju ierobežojumi, kas saistīti ar atsevišķām tautsaimniecības nozarēm un infrastruktūras projektiem,
- aizliegums sniegt tūrisma pakalpojumus,
- noteiktu preču un tehnoloģiju eksporta aizliegums.
Padome 2021. gada 21. jūnijā pagarināja šos pasākumus līdz 2022. gada 23. jūnijam.
Ekonomiskās sankcijas, kas vērstas uz apmaiņu ar Krieviju noteiktās ekonomikas nozarēs pašlaik ir pagarinātas līdz 2022. gada 31. jūlijam. Šie ierobežojošie pasākumi paredz:
- ierobežot piekļuvi ES primārajiem un sekundārajiem kapitāla tirgiem dažām Krievijas bankām un uzņēmumiem;
- noteikt eksporta un importa aizliegumu ieroču tirdzniecībai;
- noteikt eksporta aizliegumu divējāda lietojuma precēm militāram lietojumam vai militāriem galalietotājiem Krievijā;
- ierobežot Krievijas piekļuvi noteiktām sensitīvām tehnoloģijām un pakalpojumiem , ko var izmantot naftas ieguvei un izpētei;
Padome 2022. gada 23. februārī nolēma ieviest nozaru aizliegumu finansēt Krievijas Federāciju, tās valdību un Centrālo banku. Ierobežojot Krievijas valsts un valdības iespējas piekļūt ES kapitāla un finanšu tirgiem un pakalpojumiem, ES mērķis ir ierobežot eskalācijas un agresīvas politikas finansēšanu.
Lasiet arī: Kur meklēt aktuālo informāciju par ES un ASV (OFAC) noteiktajām sankcijām?
Atgādinām, ka sankciju neievērošana var nopietni kaitēt uzņēmēju biznesam!