Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojošu materiālu par darbinieku nosūtīšanu, ko reglamentē Darba likuma 14.pants, kurā pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra direktīvas Nr.96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā noteikumi. Saskaņā ar minēto Darba likuma pantu darba devējam ir tiesības uz noteiktu laiku nosūtīt darbinieku starptautisko pakalpojumu sniegšanai no vienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Tas nozīmē, ka šādai nosūtīšanai jānotiek pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kontekstā, turklāt visu darba veikšanas laiku ir jāpastāv darba attiecībām starp nosūtīto darbinieku un uzņēmumu, kurš nosūta darbinieku darbam uz citu valsti, un šādai nosūtīšanai jānotiek īslaicīgi – uz noteiktu laika periodu. Vienlaikus jāņem vērā, ka par darbinieku norīkošanu netiek uzskatīts tāds gadījums, kad personas pašas dodas meklēt darbu vai strādāt uz citu dalībvalsti. Darbinieku nosūtīšana ir gadījumi, kad: darba devējs nosūta darbinieku uz citu valsti, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar personu, kuras labā tiks veikts darbs;darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (t.s. pagaidu darba...
