Koruptīvas darbības un citi finanšu noziegumi – indikatori, kas par to liecina

Korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus. 

Visbūtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir Latvijā un pārējā Eiropas Savienības teritorijā veiktie noziegumi, tai skaitā augstu apdraudējuma līmeni rada noziedzīgi nodarījumi korupcijas jomā, galvenokārt – kukuļošana, Finanšu nozares asociācijas un auditorkompānijas KPMG rīkotajā vebinārā „Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības” skaidroja Matīss Kļaviņš, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam ir vadošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas iestāde. 

Riska profili

Ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) vispārinātā izpratnē saprot noziedzīgi iegūtas mantas konversiju nolūkā radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi, tādējādi slēpjot vai maskējot izcelsmes avotu. NILL būtība ir ilūzijas radīšana par finanšu līdzekļu vai mantas šķietamu legālu izcelsmi.

NILL riski tradicionāli dalās divās daļās. Pirmais ir NILL riska profils, kas piemīt reģionālajiem finanšu centriem – šāds centrs pirms pieciem gadiem bija arī Latvija. Šajā gadījumā NILL risks rodas no finanšu noziegumiem, kas izdarīti ārvalstīs (ieskaitot NVS valstis), īpaši saistībā ar ārvalstu korupciju. Darījumos figurē pārrobežu nauda, kur noziedzīgi iegūtās naudas legalizācijai izmanto Latvijas finanšu sektoru. 

Vēsturiskajās lietās redzams, ka vairumā gadījumu Latvija galvenokārt tika izmantota NILL tranzītam, lai veiktu līdzekļu noslāņošanu jeb attālināšanu no finanšu nozieguma. Latvijas riska profilam atbilst autonomu (stand–alone) finanšu sektorā veiktu (profesionālu) NILL izmeklēšana. Latvijā pirmais riska profils ir būtiski samazinājies, 2019. gadā veicot finanšu nozares „kapitālo remontu” jeb pārbūvi, un turpinājis samazināties arī turpmākos gadus.

„Protams, arī šobrīd zināmi NILL riski saglabājas, un korupcija ir viens no būtiskākajiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ģenerē noziedzīgi iegūtus līdzekļus mums pietuvinātajās ārvalstīs, kur Latvija var tikt izmantota NILL ķēdē,” norādīja M. Kļaviņš.

Otrais NILL riska profils saistīts ar Latvijā un citās Eiropas Savienības (ES) valstīs izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pirmajā riska profilā ir raksturīga viena – noslāņošanas stadija, taču otrajā riska profilā ir raksturīgas visas noziedzīgi iegūtu līdzekļu stadijas – izvietošana, noslāņošana, integrācija. Otrais riska profils rada būtiskus draudus Latvijas budžetam un ES kopējam tirgum. 

Atbilstoši 2020. gada Latvijas Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumam galvenos NILL draudus rada korupcija, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite un noziegumi pret īpašumu.

„Ne visi pieci faktori rada identiskus draudus, ir zināma gradācija. Tomēr korupcija ir starp noziegumiem, kas rada būtiskākos draudus gan attiecībā uz iekšzemē ģenerētiem noziedzīgiem nodarījumiem, gan uz tiem, kas ieplūst finanšu sektorā no ārvalstīm,” uzsvēra M. Kļaviņš.

Pieaug iekšzemē radīto draudu nozīmīgums

Tā kā pirmā riska profila noziegumi būtiski sarūk (Latvijas finanšu sektora ievainojamība kļūst mazāka), pieaug otrā riska profila loma – iekšzemē radīto draudu nozīmīgums. Tas nav saistīts ar to, ka iekšzemē palielinās noziedzīgi nodarījumi, jo ir ieguldīts liels darbs, lai mazinātu ārvalstīs noziedzīgi ģenerētu naudas plūsmu uz Latviju. 

Nacionālais risku novērtējuma ziņojums ir starpinstitucionāls dokuments, kas vērsts uz finanšu noziegumu apkarošanu, zināšanu apkopojums, kam ir praktiska pielietojamība. Jaunākajā, 2020.–2022. gada ziņojumā, kuru plānots publiskot 2023. gada vidū, padziļināti tiks vērtēta Latvijas institūciju spēja novērst sankciju pārkāpšanu un apiešanu, kas ieviestas pret Krieviju un Baltkrieviju Ukrainas kara kontekstā. Tiks analizēti arī noziegumi, kas tiek izdarīti digitālajā vidē, tai skaitā ar virtuālo valūtu starpniecību.

Pērn KNAB nosūtīti vairāk materiālu

FID 2022. gadā ir nosūtījis vairāk materiālu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) nekā gadu iepriekš. Kopumā tie ir apmēram 10% no visiem dažādām izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai nosūtītajiem ziņojumiem.

2021. gadā uz KNAB kriminālprocesa uzsākšanai nosūtīti desmit ziņojumi par iespējamu NILL, pērn 11 mēnešos – jau 15. „Šie ziņojumi tiek sūtīti tad, kad FID ir pamatotas aizdomas par NILL,” uzsvēra M. Kļaviņš.

2021. gadā nosūtīti deviņi, bet 2022. gada 11 mēnešos – 25 ziņojumi, kas satur riska informāciju, kuru KNAB var izmantot savas kompetences ietvaros.

FID sūta materiālus tiesībaizsardzības ie­stādēm, ja parādās jauna informācija iepriekš nosūtītajā materiālā, visbiežāk jau uzsākta kriminālprocesa ietvaros: 2021. gadā šādi papild­ziņojumi KNAB bijuši septiņi, bet 2022. gada 11 mēnešos – 18.

KNAB nosūtītajos materiālos 2021. gadā ir iesaldēti 7,66 miljoni eiro, bet pērn 11 mēnešos apjoms ir četrkāršojies – 30,15 miljoni eiro.

„_{Absolūti vairumā gadījumu attiecībā uz iesaldētajiem līdzekļiem ir runa par vēsturiskajiem, t.s. pirmā riska profila līdzekļiem. Respektīvi, līdzekļi, kas ienākuši no pārrobežas un kur darījumi veikti pirms četriem – sešiem gadiem vai vēl agrāk},” skaidroja M. Kļaviņš. Tas skaidrojams arī ar faktu, ka Latvijā ir vairākas kredītiestādes, kas ir likvidācijas procesā – Trasta komercbanka, ABLV Bank un PNB Banka, kas aktīvo darbību izbeidza attiecīgi 2016., 2018. un 2019. gadā.

Koruptīvu nodarījumu indikatori

M. Kļaviņš vebinārā pieskārās arī FID 2021. gada beigās izstrādātajam dokumentam „Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze”, kurā apkopotas pazīmes, kas var liecināt par korupciju un/vai korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī veikta konkrētu piemēru analīze. Dokumentā analizēti ārvalstu un starptautisko organizāciju apkopotie prakses piemēri, kā arī Latvijā atklātie korupcijas gadījumi.

Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 2020. gada februāra plenārsēdē īpaši uzsvēra, ka „Latvijai jāpievērš pastiprināta uzmanība un resursi vietējās korupcijas apkarošanai un novēršanai”. Nolūkā uzlabot spējas atklāt un efektīvāk apkarot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, FID 2021. gadā nāca klajā ar iniciatīvu par sadarbības koordinācijas grupas izveidošanu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatoru definēšanai un apkopošanai. Grupa apvienoja ekspertus no FID, KNAB, prokuratūras, kā arī no četrām lielākajām Latvijas kredītiestādēm – Swedbank, Luminor Bank Latvijas filiāles, SEB bankas un Citadele bankas. Ekspertu grupas sadarbībā ar FID izstrādātā dokumenta mērķis bija izveidot tipoloģiju/scenāriju materiālu nolūkā:

• palīdzēt atpazīt shēmas un tipoloģijas, kas liecina par iespējamiem ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem;
• veicināt izpratni visos „ķēdes posmos” no aizdomīga darījuma ziņošanas līdz pat notiesājošam spriedumam.

Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatoru un gadījumu analīzē ir iekļauts saraksts ar indikatoriem jeb pazīmēm, kas konkrētā darījumu un uzvedības kontekstā var liecināt par korupciju un/vai korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Katra pazīmju grupa ir papildināta ar konkrētu gadījumu analīzi.

Materiālā iekļautie indikatori un analizētie gadījumi ir apkopoti no šādiem informācijas avotiem:

• ārvalstu un starptautisko organizāciju apkopotie prakses piemēri;
• Latvijā atklātie korupcijas gadījumi (no FID sagatavotajiem atzinumiem un riska informācijas ziņojumiem; no KNAB informācijas par atklātiem un izmeklētiem korupcijas gadījumiem).

Izdalītas trīs grupas

Dokumentā indikatori ir sadalīti trīs grupās – tādi, kas saistīti ar publiskajiem iepirkumiem, pārrobežu korupciju, kā arī citi indikatori, kuros ir iesaistīta politiski nozīmīga persona vai valsts amatpersona (kas sasaucas ar tipoloģiju par neizskaidrojamajiem ienākumiem un labklājības līmeni). Katras grupas indikatori ir papildināti ar gadījuma analīzēm, kas balstītas konkrētos FID gatavotajos materiālos, kā arī KNAB un prokuratūras izmeklētajos kriminālprocesos. Dokumentā arī norādīts, ka apkopotajiem indikatoriem ir informatīva nozīme un katrā individuālā gadījumā tie var atšķirties vai tikt identificēta tikai daļa no tiem, kā arī ka indikatoru uzskaitījumu šajā materiālā nevar uzskatīt par visaptverošu jeb izsmeļošu. Atsevišķa indikatora identificēšana ne vienmēr var radīt pamatotas aizdomas par noziedzīgu darbību, un pazīmes nevar skatīt atrauti no faktiem un apstākļiem, kas raksturo konkrētus darījumus vai darbības.

NILL tipoloģijas

FID ir izstrādājis arī metodoloģisko materiālu „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes”. FID tīmekļvietnē pieejama materiāla 2021. gadā 2. papildinātā redakcija. Tas izstrādāts ar mērķi apkopot FID, tiesībaizsargājošo institūciju, analogu ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestu un starptautisko institūciju praksē identificēto informāciju nolūkā to izmantot kā leģitīmu, pilnvērtīgu un pilntiesīgu netiešo pierādījumu avotu. Materiālā apkopotas NILL tipoloģijas un pazīmes, kas raksturīgas Latvijas riska profilam:

• tipoloģijas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai krāpšanu nodokļu jomā; 
• tipoloģijas par koruptīviem darījumiem;
• patstāvīgas jeb autonomas NILL tipoloģijas;
• laundromātu tipoloģijas (t.sk. nodefinēts „laundromāts”). 

Kas ir tipoloģijas, kas – pazīmes

„Ikdienas darbā bieži redzam neizpratni par tipoloģijām un pazīmēm, kādu aizdomu līmeni prasa katrs no terminiem. Izmantošu salīdzinājumu ar kulinārijas nozari: tipoloģija varētu būt zupa, bet pazīmes – dažādas sastāvdaļas, ko šajā zupā liekam iekšā. Ieraugot tikai grūbas, nevaram apgalvot, ka obligāti tiek gatavota skābeņu zupa, bet vienlaikus tas kontekstā ar citu informāciju var par to radīt aizdomas,” tēlaini izteicās M. Kļaviņš. „Vēlos uzsvērt: skatoties uz pazīmēm, tās nevar vērtēt atrauti, bet tikai kontekstā ar citu pieejamo informāciju.”

FID pārstāvis minēja šādus piemērus pazīmēm, kas var liecināt par koruptīvām darbībām vai citiem finanšu noziegumiem un ko iespējams fiksēt uzņēmumam, kas ieviesis iekšējās kontroles sistēmu (IKS) un veic potenciālā sadarbības partnera izpēti:

• par darījumā iesaistītajām personām (piemēram, patiesie labuma guvēji, pilnvarotās personas, valdes locekļi, juridiskās personas) publiski pieejama negatīva rakstura informācija; 
• neklātienes tirdzniecības uzņēmuma mājaslapa liecina, ka netiek veikta reāla saimnieciskā darbība. Piemēram, mājaslapa sen nav atjaunota vai tajā norādītās preces netiek pārdotas, neeksistē vai pakalpojumi netiek sniegti;
• pieejamā informācija liecina, ka darījuma partnerim ir nomināls patiesā labuma guvējs;
• darījumu ķēde tiek mākslīgi pagarināta (sarežģīta) bez skaidri saprotama iemesla;
• darījumā tiek izmantoti starpnieki, kas neko neražo, nepiegādā, bet veic tikai starpniecību par sadārdzinātu cenu;
• darījumi veido sarežģītu struktūru, kas nav ekonomiski vai loģiski pamatota;
• juridiskas personas veiktie maksājumi neatbilst reģistrētajam uzņēmuma darbības veidam;
• tiek veikti darījumi ar skaidras naudas līdzekļiem.

Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem

Vietnē https://goaml.fid.gov.lv NILLTPFN likuma subjekti un citas personas var iesniegt FID ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas varētu liecināt par korupciju vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Piemēram, ka patiesais labuma guvējs uzņēmumā ir kāda valsts amatpersona, nevis tā persona, kas ir norādīta Uzņēmumu reģistrā. Lai ziņotu FID, ir jāizveido vienreizējā ziņotāja konts. Vairāk iespējams uzzināt FID sagatavotajā informatīvajā materiālā par ziņošanas sistēmu goAML.

Par noziedzīgiem nodarījumiem korupcijas jomā var ziņot arī uzreiz KNAB mājaslapas sadaļā „ziņot par pārkāpumu”. Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam korupcija ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.

Matīsa Kļaviņa stāstījumu pierakstīja Inese Helmane

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada februāra (116.) numurā.