Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: JĒKABPILS (video)

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pagājušā gada beigās publicētajiem datiem atklājās neparasta, pat šokējoša aina. Ja 2021. gadā Jēkabpils iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju vēl bija vērtējams kā Latvijas valstspilsētu vidusmērs, tad jaunākie dati Jēkabpilij ir ļoti nelabvēlīgi, lai neteiktu – graujoši.

Proti, 2022. gadā, kad Latvijā “trakoja” inflācija vairāk nekā 17% apmērā (kas jau pati par sevi garantēja IKP faktiskajās cenās apjoma pieaugumu par šādu īpatsvaru), un kad visās pārējās valstspilsētās IKP uz iedzīvotāju vairāk vai mazāk strauji pieauga, Jēkabpils izrādījusies vienīgā valstspilsēta, kurā šis rādītājs... samazinājies!

Samazinājums bijis no 13 057 līdz 12 745 eiro (par 2,4%), bet, ierēķinot arī inflācijas efektu, faktiski tas bijis daudz straujāks – ap 20%. Šāds recesijas apmērs jau sasniedz lokālas ekonomiskās krīzes mērogus – tas ir salīdzināms ar 2009. gada dižķibeli Latvijā, kad IKP valstī samazinājās par 18%.

Jaunākie statistikas dati liecina, ka vairumā valstspilsētu ekonomikas izaugsmes līmenis aptuveni atbildis inflācijas kāpumam. Visstraujākā izaugsme 2022. gadā notikusi Ogrē (+20,6%) un Valmierā (+19,6%), kas pat pārspēj inflācijas efektu. Apmēram inflācijas ātrumā augusi Liepāja un Rēzekne, nedaudz lēnāk – Ventspils, Jelgava, Daugavpils. Pat Rīgas 10% kāpums uz šī fona izskatās vāji, taču Jēkabpils 2,4% kritums ir kas pavisam nesaprotams.

Piedevām Jēkabpils ir arī vienīgā valstspilsēta Latvijā, kur bezdarba līmenis pēdējos gados nevis samazinās, bet konstanti pieaug. Saskaņā ar CSP statistiku:

• 2021. gadā Jēkabpilī bija 7,6% bezdarbs,
• 2022. gadā – 8,2%,
• 2023. gadā – jau 9,2% bezdarbnieku.

Kā skaidrojami šie izteikti recesīvie rādītāji, kas ir anomālija uz pārējās Latvijas pašreizējās ekonomikas fona? Vai Jēkabpilī būtu piedzīvoti kādu lielu uzņēmumu bankroti? Vai Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā būtu īpaši ietekmējis tieši Jēkabpils ekonomiku?

Šis jautājums ir mīkla arī ekonomistiem. Bilancei tos nevarēja izskaidrot ne Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, ne Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Skaidrojumu nesniedz arī Jēkabpils novada lielāko uzņēmumu izaugsmes dinamika. Lursoft apkopotais TOP 20 pēdējos gados saglabājies gandrīz nemainīgs:

• Vadošais uzņēmums novadā jau gadiem ilgi ir SIA Ošukalns, kas veic kokmateriālu zāģēšanu, ēvelēšanu un impregnēšanu. Tā apgrozījums 2023. gadā bija 76,1 miljons eiro.
• Otrajā vietā tikpat stabili atrodas SIA Jēkabpils piena kombināts (36,2 miljoni eiro),
• Trešajā – alkoholisko dzērienu mazumtirgotājs SIA Devona (32,3 miljoni eiro).

Pati Jēkabpils dome jaunāko ekonomikas rādītāju cēloņus saista ar kokapstrādes nozares grūtībām.

“Lielu daļu Jēkabpils novada ekonomikas veido mežsaimniecības nozare, kura 2022. gadā, līdzīgi kā citas nozares, saskārās ar būtiskām problēmām, ko ietekmēja energoresursu izmaksu pieaugums saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un sankcijām. Kokapstrādes uzņēmumi saskārās ar ievērojamu ražošanas izmaksu kāpumu, sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju izraisīja apaļkoku piegāžu pārtraukumus, kā rezultātā palielinājās kokmateriālu cenas un radās konkurence par resursiem vietējā tirgū. Tika novērots pieprasījuma kritums un eksporta ienākumu svārstības,” – Jēkabpils novada domes atbildē.

Lai arī Jēkabpils pilsētā kokapstrādes nozare spēlē lielu lomu, tā nav vienīgā pašvaldība Latvijā ar šādu ekonomikas struktūru. Kā 2022. gadā veicies citām?

Piemēram:

• Ventspils novadā gads bijis ļoti veiksmīgs, IKP uz iedzīvotāju augot no 12 000 uz 13 600 eiro (un izaugsmi piedzīvojuši arī kokapstrādes uzņēmumi).
• Rēzeknes novadā valdījusi stagnācija (faktiski kritums, ņemot vērā inflāciju).
• Smiltenes novads, viens no lielākajiem mežsaimniecības flagmaņiem, arī piedzīvojis nelielu oficiālo kritumu jeb lielu faktisko kritumu, līdzīgi kā Jēkabpils. Taču Smiltenes novadā šis samazinājums vismaz daļēji atspoguļojas uzņēmumu apgrozījumā, kas nav redzams Jēkabpils gadījumā.

Pats dīvainākais – Jēkabpils novada ekonomika 2022. gadā pieklājīgi augusi – no 10 839 uz 12 376 eiro uz iedzīvotāju, kas radījis Latvijā unikālu situāciju – gandrīz izlīdzinoties ar pilsētas ekonomiku. Tātad tikai pašas Jēkabpils pilsētas IKP 2022. gadā piedzīvojis mistisko krahu.

Viena iespējamā versija – lielo uzņēmumu pārreģistrācija no pilsētas uz novadu. Taču pārbaudot TOP 20 uzņēmumu adreses, arī šī hipotēze neapstiprinās.

Nosacītu skaidrību sniedz pati Centrālā statistikas pārvalde:

“IKP reģionos tiek aprēķināts, balstoties uz pievienoto vērtību, kas pārsvarā korelē ar apgrozījuma izmaiņām. Gados, kad ir straujš izmaksu pieaugums ražošanai nepieciešamiem ieejošajiem produktiem, piemēram, energoresursiem un kokmateriāliem, kā tas bija 2022. gadā, tas atstāj negatīvu ietekmi uz pievienoto vērtību.”

Skaidrs ir viens: Jēkabpils vietējā ekonomikā (primāri pilsētas robežās) atklājas problēmas, kuru cēloņi vēl nav pilnībā identificēti. Viens no faktoriem, iespējams, ir pārmērīgā atkarība no mežrūpniecības un kokapstrādes uzņēmumu veiksmes. Pašvaldība problēmas atzīst un apzinās risinājumus, taču to ieviešana līdz šim bijusi nevienmērīga.

Jēkabpils ekonomikas attīstības ziņā šobrīd ir kā liela, svārstīga jautājuma zīme, un tikai laiks rādīs, vai tā spēs pārvērst recesiju par augšupeju.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: JĒKABPILS (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

• Jēkabpils zudušā IKP meklējumos
• Demogrāfiskā situācija saasinās pilsētu konkurenci
• Valstspilsētu ekonomiskie dati