Ekspertu ziņojumam

Ministru kabineta (MK) sēdē 11. novembrī apstiprināti būtiski grozījumi MK 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi". Grozījumu mērķis ir pilnveidot muitas jomas tiesisko regulējumu, vienkāršot muitas procesu un samazināt administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan komersantiem. Iniciatīva, kuru ierosinājis VID, ir vērsta uz nepārprotamas, vienotas izpratnes nodrošināšanu galvojumu jomā un muitas maksājumu atgūšanas procesa optimizēšanu. Galvojuma tvēruma pielāgošana Senāta lēmumam Viens no būtiskākajiem grozījumiem skar galvojuma tvēruma precizēšanu gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav un nevar kļūt par parādnieku. Līdz šim praksē trūka skaidras izpratnes, kā muitas...

Starpinstitūciju saskaņošanai nodoti Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projekts "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem". Noteikumi izdoti saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta divpadsmito daļu un nosaka kārtību, kādā notiks automātiskā informācijas apmaiņa par darījumiem ar kriptoaktīviem. Noteikumu mērķis ir nodrošināt administratīvo sadarbību nodokļu jomā, integrējot normas, kas izriet no Padomes Direktīvas (ES) 2023/2226.1 Paredzēts, ka tie tiks apstiprināti valdības sēdē un stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Padomes Direktīva (ES) 2023/2226 (2023. gada 17. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā Vispārīgie jautājumi un kompetentā iestāde Valsts ieņēmumu dienests (VID)...

Lai vienkopus apkopo praktiskus principus, metodes un labās prakses piemērus mākslīgā intelekta (MI) risinājumu atbildīgai ieviešanai publiskajā pārvaldē, izstrādātas “Praktiskās vadlīnijas MI ieviešanai iestāžu darbā un pakalpojumos”. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt, lai visas publiskās pārvaldes iestādes MI risinājumus ieviestu un pielietotu vienoti, atbildīgi un droši. Vadlīnijas izstrādātas pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas, sadarbībā ar Mākslīgā intelekta Latvijas asociāciju (MILA), valsts pārvaldes iestādēm, apvienojot ekspertu un praktizējošu speciālistu pieredzi. Praktiska ceļa karte atbildīgai izmantošanai Vadlīnijas sniedz praktisku ceļa karti kā izmantot MI atbildīgi un ar skaidru pievienoto vērtību sabiedrībai – no idejas līdz risinājuma ieviešanai, uzturēšanai un...

Jau vairāk nekā divus gadus ir spēkā jaunais nodokļu kontroles regulējums — nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var vērsties ar iesniegumu pie Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora, izsakot vēlmi vienoties par nodokļu kontrolē vai nodokļu auditā papildu aprēķinātajiem maksājumiem. Par vienošanās līguma noslēgšanu sākotnējā administratīvā akta izdošanas stadijā un ieguvumiem no vienošanās līguma noslēgšanas skaidro Inese Laumane, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta Algas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja. Regulējuma pilnveidošanas mērķis bija optimizēt nodokļu kontroles un inspekciju veidus, lai uzlabotu nodokļu kontroles...

Sagatavots un starpinstitūciju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2026. gadā". Normatīvais akts sniedz ieskatu kārtībā, kādā pašvaldībām tiks nodrošināti finanšu resursi, lai radītu tām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei. Ar noteikumiem valdība gatavojas apstiprināt kārtību gandrīz 257 miljonu eiro, kas ir par 4,1% vairāk nekā 2025. gadā, sadalei. Kāpēc noteikumi ir nepieciešami? Noteikumu projekta izstrādes pamatojums ir saistīts ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otro daļu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam šādi noteikumi jāizdod katru gadu divu nedēļu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 11. novembrī konceptuāli atbalstīja plānotos grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka sociālie uzņēmumi, kas darbojas vismaz trīs gadus vai kurus dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija ar pieredzi darbā ar personām ar invaliditāti, varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām ar invaliditāti bez papildu licencēšanas. Darbiekārtošanas pakalpojumus šobrīd drīkst sniegt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegta licence. Tomēr sociālie uzņēmumi jau ir pakļauti Labklājības ministrijas uzraudzībai un ievēro līdzvērtīgas vai pat stingrākas prasības nekā komersanti. Līdz ar to...

Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Nodokļu maksātāju reitinga sistēma (turpmāk — reitings) Latvijā tika ieviesta 2024. gada 1. janvārī. Reitinga mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu. VID mājaslapā sadaļā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma ir apskatāma informācija par to, kādu reitingu uzņēmums var saņemt, reitinga skaidrojumu un kādi dati tiek vērtēti, piešķirot reitingu. Lai noskaidrotu, ko par reitingu domā mazie uzņēmēji, tika veiktas divas aptaujas. Pirmā aptauja tika veikta 2024. gada pavasarī, dažus mēnešus pēc reitinga publiskošanas,...

Saeima 6. novembrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja valdības iesniegtos grozījumus deviņos likumos, kas paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Likumprojekti saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu. Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2025. gada 14. oktobrī ir sniedzis uzziņu (Nr. P005-17/8.6.1/64649) sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “A” (turpmāk – iesniedzēja) par Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu pareizu piemērošanu konkrētā tiesiskajā situācijā. Iesniedzēja un tiesiskās situācijas apraksts Iesniedzēja ir uzņēmums, kas dibināts 2001. gadā, un tā reģistrētā pamatdarbība ir sporta aprīkojuma mazumtirdzniecība (NACE 2.1. redakcija, 47.63). Iesniedzēja Latvijā darbojas kā Lielbritānijas uzņēmuma “Limited…” autorizētais pārstāvis (dīleris). Uzziņas pamatā bija gadījums, kad 2024. gadā Rīgā spēcīga negaisa laikā tika bojāta jahta, kas piederēja Lietuvas uzņēmumam “Z” UAB. Zibens spēriena rezultātā jahtai tika pilnībā bojāta elektronikas sistēma un visas dzinēja vadības...

Sankciju režīmu pieaugošā sarežģītība un ģeopolitiskā spriedze ir padarījusi sankciju risku pārvaldību par vienu no būtiskākajiem uzdevumiem uzņēmumiem, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā, īpaši sadarbojoties ar paaugstināta riska valstīm. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju, Latvijas Banku un citiem privātā un valsts sektora pārstāvjiem ir izstrādājis vadlīnijas, lai palīdzētu uzņēmējiem izprast, apzināties un pārvaldīt sankciju riskus savā ikdienas darbībā. Vadlīnijās sniegto informāciju tiešsaistes mācībās uzņēmējiem skaidroja Marta Tilhena, FID Sankciju izpildes nodaļas vadītāja, un Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas padomnieks. Ierobežojošie pasākumi jeb sankcijas ir nozīmīgs Eiropas Savienības (ES) kopējās ārpolitikas un drošības politikas instruments, ar...

Saeima 6. novembrī pirmajā lasījumā izskatījusi vairākus likumprojektus, kas saistīti ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu un skar nodokļu regulējumu. Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma un grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas līdzsvaros nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskajām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē. Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 6% apmērā. Šādā risinājumā kopējais nodokļu...

Lai veicinātu nodokļu nomaksu darījumos ar kriptoaktīviem, Saeima 6. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem kriptoaktīviem. Ministru kabinets noteiks nosacījumus, kuriem iestājoties šāda informācija būs jāsniedz, tostarp...

Finanšu ministrijas dati rāda, ka nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots. Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk, nekā plānots. Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas...

Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums. KP lēmumā teikts, ka saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās, kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām. Kompānijai uzlikts tiesiskais pienākums nodrošināt, ka piegādātājiem ir nepārprotami skaidrs, ka konkrētās darījumu sarunas mērķis ir vienošanās par preču iepirkuma cenu grozīšanu, kā arī sākt sarunas un piedāvāt...

Mūsdienās tiek pieļauts, ka cilvēks var kļūdīties — uzņemties pārlieku lielas finansiālās saistības, bet dažādu iemeslu dēļ personas ienākumi var samazināties. Lai risinātu šo situāciju un dotu «otro iespēju», atkarībā no parāda apmēra var uzsākt personas atbrīvošanās no parādsaistībām procedūru vai fiziskās personas maksātnespējas procesu. Par risinājumiem, kā atbrīvoties no parādsaistībām, informē Alla Ličkovska, Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore. Viņa uzsver, ka otrā iespēja tiek dota tikai godprātīgam parādniekam, kurš atzīst savas saistības un ir gatavs pildīt likumā noteiktos pienākumus. Kas ir atbrīvošanās no parādsaistībām procedūra? Personai, kuras parādsaistības Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē...