Ekspertu ziņojumam

Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt izvirzītām vienādām prasībām par licencēšanu? VID dati liecina, ka 2025. gada astoņos mēnešos vairākās darbavietās vidēji mēnesī bija nodarbināti 5363 darba...

Saeima 4. decembrī turpināja skatīt ar 2026. gada budžeta saistītos likumprojektus, tostarp gala lasījumā pieņēma grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas paredz no 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielināt piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) teritorijas komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteikt DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru. Smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%, kas budžetā dotu 0,5 miljonu eiro papildu ieņēmumus. Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sniegtā informācija liecina, ka nodoklis tiks paaugstināts par 10 centiem par kubikmetru....

No 2026. gada 1. jūlija, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 561/20061, tahogrāfu lietošanas pienākums tiks attiecināts arī uz furgoniem un vieglajiem komerctransportlīdzekļiem. Autovadītājiem, kas veiks starptautiskos vai kabotāžas pārvadājumus ar transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniegs 2,5 tonnas, būs jāreģistrē darba un atpūtas laikposmi, izmantojot tahogrāfu. Eiropas Darba iestāde (ELA) šī gada 9. decembrī no plkst. 11.00 līdz 12.30 pēc Latvijas laika organizē vebināru transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus ar pilno masu no 2,5 tonnām starptautiskajiem kravu vai kabotāžas pārvadājumiem. Tiešraides saite: https://www.youtube.com/live/6LuxBEui9N0 Dalībai vebinārā nav nepieciešama iepriekšēja reģistrēšanās. Vebināra valoda - angļu....

Latvijas Banka brīdina investorus, ka automatizētu kriptoaktīvu tirdzniecību, izmantojot dažādus robotus, kuru darbība balstīta uz mākslīgā intelekta risinājumiem, piedāvā DAO1, kas reklamē savus pakalpojumus digitālajā vidē – vebināros un sociālo mediju kanālos, tostarp latviešu valodā. Produkti tiek piedāvāti dažādās tīmekļa vietnēs, tajā skaitā sociālo mediju kanālos, piemēram: DAO1.ai; apertum.io. DAO1 apgalvo, ka tā dalībnieki var gūt pasīvus ienākumus, izmantojot automatizētu tirdzniecību un mākslīgā intelekta robotus, kas analizē tirgu un veic darījumus automātiski. Taču tirdzniecība ar jebkāda veida kriptoaktīvu ieguldījumiem rada ievērojamus finanšu riskus, tāpēc jābūt piesardzīgiem un labāk neizmantot šādus piedāvājumus. Latvijas Banka brīdina, ka pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem...

Saeima 4. decembrī otrajā un noslēdzošajā lasījumā ir pieņēmusi 2026. gada valsts budžetu un nākamo triju gadu budžeta ietvara likumu un to pavadošos likumprojektus, ko nepaguva pieņemt 3. decembra sēdes laikā. 2026. gada valsts budžeta likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Pārskatot valsts budžeta izdevumus vidējam termiņam no 2026. līdz 2028. gadam, tie pakāpeniski samazināti par 844,1 miljonu eiro, novirzot ietaupītos līdzekļus valdības noteikto prioritāšu finansēšanai. Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Grozījumi paredz no nākamā...

No 2026. gada 1. janvāra tiks palielināta lielākā daļa autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma. Ar grozījumiem paplašināts ceļu tīkls, uz kuru attieksies autoceļu lietošanas nodeva, ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kas ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām. Izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties...

Darbinieks ilgstoši strādā vairāk nekā likumā noteikts, «uz papīra» aizsargāts, bet reāli — atlīdzība par virsstundām izpaliek. Iestāde saka: «Nav naudas.» Bet vai tas ir likumīgi? Šādu situāciju vērtēja Administratīvā apgabaltiesa un Latvijas Republikas Senāts. Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C771124723, SKA–278/2025 Faktiskie apstākļi Pieteicēja bija Valsts probācijas dienesta amatpersona, kuras darbs strīdus periodā bija saistīts ar īpašu risku un veica darba pienākumus pilnā apjomā — 40 stundas nedēļā, lai gan amatpersonai bija noteikts normālais saīsinātais darba laiks 35 stundas nedēļā. Līdz ar to pieteicējai faktiski veidojās regulāras virsstundas — 5 stundas...

Pārskatu par gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām un administratīvajiem uzlabojumiem, kas ietverti 2026. gada valsts budžeta likumprojektā, žurnāla “Bilance” konferencē “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” sniedza Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos. Prezentācijas laikā, 27. novembrī, budžeta un to pavadošie likumprojekti Saeimā vēl nebija pieņemti, taču Saeimas 3. decembra tie tika skatīti otrajā steidzamajā lasījumā un arī pieņemti. Latvijas ekonomikas un budžeta izaicinājumi Kā konferences dalībniekiem norādīja I. Šņucins, budžets ir veidots uz ekonomikas izaugsmes pamata. Neskatoties uz iekšējiem un ārējiem sarežģījumiem, IKP turpina pieaugt, un vidējā termiņā...

Saeimas 3. decembra ārkārtas sēdē deputāti galīgajā lasījumā skatīja un pieņēma 2026. gada budžeta plānu pavadošos 45 likumprojektus. Darbs pie likumprojektiem turpināsies arī 4. decembra sēdē. Deputātiem citastarp vēl jālemj par grozījumiem akcīzes nodokļa regulējumā un grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā. Tāpat parlamentāriešus gaida darbs pie likumprojekta par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, kuram kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Atbalsts ģimenēm ar bērniem Saeimas deputāti 3. decembrī pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās...

Saeima 3. decembrī otrajā steidzamajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz sašaurināt Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra kompetenci attiecībā uz statūtos ietvertiem noteikumiem par dažādu daļu kategoriju tiesībām, kā arī paplašināt uz atvērtajiem datiem nododamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Grozījumi risinās identificētu problēmu saistībā ar UR kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas. Tiks sašaurināta UR valsts notāra kompetence, proti, notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu kategorijām, turpmāk vērtēs tikai iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134. panta pirmo daļu kapitālsabiedrības...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 25. novembrī izskatīja likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu termiņš ir 2026. gada 30. janvāris. Darba devēju organizācijas ir nosūtījušas komisijai vēstules, kā arī komisijas sēdes laikā pauda viedokli, aicinot veikt grozījumus likumprojektā, lai būtiski pasliktinātu darbinieku tiesisko un materiālo stāvokli. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka likumprojekta izstrādē ir ieguldīts milzīgs darbs, veiktas ilgstošas un smagas pārrunas, lai nonāktu līdz saprātīgam un sabalansētam kompromisam likumprojektā, kas arī tika panākts kopīgā darbā ar Labklājības ministriju. Par Darba likuma 110. pantu LBAS norāda, ka šobrīd...

Ikdienā avansa maksājumi uzņēmējdarbībā tiek bieži lietoti, jo tas ir veids, kā preču pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs var gūt finanšu resursus preču saražošanai vai arī pārliecību, ka klientam ir nopietni nodomi attiecībā uz savstarpējo darījumu. Avansa maksājums būtībā ir priekšapmaksas veids. Priekšapmaksa jeb samaksāt iepriekš nozīmē, ka samaksa pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas tiek veikta pilnā apmērā. Savukārt avansa maksājums var nebūt pilnā apmērā, tas var būt tādā apmērā, kas daļēji nosedz preces vai pakalpojuma vērtību. No nodokļu skatpunkta, likumdevējs izmaksātajos avansos no uzņēmuma ir saskatījis slēptas peļņas izņemšanas iespējas un tādējādi uz laiku atlikt uzņēmumu ienākuma...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem ir pieejams svarīgs mehānisms nodokļu bāzes samazināšanai, kas attiecas uz atgūtiem aizdevumiem. Taksācijas perioda ar UIN apliekamo bāzi var samazināt par atmaksātā aizdevuma summu. Nosacījumi bāzes samazināšanai Lai uzņēmums varētu izmantot šo samazinājumu, ir jāizpildās vienam no diviem galvenajiem nosacījumiem: Aizdevuma summa kādā no pirmstaksācijas periodiem bija iekļauta ar UIN apliekamajā bāzē. Aizdevums bija aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.¹ pantu (Ienākumam pielīdzināmi aizdevumi). Šīs tiesības ir nostiprinātas UIN likuma 11. panta 5. daļā. Praktiskais piemērs: UIN bāzē iekļauts aizdevums Apliekamās bāzes samazināšanas mehānismu labi ilustrē šāds...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2025. gada novembrī. Stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā arī pieņemti Ministru kabineta 2025. gada 4. novembra noteikumi Nr. 651 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2026. gadā”, Ministru kabineta 2025. gada 11. novembra noteikumi Nr. 660 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 “Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi”” un vēl vairāki citi normatīvie akti. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti, lai veicinātu nodokļu...

Valdība 2. decembrī apstiprinājusi grozījumus Grāmatvedības likumā, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt valsts tiesību aktu atbilstību jaunajām Eiropas Savienības prasībām, kas paredz informācijas pieejamību Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP). Vienlaikus tiek precizēts arī likuma subjektu loks, iekļaujot tajā Latvijas Banku un dzīvokļu īpašnieku kopības, kas veic saimniecisko darbību. ESAP ieviešana - centralizēta piekļuve informācijai Likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā" izstrādāts, lai pārņemtu prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. decembra Direktīvas (ES) 2023/2864, kura groza direktīvu 2013/34/ES. Šie grozījumi paredz jauna panta – 18.1. pants "Informācijas nodošana Eiropas vienotajam piekļuves punktam" – iekļaušanu Grāmatvedības likumā. Eiropas vienotais...