Ekspertu ziņojumam

Eiropas Komisija (EK) sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju par Modernizācijas direktīvas prasību nekorektu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos un nosūtījusi Latvijai attiecīgu paziņojumu, informē EK pārstāvniecība Latvijā. Modernizācijas direktīva, kas stājās spēkā 2020. gadā, groza četras direktīvas - Negodīgas komercprakses, Patērētāju tiesību, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Tās mērķis ir nodrošināt iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas uzņēmumiem, kas pārkāpj patērētāju tiesības. EK uzskata, ka Latvija savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi prasības attiecībā uz sodiem gadījumos, kad ir pārkāpti noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību, negodīgiem līguma noteikumiem un cenu norādīšanu. Latvijai divu mēnešu laikā jāatbild EK, kā arī...

Nodokļu maksātājs var noslēgt vienošanās līgumu, lai izbeigtu tiesisku strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» stāstīja Dace Studente, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja. Pirmajā raksta daļā, ko varēja lasīt žurnāla "Bilance" novembra numurā, informējām, ka nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem...

Saeimas deputāti 11. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem sociālajiem partneriem ir krasi atšķirīgs redzējums. Skatot šo likumprojektu, jau valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm tika plānots turpināt Saeimā. Vēlāk arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notikušas asas debates par Darba likuma grozījumiem starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par...

Nākamgad no Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta 40 miljoni eiro tiks piešķirti finanšu instrumentu investīciju projektiem, kas nodrošinās aizdevumu programmas darbību. Prognozējams, ka atbalsta programmas laikā kopējais komersantu veikto investīciju apmērs Latvijā sasniegs aptuveni 800 miljonus eiro. EM norāda, ka uzņēmējiem būs iespēja saņemt atbalstu līdz 10 miljoniem eiro jeb aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30% no projekta attiecināmām izmaksām, kam pēc noteiktu rādītāju sasniegšanas piemēro kapitāla atlaidi 100% apmērā no aizdevuma pamatsummas, tādējādi sekmējot uzņēmumu konkurētspēju. Aizdevuma termiņš būs līdz 20 gadiem. Atbalstu varēs saņemt vispārējās tautsaimniecības nozares ražošanas uzņēmumi, tostarp militārās ražošanas nozares uzņēmumi, kā arī primārās lauksaimnieciskās ražošanas...

Rakstā aplūkoti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Savlaicīga iepazīšanās un izpratne par gaidāmajiem grozījumiem ļaus samazināt risku, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu veikt pārbaudes, tādējādi nodrošinoties pret potenciālajām soda sankcijām, kā arī izvairīties no iespējamiem strīdiem ar VID. Raksts paredzēts nodokļu konsultantiem, revidentiem, uzņēmumu galvenajiem grāmatvežiem un finanšu departamentu vadītājiem, kā arī visiem, kas ikdienā vai periodiski saskaras ar transfertcenu dokumentāciju sagatavošanu un pārbaudīšanu, kā arī tiem, kas līdz šim bija atbildīgi par transfertcenu dokumentācijas iesniegšanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Ministru kabinetā 9. decembrī pieņemts noteikumu projekts "Kārtība, kādā organizē un īsteno strukturētu elektronisko rēķinu apriti un kādā strukturētu elektronisko rēķinu datus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam", kas paredz nosacījumus e-rēķinu datu apmaiņai un nodošanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šī jaunā kārtība stāsies spēkā, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, kad VID uzsāks strukturētu e-rēķinu datu saņemšanu. Obligātums un termiņi Noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu pilnvarojumu, kas noteikts Grāmatvedības likumā. Tā galvenais mērķis ir noteikt kārtību, kādā uzņēmumi organizē un īsteno strukturētu e-rēķinu apriti un iesniedz datus VID. Šis solis tiek saskaņots ar stratēģisko mērķi nodrošināt visas valsts pāreju uz digitālo...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest būtiskus grozījumus finanšu kontu pienācīgas pārbaudes kārtībā, lai pārņemtu Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226 (turpmāk — DAC8) prasības. Šie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 (MK noteikumi Nr. 20) stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra un ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu finanšu iestādēm, vienlaikus efektivizējot starptautisko sadarbību nodokļu jomā. Skaidrība par pārbaudes procedūrām un jauni atvieglojumi Viens no galvenajiem noteikumu projekta mērķiem ir papildināt MK noteikumus ar skaidrojumu par to, kādas pārbaudes procedūras finanšu iestādēm jāievēro gadījumos, kad tām...

Satversmes tiesa (ST) 10. decembrī atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus. Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp...

Rakstu cikla «Iekšējās kontroles sistēma praksē» mērķis ir soli pa solim izskaidrot, kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjekti — īpaši ārpakalpojuma grāmatveži un nodokļu konsultanti — var praktiski ieviest un uzturēt efektīvu iekšējās kontroles sistēmu (IKS). Katrs cikla raksts būs veltīts konkrētam posmam vai mehānismam, sākot ar pašiem pamatiem — savu risku novērtējumu. Tieši šis solis ir iekšējās kontroles sistēmas (IKS) stūrakmens: pirms noteikt procedūras, izpētes apjomus vai darījumu uzraudzības kārtību, subjektam ir jāapzinās, kādi riski vispār pastāv viņa darbībā un kā tie varētu ietekmēt pakalpojumu sniegšanu un klientu...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 12. jūnija rīkojuma Nr. 33 “Par darba dienu pārcelšanu 2026. gadā” nākamgad tiek pārceltas divas darbadienas. Šī regulējuma mērķis ir elastīgāk un efektīvāk organizēt darba norisi no valsts budžeta finansējamās institūcijās un atpūtas laika izmantošanu 2026. gada janvārī un jūnijā. Ar MK rīkojuma 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: no piektdienas, 2. janvāra, uz sestdienu, 17. janvāri, no pirmdienas, 22. jūnija, uz sestdienu, 27....

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 10. decembrī nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 3. decembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. “No likuma izstrādes materiāliem konstatējams, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs 3 tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem,” pausts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai. Valsts prezidents savā vēstulē pauž pārliecību, ka pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā ir palikuši vairāki būtiski jautājumi, kurus likumdevējam vajadzētu vēlreiz...

Ārpustiesas parāda pārstrukturēšana (ĀPR) ir pārrunu ceļā panākta vienošanās starp parādnieku un tā kreditoriem, izvairoties no tādām formālām procedūrām, kā maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process. ĀPR rezultātā tiek panākta vienošanās, kas palīdzēs parādniekam atgūt finansiālo stabilitāti. Šāda procedūra ir lētāka un ātrāka nekā tiesas uzraudzītās formālās procedūras, vienlaikus tās īstenošanai nepieciešama visu iesaistīto kreditoru piekrišana. Finanšu grūtības parasti nerodas pēkšņi — tās uzkrājas pamazām. Ja saistības pret kreditoriem netiek pildītas, problēmas ar laiku tikai pieaug, radot tā saucamo «sniega bumbas» efektu. Neatrisinātas finanšu problēmas uzņēmumā rada nestabilu finanšu plūsmu — sadarbības partneri var pieprasīt pāreju uz priekšapmaksu vai...

Turpinām iepazīstināt ar novembra nogalē rīkotās žurnāla “Bilance” konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” lektoru atziņām. Arī šogad konferences dalībniekus uzrunāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, sniedzot pārskatu par būtiskākajiem procesiem finanšu, ekonomikas un grāmatvedības jomā. Ministrs atzina, ka grāmatvedības pasaulē pašlaik briest lielas pārmaiņas. Kapitāltirgus kā attīstības dzinējspēks Cita starpā A. Ašeradens norādīja uz iespaidīgo izaugsmi kapitāla tirgū, īpaši obligāciju emisiju jomā, kas ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumu kreditēšanas mehānismiem Baltijā. Šis pieaugums Baltijā ir tuvu pie 150% gadā, un kompānijas ļoti strauji dodas tā saucamajā parādu tirgū. Kā piemēru straujajai attīstībai ministrs...

Latvijā novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 822,15 miljonu eiro, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. novembrī bija 339,804 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 299,008 miljonus eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 183,338 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,1%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. novembrī...

Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kriptoaktīvu tirgiem1 (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA) prasībām Latvijas Banka 3. decembrī izsniedza licenci pirmajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam Latvijā. MiCA regula stājās spēkā 2024. gada nogalē, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saņemt darbības atļauju. Līdz ar licences saņemšanu BlockBen SIA visus tam atļautos kriptoaktīvu pakalpojumus MiCA noteiktajā kārtībā varēs piedāvāt arī citās ES valstīs. 1 - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES)...