Ekspertu ziņojumam

Klāt šī gada pēdējais Bilances numurs, un tajā atskatāmies uz grāmatvežu ikdienā aktuāliem tematiem. Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Kāda tad patlaban ir situācija grāmatvedības nozarē? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata, un ārpakalpojuma grāmatvežiem būtu jābūt...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Vai grāmatveži apiet licencēšanu? Klāt šī gada pēdējais Bilances numurs, un tajā atskatāmies uz grāmatvežu ikdienā aktuāliem tematiem. Kopš 2023. gada 1. jūlija visiem ārpakalpojuma grāmatvežiem, lai viņi varētu sniegt savus pakalpojumus, ir jābūt licencētiem. Kāda tad patlaban ir situācija grāmatvedības nozarē? Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka starp profesiju grupām, kurās ir novērots, ka darba līgumi noslēgti ar vairākām darbavietām, ir arī grāmatveži. Šī profesija uzrādās arī starp tiem darba ņēmējiem, kuriem darba līgumi noslēgti ar vairāk nekā desmit darbavietām. Vai tas ir veids, kā apiet licencēšanu? Vai grāmatvežiem, kuri nodarbināti uz darba līguma...

Saeima 27. novembrī apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumu “Ekonomiskās ilgtspējas likums”. Likuma mērķis ir veicināt valsts ekonomikas ilgtspēju, sekmējot konkurētspēju un valsts, kā arī pašvaldību spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Latvijā katru gadu piedzīvojam būtisku ekstrēmu vai Latvijai netipisku laikapstākļu ietekmi uz infrastruktūru, mājokļiem, uzņēmējdarbību un lauksaimniecību. 2023. gada vētras rezultātā Latvijā tika piedzīvots līdz šim augstākais apdrošināšanas apjoms. Tāpat līdzekļi pašvaldībām tika piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā vienas vētras radītie zaudējumi valstij bija vairāku desmitu miljonu apmērā. Šogad tika noteikta ārkārtas situācija lauksaimniecības jomā ļoti mitrās vasaras dēļ. Arī šeit aplēstie zaudējumi sasniedza pat...

Uzņēmums plāno prasīt saviem klientiem piekrišanu komerciālu paziņojumu, jaunumu, īpašo piedāvājumu saņemšanai, kad tie piesakās lojalitātes programmai. Tā kā gan uzņēmuma privātuma politikā, gan iekšējos datu apstrādes noteikumos ir jānorāda, cik ilgi dati (piekrišana) tiek glabāti, uzņēmuma galvenajiem datu jautājumu speciālistiem nebija īsti skaidrs – vai šādai piekrišanai ir derīguma termiņš? Vai, saņemot klienta piekrišanu jaunumu sūtīšanai, tādus e-pastus var sūtīt tik ilgi, kamēr pastāv uzņēmums? Jautājumu skaidro Datu Valsts inspekcija. Normatīvajos aktos par datiem, kas sniegti uz piekrišanas pamata, vien teikts, ka tie ir glabājami tik ilgi, kamēr klients (datu subjekts) piekrišanu nav atsaucis, un tik ilgi, kamēr...

Ikgadējā žurnāla "Bilance" konference “Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?” 27. novembrī pulcēja plašu grāmatvežu, finanšu speciālistu un uzņēmumu vadītāju auditoriju gan klātienē Hestia Hotel Draugi konferenču zālē, gan tiešsaistē. Pasākumu vadīja žurnālists un RSU asociētais profesors Edijs Bošs, kurš konferences laikā izcēla svarīgākos jautājumus un rosināja diskusijas ar nozares ekspertiem. Konference tika atklāta ar "Bilances" redaktores Vitas Zariņas ievadvārdiem. Tam sekoja vairāki nozaru vadītāju un ekspertu priekšlasījumi. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins iepazīstināja ar aktuālajām nodokļu politikas izmaiņām un priekšlikumiem, savukārt FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidroja, ko tiešo nodokļu jomā...

Latvijā, ieviešot Eiropas Savienības (ES) Platformu darba direktīvu, nevajadzētu cilvēkiem uzspiest nodarbinātības formu, kas neatbilst viņu situācijai un vajadzībām, pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Viņš minēja, ka šobrīd darba tirgū notiek plašāka transformācija, kur arvien lielāku nozīmi iegūst elastīgums. "Šī iemesla dēļ regulējumam nevajadzētu cilvēkiem uzspiest nodarbinātības formu, kas neatbilst viņu situācijai un vajadzībām. Tā vietā būtu jārada uzticēšanās, jāveicina caurspīdīgums un jāveido ekosistēma, kas darbojas visu iesaistīto labā," minēja Lielpēteris. Viņš atzīmē, ka līdz 2026. gada decembrim visām ES dalībvalstīm ir jāievieš jaunā Platformu darba direktīva. Latvijā platformu darbs daudziem iedzīvotājiem ir kļuvis...

Saeima 27. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Ar grozījumiem pilnveidos apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju, īpaši fizisko personu, izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu. Pamats šīm izmaiņām ir 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz normatīvu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā, uzskata izmaiņu autori. Likumu grozījumi...

No 1. decembra spēkā stājas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas kārtība, lai izpildītu Eiropas Padomes regulu par ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. 2023. gada 18. oktobrī tika pieņemta regula, kura nosaka, ka no šī gada decembra Eiropas Savienības (ES) līmenī darbosies vienota ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība. Noteikumu projekts paredz, ka reģistrācijas pieteikumu varēs iesniegt ražotāju grupa, neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido viena un tā paša ražojuma ražotāji. Tā kā atsevišķos ģeogrāfiskos apgabalos var būt tikai viens ražotājs, kas vēlas iesniegt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu, atbilstoši regulā noteiktajam noteikumu projekts paredz, ka atsevišķs ražotājs...

Baltijas valstis ir izvēlējušās samērā atšķirīgas stratēģijas mazo uzņēmumu atbalstam, kas attiecas gan uz finanšu pārskatu sagatavošanu, gan nodokļu nomaksu. Nodokļu režīmi, grāmatvedības kārtošanas prasības un administratīvās atbilstības sliekšņi Baltijā veido trīs modeļus, kas dažos aspektos līdzinās, bet citos būtiski atšķiras. Vispārējās atšķirības un līdzības Pirmkārt, Baltijā ir skaidra nodokļu paradigmu atšķirība. Igaunijā un Latvijā pastāv uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 0% likme nesadalītajai (reinvestētajai) peļņai. Šis atvieglojums ir universāls visiem uzņēmumiem. Savukārt Lietuva izmanto tradicionālo UIN modeli, bet piedāvā ļoti zemas, mērķētas likmes (0-6%) tikai mazākajiem uzņēmumiem, kas atbilst stingriem kvalifikācijas kritērijiem, piemēram, gada apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro un...

Žurnāla “Bilance” konferencē "Kam gatavoties grāmatvedim 2026. gadā?", kas aizvadīta 27. novembrī, kā ierasts tika sumināti izcilākie grāmatvedības speciālisti Latvijā - balvas saņēma konkursa "Gada grāmatvedis 2025" nomināciju laureāti. https://vimeo.com/1141164311?fl=pl&fe=sh Šogad nominācijai “Gada grāmatvedis” ticis saņemts vēsturiski lielākais pieteikumu skaits, norādot uz milzīgu konkurenci, apliecināja Vita Zariņa, žurnāla “Bilance” galvenā redaktore. Viņa atzīmēja arī kādu amizantu faktu – konkursā neesot pastāvējusi “nekāda dzimumu līdztiesība,” jo pilnīgi visas pieteiktās pretendentes bijušas sievietes. Labu grāmatvežu profesionālais raksturojums atkārtojies daudzās pieteikumu anketās – uzsvērts, ka viņi perfekti ievēro normatīvos aktus, visu izpilda noteiktajos termiņos. Taču papildu precizitātei izcelta arī cilvēcīgā puse - grāmatveži...

Valdība plāno apstiprināt jaunas publiskajos iepirkumos un publiskajā un privātajā partnerībā piemērojamo līgumcenu robežvērtības, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu grozījuma projekts. Grozījumi noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām nepieciešami, jo 2025. gada 22. oktobrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicētas regulas Nr.2025/2152, 2025/2150, 2025/2151, tādējādi no 2026. gada 1. janvāra tiks grozītas līdz šim noteiktās līgumcenu robežvērtības. Proti, no 1. janvāra Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā jaunā robežvērtība būs 5,404 miljoni eiro, kamēr šobrīd tā ir 5,538 miljoni eiro būvdarbu līgumiem un koncesiju līgumiem. Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma piemērošanas...

Latvijā tiks palielināti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku maksājumi, paredz 27. novembrī Saeimas pieņemtie grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā. Ar grozījumiem noteikts, ka licencēts pārvaldnieks par licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 2500 eiro. Līdz šim likumā nebija noteikta maksa par pārvaldnieka licences saņemšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Savukārt persona par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksās 1500 eiro, kamēr līdz šim maksa bija 250 eiro. Izvērtējot maksas palielināšanas nepieciešamību, ņemti vērā plānotie grozījumi attiecībā uz papildu prasību noteikšanu reģistrēta pārvaldnieka akcionāriem un amatpersonām, un prognozētā Latvijas Bankas resursu apmēra palielināšanās, veicot šo prasību ievērošanas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem, ieviešot būtiskas precizējošas izmaiņas, kas attiecas uz apgādībā esošām personām, īpaši studentiem, kā arī sniedzot jaunas detaļas par pabalstu aplikšanu ar nodokli. Jaunākā metodiskā materiāla versija datēta ar 2025. gada 25. novembri, nomainot iepriekšējo versiju, kas tika aktualizēta 2025. gada 7. februārī. Būtiskākās izmaiņas par apgādībā esošām personām – studentu gadījumi Jaunākais metodiskais materiāls sniedz precizētus skaidrojumus par atvieglojumu piemērošanu studentu vecākiem. Jaunajā materiālā ir ietverts jauns punkts (20. piemērs) ar brīdinājumu, ka vecākam nevar piemērot atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz tās 24 gadu vecuma...

Saeima 26. novembrī vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas un Lihtenšteinas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Šī gada 2. oktobrī tika parakstīta Latvijas un Lihtenšteinas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokols. Paredzēts, ka ar šo likumu konvencija un tās parakstītais protokols tiks pieņemti un apstiprināti. Nodrošinot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Globālā foruma par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā izstrādātā starptautiskā standarta caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā ieviešanu un ievērojot OECD darbu pie globālo noteikumu...

Valsts kontroles likumā ietvertais zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet būtu jāpilnveido, uzskata Valsts kontrole (VK). VK izvērtējusi, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija - lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu. Šāds "ex post" novērtējums jeb ietekmes pēcpārbaude sagatavots, lai noskaidrotu, vai tiesiskais regulējums darbojas, kā bija iecerēts, un kā to varētu uzlabot. Kopš 2019. gada 1. augusta, kad stājās spēkā Valsts kontroles likuma grozījumi, kas piešķīra Valsts kontrolei tiesības pieņemt lēmumus par zaudējumu piedziņu, ir uzsākti 26 zaudējumu piedziņas procesi par 11 revīzijās konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radītiem zaudējumiem kopumā par 501 599 eiro apmērā....