Ekspertu ziņojumam

Finanšu tirgus dalībniekiem ir svarīgi ņemt vērā, ka ienākums, kas gūts no ieguldījumu zelta un citu dārgmetālu pārdošanas, tiek uzskatīts par kapitāla aktīvu ienākumu un ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Materiāli, kas sagatavoti Valsts ieņēmumu dienestā (VID), sniedz skaidrojumu par kārtību, kas stājusies spēkā šogad. Kas tiek uzskatīts par ieguldījumu zeltu? Saskaņā ar definīciju, ieguldījumu zelts ietver divas galvenās kategorijas: 1. Zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja zelta prove ir 995 vai lielāka. 2. Zelta monētas, kas emitētas pēc 1800. gada, kuru zelta prove ir 900 vai lielāka, un kuras ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī. Šīs monētas jāpārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk nekā par 80 procentiem. Citi dārgmetāli (kas kopā ar ieguldījumu zeltu tiek uzskatīti par kapitāla aktīviem) ir zelts, sudrabs, palādijs, platīns un platīna grupas metāli jebkurā veidā un stāvoklī. Nodokļa likme un aprēķins...

Ceturtdien, 25. septembrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā, ar kuriem noteiktiem uzņēmumiem par 2 gadiem tiek atlikta ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešana, attiecīgi uzņēmumiem būs vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām un nodrošināt ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem. Likumā noteikts, ka lielie uzņēmumi un lielo grupu mātesuzņēmumi ilgtspējas ziņojumus gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kuri sākas 2027. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2025. gada 1. janvārī, kā tas bija noteikts iepriekš. Savukārt biržā kotētie mazie un vidējie uzņēmumi ilgtspējas ziņojumus gatavos, sākot ar pārskata gadiem, kuri sākas 2028. gada 1. janvārī vai vēlāk, nevis 2026. gada 1. janvārī. Šis pārejas periods ļaus uzņēmumiem labāk sagatavoties jaunajām prasībām, kā arī mazinās administratīvo slogu. Likumā noteikts arī, ka meitas sabiedrībai būs pienākums savā tīmekļvietnē latviešu valodā publicēt nevis visu mātes sabiedrības vadības ziņojumu, bet tikai tajā ietverto konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, tādā veidā mazinot administratīvo...

No 1. oktobra Latvijas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) varēs sākt juridisko personu kreditēšanu, informē Latvijas Bankas pārstāvji. To paredz 22. septembrī valdībā apstiprinātie jaunie noteikumi - "Krājaizdevu sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas noteikumi", "Krājaizdevu sabiedrību kredītriska pārvaldīšanas noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību licencēšanas, to amatpersonu piemērotības izvērtēšanas un jaunu finanšu pakalpojumu vai grozījumu izvērtēšanas kārtība", kas būs spēkā no oktobra. Bankā norāda, ka tā ir iespēja KKS sektoram attīstīties un paplašināt finansējuma saņemšanas iespējas, it īpaši Latvijas reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbilstoši KKS segmenta interesēm kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) panāktas izmaiņas Krājaizdevu sabiedrību likumā, ko 5.jūnijā pieņēma Saeima. Savukārt Latvijas Banka izstrādājusi noteikumus, nosakot kārtību, kādā KKS turpmāk būs iespēja kreditēt juridiskās personas. Turklāt, uzklausot KKS pārstāvjus un kopumā meklējot iespējas mazināt administratīvo slogu, samazinātas iekšējās kontroles sistēmas izveides prasības un atvieglotas politiku un procedūru, kā arī citas dokumentācijas pārskatīšanas prasības. Turpmāk KKS pēc aktīvu apjoma tiks iedalītas nozīmīgās un mazāk nozīmīgās KKS....

Lai līdzsvarotu ārvalstu investoru - fizisko personu - nodokļu slogu ar Latvijas investoriem piemērojamo, Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ar izmaiņām likumā iecerēts arī palielināt pašvaldību interesi to teritorijām piesaistīt fizisko personu tiešās investīcijas. Risinājums paredz, ka fiziskās personas, kam pilnībā vai kopā ar citām tikai fiziskām personām piederēs uzņēmumi, izvēloties alternatīvu ienākuma nodokļu modeli, varēs netieši veicināt pašvaldību attīstību, palielinot konkrētās pašvaldības budžetu ieņēmumu daļu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no sadalāmajām dividendēm. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un IIN Latvijā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" veido vienotu sistēmu, skaidro FM. Līdz ar to, piedāvājot fiziskām personām - tiešajiem investoriem - alternatīvu, kas paredz samazināt UIN likmi, jāvērtē IIN daļas palielinājums, lai saglabātu kopējo ienākuma nodokļu sistēmas neitralitāti attiecībā uz Latvijā maksājamajiem ienākuma nodokļiem un nezaudējot budžetu kopējos ieņēmumus Latvijā. Paredzēta iespēja, ka gan Latvijas nodokļu rezidenti, gan ārvalstu investori - fiziskas personas, kas ir veikušas...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un līdz 2. oktobrim nodevusi publiskajai apspriešanai plānotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem””. To mērķis ir vienkāršot informācijas apmaiņu par nerezidentu finanšu kontiem, atvieglojot ziņošanas procesu finanšu iestādēm, kā arī pārņemt Padomes 2023. gada 17. oktobra direktīvas (ES) 2023/2226, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC8), prasības un grozījumus Globālajā standartā (CRS) par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā. Latvijā šis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātais informācijas apmaiņas standarts darbojas jau no 2017. gada. Šīs sistēmas ietvaros finanšu iestādes apkopo informāciju par nodokļu nerezidentu finanšu kontiem un reizi gadā to nodod tās valsts nodokļu administrācijai, kurā finanšu iestāde atrodas. Savukārt valsts nodokļu administrācija saņemto informāciju nodod attiecīgajai nodokļu maksātāja rezidences valstij. Tādējādi šīs...

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju (IAUI) no 2026. gada 1. aprīļa paredzēts pievienot Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šāds solis paredzēts, lai optimizētu atbalsta funkcijas un mazinātu administratīvos izdevumus, tas nodrošinās ātrāku vienotas pārvaldības izveidi un ļaus efektīvāk izmantot arī cilvēkresursus. Šis lēmums izriet no Ministru kabineta (MK) 2025. gada 26. augusta sēdē izskatītā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam. Pašlaik Latvijā azartspēļu nozari uzrauga divas FM pārraudzībā esošas iestādes. IAUI nodrošina normatīvo aktu ievērošanu azartspēļu jomā, veic azartspēļu organizētāju licencēšanu un uzraudzību, savukārt VID funkcijas saistītas ar nodokļu administrēšanu un kontroli attiecībā uz tiem komersantiem, kas organizē azartspēles, loterijas un izlozes Latvijā. Lai gan šāda uzraudzības sistēma ir darbojusies efektīvi, tā rada papildu noslodzi abām iestādēm, jo katrai no tām savas kompetences ietvaros jānodrošina kontroles un administratīvie procesi. Tas prasa ievērojamus resursus un ciešu...

Valdība 23. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Izmaiņas sagatavotas, ņemot vērā Valsts kases un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumus, un to mērķis ir veicināt grāmatvedības modernizācijas procesus, mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī nodrošināt skaidrāku normatīvo regulējumu uzņēmumiem un to grāmatvežiem. “Ar grozījumiem paredzēts ieviest vairākus būtiskus jauninājumus, kas samazinās papīra dokumentu apriti un atvieglos uzņēmumu ikdienas darbu. Attiecībā uz e-rēķiniem tiks skaidrots, kas ir avansa jeb priekšapmaksas rēķins un korektīvais rēķins. Nosakot skaidrāku šo e-rēķinu klasifikāciju, tas palīdzēs lietotājiem vienveidīgi piemērot strukturētos e-rēķinus un mazinās neskaidrības praksē. Tāpat izmaiņas skars inventarizācijas procesu, jo paredzēta iespēja plašāk izmantot digitālos risinājumus pārskata gada slēguma inventarizācijas procesā. Attiecīgi tiks veicināta efektīvāka inventarizācija, izmantojot IT sistēmas,” skaidro FM valsts sekretāre Baiba Bāne. Noteikumu projekta anotācijā attiecībā uz avansa rēķiniem norādīts, ka Latvijas standartā ir paredzēta iespēja xml formātā sagatavot attaisnojuma dokumentu (kredītrēķinu, koriģējošo rēķinu),...

Bērna piedzimšanas pabalstu no 2026. gada cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva. Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro. Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Pabalstus pārskatīs ik pēc diviem gadiem Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM. Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. Nākamgad tiks...

Par konkurences tiesību pārkāpumiem būs atbildīgas arī tirgus dalībnieku amatpersonas, paredz valdības 23. septembra sēdē atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Konkurences likumā. EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir paplašināt atbildības subjektu loku par Konkurences likuma un Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību pārkāpumiem, ieviešot atbildību tirgus dalībnieka aizliegtas vienošanās pārkāpumā iesaistītajām tirgus dalībnieku amatpersonām. EM atzīmē, ka tirgus dalībnieku amatpersonām ir īpaša nozīme, ņemot vērā, ka šīs personas ir atbildīgas par pienācīgas kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā, kā arī atbilstošas korporatīvās kultūras veidošanu un darbinieku apmācību. Arī no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu sniegtajiem viedokļiem izriet, ka atbildības piemērošana tikai tirgus dalībniekiem nesasniedz pietiekamu prevencijas līmeni, līdz ar to iespējamība, ka par pārkāpumu atbildīgajai personai arī varētu tikt piemērota atbildība, motivē tirgus dalībnieku amatpersonas un darbiniekus neiesaistīties nelikumīgās darbībās, tādējādi palielinot prevencijas līmeni. Savukārt jau izdarītu pārkāpumu gadījumā amatpersonu iespējamās atbildības esamība efektīvi palīdz konkurences iestādei atklāt...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu saistībā ari uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu. Lasītāju ērtībai uzziņas skaidrojumu publicējam saīsinātā formā. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja plānoja ziedot 7 000 EUR sabiedriskā labuma organizācijai un vēlējās izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 12. panta pirmajā daļā paredzēto nodokļa atvieglojumu ziedotājiem, izvērtējot trīs variantus, kurus piedāvā likums: 1) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 45 933 EUR (5% no 2024. gada peļņas pēc nodokļiem 918 659 EUR); 2) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 2. punktu noteiktais ierobežojums, kura robežās iesniedzēja var neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, ir 3 913 EUR (2% no 2024. gada bruto darba samaksas, kas ir VSAOI objekts: 195 647 EUR); 3) saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 3....

Lietas faktiskie apstākļi Senāta 04.03.2025. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. C33343820, SKC–292/2025 Ar Rīgas apgabaltiesas 18.12.2024. lēmumu atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas 10.10.2024. lēmums izbeigt tiesvedību civillietā arodbiedrības prasībā pret AS un AS «par kolektīvā strīda risināšanas uzsākšanu par nepareizu likuma piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz vienlīdzīgu darba samaksu un darba samaksas izpratni». Tiesvedība izbeigta attiecībā uz prasības pieteikumā ietverto 3. prasījumu, kas formulēts šādi: «Atrisināt pušu starpā pastāvošo kolektīvo tiesību strīdu un atzīt, ka Darba likuma 59. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka AS izmaksājamās summas saskaņā ar aizdevuma līgumiem un akciju pirkuma un atpakaļpirkuma līgumiem ir darba samaksa.» Rīgas apgabaltiesa secinājusi, ka prasības pieteikumā ietvertā 3. prasījuma mērķis būtībā ir palielināt to darba samaksas summu, kura ir apliekama ar likumā paredzētajiem nodokļiem (tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām), respektīvi, šā prasījuma mērķis ir noteikt jaunu darba samaksas summu, kura būtu apliekama ar nodokļiem. Līdz ar to prasījumi,...

Fiziskās personas varēs veikt atzīmi kredītinformācijas biroja datubāzē par to, ka nevēlas saņemt kredītu, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kurus valdība plāno izskatīt 23. septembra sēdē. Veiktā atzīme būs redzama ikviena kredītinformācijas biroja datubāzes lietotājam. Šo atzīmi kredītinformācijas birojam būs jādzēš ne ātrāk kā trīs dienu laikā pēc patērētāja atsaukuma. EM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt augstāku fizisko personu aizsardzības līmeni pret potenciālo krāpšanu un kredīta ņemšanu fiziskās personas vārdā pret tās gribu. Pašlaik Latvijā darbojas divi licencētie kredītinformācijas biroji - AS "Kredītinformācijas birojs" un AS "CREFO birojs", un tie ne tikai uztur un apmainās ar personu kredītinformāciju, bet arī nodrošina patērētājiem iespēju pieslēgties to sistēmām (datubāzēm) un pārbaudīt apkopotu informāciju par savu kredītvēsturi. Jau pašlaik "CREFO birojs" savā mājas lapā piedāvā lietotājiem iespēju veikt atzīmi par to, ka viņi nevēlas saņemt kredītu. "CREFO birojs" šo pakalpojumu nodrošina brīvprātīgi. Savukārt "Kredītinformācijas birojs" ir uzsācis darbu pie šādas...

Labklājības ministrija sagatavojusi ziņojumu “Par minimālās algas situāciju 2025. gadā”, ko iesniegusi izskatīšanai Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 19. septembra sēdē. Ziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka minimālā alga attiecas uz vienkāršajās profesijās nodarbinātajiem, un tās apmērs kopumā atspoguļo valsts sociālekonomiskās attīstības līmeni un darba ražīguma līmeni tautsaimniecībā. Latvijā 2025. gadā ir trešā zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā (ES), kas vienlaikus ir būtiski zemāka par minimālās algas apmēru augstāka ienākuma līmeņa un emigrācijas mērķa valstīs. Kā zināms, 2025. gadā minimālā alga tika paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro jeb par 5,7%. Savukārt Igaunija cēla minimālo algu no 820 eiro līdz 886 eiro jeb par 8%, Lietuva no 924 eiro līdz 1038 eiro jeb par 12,3%. Baltijas valstu starpā Latvijā ir zemākā minimālā alga. Lietuvas bruto minimālā alga gan ietver arī darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pēc normatīvā regulējuma un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķiniem ministrijas ieskatā minimālā darba alga 2026. gadam būtu...

Ministru prezidente Evika Siliņa neoficiāli ir paziņojusi, ka koalīcijas partneri ir konceptuāli vienojušies par nākamā gada budžetu, kura prioritātes ir valsts drošība, atbalsts ģimeņu labklājībai un veselībai, kā arī investīcijas izglītībā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis apstiprināja, ka ir panākta vienošanās samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam, maizei, olām un putna gaļai - 12%. Saeimā turpināsies diskusijas par iespēju šajā kategorijā iekļaut arī cūkgaļu. Tāpat tiks atcelta 75 centu maksa par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz desmit eiro. Recepšu medikamentu jomā panākts kompromisa risinājums - PVN netiks samazināts. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieļāva, ka budžetu valdība varētu skatīt tuvākajās dienās. Lasiet arī: Paziņojums par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai var iesniegt līdz 30. septembrim Izmaiņas skars nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem šodienas izaicinājumiem. Valdības publiski izziņotais izdevumu samazinājums par 171 miljonu eiro 2026. gadam un 150 miljoniem eiro katrā no nākamajiem diviem gadiem rada augstu risku bezatbildīgi straujai, rūpīgi neizdiskutētai, neizvērtētai lēmumu pieņemšanai, norāda sociālie partneri. LDDK un LBAS uzstāj uz ievērojami lielāku izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu, izvērtējot iepirkumus, neaizpildītās vakances, nevajadzīgas un dublētas funkcijas un citus liekos tēriņus, novirzot līdzekļus izvirzītajām prioritātēm - valsts drošībai, izglītībai, ģimeņu atbalstam, vienlaikus nodrošinot atbilstoši Eiropas Komisijas norādījumiem un valdības iepriekšējiem lēmumiem par augstāku pakalpojumu kvalitāti un pieejamību veselības aprūpē un transporta nozarē. Sociālie partneri kā kategoriski nepieņemamu uzskata valdības ieviesto praksi savlaicīgi nenodrošināt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) darba kārtībā iekļauto jautājumu dokumentu pieejamību, tādējādi neradot apstākļus efektīvai sociālā dialoga norisei un konstruktīvam darbam. 19. septembrī paredzētajā NTSP sēdē plānots izskatīt budžetu...