Ekspertu ziņojumam

No 9. oktobra Eiropā stāsies spēkā prasība pirms maksājuma sākšanas maksājuma veicējam - finanšu iestādei - obligāti veikt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējās atbilstības pārbaudi, informē Latvijas Banka. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir papildu drošības elements ar mērķi nodrošināt, ka maksājuma veicējs pirms rīkojuma par maksājuma izpildi saņem informatīvu paziņojumu par vārda un konta numura atbilstības pārbaudes rezultātu, lai samazinātu krāpšanas un kļūdu risku. Process jānodrošina ne vairāk kā piecu sekunžu laikā. Uzrādītais pārbaudes rezultāts neietekmēs maksātāja tiesības nosūtīt maksājumu atbilstoši sākotnēji ievadītajai informācijai par saņēmēju. Lēmums veikt vai neveikt maksājumu neatbilstības gadījumā joprojām paliek paša maksātāja atbildībā. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir process, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic pirms maksājuma autorizēšanas no maksātāja puses. Tas ietver norādītā maksājuma saņēmēja bankas konta numura (IBAN) un vārda, nosaukuma vai cita identifikatora, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numura vai juridiskās personas identifikatora (LEI), atbilstības pārbaudi. Vārda...

Lai vairotu iedzīvotāju interesi par dažādām aktivitātēm un sporta veidiem, bieži tiek rīkoti konkursi un amatieru sacensības, un fiziskās personas, kas tajās piedalās, iegūst balvas un prēmijas. Kādi nodokļi piemērojami šāda veida mantiskajām un naudas balvām? Kurš ir atbildīgs par nodokļa samaksu un deklarēšanu — fiziskā persona vai uzņēmums, kas rīko konkursu un ir labuma izmaksātājs? Par to — šajā rakstā. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» no 2025. gada vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām), un tām noteikts vienots atbrīvojuma apmēra limits — 1500 eiro gadā. Ar nodokli neapliek arī Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksāto naudas prēmiju, Ministru kabineta balvu un Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Katram konkursam (sacensībai) ir savi noteikumi un izstrādāts nolikums, kurā paredz konkrētu mērķi, norāda konkursa rīkotāju un komisiju, kura vērtēs konkursa rezultātus. Konkursa vērtēšanai nolikumā ir noteikti savi kritēriji....

Ārvalstu investoru nodokļu slogu līdzsvaros ar Latvijas investoriem, paredz valdības 30. septembrī atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN). Likumprojekta mērķis ir līdzsvarot ārvalstu investoru - fizisko personu nodokļu slogu ar Latvijas investoriem - fiziskām personām, ka arī vienlaikus palielināt pašvaldību interesi fizisko personu tieši veikto investīciju piesaistē to teritorijās, skaidro FM. Risinājums paredz, ka fiziskas personas, kam pilnībā vai kopā ar citām tikai fiziskām personām piederēs uzņēmumi, izvēloties alternatīvu ienākuma nodokļu modeli, varēs netieši veicināt pašvaldību attīstību, palielinot konkrētās pašvaldības budžetu ieņēmumu daļu ar IIN no sadalāmajām dividendēm. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) un IIN Latvijā atbilstoši likumam Par nodokļiem un nodevām veido vienotu sistēmu, skaidro FM. Līdz ar to, piedāvājot fiziskām personām - tiešajiem investoriem - alternatīvu, kas paredz samazināt UIN likmi, jāvērtē IIN daļas palielinājums, lai saglabātu kopējo ienākuma nodokļu sistēmas neitralitāti attiecībā uz Latvijā maksājamajiem ienākuma nodokļiem...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē 1. oktobrī paredzēts uzklausīt sociālo partneru viedokli par Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Darba likumā par virsstundu darba apmaksu un koplīguma izbeigšanu. Sēdē piedalīsies Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Labklājības ministrijas (LM) un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. LBAS augusta izskaņā pauda: ja darba devēji vēl turpmāk pretēji kompromisam virzīs savus priekšlikumus Darba likuma grozījumos, kas atbalstīti valdībā un nodoti skatīšanai Saeimā, arī LBAS varētu rīkoties līdzīgi, paturot tiesības virzīt virkni savu priekšlikumu. LBAS ieskatā, LDDK patlaban ir gatava piedāvāt savu - darba devēju - nostāju, kas noformulēta iekšēji padomē, nevis kopīgās sarunās. LBAS pārstāvji uzsver, ka virsstundu darbs tiek veikts darbinieka veselības un atpūtas laika rēķina, un praksē darbiniekiem bieži nav pilnīgas brīvības atteikties no virsstundu darba. LBAS uzskata, ka arī darba koplīgumu termiņi ir būtiski sociālā dialoga elementi, un valdības pārstāvjiem būtu jāveicina to slēgšana, skaidrojot iespējas noslēgt līgumus gan uz...

Rudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras un kontrole pār pakalpojumu kvalitāti. Turklāt obligātās apdrošināšanas limiti nav adekvāti reālajiem finanšu riskiem. Uzņēmumi, kuriem ir svarīga darbinieku labbūtība, noteikti jau zina par koplīguma priekšrocībām. Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, arī tādus, kas...

Valdība 30. septembrī atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas paredz sašaurināt Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra kompetenci attiecībā uz statūtos ietvertiem noteikumiem par dažādu daļu kategoriju tiesībām, kā arī paplašināt uz atvērtajiem datiem nododamo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Ar grozījumiem plānots risināt identificētu problēmu saistībā ar UR kompetenci, pārbaudot kapitālsabiedrības statūtos ietvertos noteikumus par tiesībām, kas izriet no katras daļu kategorijas. Tiek sašaurināta UR valsts notāra kompetence, proti, notārs, izskatot statūtu noteikumus par daļu kategorijām, turpmāk vērtēs tikai iekļautās ziņas par katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Saskaņā ar Komerclikuma 134.panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ņemot vērā, ka komercreģistrā tiek reģistrētas ziņas gan par kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmēru, gan par daļu skaitu un nominālvērtību, UR valsts notāram minētās ziņas jāpārbauda, lai novērstu statūtos ietvertās pretrunas ziņās, kas tālāk tiks reģistrētas komercreģistrā. Tāpat grozījumi paredz, ka UR atvērto datu veidā nodrošinās piekļuvi...

Valdība otrdien, 30. septembrī izskatīs grozījumus "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", kas iezīmē būtisku soli publiskā kapitāla pārvaldības sistēmas modernizācijā. Likumprojekta mērķis ir ieviest uzlabojumus, stiprinot valsts kā akcionāra lomu kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā un saskaņojot normas ar jaunākajiem Komerclikuma regulējumiem. Šīs izmaiņas radušās, lai novērstu pašreizējās nepilnības, piemēram, sadrumstaloto pārvaldības politiku un formālo pieeju uzdevumu izpildei, kas dažos gadījumos ir radījusi pārkāpumus, piemēram, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Galvenās izmaiņas 1. Aktīva īpašnieka principa ieviešana Grozījumi nostiprina labas pārvaldības principus, kas atvasināti no OECD vadlīnijām, piemēram, informēta un aktīva īpašnieka princips. Turpmāk likumā tiks noteikta kārtība, kas paredz regulāru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanu Ministru kabineta (MK) līmenī katrā politiskajā ciklā. Tiek ieviests jauns, būtisks instruments – gaidu vēstule. Publiskām personām ir pienākums izstrādāt šo vēstuli pirms kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas, tādējādi nodrošinot, ka valsts līdzdalības mērķi tiek kaskadēti līdz pat kapitālsabiedrību darbības stratēģijai. Tiek arī paplašināta...

Valdība 22. septembrī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam”. Kā norādīts ziņojumā, nodokļu politikas veidošana 2026. – 2028. gada periodam notiek sarežģītā ekonomiskajā vidē, kad nepieciešams līdzsvarot vairākus būtiskus mērķus: nodrošināt pietiekamus budžeta ieņēmumus publisko pakalpojumu finansēšanai, saglabāt Latvijas konkurētspēju starptautiskajā kontekstā, veicināt ekonomikas izaugsmi un ievērot sociālā taisnīguma principus. Šajā ziņojumā atspoguļota informācija par plānotajām nodokļu politikas izmaiņām un to potenciālo ietekmi uz valsts budžetu 2026. – 2028. gadā. Galvenie ieskati: UIN Nodokļu sloga līdzsvarošana investoriem – fiziskām personām Paralēli jau pastāvošajai UIN sistēmai, būtu jāparedz dalītu UIN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu sadalītajai peļņai. Šī alternatīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma nodokļa maksātājam, kura dalībnieki taksācijas periodā ir tikai fiziskās personas, dotu iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu 15% UIN likmi dividenžu sadales brīdī (vispārējā likme ir 20%), vienlaikus nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšanu šādam dividenžu ienākumam 6%...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 24. septembrī atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā (Nr.: SKA-500/2025 (A420194923) par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemēroto sodu tiesnesim, kurš atvaļinājuma laikā strādājis Dānijas kažokādu rūpnīcā. Līdz ar to spēkā stājies Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru KNAB lēmums atcelts. Lietas materiāli liecina, ka tiesnesis no 2017. līdz 2020. gadam četros atvaļinājumos devies uz Dāniju, kur kā līgumstrādnieks strādājis kažokzvēru ādu pārstrādes rūpnīcā. KNAB ierosināja administratīvo lietu un konstatēja, ka tiesnesis pārkāpis likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta trešajā daļā un 9.panta pirmajā daļā noteiktos amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus, nosakot pienākumu valstij atlīdzināt 52% no šajā laikā gūtajiem ienākumiem. Tiesnesis lēmumam nepiekrita un iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā. Savā lēmumā par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību senatoru kolēģija norādījusi, ka apgabaltiesa izvērtējusi KNAB noteikto pienākumu pieteicējam atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus un secinājusi, ka šāds atmaksas pienākums nav samērīgs. Senatoru kolēģija norādījusi, ka...

Valdība 23. septembrī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi", kuru mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisku rēķinu (e-rēķinu) ieviešanu un pārskata gada slēguma inventarizācijas kārtību. Grozījumu projekts paredz gan administratīvā sloga mazināšanu, gan skaidrojumus par jaunu rēķinu veidu izmantošanu. E-rēķinu aprite un gala rēķinu atcelšana Noteikumu izmaiņas skaidro specifisku attaisnojuma dokumentu veidu pielietojumu, kas paredzēti Latvijas standartā, piemēram, koriģējošā rēķina un avansa rēķina (priekšapmaksas rēķina). Koriģējošais rēķins Grozījumi nosaka, ka attaisnojuma dokuments, ar kuru labo vai atsauc (anulē) iepriekš izsniegto rēķinu, ja darījums ir daļēji vai pilnībā atcelts vai rēķins bija kļūdains, jāsagatavo kā strukturēts elektroniskais rēķins. Tajā obligāti jānorāda atsauce uz to rēķina numuru, kurš tiek labots vai atsaukts. Koriģējošo rēķinu var izmantot kļūdu labošanai visi Grāmatvedības likuma subjekti. Avansa rēķins un gala rēķina atcelšana Avansa rēķins (priekšapmaksas rēķins) tiek definēts kā informatīvs dokuments samaksāšanai (maksājuma pieprasījums). Projekts paredz...

Valdība otrdien, 30.septembrī, lems par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevu likumā, kas paredz no nākamā gada 1.janvāra palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmju kravas transportlīdzekļiem virs trīs tonnām, liecina informācija Tiesību aktu portālā. SM skaidro, ka virzīto grozījumu mērķis ir noteikt tādas vinješu likmes, kas atspoguļo faktiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ņemot vērā kravas transportlīdzekļu ietekmi uz autoceļiem. Tostarp grozījumi paredz "nulles" likmi bezemisiju transportlīdzekļiem un likmju noteikšanu emisijas radošajiem transportlīdzekļiem atkarībā no to radīto emisiju apjoma. Grozījumi paredz arī paplašināt ceļu tīklu, uz kuriem attieksies autoceļu lietošanas nodeva, ar valsts reģionālajiem autoceļiem, kas ir paralēli valsts galvenajiem autoceļiem vai ved uz ostām. Izmaiņu mērķis ir novērst iespējas izvairīties no nodevas maksāšanas, apzināti izvēloties maršrutus, kas patlaban atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas. Ministrijā skaidro, ka Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs trīs tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis savu metodisko materiālu "Personāla noma un nodokļu pārskati", sniedzot jaunāko redakciju, kas sagatavota 2025. gada 24. septembrī, salīdzinājumā ar iepriekšējo versiju, kura bija aktualizēta 2025. gada 20. janvārī. Lai gan materiāls sākotnēji sagatavots 2019. gada 27. septembrī, jaunākais papildinājums sniedz būtiskus skaidrojumus par to, kā pareizi identificēt personāla nomu nodokļu normatīvo aktu izpratnē. Jauni praktiskie piemēri Galvenā atšķirība starp abiem materiāliem ir būtisks skaidrojošo piemēru skaita pieaugums un paplašinājums, kas palīdz noteikt robežlīniju starp personāla nomu un citiem pakalpojumu veidiem. Materiālā ir pievienoti jauni scenāriji, lai uzņēmumiem būtu vieglāk noteikt savu statusu. Trīs jauni scenāriji, kas skaidro personāla nomas robežas 1. Grupas uzņēmumu iekšējie pakalpojumi: Jaunajā materiālā ir pievienots piemērs, kurā ārvalsts uzņēmumu grupas ietvaros sniedz Latvijas uzņēmumam personāla atlases un apmācības pakalpojumus atbilstoši vienotai stratēģijai. Šajā gadījumā, ja pakalpojums ir noteikts atbilstoši faktiskajām izmaksām (ieskaitot ārvalsts darbinieku algas), šāda situācija netiek uzskatīta par personāla nomu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien pirmajam lasījumam Saeimā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas valūtu tirdzniecības uzņēmumiem paredz iespēju pašiem noteikt zemāku klienta izpētes darījuma slieksni par pašreiz spēkā esošo 1500 eiro robežu. Paredzēts, ka likumā noteiktais klienta izpētes slieksnis paliek nemainīgs 1500 eiro apmērā, bet, ja valūtas tirdzniecības uzņēmums darījumā saskata kādus riskus, tad uzņēmums pats var samazināt slieksni, no kura var prasīt personas identifikāciju. FM valsts sekretāres vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa deputātiem skaidroja, ka sākotnējais plāns pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ierosinājuma bija noteikt slieksni 1000 eiro, taču pret to saņemts daudz iebildumu. Vienlaikus Kļaviņa informēja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu no 2027.gada slieksnis būs 3000 eiro. Tādēļ patlaban nolemts saglabāt esošo slieksni, bet pēc pusotra gada tiks ieviests jauns slieksnis. Tāpat Kļaviņa piebilda, ka FM uz likumprojekta otro lasījumu precizēs riska vērtēšanas...

Latvijā datu aizsardzību pamatā nosaka Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā paredz, ka personas datus drīkst apstrādāt ar cilvēka piekrišanu vai citu tiesisku pamatu, piemēram, lai aizsargātu savas tiesības. Personas dati var būt dažādi, piemēram, cilvēka fotoattēls, balss ieraksts, vārds un uzvārds utt. Tomēr ar to vēl viss nebeidzas – ja šādi dati tiek apstrādāti tikai savām vajadzībām, piemēram, foto nekur tālāk netiek izplatīts, tad uz tādu darbību datu aizsardzības prasības neattiecas, atgādina Datu Valsts inspekcija. Tātad, ja pircējs veikalā fotografē vai filmē citu cilvēku (piemēram, darbinieku) un pēc tam šo materiālu izmanto ne tikai personīgām vajadzībām, bet, piemēram, ievieto sociālajos tīklos vai nodod darba devējam, tā jau ir personas datu apstrāde. Uz svešu personu fotografēšanu vai filmēšanu veikalos attiecas tādi paši nosacījumi, kā uz ielas vai citā publiskā vidē. Piemērs. Rita pārtikas veikalā nofotografēja ābolus, lai nosūtītu māsai šo foto un noskaidrotu, kura ābolu šķirne viņai garšo labāk. To...

Transportlīdzekļu vadītājiem no šī gada 15. oktobra pirms Latvijas ārējās robežas šķērsošanas būs obligāti jāreģistrējas elektroniskajā rindā, norādot robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku un rindas veidu (prioritāti). Transportlīdzekli varēs piereģistrēt sistēmā lvrobeža.lv (lvborder.lv). To paredz Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra noteikumi Nr. 570 "Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekļu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas noteikumi". Atgādinām, ka Saeimā 2025. gada 19. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus Latvijas valsts robežas likumā, kas paredz noteikt pienākumu transportlīdzekļus reģistrēt elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas. Plānots, ka jau no gada 1. oktobra tiks nodrošināta iespēja transportlīdzekli iepriekš reģistrēt elektroniskajā rindā Latvijas ārējās robežas šķērsošanai no 15. oktobra pieejamajos rezervācijas laikos. Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas elektroniskā rindas rezervācija tiks veikta robežšķērsošanas vietās "Grebņeva", "Pāternieki" un "Terehova". Pienākums reģistrēt robežšķērsošanas laiku elektroniskajā rindā būs visiem transportlīdzekļu vadītājiem, izņemot transportlīdzekļus, uz kuriem attieksies likumā noteiktie izņēmumi, piemēram, zirgu pajūgi, velotransports, personas ar...