Ekspertu ziņojumam

Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem, tostarp tādus, kas nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar koplīguma noslēgšanas niansēm un kuros gadījumos likums paredz nodokļu atvieglojumus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecība kameras rīkotajā vebinārā «Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» paredzētie nodokļu atvieglojumi un koplīgums: ietaupījums un samazināts administratīvais slogs» iepazīstināja Artūrs Piliksers, SIA Bonusukarte.lv valdes locekis, un Toms Šulmanis, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts. Papildu labums līdz 700 eiro gadā A. Piliksers uzsvēra, ka likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (turpmāk — IIN likums) paredz iespēju uzņēmumiem samazināt nodokļu slogu, piešķirot darbiniekiem ar algas nodokļiem neapliekamu papildu labumu līdz 700 eiro vērtībā gada laikā. IIN likuma 8. panta 15. daļa paredz: no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ārstniecības izdevumus, izdevumus,...

Jautājums Darbinieks - darba ņēmējs - iznomā savu vieglo automašīnu darba devēja uzņēmumam. Ir nomas līgums, tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 10%. Darbiniekam tiek apmaksāti degvielas izdevumi, lai nokļūtu no mājām uz darbu. Vai ceļazīmē kā maršrutu drīkst norādīt: mājas adrese - darba vietas adrese? Atbilde Atbildi sagatavoja Ilvija Ozoliņa, Mg. oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede, grāmatvedības kursu pasniedzēja, nodokļu semināru lektore Ceļazīmē kā maršrutu drīkst un vajag norādīt patieso maršrutu, minētajā gadījumā: mājas adrese - darba vietas adrese. Taču jāvērtē, vai šādus izdevumus uzņēmums drīkst attiecināt uz ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) izpratnē. Minētā likuma 8. panta 5. daļas 2. punkts nosaka, ka ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu vai sabiedriskā transporta...

Nodokļu un muitas policiju no 2026. gada 1. janvāra rosināts nodot iekšlietu ministra pakļautībā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā. Iebildumu vai priekšlikumu izteikšanas termiņš ir 7. oktobris. Patlaban 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais Nodokļu un muitas policijas likumā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra tiek izveidota jauna tiešās pārvaldes iestāde - Nodokļu un muitas policija. Tā pārņems līdzšinējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus. Likumā noteikts, ka jaunā iestāde darbosies finanšu ministra pārraudzībā, un šo pārraudzību īstenos FM. Likumprojekta risinājumā nav paredzēts mainīt Nodokļu un muitas policijas nodarbināto tiesisko statusu vai iekļaut Nodokļu un muitas policiju Iekšlietu ministrijas iestāžu sistēmā. Pašlaik Nodokļu un muitas policijas nodarbinātie ir valsts civildienesta ierēdņi un darbinieki, savukārt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs pilda amatpersonas, kurām ir speciālā dienesta pakāpe un kuru profesionālā dienesta tiesisko statusu nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas...

Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) izplatīja brīdinājumu patērētājiem, atgādinot, ka kriptoaktīvi var būt riskanti un ka patērētāju tiesiskā aizsardzība, ja tāda vispār pastāv, var būt ierobežota atkarībā no tā, kuros kriptoaktīvos patērētājs ieguldījis. Brīdinājumam pievienota faktu lapa, kurā skaidrots, ko Eiropas Savienības (ES) jaunais regulējums – Kriptoaktīvu tirgu regula1 (MiCA regula) – nozīmē patērētājiem. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 Eiropas uzraudzības iestādes iesaka konkrētus soļus, ko patērētāji var spert pirms ieguldīšanas kriptoaktīvos, lai lēmumi par šiem ieguldījumiem būtu pārdomāti, piemēram, ieteicams pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus ES. Kopš 2024. gada decembra MiCA regula attiecas uz noteiktiem kriptoaktīvu veidiem un visā ES ievieš vienotu kriptoaktīvu emitentu un kriptoaktīvu...

Grāmatām un preses izdevumiem, kas nav izdotas latviešu, Eiropas Savienības (ES) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu valodās, no 2026. gada 1. janvāra varētu piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta 21% likmi, paredz valdībā atbalstītie Kultūras ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", par kuriem vēl būs jābalso Saeimā. Grozījumi paredz, ka līdzšinējā samazinātā likme 5% apmērā tiks piemērota tikai grāmatām un preses izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā vai noteiktās ES un starptautisko organizāciju oficiālajās valodās. Grozījumi izstrādāti, lai stiprinātu sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un mazinātu nacionālās drošības riskus pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī un tiks virzīts kopā ar valsts budžeta pavadošo likumprojektu pakotni. Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, galvenokārt šīs izmaiņas ietekmēs grāmatas un preses izdevumus krievu valodā. Komentējot šo ieceri, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis iepriekš...

No 2021. gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāka ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu un vienlaikus izveidoja Publisko reģistru. Likumdevēja sākotnējais nodoms bija loģisks un sabiedrībai nozīmīgs — radīt uzticamu valsts atzītu mehānismu, kas palīdzētu pakalpojuma ņēmējiem identificēt kvalificētus un profesionālus grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējus. Līdz tam uzņēmējiem nebija iespējas pārliecināties par grāmatveža kompetenci, paļaujoties tikai uz reputāciju un personīgiem ieteikumiem. Licencēšanas priekšnoteikumi un pārejas periods Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, nepieciešams saņemt licenci. Tā tiek izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram ir vismaz trīs gadu pieredze un vismaz ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā tika paredzēts pārejas periods līdz 2023. gada 1. jūlijam, kura laikā pakalpojumi vēl tika sniegti bez licences. Šajā periodā: speciālisti bez atbilstošas izglītības varēja uzsākt vai turpināt studijas, lai saņemtu licenci ar pagarinātu derīguma termiņu līdz 2025. gada 1. jūlijam; personas pirms pensijas vecuma vai jau pensijā, ja...

Jautājums Uzņēmums \"A\" iznomā vieglo automašīnu uzņēmumam \"B\". Uzņēmums \"A\" par šo iznomāto automašīnu maksā UVTN. Vai uzņēmumam \"B\" par šo nomāto automašīnu ir jāgatavo ceļazīme ar detalizētu maršrutu atšifrējumu vai var būt bez atšifrējuma? Atbilde Atbildi sagatavoja Ilvija Ozoliņa, Mg. oec., nodokļu konsultante, sertificēta praktizējoša grāmatvede, grāmatvedības kursu pasniedzēja, nodokļu semināru lektore Uzņēmumam B ir jāveic detalizēta maršrutu uzskaite, jo tam ir jāpamato, ka izlietotā degviela ir izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Lai uzņēmums B varētu izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 8. panta 5. daļā noteikto atbrīvojumu un izdevumus par nomātā vieglā transportlīdzekļa degvielu attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī, tam ir jākļūst par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksātāju. Lai to varētu izdarīt, uzņēmums B reģistrējas kā transportlīdzekļa turētājs un saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11. panta 2. daļu kļūst par UVTN maksātāju.

Minimālo mēneša darba algu Latvijā 2026. gadā plānots celt par 40 eiro - līdz 780 eiro. Par 40 eiro nākamgad pieaugs arī neapliekamais minimums - no 510 līdz 550 eiro mēnesī, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"". Noteikumi nodoti publiskajai apspriešanai līdz 16. oktobrim. LM norāda, ka pērn minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 15,3%. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā vidēji 117 895 darba ņēmēji jeb 15,3% saņēma minimālo algu vai mazāk, kas bija par 4,1 procentpunktu mazāk nekā trīs gadus iepriekš, kad šādu cilvēku īpatsvars darba ņēmēju vidū bija 19,4%. Kopumā pērn Latvijā bija nodarbināti 816 545 iedzīvotāji. LM skaidro, ka minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot...

Valdība no 2026. gada 1. janvāra plāno būtiski palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus ģimenēm ar bērniem, tostarp par ārpusģimenes aprūpē esošajiem un adoptētajiem bērniem. Labklājības ministrija skaidro, kā šīs plānotās izmaiņas skars jau esošos pabalstu saņēmējus. Ja valsts sociālais pabalsts vecākiem vai bērna aprūpes nodrošinātājiem (aizbildnim, audžuģimenei, adoptētājam) ir piešķirts 2025. gadā un tā izmaksa turpināsies vēl pēc 2026. gada 1. janvāra, tad nākamgad pabalsts tiks izmaksāts jaunajā palielinātajā apmērā. Vairumu valsts sociālo pabalstu izmaksā par esošo mēnesi, līdz ar to pabalstu jaunajā apmērā vecāks vai aprūpētājs saņems jau janvārī. Savukārt bērna kopšanas pabalstu izmaksā par iepriekšējo mēnesi, tas nozīmē, ka vecāks pabalstu jaunajā apmērā saņems februārī, kad tiks izmaksāts pabalsts par janvāri. Piemēram, bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam tiks pārrēķināts no 2026. gada 1. janvāra: janvārī izmaksās pabalstu par 2025. gada decembri, un tas būs 171 eiro; februārī izmaksās jauno apmēru par janvāri, un tas būs 298 eiro....

Jēdziens «darba samaksa» un «darba alga» nav sinonīmi. Darba samaksa ir plašāka un tās saturu definē Darba likuma 59. pants, kas noteic, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Turpmāk rakstā detalizētāk apskatīšu katru no darba samaksas sastāvdaļām. Shematiski darba samaksu varētu attēlot šādi: Darba alga Darba alga ir darba samaksu veidojošs pamatelements, kuru darba devējam regulāri katru mēnesi jāizmaksā darbiniekam. Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Saskaņā ar Darba likuma 62. pantu izšķir laika algas sistēmu un akorda algas sistēmu. Darba devējs pats nosaka darba samaksas organizāciju savā uzņēmumā, atkarībā no konkrētā amata specifikas. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Darbiniekam var tikt noteikta mēnešalga, dienas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra noteikumiem Nr. 562 "Grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Šie grozījumi stājās spēkā 2025. gada 26. septembrī. Galvenais grozījumu mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) ieviešanu, kā arī pārskata gada slēguma inventarizāciju. Būtiskākās izmaiņas e-rēķinu apritē Kļūdu labošana: Ja tiek daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ir izrakstīts kļūdains strukturēts elektroniskais rēķins, labojošais vai atsaucinošais (anulējošais) dokuments jāsagatavo kā strukturēts elektroniskais rēķins. Šādā labojumā obligāti jānorāda atsauce uz iepriekšējā e-rēķina numuru, kas tiek labots vai atsaukts. VID kontrole: Ja e-rēķins tiek nosūtīts uz e-adresi, izmantojot Valsts digitālās attīstības aģentūras (DIV API), VID nodrošinās kontroles par tā atbilstību PEPPOL standartam. Kontroles ietvers XML e-rēķina antivīrusa pārbaudi, Shematron validācijas pārbaudi un XSD shēmas pārbaudi. E-rēķinus, kas neatbilst šiem kritērijiem, VID nepieņems. Gala rēķina atcelšana: Lai mazinātu uzņēmumu administratīvo...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 12. maija spriedumu, ar kuru tika atteikts piešķirt atbalstu, lai kompensētu Covid-19 krīzes radīto apgrozījuma kritumu uzņēmumiem (lieta SKA-77/2025 (A420165822)). Pieteicēja – auto pārvadātāja – bija vērsusies administratīvajā tiesā, lai panāktu, ka Valsts ieņēmumu dienests izdod tai labvēlīgu administratīvo aktu un piešķir atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Pieteikumā bija norādīts, ka pieteicējas saimniecisko darbību ir ietekmējusi prasība darbiniekiem iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ko daļa tās darbinieku nebija vēlējušies darīt, kā arī vispārējais apgrozījuma kritums Covid-19 pandēmijas laikā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, norādot uz to, ka laika periodā, par kuru atbalstu vēlējās saņemt pieteicēja – 2021. gada novembrī – atbalsta saņemšanai jau bija noteiktas stingrākas prasības nekā iepriekš, proti, atbalsts tika paredzēts tikai tām personām, kam saimnieciskā darbība bija ierobežota tieši un konkrēti, nevis tās tikai saskārušās ar netiešu ietekmi. Prasība iegūt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ir uzskatāma par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas pieņemti vai stājušies spēkā 2025. gada septembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Grozījumi veikti likuma 7.4 panta 2. punktā, nosakot, ka neizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma 24. panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar likuma 41. pantu. Grozījumi veikti 18. panta pirmās daļas 21. punktā, no tā izslēdzot ar riska personu sarakstu saistīto regulējumu. Savukārt, lai noteiktu nodokļu administrācijas pienākumu uzturēt riska personu sarakstu, likuma 18. panta pirmā daļa papildināta ar 21.1 punktu. Likuma 26. panta 6.1 daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda...

REDAKTORES SLEJA Vita Zariņa: Kā dzīvot labāk? Rudens ir atnācis, un vēsās un lietainās dienas pašas mudina — nu, paņem taču palasīt Bilanci! Kā jau pierasts, arī šajā numurā plaša tēmu daudzveidība, ceru, ka atradīsiet sev ko interesantu un noderīgu. Zīmols ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma nemateriālajiem aktīviem — tas ir intelektuālā īpašuma objekts, kam var būt gan stratēģiska, gan finansiāla vērtība. Vai to var novērtēt naudas izteiksmē? Un ko tas dos? Skaidrojumi šajā žurnāla numurā. Turpinām pievērsties ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas tematikai, uzdodot jautājumu, vai tās mērķi ir sasniegti. Rakstā izskan viedoklis, ka nereti licence tiek izsniegta formāli atbildīgajam grāmatvedim, kuram nav reālas pilnvaras un kontrole pār pakalpojumu kvalitāti. Turklāt obligātās apdrošināšanas limiti nav adekvāti reālajiem finanšu riskiem. GRĀMATVEDĪBA Inese Helmane: Par papildu labumiem darbiniekiem var vienoties koplīgumā Koplīgums ir efektīvs sociālais dialogs darba devēju un darbinieku vajadzību saskaņošanai uzņēmumā. Slēdzot koplīgumu, tajā var noteikt arī dažādus papildu labumus darbiniekiem,...

Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) vairs nav jāiesniedz ap 4000 uzņēmumiem tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Tas komersantiem ļaus ietaupīt kopumā ap 9800 stundu gadā. Oficiālās statistikas veidošanai CSP datus tagad ņem no uzņēmumu iesniegtām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijām Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Mēneša un ceturkšņa pārskati par apgrozījumu tirdzniecības un pakalpojumu nozarē no jūlija vairs nav jāiesniedz apmēram 80% uzņēmumu1, kas līdz šim bija iekļauti apsekojuma izlasē. Šie komersanti, kas līdz šim CSP iesniedza oficiālās statistikas pārskatus 1-apgrozījums, 2-apgrozījums, 3-apgrozījums un 4-apgrozījums, ir jau oficiāli informēti par šo CSP lēmumu administratīvā sloga mazināšanā. 1 Pavisam nelielai daļai izlasē iekļauto uzņēmumu pārskati par apgrozījumu aizvien būs jāiesniedz Pārvaldē, jo tas saistīts ar šādiem ierobežojumiem: ne visi komersanti ir PVN maksātāji, apgrozījums būtiski atšķiras no kopējās darījumu vērtības, uzņēmumiem ir izdalītas vairākas darbības veida vienības, kur kāda no tām būtiski ietekmē konkrētās nozares īstermiņa statistikas...