Ekspertu ziņojumam

Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra pienākumu izpildītājs Sandis Karelis 2025. gada 23. jūlija izskatīja kādas komercsabiedrības iesniegumu, kurā apstrīdēts valsts notāra atteikums izmaiņu reģistrēšanai komercreģistrā — ierakstīt konkrētu personu kā ieceltu valdes locekļa amatā. Atteikumam par pamatu ir bijis Valsts ieņēmumu dienesta atzinums par nodokļu riskiem. Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notārs, izskatot komercsabiedrības pieteikumu, konstatēja, ka pieteikums atbilst likuma «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» 4.16 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam gadījumam un nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vēstuli, kurā lūdza sniegt atzinumu par komercsabiedrības nodokļu riskiem. Minētā tiesību norma paredz, ka UR nosūta pārbaudei VID informāciju, ja pieteikumā norādītā persona jau vienlaikus ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists vairākos UR reģistros reģistrētos tiesību subjektos. Jāpiebilst, ka atzinumu par nodokļu riskiem VID sniedz, pamatojoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 18. panta 26. punktu, kas nosaka, ka VID pienākums ir izvērtēt no UR saņemto informāciju...

Nakts darbs Latvijā tiek strikti regulēts ar Darba likumu (DL 138. pants), nosakot gan speciālas prasības darba laika organizācijai, gan pienākumu nodrošināt darbinieka veselības aizsardzību un atbilstošu samaksu. Darba devējiem ir jābūt īpaši vērīgiem, lai ievērotu gan nacionālos, gan Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, atgādina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Darba laika ierobežojumi un saīsinājumi Viens no būtiskākajiem noteikumiem paredz, ka nakts darbiniekam normālais dienas darba laiks ir jāsaīsina par vienu stundu. Tomēr šis noteikums nav attiecināms uz tiem darbiniekiem, kuriem jau ir noteikts normālais saīsinātais darba laiks. Darba laiku var arī nesaīsināt, ja tas ir nepieciešams uzņēmuma darbības īpatnību dēļ. Ja nakts darbinieka darbs saistīts ar īpašu risku, viņu ir aizliegts nodarbināt ilgāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā veikts nakts darbs. Lai gan pastāv izņēmums summētā darba laika gadījumos (DL 140. panta otrā daļa), tas piemērojams tikai pēc konsultēšanās ar darbinieku...

Lasot savu darba līgumu, Jānis pamanīja, ka tajā ir iekļauts punkts, kas paredz obligāti norādīt informāciju par dalību arodbiedrībā. Viņam radās jautājums, vai šāda prasība ir pamatota, jo dalība arodbiedrībā ir sensitīva informācija. Lai noskaidrotu, vai darba devējs drīkst šādu nosacījumu iekļaut darba līgumā, Jānis vērsās Datu valsts inspekcijā. Viņš arī norādīja, ka šāda prasība minēta ne tikai līgumā, bet arī organizācijas iekšējās kārtības noteikumos, kur paredzēts, ka darbiniekam šī informācija ir obligāti jāsniedz, parakstot līgumu. Darba devējs šādu informāciju nevar darbiniekam pieprasīt jebkurā brīdī. Informācijas apstrādei par to, vai cilvēks ir arodbiedrības biedrs, ir piemērojamas atkāpes, ņemot vērā, ka šādi dati tiešām ir sensitīvi jeb īpašu kategoriju dati. Atbilstošākais pamatojums šādu datu apstrādei ir tad, kad šādas tiesības darba devējam noteiktas likumā (ārējā normatīvajā aktā), tomēr pastāv arī iespēja iegūt darbinieka piekrišanu vai uzzināt šo informāciju, kad darbinieks pats to izpaudis. Darba intervijas laikā šādu jautājumu uzdot nedrīkst. Arī, sastādot darba...

Darba devēji, kuri nodarbina pensionēšanās vecumu sasniegušus cilvēkus, jau tagad maksā mazākas sociālās iemaksas, pavēstījusi Finanšu ministrija (FM), komentējot Latvijas Pensionāru federācijas aicinājumu Saeimai no 2027. gada ieviest nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kuri pieņem darbā cilvēkus vecumā virs 50 gadiem. FM atzīmē, ka darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus, kas sasnieguši pensionēšanās vecumu, jau šobrīd ir piemērota samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme - kopumā 30,02%, salīdzinot ar 34,09% vispārējā gadījumā. Līdz ar to darba devējiem šādu darbinieku nodarbināšana jau tagad nozīmē mazākas sociālo iemaksu izmaksas. Vienlaikus FM norāda, ka jaunu nodokļu atvieglojumu vai stimulu ieviešana ir iespējama tikai pēc tam, kad ir veikta rūpīga, uz datiem balstīta analīze par to lietderību un efektivitāti. Tādēļ jebkurš jauns atvieglojums ir jāizvērtē objektīvi, ņemot vērā tā ietekmi uz kopējo nodokļu sistēmu un valsts budžetu. FM norāda, ka no šī gada jau ir ieviestas vairākas nozīmīgas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, kas samazina darbaspēka...

Lai gan finanšu krāpniecības shēmas faktiski saglabājas nemainīgas, tomēr iedzīvotāji uz tām turpina «uzķerties», turklāt maldīgi uzskatīt, ka tie ir tikai mazizglītotie vai lētticīgie. Krāpnieki izmanto izsmalcinātas pieejas, kas Latvijā šogad tiem ienesušas vidēji miljons izkrāptu eiro mēnesī. Kā iespējams sevi pasargāt, kas jau paveikts un kas vēl nepieciešams, lai ar šīm shēmām cīnītos, Saeimas rīkotajā konferencē «Finanšu pratība Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa pārticībai un drošībai» septembrī sprieda Finanšu nozares asociācijas, Valsts policijas, Latvijas Bankas un CERT.LV pārstāvji. Biedējošā statistika un nemainīgās shēmas Finanšu nozares asociācija vairākus gadus apkopo statistikas datus, lai atspoguļotu krāpšanas apjomus un zaudētos finanšu līdzekļus, kas aiziet garām Latvijas ekonomikai. Šī statistika gadu no gada ir diezgan nemainīga un, pēc ekspertu domām, biedējoša. Šāgada pirmajos astoņos mēnešos vien finanšu līdzekļos ir izkrāpti 7,8 miljoni eiro. Krāpšanas shēmas lielākoties nemainās, tās tiek tikai nedaudz pielāgotas, taču faktiski scenāriji ir ļoti līdzīgi. Cilvēki atkal un atkal uz tām...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. oktobrim (ieskaitot) ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. oktobrim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. No...

Saeimas deputāti pirmajā lasījumā 9. oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) virzītos likumprojektus, tostarp grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Invaliditātes likumā, kā arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Projekts grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz precizēt sociālās apdrošināšanas piemērošanu un noteikt, ka apcietinātie, kuri tiek nodarbināti izmeklēšanas cietumā, sociālās apdrošināšanas izpratnē pielīdzināmi darba ņēmējiem. Vienlaikus paredzēts atcelt īpašo regulējumu pašnodarbināto laulātajiem - turpmāk, pievienojoties brīvprātīgi, viņi tiks apdrošināti tikai pensiju apdrošināšanai vispārējā kārtībā. Līdz ar grozījumiem plānots arī atcelt pašnodarbināto pienākumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem, tādējādi mazinot administratīvo slogu. Tāpat tiek iekļauts Covid-19 laikā ieviestais izņēmums, ka minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro par dienām, kad darbinieks ir atstādināts bez algas vai dīkstāvē savas vainas dēļ. Vienlaikus paredzēta iespēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrētos pakalpojumus (pensijas, pabalstus un citus) pārskaitīt arī uz saņēmēju kontiem citās ES valstīs vai Lielbritānijā. Tiek precizēti arī Ministru kabinetam dotie pilnvarojumi,...

Saeimas deputāti ceturtdien, 9. oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem. Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem. Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta. Ministru kabinetam paredzēts noteikt nosacījumus, kuriem iestājoties, šāda informācija būs jāsniedz, tostarp par pakalpojuma sniedzēja klientiem, kuri ir veikuši darījumus ar kriptoaktīviem. Tāpat paredzēts, ka Ministru...

Jautājums Jaunietis, kurš mācījās 11. klasē, vasaras periodā strādāja par ēdienu piegādes kurjeru un reģistrējās kā pašnodarbinātā persona — saimnieciskās darbības veicējs (vispārējā kārtībā). Nav reģistrēts kā PVN maksātājs. Atsākot mācības septembrī, jaunietis vairs šo darbu neveiks. Kā var izbeigt saimniecisko darbību un vai vecāks var jaunieti atkal algas nodokļa grāmatiņā norādīt kā apgādībā esošu personu? Ministru kabineta 22.09.2015. noteikumi Nr. 537 «Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā» nosaka, ka nodokļu maksātājs 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par saimnieciskās darbības izbeigšanu par to rakstiski informē Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID). Piemēram, 31. augustā bija pēdējā darba diena un sākot ar 1. septembri jaunietis vairāk nav veicis šo darbu un nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības, tad līdz 10. septembrim, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmu (turpmāk — VID EDS), iesniedz informāciju VID par saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iesniegums VID par saimnieciskās darbības...

Latvijas tautsaimniecības galvenais izaicinājums ir ne tik daudz valsts parāda pieaugums, cik vajadzība iekustināt daudz straujāku ekonomikas izaugsmi. Parāds, protams, nav brālis, taču valsts aizsardzībai līdzekļu trūkst un gaidīt, kamēr mēs tos visi kopā nopelnīsim, nav laika. Valdība nav gatava celt arī nodokļus, kā to izdarīja kaimiņvalsts Igaunija. Tāpat ļoti uzmanīgi tiek «griezti» arī valsts izdevumi, veidojot nākamā gada budžetu. Alternatīvai — daudz būtiskāk samazināt izdevumus medicīnai, izglītībai, kultūrai un uzņēmēju atbalstam — nav politiskā atbalsta, jo galu galā tuvojas Saeimas vēlēšanas. Tieši tāpēc šobrīd papildu līdzekļu piesaiste aizsardzībai notiks galvenokārt uz aizņemšanās rēķina. Un Latvija to var atļauties. Parāds pieaugs Pēc Valsts kases pārskata datiem, šogad jūlijā valsts un pašvaldību kopējais parāds sasniedza 20,2 miljardu eiro. Atbilstoši šī gada pirmā ceturkšņa Eurostat datiem — lai vai kā, bet Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu valsts parāda līmeni — 45,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr parāda...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas sēdē 7. oktobrī tika vērtēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana pārrobežu pakalpojumiem izmitināšanas biznesā, kuri izmanto ārvalstu interneta platformas Booking.com un Airbnb.com. Komisija aicināja rast piemērotāko risinājumu, lai . Apakškomisijas vadītāja Linda Matisone sacīja, ka apakškomisija saņēmusi daudzas vēstules no izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurās teikts, ka izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji bažījas par periodu līdz šī gada 1. jūlijam, kad stājās spēkā jauns regulējums. Izmitinātāji saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām samaksāt PVN 21% apmērā par platformu izmantošanu iepriekšējos trīs gados un 12% PVN par izmitināšanu iepriekšējos trīs gados. VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova informēja, ka jau no 2010. gada šo pakalpojumu sniedzējiem bija jāreģistrējas PVN reģistrā, bet no 1. jūlija ir spēkā īpašā kārtība tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no ES. Atgādinām, ka no 2010. gada 1. janvāra likumā «Par pievienotās vērtības nodokli» tika pārņemta Padomes Direktīva 2008/8/EK, ar ko groza Direktīvu...

Valdība 7. oktobra sēdē nolēma samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā pilotprojekta veidā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam piemērot pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju. To paredz Zemkopības ministrijā (ZM) izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas vēl jāvērtē Saeimā. Tostarp samazinātais PVN tiks piemērots visa veida maizei, svaigam, sterilizētam vai pasterizētam pienam, izņemot ultrasterilizētam jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizētam pienam, svaigas atdzesētas mājputnu, tostarp vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu un paipalu, gaļai un mājputnu svaigām olām čaumalās. ZM lēmumu skaidro ar pēdējos gados Latvijā augušajām pārtikas cenām, ko galvenokārt izraisīja cenu kāpums pasaulē, energoresursu sadārdzinājums, transporta izmaksu palielināšanās un ģeopolitiskā nestabilitāte. Pārtikas produktu augsto cenu dēļ mājsaimniecību budžetā lielāko daļu izdevumu veido pārtikas iegāde, īpaši sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, uzsver ministrijā. Šīs izmaiņas PVN piemērošanā nākamgad samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 15 miljoniem...

No 2025. gada 13. septembra spēkā stājušies Ministru kabineta 2025. gada 12. septembra noteikumi Nr. 547 "Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu", kas nosaka Latvijas nacionālo sankciju režīma ietvaru un definē kritērijus, uz kuru pamata iespējams noteikt nacionālās sankcijas konkrētām fiziskām un juridiskām personām, kas saistītas ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tas ir papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā iespējams reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) aicina iepazīties ar informāciju par to, ko paredz šie noteikumi un kā tie tiks piemēroti praksē. Latvijas Republikas nacionālo sankciju ietvaros valdība var noteikt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā paredzētos finanšu un ieceļošanas ierobežojumus pret subjektiem, uz kuriem nav noteiktas starptautiskās sankcijas un kuri atbilst konkrēto kritēriju uzskaitījumam. Piemēram, minētie ierobežojumi var tikt noteikti pret subjektiem, kuri ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas...

Valdība 7. oktobrī apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumos Nr. 616 "Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda", kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30 eiro mēnesī. Lēmuma mērķis ir stiprināt valsts atbalstu ģimenēm un bērnu labklājībai. Izmaiņu īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta nebūs nepieciešams – pateicoties veiksmīgai ieturējumu reformai, izdevies palielināt regresa kārtībā atgūto līdzekļu apjomu, tādēļ izmaksas tiks nodrošinātas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas budžeta. Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, par bērnu līdz septiņu gadu vecumam uzturlīdzekļi būs 155 eiro mēnesī (pašlaik 125 eiro), bet par bērnu no septiņu līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām līdz 21 gada vecumam – 180 eiro mēnesī (pašlaik 150 eiro). Vecāki uzturlīdzekļus jaunajā apmērā saņems no 2026. gada februāra, jo izmaksas tiek veiktas par iepriekšējo mēnesi. Valsts garantētie uzturlīdzekļi ir fiksēta summa, kas tiek izmaksāta katru...

Atbildes uz jautājumiem par to, kā mūsdienu ģeopolitiskajā realitātē pasargāt uzņēmumu no kiberuzbrukumiem un nenonākt komplicētajās kiberkrāpnieku shēmās, sniegs pieredzējuši eksperti RMS Forum 17. oktobrī rīkotajā tiešsaistes seminārā "Uzņēmuma kiberdrošība 2025". Seminārs ir reģistrēts Datu valsts inspekcijā kā apmācība jomā, kas saistīta ar datu aizsardzības speciālista pienākumu izpildi. Seminārā varēsit uzklausīt vairāku interneta un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistus un ekspertus, lai kopīgi apspriestos par to, kā nodrošināt uzņēmumos informācijas sistēmu konfidencialitāti un autorizētās datu piekļuves risinājumus, kā aizsargāt svarīgākos biznesa datus un fizisko personu datus no nesankcionētas piekļuves un kiberuzbrukumiem. Semināra "Uzņēmuma kiberdrošība 2025" moderators būs Jānis Kārkliņš, SIA iPro pārvaldīto pakalpojumu biznesa attīstības vadītājs. Viņš ar nozares pārstāvjiem šķetinās semināra programmā iekļautos jautājumus, kas skar ikvienu digitālajā vidē: Kā izprast sava uzņēmuma informācijas sistēmas uzbūvi un tās pilnveidošanas veidus? Kiberdrošības riski, krāpšanās shēmas un kā sevi pasargāt? NIS2 un tā praktiskā realizācija dzīvē Kiberdrošības pārvaldnieks - vai obligāts amats...