Svarīgi par saimniecisko darbību: reģistrācija un grāmatvedības kārtošana

Par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) darbību, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Darbība ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

• darījumi ir regulāri un sistemātiski (vismaz trīs darījumi gadā vai vismaz pieci darījumi trijos gados);
• ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma;
• darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Fiziskām personām, uz ko attiecas profesionālās darbības jomu reglamentējošie normatīvie akti, kuros noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu, reģistrācijas brīdī ir jābūt tiesīgām darboties konkrētajā profesijā kā saimnieciskās darbības veicējiem.

Saimnieciskā darbība nav jāreģistrē:

• ienākumam no īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem;
• ienākumam no metāllūžņu pārdošanas;
• ienākumam no kapitāla, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem;
• ienākumam no īpašuma, ja persona ir paziņojusi VID par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu.

Saimnieciskā darbība ir jāreģistrē VID pirms tās uzsākšanas, norādot saimnieciskās darbības jomu.

Saimniecisko darbību var reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai klātienē VID jebkurā klientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi vai personas apliecību (eID) un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu.

Jāņem vērā, ka atsevišķās jomās tiesības darboties ir tikai Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem komersantiem (IK, SIA vai AS); šajās jomās nav iespējams reģistrēt saimniecisko darbību VID. Šādas jomas ir:

• Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana (NACE 2. red., kods 4511);
• Citu automobiļu pārdošana (NACE 2. red., kods 4519);
• Alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (NACE 2. red. kods 4725);
• Tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (NACE 2. red., kods 4726);
• Pasažieru dzelzceļa transports (NACE 2. red., kods 4910);
• Kravu dzelzceļa transports (NACE 2. red., kods 4920);
• Pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes pārvadājumi (NACE 2. red., kods 4931);
• Taksometru pakalpojumi (NACE 2. red., kods 4932);
• Citur neklasificēts pasažieru sauszemes transports (NACE 2. red., kods 4939);
• Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (NACE 2. red., kods 4941);
• Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi (NACE 2. red., kods 4942);
• Pasažieru aviopārvadājumi (NACE 2. red., kods 5110);
• Cita monetārā starpniecība (NACE 2. red., kods 6419);
• Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu (NACE 2. red., kods 6831);
• Tehniskā pārbaude un analīze (NACE 2. red., kods 7120);
• Nodarbinātības aģentūru darbība (NACE 2. red., kods 7810);
• Personiskās drošības darbības (NACE 2. red., kods 8010);
• Informācijas zvanu centru darbība (NACE 2. red., kods 8220);
• Darba devēju organizāciju darbība (NACE 2. red., kods 9411);
• Profesionālu organizāciju darbība (NACE 2. red., kods 9412);
• Arodbiedrību darbība (NACE 2. red., kods 9420);
• Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība (NACE 2. red., kods 9900).

Piemērojamās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes

IIN maksā no visiem gada ienākumiem, kurā iekļauti ne tikai ienākumi no saimnieciskās darbības, bet arī citi ar IIN apliekami ienākumi (algotā darba alga, prēmijas, pensijas, pabalsti, autoratlīdzības u. c. ienākumi).

No gada apliekamā ienākuma atskaita gada diferencēto neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Ienākumam piemēro progresīvo IIN likmi:

• 20% – gada ienākumam līdz 20 004 eiro;
• 23% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (2022. gadā – 78 100 eiro);
• 31% – gada ienākuma daļai, kas pārsniedz saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru (2022. gadā – 78 100 eiro).

Ar IIN apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība, ja grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā

Saimnieciskās darbības veicējs, kurš grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, IIN aprēķināšanai gada saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus, pamatojoties uz saimnieciskās darbības grāmatvedības datiem, deklarē gada ienākumu deklarācijas D3 pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības”.

Ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību.

Ieņēmumos, kas saņemti no saimnieciskās darbības, ieskaita:

• ieņēmumus no preču, darbu un pakalpojumu pārdošanas;
• ieņēmumus no īpašuma un telpu iznomāšanas vai izīrēšanas;
• summas, kas saņemtas soda naudas veidā;
• visus citus saimnieciskās darbības ieņēmumus.

Izdevumos, ja tie saistīti ar ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, ieskaita:

• izdevumus par iegādātām izejvielām, materiāliem, pusfabrikātiem,
• izstrādājumiem, inventāru, kura vērtība nepārsniedz 1000 eiro, precēm, kurināmo un enerģiju;
• izdevumus, kas saistīti ar algota darbaspēka izmantošanu;
• komandējumu, reklāmas, kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga un mākslas darbu taksācijas izdevumus;
• pamatlīdzekļu nolietojumu;
• izdevumus, kas saistīti ar pamatlīdzekļu kārtējo remontu;
• nomas un īres maksu;

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par darbiniekiem, par darbiniekiem iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas un iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un dzīvības, veselības un negadījumu apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas) prēmiju summas;

• obligātās apdrošināšanas prēmiju maksājumus par saimnieciskajā darbībā izmantotiem pamatlīdzekļiem;
• solidaritātes nodokli par darbiniekiem;
• izdevumus par darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu;
• citu personu veikto ražošanas rakstura darbu un no citām personām saņemto pakalpojumu izmaksas, izņemot kapitālieguldījumu izmaksas;
• procentu maksu par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus;
• maksu par licenci;
• zaudējumus tiesas noteiktajā apmērā, kuri nodarīti līgumpartneriem, neizpildot vai pienācīgi neizpildot savas saistības;
• nodokļu (izņemot IIN un pievienotās vērtības nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā;
• meža atjaunošanas izmaksas 25% apmērā, ja ir noslēgta vienošanās attiecīgi ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju par meža atjaunošanu un meža atjaunošanas izmaksas netiks iekļautas saimnieciskās darbības izdevumos;
• ar kokmateriālu sagatavošanu un atsavināšanu saistītās izmaksas 50% apmērā no kokmateriālu atsavināšanas ieņēmumiem, ja šīs izmaksas netiek dokumentāri pamatotas;
• citus izdevumus, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai.

Pamatlīdzekļu nolietojumu un atsevišķus saimnieciskās darbības izdevumu veidus nosaka atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁵ pantā un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” noteiktajām prasībām.

Nosakot ar IIN apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības, neņem vērā izdevumus, kas attiecas uz periodu, kad saimnieciskās darbības veicējs bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma.

Ar IIN apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība, ja grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā

Saimnieciskās darbības veicējs, kurš grāmatvedības uzskaiti kārto divkāršā ieraksta sistēmā, IIN aprēķināšanai saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus, pamatojoties uz saimnieciskās darbības grāmatvedības datiem, norāda gada ienākumu deklarācijas D3¹ pielikumā “Ienākumi no saimnieciskās darbības”.

Kopā ar gada ienākuma deklarāciju VID iesniedz arī atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumiem Nr. 145 “Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu” sagatavotu finanšu pārskatu.

Saimnieciskās darbības veicējs, kas atbilstoši likumam Grāmatvedības likumam kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ar IIN apliekamo ienākumu no saimnieciskās darbības nosaka, koriģējot ieņēmumu un izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību.

Uzsākot kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, to dara vismaz piecus taksācijas gadus pēc kārtas.

Saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst tajā periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini, un gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu.

Ieņēmumu un izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību palielina (negatīva rezultāta gadījumā – samazina) par:

• tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību;
• soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu;
• neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām, kas pārsniedz 145 eiro, ja par notikušo nav ziņots tiesībaizsardzības iestādēm, kuras pieņēmušas lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanu uzsākt kriminālprocesu;
• bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās, ja tās neatbilst likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.³ pantā noteiktajiem nosacījumiem debitoru parādu atzīšanai par zaudētajiem parādiem, kā arī citos šajā pantā noteiktajos gadījumos;
• darbinieku labā izdarītajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta piekto daļu, ja nodokļa maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 150 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”;
• apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas un darbojas ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (EEZ);
• darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām, ja tās iemaksātas pensiju fondos, kas izveidoti un darbojas ārpus ES un EEZ valstīm vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm;
• pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, kas norakstīta saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā;
• vieglā automobiļa ekspluatācijas izdevumiem proporcionāli nobraukto kilometru skaitam, kas nav attiecināmi uz saimniecisko darbību, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par 70%, vai 50% no faktiskajām izmaksām, ja nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu.
• Ieņēmumu un izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību samazina (negatīva rezultāta gadījumā – palielina) par:
• pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.⁵ pantā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām;
• aprēķinot vieglā automobiļa vērtības nolietojumu – aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70%.

Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu.

Vairāk lasiet VID metodiskajā materiālā "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma".

• Jauni noteikumi IIN maksātājiem, vienkāršā un divkāršā ieraksta grāmatvedības kārtotājiem