0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESValsts atbalsts visbiežāk atteikts tiem uzņēmējiem, kas nav pratuši pamatot apgrozījuma krituma saistību ar Covid ierobežojumiem

Valsts atbalsts visbiežāk atteikts tiem uzņēmējiem, kas nav pratuši pamatot apgrozījuma krituma saistību ar Covid ierobežojumiem

Ikars Kubliņš, BilancePLZ, pēc VID materiāliem

Starp biežākajiem valsts atbalsta atteikumu iemesliem uzņēmumiem bijusi  komersantu nespēja pamatot apgrozījuma krituma saistību ar valsts noteiktajiem ierobežojumiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā ziņojumā “Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai” apkopotā informācija.

Uzņēmēju pieteikumi algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalstam trešajā Covid-19 izplatības vilnī tika sākti pieņemt 2021. gada 22. novembrī. Tobrīd konstatēta pirmā problēma – daudzi uzņēmēji, kas pieteicās uz algu subsīdiju, nebija uztvēruši būtisku atšķirību no Covid-19 izplatības otrajā vilnī sniegtā dīkstāves un algu subsīdijas atbalsta, proti, ka trešajā Covid-19 izplatības vilnī valsts kompensē pusi no atbalsta mēnesī darbiniekam aprēķinātā atalgojuma. Tāpēc darba devējiem nācies daudzus subsīdijas pieteikumus atsaukt un iesniegt atkārtoti.

Kopumā līdz šāgada 13. martam par periodu no 2021. gada 1. oktobra algu subsīdijas izmaksātas 18,47 miljonu eiro apmērā (no tiem gandrīz pusotrs miljons – pašnodarbinātajiem), bet apgrozāmo līdzekļu granti – 67,6 miljonu eiro apmērā. Vidējais izmaksātais subsīdijas atbalsts pārskata periodā pēc darba devēju iesniegumiem bijis 325 eiro, pašnodarbinātajām personām – 151 eiro, bet patentmaksātājiem – 249 eiro.

Subsīdiju gadījumā atteikti 8,5% darba devēju iesniegumi un 12,7% pašnodarbināto personu iesniegumi.

Būtiskākais atteikumu iemesls 61,2 % gadījumu − ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Šī iemesla dēļ atbalsts algu subsīdijai ir atteikts 1335 nodokļu maksātājiem, t.sk. 279 darba devējiem, 976 pašnodarbinātajām personām un 80 patentmaksātājiem.

Daļā no šiem atteikumiem nodokļu maksātāji nemaz nebija veikuši saimniecisko darbību, lai gan tiem nebija aizlieguma pilnībā darboties. Daļai atbalsts tika atteikts, jo ieņēmumu kritumu primāri bija ietekmējuši nevis noteiktie ierobežojumi, bet paša nodokļu maksātāja darba organizācija, nepietiekams pieprasījums pēc tā sniegtajiem pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka šie atteikumi netika attiecināti uz tajās nozarēs strādājošajiem nodokļu maksātājiem, kuri bija iekļauti atbalstāmo nozaru sarakstā un kuriem bija aizliegts sniegt klātienes saimnieciskos pakalpojumus.

Tāpat vairākos gadījumos kā ieņēmumu krituma pamatojums tiek norādīta epidemioloģiskā situācija kopumā pasaulē vai citās valstīs, pamatojumi lielākoties ir vispārīgi, daļa nodokļu maksātāju norāda uz pilnīgu liegumu darboties vai klientu plūsmas ierobežojumu, lai gan faktiski ierobežojumi nav noteikti.

Arī apgrozāmo līdzekļu granti visbiežāk (57,5% gadījumu) atteikti tieši šī paša iemesla dēļ – apgrozījuma samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

“Lielais atteikumu skaits liecina, ka nodokļu maksātājiem nav nepārprotamas izpratnes par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem,” secina Valsts ieņēmumu dienests.

Interesanti, ka neliels skaits algu subsīdiju iesniegumu – 1,3 % – tika atteikti saistībā ar vakcinācijas prasību neievērošanu. Savukārt gandrīz 4 % gadījumu atteikums saistīts ar nodokļu parāda virs 1000 eiro (kam nav piešķirts nomaksas grafiks) esamību.

Apgrozāmo līdzekļu grantu pieteikumiem diezgan biežs (22,7% gadījumu) “klupšanas akmens” izrādījusies arī pārāk maza nodokļu nomaksa – uzņēmums 2021. gada brīvi izvēlētu trīs mēnešu laikā VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.

Kopumā arī trešajā Covid vilnī visaktīvāk atbalstam pieteikušies uzņēmumi, kas darbojas tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, un pašnodarbinātās personas, kas darbojas pakalpojumu jomā.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Starp biežākajiem valsts atbalsta atteikumu iemesliem uzņēmumiem bijusi  komersantu nespēja pamatot apgrozījuma krituma saistību ar valsts noteiktajiem ierobežojumiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai" apkopotā informācija.

Uzņēmēju pieteikumi algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalstam trešajā Covid-19 izplatības vilnī tika sākti pieņemt 2021. gada 22. novembrī. Tobrīd konstatēta pirmā problēma - daudzi uzņēmēji, kas pieteicās uz algu subsīdiju, nebija uztvēruši būtisku atšķirību no Covid-19 izplatības otrajā vilnī sniegtā dīkstāves un algu subsīdijas atbalsta, proti, ka trešajā Covid-19 izplatības vilnī valsts kompensē pusi no atbalsta mēnesī darbiniekam aprēķinātā atalgojuma. Tāpēc darba devējiem nācies daudzus subsīdijas pieteikumus atsaukt un iesniegt atkārtoti.

Kopumā līdz šāgada 13. martam par periodu no 2021. gada 1. oktobra algu subsīdijas izmaksātas 18,47 miljonu eiro apmērā (no tiem gandrīz pusotrs miljons - pašnodarbinātajiem), bet apgrozāmo līdzekļu granti - 67,6 miljonu eiro apmērā. Vidējais izmaksātais subsīdijas atbalsts pārskata periodā pēc darba devēju iesniegumiem bijis 325 eiro, pašnodarbinātajām personām - 151 eiro, bet patentmaksātājiem - 249 eiro.

Subsīdiju gadījumā atteikti 8,5% darba devēju iesniegumi un 12,7% pašnodarbināto personu iesniegumi.

Būtiskākais atteikumu iemesls 61,2 % gadījumu − ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Šī iemesla dēļ atbalsts algu subsīdijai ir atteikts 1335 nodokļu maksātājiem, t.sk. 279 darba devējiem, 976 pašnodarbinātajām personām un 80 patentmaksātājiem.

Daļā no šiem atteikumiem nodokļu maksātāji nemaz nebija veikuši saimniecisko darbību, lai gan tiem nebija aizlieguma pilnībā darboties. Daļai atbalsts tika atteikts, jo ieņēmumu kritumu primāri bija ietekmējuši nevis noteiktie ierobežojumi, bet paša nodokļu maksātāja darba organizācija, nepietiekams pieprasījums pēc tā sniegtajiem pakalpojumiem. Jāpiebilst, ka šie atteikumi netika attiecināti uz tajās nozarēs strādājošajiem nodokļu maksātājiem, kuri bija iekļauti atbalstāmo nozaru sarakstā un kuriem bija aizliegts sniegt klātienes saimnieciskos pakalpojumus.

Tāpat vairākos gadījumos kā ieņēmumu krituma pamatojums tiek norādīta epidemioloģiskā situācija kopumā pasaulē vai citās valstīs, pamatojumi lielākoties ir vispārīgi, daļa nodokļu maksātāju norāda uz pilnīgu liegumu darboties vai klientu plūsmas ierobežojumu, lai gan faktiski ierobežojumi nav noteikti.

Arī apgrozāmo līdzekļu granti visbiežāk (57,5% gadījumu) atteikti tieši šī paša iemesla dēļ - apgrozījuma samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

"Lielais atteikumu skaits liecina, ka nodokļu maksātājiem nav nepārprotamas izpratnes par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem," secina Valsts ieņēmumu dienests.

Interesanti, ka neliels skaits algu subsīdiju iesniegumu – 1,3 % – tika atteikti saistībā ar vakcinācijas prasību neievērošanu. Savukārt gandrīz 4 % gadījumu atteikums saistīts ar nodokļu parāda virs 1000 eiro (kam nav piešķirts nomaksas grafiks) esamību.

Apgrozāmo līdzekļu grantu pieteikumiem diezgan biežs (22,7% gadījumu) "klupšanas akmens" izrādījusies arī pārāk maza nodokļu nomaksa - uzņēmums 2021. gada brīvi izvēlētu trīs mēnešu laikā VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.

Kopumā arī trešajā Covid vilnī visaktīvāk atbalstam pieteikušies uzņēmumi, kas darbojas tirdzniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, un pašnodarbinātās personas, kas darbojas pakalpojumu jomā.