Ekspertu ziņojumam

Nesen internetā lasīju sašutušas sievietes izmisīgu stāstu par dēla samaksāto nodokli (reģistrējot nekustamo īpašumu) teju četrkāršā apmērā, salīdzinot ar to, kāds būtu bijis jāmaksā, ja vien dēls zinātu, ka viņam pienākas ievērojama nodokļa atlaide, jo ģimenē ir trīs mazgadīgi bērni (valsts atbalsta programma 3+). Nejauši par to ir uzzināts vēlāk, bet pārmaksu (mērojamu tūkstošos) nav iespējams atgūt. Protams, var teikt, ka pats vainīgs, likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības un nepasargā no zaudējumiem. Tomēr, ja procesā ir iesaistītas kompetentas personas (zvērināti notāri, Zemesgrāmatas darbinieki un citas valsts amatpersonas), vai nebūtu pamatoti gaidīt no ierēdņiem vismaz minimālus brīdinājumus vai skaidrojumus? Vai ir iespējams katram no mums būt speciālistam dažnedažādu darījumu niansēs? Īpaši darījumos, kas notiek reizi mūžā. Vai ir iespējams formulēt savu jautājumu, ja pat nezini, par ko jāinteresējas, kurš lietpratējs jāmeklē, kas problēmā ir pats būtiskākais? Ja valsts noteica šādu atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kāpēc to nevar piemērot automātiski? Tomēr komentētāji uzskata, ka pašam...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Vai laipnība jānosaka likumā? GRĀMATVEDĪBA Lilita Beķere: Ar atbildību par uzticēto – grāmatveži pārmaiņu vējos Anda Ziemele: Kā aprēķināt darba algu, ja mēnesī ir svētku diena? Ilvija Ozoliņa: Gada pārskatu sagatavošanas nianses mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām Katrīna Linarte: Ieteikumi, sastādot gada pārskatu par 2020. gadu NODOKĻI Agate Zīverte, Irēna Arbidāne, Alīna Ruskova: Nodokļi, saņemot pakalpojumus no nerezidenta Ikars Kubliņš: Šogad gaidāmas svarīgas aktualitātes nodokļu un biznesa tiesību jomā Edgars Bisenieks: Par dažiem notikušā breksita aspektiem Inese Helmane: Kā no 1. jūlija veiksim sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas Maija Grebenko: Autoratlīdzību saņēmējs – šodien un rīt FINANSES Svetlana Saksonova: Kāpēc ir svarīgi analizēt uzņēmuma apgrozāmo kapitālu? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Kā noteikt tiesības uz sociālajiem pabalstiem? Kā apmaksāt darbnespējas lapu A, kas izsniegta pēc lapas B? Par darba devēja ziņojumu iesniegšanu Anna Vilka: Tūrisma operatora ieņēmumu atspoguļošana PVN atskaitē «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri aprīlī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos...

Kā zināms, no 1. jūlija stāsies spēkā autoratlīdzību reforma, kas mainīs dzīvi autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī autoratlīdzību izmaksātājiem. Vispirms iestāsies pārejas periods (šāgada otrais pusgads), kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir trīs iespējas, informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle. Izvēle pamatā raksturojama starp "vienkāršāk, bet dārgāk" un "sarežģītāk, bet lētāk". 1) Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, izmantojot pārejas periodu, saņemt autoratlīdzību. Gadījumā, ja šādam autoratlīdzību saņēmējam nav darba attiecību kā darbiniekam, tam jāseko līdzi, vai kādā brīdī neiestājas pienākums reģistrēties par pašnodarbināto personu. Tāpat šajā variantā līdz 2022. gada 28. februārim būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) īpašo autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarāciju, ja 2021. gada otrajā pusgadā ienākums ir saņemts no vairākiem izmaksātājiem un kopā pārsniedz 25 000 eiro, vai tad, ja ienākums gūts ārvalstīs un no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis. Ja deklarācijas rezultātā veidojas nodokļa piemaksa, trūkstošo nodokļa summu būs...

Valdība 1. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos", kas ievieš izmaiņas atbalsta programmā algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem, tādējādi paplašinot atbalsta saņēmēju loku. Līdz ar to atbalsts būs pieejams arī tiem darba devējiem, kas iepriekš nekvalificējās atbalsta saņemšanai. Noteikumi stājas spēkā 8. aprīlī. MK apstiprinātie grozījumi paredz, ka uzņēmēji varēs izvēlēties vienu no diviem atbalsta saņemšanas kritērijiem, lai pretendētu uz algu subsīdiju atbalstu. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, daļai no atbalsta mērķa grupas būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav būtiski atguvusies. Jaunā kritērija ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019. gadu, līdz ar to ieņēmumu kritums ir noteikts lielāks, t.i. 30% salīdzinot ar attiecīgo 2019. gada mēnesi. Šāda ieņēmumu krituma noteikšana pamatota ar to, ka 2019. gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi...

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem ir vienkāršota nodokļu nomaksas kārtība. MUN deklarācijas veidlapas būs aizpildāmas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informē Finanšu ministrija. Jaunā deklarācija par 2021.gada gada pirmo ceturksni jāiesniedz laikā no šā gada 1. aprīļa līdz 15.aprīlim. Iesniedzot deklarāciju par šā gada pirmo ceturksni, mikrouzņēmumiem tajā jānorāda ceturkšņa apgrozījums sadalījumā pa tā mēnešiem, un no tā izrietošo MUN summu EDS aprēķinās automātiski. Deklarācija jāsniedz tikai par to ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums, kā arī tad, ja apgrozījums bijis tikai vienā vai divos pārskata ceturkšņa mēnešos. Ja apgrozījums nevienā no ceturkšņa mēnešiem nav bijis, deklarācija nav jāsniedz. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas reģistrēti līdz 2020. gada beigām, papildus minētajai informācijai par 2021. gada pirmo un otro ceturksni deklarācijā jānorāda arī katra darbinieka ienākumi katrā mēnesī. Ja mikrouzņēmumā nodarbināts tikai tā īpašnieks un mikrouzņēmumam nav citu darbinieku vai īpašnieku, šo informāciju var nenorādīt. Tiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem (SIA), kuriem ir...

Vai pašnodarbinātai personai ar II invaliditātes grupu sociālo iemaksu likme ir 31,07%? Atbilde MK noteikumi Nr. 786 (iemaksu likmju sadalījums) nosaka sociālo iemaksu likmi divām pašnodarbināto grupām: pensijas vecumu sasniegušajām (arī tiem, kam vecuma pensija piešķirta (t.sk. priekšlaicīgi)) – 29,36% un jaunākām par minēto vecumu personām – 31,07%. Tātad noteikumos nav minēta likmes atkarība no invaliditātes grupas. Ja pašnodarbinātās personas (PNP) ienākums sasniedz vai pārsniedz 500 eiro mēnesī, tai jāaprēķina sociālās iemaksas pēc "lielās" likmes vismaz no minimālās mēneša algas. No pārējās summas – 10% pensijas apdrošināšanai (reizi ceturksnī). Ja PNP ienākums no saimnieciskās darbības nesasniedz minimālās mēneša algas apmēru, sociālās iemaksas jāveic 10% apmērā no faktiskā ienākuma pensijas apdrošināšanai. Ja tas ir vienīgais ienākuma veids (PNP nav darba devēja) un PNP nebrīdināja VID par prognozēto "mazo" ienākumu nākamajā ceturksnī, tad vispārējā gadījumā sociālās apdrošināšanas aģentūra paziņotu VID par PNP pienākumu veikt sociālo iemaksu piemaksu. Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam...

Ministru kabinets 1. aprīļa sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas paredz, ka no 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem. Tāpat valdība apstiprināja, ka no 7. aprīļa tiek atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana (jeb gadatirgi), vienlaikus apstiprinot drošas tirdzniecības protokolu visai āra tirdzniecībai. Veikalos ārpus lieliem tirdzniecības centriem No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē var atsākt visi veikali ārpus lieliem tirdzniecības centriem (ar kopējo tirdzniecības platību zem 7000 m2). Visās šajās tirdzniecības vietās (ikvienā veikalā, neatkarīgi no tā izmēra un tirgojamo preču klāsta) jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem;jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; Lielajos tirdzniecības centros No 7. aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība...

Valdības sēdē 1. aprīlī pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas precizē, kādi Covid-19 saslimstības ierobežošanai nepieciešamie noteikumi būs spēkā no 7. aprīļa pēc iepriekš valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Ja saslimstība strauji pieaugs, Ministru kabinets var atkal pastiprināt drošības pasākumus un ieviest jaunus ierobežojumus. Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība visstraujāk notiek slēgtās telpās, arī pēc Lieldienām jāievēro norādes sabiedriskajā transportā, lai tā piepildījums nepārsniegtu 50%. Ieteicams iespēju robežās izvairīties no sabiedriskā transporta lietošanas un izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, ar kājām vai velosipēdu. Arī pēc Lieldienām gan privāti, gan publiski pasākumi ir aizliegti. Tomēr no 7. aprīļa klātienē drīkstēs organizēt gājienus un piketus ārpus telpām līdz 10 personām, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Savukārt privāti ārpus telpām drīkstēs tikties divas mājsaimniecības (līdz 10 cilvēkiem). Spēkā saglabāsies līdzšinējā norma, ka bērēs un neatliekamu kristību ceremonijā atļauts pulcēties līdz desmit cilvēkiem no...

NUMURA INTERVIJA Specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums. Saruna ar KRISTĪNI MIĻEVSKU, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktori JURISTA PADOMS Pārzinis vai apstrādātājs? Kā nekļūdīties. MARINA BRIŠKENA, datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Sajaucami līdzīgs domēna vārds – ko darīt? ILZE BUKALDERE, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte Mobings kā svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai. IVETA ZELČA, Mag. iur., zvērināta advokāte Vai ir iespējams piedzīt izdevumus par jurista pakalpojumiem? INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese KOMERCTIESĪBAS Restrukturizācija – mērķis, uz kuru doties. KPMG Latvia un KPMG Zvērinātu advokātu biroja rīkotā vebināra atziņas IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONĒT DRUKĀTO ŽURNĀLU ABONĒT JURISTA KOMPLEKTU PIRKT E-ŽURNĀLU E-žurnālu arhīvs abonentiem

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 5. martā publiskojis kopsavilkumu par risku novērtēšanas ziņojumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā par 2017. - 2019. gadu. Ziņojumā izvērtēti arī tautsaimniecības sektori, rindojot tos pēc riska pakāpes, un interesanti, ka ārpakalpojumu grāmatveži šajā sarakstā ierindoti otrajā vietā - uzreiz aiz kredītiestādēm, riska novērtējums - "vidēji augsts", informē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. Attiecībā uz ārpakalpojumu grāmatvežu sektoru identificēts risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži ne tikai neapzināti var tikt iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, bet arī apzināti veic darbības, kas palīdz to klientiem veikt naudas atmazgāšanu, konsultējot par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par līdzekļu strukturēšanu, sagatavojot fiktīvu darījumu dokumentāciju un veicot iegrāmatošanas pakalpojumus, kā arī izveidojot sarežģītas juridisko personu un ārzonas uzņēmumu struktūras. Tāpat pastāv risks, ka ārpakalpojumu grāmatveži klienta interesēs varētu apzināti nesniegt aizdomīgu darījumu ziņojumus. J. Marjasova gan nepiekrīt, ka ārpakalpojumu grāmatvežu uzraudzība būtu bijusi nepietiekama. "FID vadītāja Ilze Znotiņa publiski paudusi...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada martā: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Par vienu mēnesi pagarināts gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņš. Tām personām, kurām ir obligāts pienākums iesniegt GID par 2020. gadu, GID jāiesniedz līdz 2021. gada 1. jūlijam. Aprēķinātā nodokļa summa ir jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos – līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim –, iemaksājot katru reizi trešo daļu no kopējās summas. IIN maksātājiem, kuri reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji vai ir individuālie komersanti vai individuālā uzņēmuma īpašnieki, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma, 2020. un 2021. gadā nav jāpiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums 80 % apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tādējādi 2020. un 2021. gadā...

Sakarā ar Covid–19 pandēmiju darbiniekiem izmaksātie pabalsti un subsīdijas netiek aplikti ar nodokļiem. Vai šāda kārtība ietekmēs maternitātes pabalstu vai citus sociālos pabalstus nākotnē, ņemot vērā, ka tie ir atkarīgi no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas iepriekšējos 12 mēnešos? Atbilde Diemžēl tieši tā arī būs, jo par darbiniekiem pabalstu saņemšanas mēnešos nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām atkarīgi sociālie pabalsti (slimības, maternitātes vai paternitātes). Situāciju mazliet uzlabo likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" pārejas noteikumu 73. punkts: Līdz 2023. gada 31. decembrim personai, kura nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai nav piešķirta valsts vecuma pensija un kura saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu, ir tiesības par iepriekš minētā pabalsta periodu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai. Brīvprātīgās iemaksas veicamas no attiecīgā pabalsta apmēra atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai obligāto iemaksu likmei pensiju apdrošināšanai pabalsta izmaksas periodā. Tātad uz īslaicīgiem pabalstiem šī iespēja nav attiecināma,...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. No 2021.gada 1.aprīļa līdz 30.novembrim tiek uzsākta jau astotā sezona, kad norit sezonas laukstrādnieku reģistrācija. Saimniecības, kas darbojas augļkopības un dārzeņkopības nozarēs, kā arī nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, var veikt šo darbinieku reģistrāciju un darba uzskaiti LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā,...

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods no četriem mēnešiem pagarināts līdz sešiem mēnešiem. Tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam, informē Labklājības ministrija. Bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka palīdzības pabalsts piešķirts: 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk, VSAA pagarina pabalsta izmaksas periodu bez personas iesnieguma. līdz 2020. gada 8. novembrim, bet piešķirtā pabalsta izmaksas periods ir turpinājies arī no 9. novembra – līdz 2021. gada 30. jūnijam jāiesniedz VSAA iesniegums, lai izmaksas laiku pagarinātu par diviem mēnešiem. Personām, kurām periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020.gada 8.novembrim (ieskaitot) – bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods paliek iepriekš noteiktais, proti, ne ilgāks par četriem mēnešiem.

Vai par valdes locekli, kam noteikta atlīdzība 200 eiro mēnesī (nav liels darba apjoms, nav liels apgrozījums), arī būtu jāveic sociālo iemaksu piemaksa? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2. punktu valdes loceklis, saņemot atlīdzību, tiek pielīdzināts darba ņēmējam: c) (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta (..) Tātad valdes loceklim drīkst maksāt arī mazāku atlīdzību nekā minimālā mēneša alga, bet jārēķinās ar to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), sākot ar 2021. gada trešo ceturksni, veiks aprēķinus un noteiks sociālo iemaksu objektu, kas ir starpība starp 1500 eiro un faktiski trešajā ceturksnī aprēķināto atlīdzību. Atbilstoši valdes locekļa sociālās apdrošināšanas statusam (likmei) tiks aprēķināta sociālo iemaksu piemaksas summa, kuru paziņos Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Savukārt VID paziņos darba devējam (vai darba devējiem, ja to ir vairāk par vienu). Ja valdes...