Ekspertu ziņojumam

Tuvojoties gada siltākajai sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprīlī publicējis informatīvo materiālu par lauksaimniecības un citas produkcijas tirdzniecību tirgū un ielu tirdzniecības vietās. T Darījumu apliecinošie dokumenti Saņemot samaksu par pārdoto pašu iegūtu vai pašu ražotu lauksaimniecības vai citu tās pašas personas iegūtu vai ražotu produkciju tirgū (izņemot tirgus teritorijā reģistrētās struktūrvienības) un ielu tirdzniecības vietās, persona var nelietot kases aparātu.1 Atgādinām, ka no 1. aprīļa stājušās spēkā vairākas izmaiņas Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”. 1. piemērs Persona tirgū (personai tirgus teritorijā nav reģistrētas struktūrvienības) pārdod no personīgās palīgsaimniecības iegūtus dārzeņus vai pašas ražotu produkciju – persona ir atbrīvota no kases aparāta lietošanas. Šajā gadījumā samaksu apliecina VID reģistrētā kvīts2, kuru noformē pēc pircēja pieprasījuma. Ja pircējs darījumu apliecinošo dokumentu nepieprasa, tad VID reģistrētā kvīts nav jāizsniedz, bet visa saņemtā samaksa grāmatvedībā ir uzrādāma, pamatojoties uz darbdienas...

Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē ir izveidota iespēja E-reģistrā pārbaudīt gan Latvijā, gan ārvalstīs izsniegtu publisku dokumentu, kas legalizēti Konsulārajā departamentā, legalizācijas autentiskumu. Tādējādi fiziskas un juridiskas personas var labāk izvairīties no dokumentu legalizācijas viltojumiem. E-reģistrā iespējams pārbaudīt dokumentus, kas Konsulārajā departamentā legalizēti kopš 2019. gada 1. jūlija. Tāpat sistēmā ir saglabāta iespēja pārbaudīt publisko dokumentu, kuri Konsulārajā departamentā apliecināti ar apostille līdz 2019. gada 30. jūnijam, īstumu. Lai veiktu pārbaudi, E-reģistrā jāievada Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta legalizācijas spiedoga numuru un datumu. Ja dokuments ir legalizēts, sistēma uzrādīs publiskā dokumenta parakstītāja vārdu, uzvārdu, amatu un konsulārās amatpersonas, kura dokumentu apliecinājusi, vārdu un uzvārdu. Dokumentu legalizācija nozīmē Latvijas vai ārvalsts amatpersonas paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, ko veic konsulārā amatpersona, lai vienā valstī izsniegti publiski dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Legalizējot tiek apliecināts dokumenta parakstītāja tiesiskais statuss un pilnvaras, kā arī izdevējiestādes zīmogs. Legalizācija neapliecina dokumenta saturu. Vairāk par legalizācijas procesu un tā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attālinātā darba izdevumu kompensācijas". Tajā norādīts, ka darba devējs, vienojoties ar darbinieku, plāno attālināto darbu un nosaka kārtību, kādā kompensē darbiniekiem attālinātā darba izdevumus, ja kompensēšana ir objektīvi nepieciešama un pamatota un ja attālināto darbu nav iespējams veikt ar darba devēja resursiem. Darba devēja un darbinieka vienošanās ir iekšēji noteikta kārtība, par kuru nav jāziņo VID. Atgādinām, ka 2021. gadā no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 EUR mēnesī. Šādu iespēju nepiemēro darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas un tās tiek skatītas kalendāra mēneša ietvaros. To paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 159 - 161. punkts Priekšnoteikumi kompensācijas piešķiršanai: vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai darba devēja rīkojumā un ir...

Ar valdes locekli var būt noslēgti dažādi līgumi, kuros var paredzēt vai neparedzēt atlīdzību. Ja atlīdzība nav paredzēta, tad tiks analizēts valdes locekļa izpildāmo pienākumu saturs, jo par veicamo darbu vispārējā gadījumā Darba likumā ir paredzēta samaksa. Savukārt, ja atlīdzība ir paredzēta, tad tā ir saistīta ar nodokļu piemērošanu. No piemērojamo nodokļu skatupunkta ir divas situācijas, kad valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju un par viņu jāmaksā darbaspēka nodokļi. Valdes loceklim noteikta atlīdzība Pirmā situācija, kad valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju, minēta likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pirmā panta 2. punkta c) apakšpunktā: Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Tātad, ja valdes loceklis pilda darba pienākumus, viņam jānosaka atlīdzība, no kuras maksājami nodokļi. Bieži vien šī atlīdzība tiek noteikta "ķeksīša" pēc, proti, neadekvāti maza. Kas mainīsies šādā situācijā 2021....

Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē darba devējiem rodas jautājumi par veselības datu apstrādi darba vietā – cik daudz un ko tieši darba devējs var lūgt sniegt darbiniekam par savu veselības stāvokli? Datu valsts inspekcija (DVI) sniegusi skaidrojumu, vai darba devējs, izdodot iekšēju rīkojumu, var uzlikt par pienākumu darbiniekiem sniegt informāciju par Covid-19 vakcinācijas statusu, kuru apkopo un glabā iekšējā lietvedības sistēmā? Personas datu1 apstrāde2 jāveic tā, lai tā kalpotu cilvēkam, personas datu aizsardzībai nav jābūt šķērslim, kas kavētu efektīvu cīņu ar infekciju slimību (tai skaitā Covid-19) izplatību, personas datu aizsardzībai jābūt rīkam, lai novērstu nepamatotu un nesamērīgu informācijas iegūšanu. DVI norāda, ka informācija par personas veselības stāvokli (piemēram, darbinieks ir inficēts ar noteiktu vīrusu vai nav), kā arī vai darbinieks ir vakcinējies pret Covid – 19 ir īpašo kategoriju personas dati3 Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk-regula) izpratnē, savukārt informācijas iegūšana, iekļaušana dokumentos un pēc tam lietvedības sistēmā (kartotēkā) vai šādas informācijas...

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniegs licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiks izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu Publiskais reģistrs. To paredz Saeimā 2021. gada 11. februārī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par grāmatvedību". Līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Licenci varēs saņemt juridiskā vai fiziskā persona, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu un ir reģistrējusies VID kā likuma subjekts. Uzņēmumam būs nepieciešama tikai viena licence –...

Šā gada 21. janvārī Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma grozījumus, kuri skars plašu uzņēmumu un fizisko personu loku — NILLTPFN likuma subjektus, kas strādā finanšu un nefinanšu sektoros un, kas ir jauninājums, to patiesos labuma guvējus. (Likumprojekts Saeimai vēl jāskata turpmākajos lasījumos - redakcijas piezīme). Finanšu ministrija, kura sadarbībā ar citām institūcijām izstrādāja likumprojektu, paskaidroja, ka tam ir četri mērķi: Finanšu darījumu darba grupas (saīsināti FATF1, no angļu valodas — Financial Action Task Force) rekomendāciju, kuras uzskata par pasaules standartu NILLTPFN jomā, precīza ieviešana; jauna kopīgā klientu izpētes rīka izveide; jauna kārtība, kādā tiek ziņots par aizdomīgiem darījumiem; NILLTPFN likuma subjektu patieso labuma guvēju atbilstības nodrošināšana. Rakstā aplūkotas jaunās normas, kuras, kā plānots, stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija un būs saistošas visiem NILLTPFN likuma subjektiem. PLG atbilstības izvērtēšana un neatbilstības sekas Plašu rezonansi juridiskajās aprindās un presē izraisīja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par 2021. gada 25. martā pieņemtajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2021. gada 20. aprīlī. Ar izmaiņām likumā papildināts 12. pants attiecībā uz atvieglojuma piemērošanu ziedotājiem, ja tie ziedo valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Līdz minētā grozījuma veikšanai uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu bija tiesīgi piemērot ziedotāji, kuri ziedoja muzejiem kā budžeta iestādēm. Papildināts likuma 13. pants attiecībā uz nodokļa atvieglojuma piemērošanu ienākumam, ko no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda guvis tā ieguldītājs. Nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļautās dividendes par ienākumu, kas gūts no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda, fondam atsavinot tam piederošās tiešās līdzdalības akcijas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītājs vismaz 36 mēnešus minēto akciju turēšanas periodā. Minētā kārtība ir attiecināma uz ienākumu, kas no to tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas...

Saeima 8. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uzturlīdzekļu parāda lietas nodošanu ārpustiesas piedziņai un aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles. Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Nav normāli, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij ir parādā vairāk nekā 400 milj. eiro. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai darbu ar nemaksātājiem padarītu pēc iespējas efektīvāku. Mēs turpināsim strādāt, lai mainītu to vecāku attieksmi un rīcību, kuri par saviem bērniem nerūpējas un nesniedz viņiem kaut minimālo nepieciešamo sociālo nodrošinājumu, un arī lai izskaustu līdzcilvēku iecietību pret šādām situācijām.” Pilotprojekta ietvaros ārpustiesas piedzinēju piesaiste tiks veikta pirms Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) lēmuma par uzturlīdzekļu lietas nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un tiks attiecināta uz lietām, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā. Norādāms, ka parādu ārpustiesas atgūšanas process, ja parādnieks sadarbojas ar ārpustiesas atguvēju un nomaksā parādu, rada parādniekam mazākus papildu izdevumus un ir trīs reizes lētāks nekā...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ir pieņemts 2008. gada 17. jūlijā un stājies spēkā 2008. gada 13. augustā, tajā līdz šim izdarīti 18 grozījumi. Kopš 2019. gada 29. jūnija likuma nosaukums ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk tekstā – Novēršanas likums). Būtiskākie grozījumi likumā ir notikuši 2018. gadā un 2019. gadā, un šo brīdi varētu arī uzskatīt par pagrieziena punktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā. Novēršanas likuma subjektu loks ir noteikts ļoti plašs. Saskaņā ar likuma 3. pantu tā subjekti ir, piemēram, gan kredītiestādes un finanšu iestādes, gan ārpakalpojuma grāmatveži un zvērināti revidenti, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji un pat maksātnespējas procesa administratori. Likuma subjektu pienākums ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Galvenā metode, kā šo mērķi sasniegt, ir ziņot speciālai institūcijai - Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID), par aizdomīgiem darījumiem...

Saeima 7. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu ieviesta arī virkne Eiropas Savienības (ES) prasību. Jaunais likums stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī. Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt...

Ņemot vērā 2020. gadā veiktās izmaiņas nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ar likumu ir noteikts pienākums aizpildīt gada ienākumu deklarācijas to cilvēku vietā, kuri nav iesnieguši obligāti iesniedzamās gada ienākumu deklarācijas par 2018. un 2019. gadu. Tā kā vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku to joprojām nav izdarījuši, VID ir uzsācis aizpildīt šīs deklarācijas un aprēķināt nodokli, pamatojoties uz VID rīcībā esošajiem datiem par personas ieņēmumiem. Lai informētu šos iedzīvotājus par aizpildītajām deklarācijām un tajās aprēķināto nodokļa summu, kā arī par iespējām precizēt šo deklarāciju un maksājamo summu samazināt, VID, sākot ar šī gada 7. aprīli, pakāpeniski izsūtīs vēstules gan Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan arī papīra formātā - tiem cilvēkiem, kas nav EDS lietotāji. Šajās vēstulēs izskaidrots arī tas, ka cilvēks var samazināt vai precizēt VID aprēķināto nodokļu summu, iesniedzot precizētu attiecīgā gada ienākumu deklarāciju un pievienojot tai iztrūkstošo informāciju, piemēram, maksājuma dokumentus par attaisnotajiem izdevumiem (ārstniecību, izglītību u.c.), precizēt...

Apvienotās Karalistes (Lielbritānijas) izstāšanās no Eiropas Savienības pārejas periods ir beidzies, un no šāgada 1. janvāra Lielbritānija ir uzskatāma par "trešo" valsti. Kā šis fakts uzņēmējiem, kas veic darījumus ar Lielbritāniju, ietekmē vairākus svarīgus biznesa aspektus — līgumu slēgšanu, tiesisko strīdu risināšanu, personas datu pārsūtīšanu un preču zīmju aizsardzību, par to īpašā seminārā februārī informēja zvērinātu advokātu biroja Sorainen speciālisti. Kas mainās līgumu slēgšanas jomā? Breksita ietekme uz jau noslēgtajiem līgumiem nebūs pārāk liela — Lielbritānijas izstāšanās nemaina to līgumu spēkā esamību, kuri noslēgti iepriekš. Būtiskākās izmaiņas paredzamas saistībā ar līgumiem piemērojamo likumu, seminārā skaidroja Sorainen zvērināta advokāte Zane Akermane. Līgumam parasti piemēro to likumu, par kuru puses ir vienojušās pašā līgumā, tātad — atbilstoši pušu izvēlei. Ja līgumā šāda vienošanās nav paredzēta, līgumam piemērojamo likumu nosaka pēc dažādiem starptautiskiem līgumiem. Šajā ziņā Lielbritānijā joprojām ir spēkā regulas "Roma I" un "Roma II", jo Lielbritānija šīs regulas pārņēmusi savos iekšējos tiesību aktos....

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs. Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu. Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai bija ne mazums noliedzēju, ieskaitot Tieslietu padomi, jo uzskatīja, ka nesenā tiesu reforma jau ir paredzējusi tiesnešu specializāciju. Kāpēc bija nepieciešama jauna veida tiesa? Kuri bija galvenie faktori, kas rosināja šādas specializētās tiesas izveidi? Specifisku neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu...

Valsts turpinās izmaksāt piemaksas pie dīkstāves atbalsta par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam, pašnodarbinātai personai vai patentmaksātājam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojums. Par to vienojās valdība 1. aprīļa sēdē, piešķirot šīm izmaksām naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šāds lēmums pamatots ar to, ka līdz 2021. gada 30. jūnijam ir pagarināts dīkstāves atbalsta saņemšanas periods. Līdz ar to pagarināts arī periods, par kādu tiks izmaksāta šī piemaksa pie dīkstāves atbalsta. Ievērojot piemaksas saņēmēju dinamiku 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, tiek prognozēts, ka plānotais piemaksu saņēmēju skaits līdz 30. jūnijam varētu būt septiņu tūkstoši cilvēku mēnesī, kuri mēnesī saņems piemaksu par aptuveni 10 tūkstošiem bērnu.