Ekspertu ziņojumam

Šogad nozīmīgas izmaiņas skar gan pievienotās vērtības nodokli, kurā pilnveidota PVN pārmaksas atmaksas kārtība, gan dabas resursu nodokli — ir paaugstinātas likmes par sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, gaisa piesārņošanu un par C kategorijas piesārņojumu (fiksētajam nodokļa maksājumam). Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir noapaļots un līdzsvarots, bet jauna kārtība noteikta ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksai. No 2021. gada 1. janvāra ir stājušies spēkā grozījumi trīs likumos: Dabas resursu nodokļa likumā; Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vebinārā par to stāstīja VID Nodokļu pārvaldes speciālisti Dina Kucina, Edgars Bisenieks un Oksana Hvaleja. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā Saeimā tika pieņemti 24. novembrī, bet tie stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī. VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļu daļas 1. metodikas nodaļas vadītājs Edgars Bisenieks skaidroja, ka likuma izmaiņu mērķis ir: pilnveidot...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 18. marta grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājas spēkā 20. martā, arī noteic, ka: sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2020. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; biedrība vai nodibinājums, ir tiesīga iesniegt VID gada pārskatu vai tā daļu par 2020. gadu līdz 2021. gada 30. jūnijam; reliģiskā organizācija, ir tiesīga iesniegt VVID gada pārskatu vai tā daļu par 2020. gadu līdz 2021. gada 30. jūnijam. Piemērs. Ja Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektam 2020. pārskata gads sakrita ar kalendāro gadu un sagatavotais gada pārskats Valsts ieņēmumu dienestā būtu jāiesniedz līdz 2021. gada 30. aprīlim, tad saskaņā ar šajā likumā noteikto, 2020. gada pārskata iesniegšanas termiņš šī...

Saskaņā ar 18. martā pieņemtajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas stājās spēkā no 20. marta un likuma 22. panta pirmajā daļā noteikto, jebkurš kreditors (ieskaitot darbiniekus vai nodokļu administrāciju) līdz 1. septembrim nedrīkst iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku (juridisku personu), informē Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists. Moratorijs attiecas uz jebkurām kreditoru-debitoru attiecībām, un tādējādi nav ierobežotas ar nozari vai parādniekiem, kuriem radušās finanšu grūtības tieši Covid-19 vīrusa izplatīšanās dēļ. Kreditors nevar ierosināt parādnieka maksātnespējas pasludināšanu pat, ja parādnieks nepilda savas parādsaistības pret kreditoru. Savukārt saskaņā ar grozījumiem 22. panta otrajā daļā, līdz 31. decembrim parādnieka (juridiskās personas) valdei nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku (t.i., parādniekam pašam pret sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme – parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Valdes pienākums iesniegt maksātnespējas...

Valdībā 2021. gada 28. janvārī atbalstīti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk — likumprojekts), kuru mērķis ir ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu (turpmāk — SDI) kontu, lai nodokļu maksātājam, kurš ir gatavs atvērt speciālo kontu kredītiestādē un tikai to izmantot saimnieciskās darbības veikšanai, būtu vienkāršota nodokļu aprēķināšana un iemaksāšana budžetā. Par šiem grozījumiem vēl lems Saeima, un ir plānots, ka grozījumi stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija, tomēr šis ieviešanas laiks var tikt precizēts, ņemot vērā likumprojekta virzību Saeimā un laiku, kas nepieciešams VID un kredītiestādēm, lai izstrādātu attiecīgo programmatūru. 2020. gada otrajā pusē, kad bija lielas diskusijas par izmaiņām nodokļos, cita starpā kļuva aktuāls jautājums par SDI — par tādu kontu, kurā saimnieciskās darbības veicējam iemaksā atlīdzību par paveikto darbu un kredītiestāde ietur nodokļu summu un iemaksā budžetā, un ar to samazinot gan prasības grāmatvedības uzskaitei šādā gadījumā, gan atvieglojot nodokļu maksātājam izsekot līdzi, vai laikā un pareizā apmērā ir...

Uzņēmumiem ir iespēja pieteikties valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par laiku no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. maijam. Maksimālā summa, ko vienam uzņēmumam iespējams saņemt mēneša ietvaros, tagad sasniedz jau 100 000 eiro. Tāpat paplašināti kritēriji tiem uzņēmumiem, kuri var kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai. Kurš var pieteikties apgrozījuma grantam? Laika posmā no š.g. janvāra līdz maijam ikmēneša grantam var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbilst vienam no četriem VID mājaslapā izlasāmajiem kritērijiem. Turpat pieejama arī paplašināta informācija par nosacījumiem, kā arī pieteikšanās kārtība. Uzņēmējiem jāņem vērā, ka apgrozījuma krituma aprēķinā netiek ņemts vērā saņemtā atbalsta apmērs. Taču tas neatceļ nodokļu nomaksas un grāmatvedības kārtošanas prasības, kā arī šo atbalstu nedrīkst apvienot ar citu valsts atbalstu. Atbalsta apmērs ir 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 100 000 eiro mēnesī,...

Pandēmijas rādītā ārkārtas situācija un ekonomiskā krīze atstāj izmaiņas arī uz gada pārskatu sastādīšanas principiem. Tās skar arī revīzijas nepieciešamību un krājumu zudumu aprēķināšanas nianses, skaidro Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Finanšu pārskata revīzija, ja rādītāji samazinājušies ārkārtas situācijas ietekmē Ja uzņēmuma finanšu pārskats iepriekšējos gados ir bijis revidējams, taču 2020. gadā krīzes iespaidā vai citu notikumu rezultātā samazinājušies finanšu rādītāji, nesasniedzot revīzijai nepieciešamos limitus, tad par 2020. gadu finanšu pārskata revīzija, saskaņā ar Finanšu ministrijas skaidrojumu, nav jāveic, atklāj I. Liepiņa. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā gan apskatīti arī gadījumi, kad uzņēmuma finanšu rādītāji pa gadiem strauji mainās. Šādā gadījumā atbilstoši likumam būtu jāpiemēro augstāko rādītāju prasības. Tomēr ministrijas skaidrojums bijis nepārprotams - ja 2020. gadā rādītāji ir samazinājušies un revīzijām noteiktie kritēriji nav izpildījušies, revīzija nav nepieciešama, uzsver eksperte. Krājumu zudumi, kas radušies ārkārtas situācijas ietekmē Ārkārtas situācijā,...

Vai virsstundu uzskaite atkarīga no tā, kāds darba laiks noteikts darbiniekam, piemēram, ja strādā tikai darba dienās vai strādā saskaņā ar grafiku? Atbilde Ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks, piemēram, 40 stundas nedēļā no pirmdienas līdz piektdienai, vispirms jāņem vērā Darba likuma (DL) 131. panta "Normālais darba laiks" otrajā daļā noteiktais: Ja dienas darba laiks kādā no nedēļas darba dienām ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt, bet ne vairāk kā par vienu stundu. Šādā gadījumā jāievēro noteikumi par nedēļas darba laika ilgumu. Tas nozīmē, lai neveidotos virsstundas, darbinieku drīkst nodarbināt vienā dienā par vienu stundu vairāk, bet citā dienā (tās pašas nedēļas ietvaros) par stundu mazāk, kopā — ne vairāk par 40 stundām! Piemērs no prakses. Darbinieks nedēļas laikā nostrādāja nevis piecas, bet sešas darba dienas, savukārt nākamajā nedēļā — tikai četras darba dienas. Kopējais darba dienu (stundu) skaits mēnesī nav...

Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā cilvēki, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2020. gadu ir jāsniedz obligāti, šogad to var izdarīt nedaudz vēlāk - līdz 1. jūlijam. Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem, individuālajiem komersantiem vai individuālā uzņēmuma īpašniekiem ir atcelti izdevumu ierobežojumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai par 2020. un 2021. gadu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2020. gadu jāsniedz obligāti, ir aicināti to iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 1. jūlijam. Vienotajā nodokļu kontā aprēķināto nodokļa summu ir jāiemaksā līdz 2021. gada 23. jūlijam. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 eiro, tad to var iemaksāt vienotajā nodokļu kontā trijos maksājumos — līdz 2021. gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim —, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas. Tiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kuri reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji vai ir individuālie komersanti vai individuālā uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) īpašnieki, par...

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periodu no pašreizējiem četriem mēnešiem plānots pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Tas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri uz no jauna noteiktās ārkārtējās situācijas sākuma datumu (2020. gada 9. novembri) un vēlāk ir bijuši bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmēji. Pabalsta izmaksas perioda pagarinājumu paredz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, kas ceturtdien, 18. martā, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl jāizskata un par to jānobalso Saeimā. Likumprojekts nosaka, ka tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020. gada 9. novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ja periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020. gada 8. novembrim (ieskaitot) – šādā gadījumā bezdarbnieka palīdzības pabalstu izmaksā uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.

Kā viens no darbinieku motivēšanas instrumentiem arvien lielāku popularitāti arī Latvijā iegūst personāla opciju jeb darbinieku akciju pirkuma tiesību īstenošanas plāns. Jau gadiem ilgi citur pasaulē uzņēmumi ļauj darbiniekiem kļūt par dalībniekiem cerībā, ka tas vairos viņu atdevi un nodrošinās uzņēmuma izaugsmi. Personāla akciju vai opciju piešķiršana pēc būtības ir darbinieku atalgojuma veids, kura pamatdoma ir sasaistīt atalgojumu ar uzņēmuma attīstību (peļņu). Kā darbojas personāla opciju plāns? Darbinieku motivācijas programmas ietver gan tūlītēju personāla akciju piešķiršanu, gan personāla opciju piešķiršanu, ļaujot darbiniekam iegādāties akcijas noteiktā nākotnes brīdī. Salīdzinājumā ar tūlītēju akciju piešķiršanu personāla opcijas ir populārāks instruments, jo ļauj uzņēmumam motivēt darbiniekus ilgtermiņā, piedāvājot dažāda ilguma (pārsvarā trīs gadu) personāla opciju programmas. Personāla opcijas faktiski nozīmē darbinieka un darba devēja vienošanos par to, ka konkrētu darba devēja mērķu sasniegšana, piemēram, projekta īstenošana, budžeta izpilde vai peļņas līmeņa sasniegšana, ļaus darbiniekam nākotnē saņemt vai iegādāties (parasti ar atlaidi) noteiktu akciju skaitu. Kā jau...

Saeima ceturtdien, 18.martā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu. Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts. Plānots, ka par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs...

Lai sniegtu palīdzību galvaspilsētas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem Covid-19 krīzes laikā, ceturtdien, 18. martā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma šī gada pirmo divu ceturkšņu NĪN samaksas termiņu pārcelt uz 15. jūniju. Lēmums par nodokļa samaksas termiņa pārcelšanu vēl jāizskata Rīgas domes sēdē. Ar lēmumu noteiktais regulējums nodrošinās, ka atbalsts tiek sniegts visiem nodokļa maksātājiem, neradot papildus administratīvo slogu, ņemot vērā šobrīd jau samaksāto nodokļa apmēru. Kā arī tas sabalansēs iedzīvotāju iespējas nomaksāt nodokli ar nepieciešamību iekasēt aprēķināto nodokļa summu pašvaldības budžetā. Pārceļot nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, nodokļa maksātājiem tiks saglabāta iespēja nepieciešamības gadījumā izmantot Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzētās tiesības līdz šī gada 30. jūnijam pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Tāpat Rīgas dome atgādina, ka iedzīvotājiem joprojām ir iespēja izmantot arī pirms krīzes spēkā esošos atbalsta mehānismus nodokļa maksājumu atvieglojumu saņemšanai. Plašāka informācija pieejama Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes mājaslapā https://pip.riga.lv/visi-pakalpojumi/nin-atvieglojumi/ vai https://pip.riga.lv/covid-19/. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas...

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas. Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi. Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un attiecīgi ir nepieciešams pārskatīt esošos darba līgumus. Savukārt, ja darbā tiek pieņemts jauns darbinieks ar nosacījumu, ka viņš strādās attālināti, tad līgumā ir jāparādās frāzei, ka darbinieks veic attālināto darbu un attālinātā darba izpildes vieta ir darbinieka norādītā adrese. Turklāt šāda attālināta darba izpildes gadījumā arī jāievēro visi pārējie nosacījumi, ko paredz...

Gadījumos, ja prognozējams, ka uzņēmuma darbība varētu būt jāpārtrauc, svarīgi ievērot arī izmaiņas gada pārskata sastādīšanas pieejā. Par tām Bilances Akadēmijas seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13. pants nosaka, ka viens no piemērojamiem principiem gada pārskatu sastādīšanā ir uzņēmuma darbības turpināšanas izvērtējums katru gadu - tas nozīmē izvērtējumu, vai uzņēmums spēs darboties nākamos 12 mēnešus pēc bilances datuma (tātad, esošā gada ietvaros). Ko darīt, secinot, ka uzņēmums pārtrauks savu darbību, vai arī apstākļi ir tik neskaidri, ka to grūti noteikt? "Ja tiek konstatēts, ka darbības turpināšanas princips nav piemērojams (piemēram, tiek konstatēts, ka kreditoru saistības ir tik lielas, ka tās nebūs iespējams nosegt, nav pieejams finansējums, u.c. apstākļi), tad finanšu pārskatā vairs nav jāiekļauj neviens ilgtermiņa postenis. Pamatlīdzekļi ir jāpārceļ uz krājumiem, ilgtermiņa kreditori, ilgtermiņa finanšu ieguldījumi un citi ilgtermiņa posteņi jāpārceļ īstermiņā....

Ja darbinieks ir pensionārs, vai algas nodokļa grāmatiņa ir jāizņem no uzņēmuma? Atbilde Algas nodokļa grāmatiņu izņemt (atcelt tās piemērošanu EDS) nav nepieciešams. Grāmatiņa, pirmkārt, dod tiesības pensionāra atlīdzībai par darbu (algas summai līdz 1667 eiro) piemērot 20% ienākuma nodokļa likmi. Ja grāmatiņa darbavietā nav atzīmēta, IIN likme būtu 23% neatkarīgi no summas. Starpību iespējams atgūt, iesniedzot ienākuma deklarāciju. Biežāk algas nodokļa grāmatiņai ir nozīme, ja pensionāram ir apgādājamā persona. Pensionāram var būt invaliditāte un tiesības uz IIN atvieglojumu — bez grāmatiņas to nepiemēros. Grāmatiņa varētu būt iesniegta arī sociālās apdrošināšanas aģentūrā, kur tā kopā ar pensionāra neapliekamo minimumu samazinās ar ienākuma nodokli apliekamo pensijas daļu (ja pensijas apmērs to pieļauj). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada marta (471.) numurā.