Ekspertu ziņojumam

Katru gadu 1. marts lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju saistīts ar iepriekšējā gada ieņēmumu deklarēšanu, kas vainagojas (ievērojami biežāk) ar iespēju atgūt par daudz samaksāto ienākuma nodokli. Gadās arī mazāk patīkamais — nodoklis ir jāpiemaksā. Salīdzinošo statistiku nevaru minēt, jo gan piemaksa, gan atmaksa notiek ilgstoši (vismaz trīs gadu laikā). Jebkurā gadījumā aptaujas rezultāti rāda, ka gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju ir gatavi deklarācijas iesniegšanai. Tomēr vairākums ir pārliecināti, ka nodokļa atgūšana saistīta vienīgi ar izdevumiem ārstniecībai un izglītības iegūšanai. Izrādās, cilvēki nezina, ka deklarācijā iekļaujami veiktie maksājumi par trešo (brīvprātīgo) pensijas līmeni, iemaksas par dzīvības apdrošināšanu (ar uzkrāšanu), veiktie ziedojumi, maksājumi par bērniem, kas apgūst izglītību licencētās interešu grupās. Biežāk pārmaksa rodas, kad gada laikā fiziskā persona nav strādājusi visu gadu un ieņēmumiem bija piemērota neapliekamā minimuma daļa par dažiem mēnešiem (bet saglabātas tiesības uz vesela gada neapliekamo minimumu). Grāmatvežiem nav sveša situācija, kad VID paziņo par darbinieka tiesībām uz IIN atvieglojumu...

Viens no ekonomiskās krīzes situācijas visvairāk ietekmētajiem gada pārskata posteņiem ir pamatlīdzekļi. Par to, kādas nianses jāņem vērā, gada pārskatā veicot to pārvērtēšanu, "Bilances Akadēmijas" seminārā informēja Mag. oec. Ieva Liepiņa, Sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. "Pamatlīdzekļu grupa parasti ir ļoti nozīmīga finanšu pārskatu daļa. Pirmkārt, nozīmīga ir atlikusī bilances vērtība, kas jāpārskata, otrkārt, pamatlīdzekļu amortizācijas un nolietošanas politika ir saistīta ar pašu kapitāla vērtību bilances datumā - vai tā ir saprātīga un atbilstoša faktam. Reizēm, izanalizējot situāciju detalizētāk, izrādās, ka finansiālās grūtībās nonākušas komercsabiedrības situācija nemaz tik slikta nav," skaidro I. Liepiņa. Vispirms jāpievērš uzmanība pamatlīdzekļu inventarizācijai. Pamatlīdzekļu esamības pārbaudei nevajadzētu aprobežoties tikai ar inventarizācijas sarakstu izdrukāšanu no grāmatvedības datorprogrammas (un parakstīšanu). Būtu arī jāsaprot, vai šie pamatlīdzekļi vispār uzņēmumam juridiski pieder - īpaši tas attiecas uz nekustamo īpašumu, transportlīdzekļiem. Bilances datumā būtu jāsalīdzina Zemesgrāmatas, Valsts zemes dienesta, CSDD, Traktortehnikas reģistra dati ar finanšu uzskaites...

Fiziskā persona, kas nav reģistrēta kā patstāvīga nodokļa maksātāja, izpildīja darbus (saskaņā ar noslēgto uzņēmuma līgumu) 2020. gada decembrī. Norēķins par pasūtījumu veikts 2021. gada janvārī. Vai darba devēja ziņojums par šo izmaksu bija jāsniedz VID janvārī (kā par darba samaksu) vai februārī? Atbilde Ja darba devēja ziņojums par darba samaksu, kas gūta iepriekšējā mēnesī (šeit — decembrī) un izmaksāta 2021. gada janvārī, tad to ir jāiesniedz VID līdz 17. janvārim. Savukārt darba devēja ziņojums par ienākumu no uzņēmuma līguma, kas izpildīts iepriekšējā gada decembrī, bet izmaksāts janvārī, Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz līdz 15. februārim. Saskaņā ar IIN likuma 17. panta "Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām" 10. daļu: No fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti (..), ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā...

Saeima konceptuāli atbalstījusi saimnieciskās darbības konta ieviešanu, kas ļaus nodokļu apmaksu veikt automātiski, nodokļu maksātājam pašam procesā neiesaistoties. Trešdien, 3. martā, Budžeta un finanšu komisijā atbalstīti attiecīgo grozījumu likumprojekts “Par nodokļiem un nodevām”. Saimnieciskās darbības konta risinājums paredzēts kā brīvprātīga izvēles iespēja. Konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus, pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts. Plānots, ka par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Marts ir klāt GRĀMATVEDĪBA Linda Puriņa: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem Laila Kelmere: Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts Ārpakalpojuma grāmatvežiem jāsadzīvo ar esošo un topošo likumu. Pēc Lilitas Beķeres, LRGA valdes priekšsēdētāja vietnieces, stāstītā vebinārā – diskusijā “Prasības ārpakalpojumu grāmatvežu birojiem” NODOKĻI Inese Helmane: Būtiski jaunumi PVN atmaksas kārtībā, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodoklī Irēna Arbidāne, Alīna Ruskova: No 2021. gada Latvijā ir viens no pievilcīgākajiem nodokļu režīmiem personāla opcijām Maija Grebenko: Par valdes locekļa reālo un domājamo ienākumu FINANSES Jeļena Marjasova: NILLTPFN likuma grozījumi aktualizē atbilstības jautājumus Ikars Kubliņš: Lielbritānija aiziet, bizness turpinās. Kas jāņem vērā, veicot darījumus pēcbreksita ērā? ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Trasta aktīvu pārvaldīšana: nepieciešams tiesiskais regulējums ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Virsstundu uzskaite dažādos darba režīmos Pensionāra algas nodokļa grāmatiņa Vidējās izpeļņas aprēķināšana dažādi nodarbinātajam Vai būs jāveic VSAOI piemaksa par valdes locekļiem? Prēmija bijušajam darbiniekam Vai drīkst maksāt VSAOI vairāk...

Pārdevējs un pircējs savā starpā noslēdz pirkuma līgumu par zemes gabala (bez būvēm) iegādi par 50 000 eiro. Lai norēķinātos par pirkumu, pircējs noslēdz līgumu ar aizdevēju par ilgtermiņa aizdevumu minētajā summā. Darījuma drošībai aizdevējs ieskaita 50 000 eiro notāra kontā un notārs ieskaita naudu pārdevējam. Norēķina dokumenti ir tikai notāra operācijas ordera apliecinājums, pārējie dokumenti ir līgumi.Kā iegrāmatot darījumu? Vai zemes iegādes vērtību sastādīs 50 000 eiro un papildu izdevumi (notāra pakalpojumi un nodevas)? Atbilde Pārdevēja uzskaitē atrodas nekustamais īpašums (NĪ), kura vērtība saskaņā ar pirkuma–pārdošanas līgumu tiek norakstīta. D Debitors "Pircējs", K Ieņēmumi no PL pārdošanas Aizdevējs uz līguma pamata, kurā minēts darījuma mērķis, ieskaita notāram 50 000 eiro un uzrāda to uzskaitē. D Darījuma nodrošinājums, K Nauda Notārs iegrāmato saņemto summu. D Nauda, K Darījuma nodrošinājums Izpildoties visām formalitātēm, notārs ieskaita minēto summu pārdevējam, kas minēts līgumā ar aizdevēju. D Darījuma nodrošinājums, K Nauda Saņemot no notāra attiecīgo naudas...

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta aprēķins būs mazliet specifisks. Kas jāatceras šajā ziņā, skaidro Anita Jakseboga, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam, sākot no 2021. gada 1. jūlija, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts tiks aprēķināts 80% apmērā no mikrouzņēmuma nodokļa. Piemēram, ja par mēnesi samaksātais mikrouzņēmuma nodoklis ir 150 eiro, tad 80% jeb 120 eiro no tā sastādīs VSAOI. Kā zināms, pašnodarbinātā VSAOI likme ir 31,07%. Līdz ar to VSAOI objekts tiks aprēķināts sekojoši: 120 * 100 : 31,07 = 386,23 eiro "Obligāto iemaksu objekts tiek aprēķināts tāpēc, ka, piešķirot sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, tiek ņemti vērā nevis mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumi, bet šie pakalpojumi tiek aprēķināti no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta. Tāpat no šī objekta tiek aprēķināts arī pensijas kapitāls - 20% apmērā no aprēķinātā VSAOI objekta pensiju 1. līmenim (ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks) vai 14%...

Ar grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izdarīti 18. februārī un stājās spēkā 24. februārī, noteikts, ka līdz 2021. gada 6. aprīlim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. Iepriekš šis lieguma termiņš bija 2021. gada 1. marts. Tāpat ar grozījumiem pagarināts termiņš normai, kas noteic, ka līdz 2021. gada 1. jūlijam parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme, izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena...

Esmu saimnieciskās darbības veicējs, bet no 2021. gada vēlos maksāt patentmaksu.Kā būtu jārīkojas, jo ir mainījies arī pamatdarbības veids? Pašlaik esmu sācis nodarboties ar iededzināšanu kokā, esmu mākslinieks. Vai jāpaziņo VID par saimnieciskās darbības veida maiņu? Atbilde Diemžēl patentmaksa kā nodokļa maksāšanas režīms, ko līdz šim varēja izmantot saimnieciskās darbības veicēji, kuri darbojās kādā no MK noteikumos Nr. 28 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un patentmaksas apmērs" minētajām jomām, no 2021. gada 1. janvāra ir atcelta. Izņēmums bija noteikts tiem patentmaksātājiem, kuri ne vēlāk par 2020. gada 18. decembri samaksājuši patentmaksu par 2021. gadu (vai par dažiem gada mēnešiem). Tad patentmaksas režīmu varētu piemērot arī 2021. gadā laika periodā, par kādu ir samaksāta patentmaksa, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Spēkā palikusi samazinātā patentmaksa, kas ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus par fiziskās personas saimniecisko darbību. Fiziskajai...

NUMURA INTERVIJA Banku sektors meklē zelta vidusceļu. Ikara Kubliņa saruna ar KRISTAPU MARKOVSKI, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju departamenta direktoru. JURISTA PADOMS Sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidācija. INDRA AUŽELE, Mg.iur., Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja Nenoskaidrotas izcelsmes vai noziedzīgi iegūti līdzekļi? OLAVS CERS, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns vadītājs un partneris Tiesiskās aizsardzības procesi kļūs pieejamāki no izmaksu viedokļa. RIČARDS FREIMANIS, zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais jurists Darbinieku nosūtīšana – paplašināts regulējums. KRISTĪNE PATMALNIECE, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs COBALT Force majeure starptautiskos darījumos. KONSTANTĪNS IVANOVS, tiesību zinātņu doktors, starptautiskā advokātu biroja Foxen Law Office padomnieks, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis INVESTĪCIJAS Cilvēkkapitāls, digitalizācija un zaļā ekonomika. Ineses Helmanes ieskats diskusijā “Kā atgūt Latvijas ekonomiku pēc Covid-19 un palielināt investīcijas ilgtermiņā?” TIESU PRAKSE Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. Noslēgums. Sākumu sk....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par svarīgākajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada februārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” Grozījumi veikti, lai regulētu ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālas darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Likuma 3. panta trešās daļas 2. punkts nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā. Fiziskās personas, kas ir individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona, vai komercsabiedrības valdes loceklis, vai to darbinieks (atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis), profesionālajai kvalifikācijai jāatbilst ārpakalpojuma grāmatveža profesionālajai kvalifikācijai. Likuma 15.3, pants...

Lai apzinātu un aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī atbalstīti Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanos, Eiropas Komisija un ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir izveidojis 20 miljonu eiro fondu “Idejas stiprākam uzņēmumam”. Patlaban ir uzsākta pieteikumu iesniegšana otrajam posmam, kas noslēgsies 31. martā. Kopumā gada garumā plānoti vēl trīs pieteikuma posmi (maijs, jūnijs un septembris), kuros uzņēmējiem būs iespēja pieteikties MVU fonda atbalstam. MVU iespējams pieteikties diviem pakalpojumiem: 50 % līdzfinansējums preču zīmju un/vai dizainparaugu pamatmaksai par pieteikumu iesniegšanu jebkuras ES dalībvalsts, reģionālā (Beniluksa) vai Eiropas Savienības līmenī Pakalpojums paredz, ka uzņēmumam ir iespēja atgūt 50 % no pamatnodevu maksas par vienu vai vairākām preču zīmēm un/vai dizainparaugiem. Piemēram, pamatnodevas Eiropas Savienībā: 850 EUR preču zīmei (līdzfinansējums 425 EUR) un 230 EUR dizainparaugam (līdzfinansējums 115 EUR), bet Latvijā: 90 EUR preču zīmei un 40 EUR dizainparaugam. Uzņēmums nevarēs atgūt 50% finansējumu, ja pirms preču zīmes/dizainparauga pieteikšanas nebūs...

Neraugoties uz ārkārtas situāciju valstī, 3. martā norisināsies gadskārtējās Notāru dienas. To laikā tiešsaistē bez maksas iespējams konsultēties mantojuma, nekustamā īpašuma iegādes un laulības šķiršanas lietās. Šogad Notāru dienas tiek rīkotas jau 16. reizi un norisināsies Facebook un Zoom platformās. Sadarbībā ar biedrību Riga TechGirls bezmaksas juridiskās konsultācijas tiks organizētas interneta vidē – notāram un apmeklētājam individuāli tiekoties īpaši izveidotajā “virtuālajā kabinetā” lietotnē Zoom. Notāri interneta vidē rīkos arī publiskas diskusijas, kurās ne tikai mudinās sakārtot dokumentus elektroniski un sniegs praktiskus padomus un ieteikumus, kas skar dažādas nozīmīgas dzīves sfēras, bet arī aktualizēs iedzīvotāju digitālās prasmes, skaidrojot, kā izmantot notāru pakalpojumus tiešsaistē. Apkopotie dati par 2020. gadu rāda, ka notāru sniegto attālināto pakalpojumu skaits COVID-19 laikā audzis vairāk nekā 30 reizes, tomēr tas sastāda tikai 0,6% no gada laikā veiktajām notariālajām darbībām, tāpēc arī digitālo prasmju trenēšanai “Notāru dienās” tiks pievērsta īpaša uzmanība. Līdzās juridiskām tēmām, individuālo konsultāciju laikā, notāri dos arī...

Valdība26. februārī apstiprināja jaunus grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumos Nr.709 "Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos", būtiski paplašinot potenciālo valsts atbalsta saņēmēju loku. Tāpat noteikumos ietverta norma, nosakot, ka uzņēmuma apgrozījuma krituma aprēķinā netiks ņemts vērā saņemtais grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Daļai no atbalsta mērķa grupas būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav būtiski uzlabojusies, tādēļ valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinājumu precizēt kvalificēšanās kritērijus dīkstāves atbalsta saņemšanai, padarot atbalstu pieejamāku, norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Turpmāk atbalstu varēs saņemt arī tādi darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019. gadu. Šāda ieņēmumu krituma noteikšana pamatota ar to, ka 2019. gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi un tautsaimniecībā bija vērojama mērena izaugsme, līdz ar to ir atšķirīgi apstākļi, pret kuriem vērtē ieņēmumu kritumu, attiecīgi...

Vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam 25. februārī tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Tie paredz 2020. un 2021. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem (arī individuālajiem komersantiem un individuālā uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekiem, kas par uzņēmuma ienākumiem maksā IIN), aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. gadu un par 2021. gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā...