Ekspertu ziņojumam

Kopš gada sākuma būtiski pieaudzis mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju nodokļu slogs. Daļai šī nodokļa maksātāju tas vēl būtiskāk pieaugs 2021. gada otrajā pusgadā. Nodokļu izmaksu pieaugumu ietekmē ne tikai likmes palielinājums, bet arī papildu nodokļu maksājumi par darbiniekiem. Tas būs jāveic, sākot ar 1. jūliju, atgādina Inguna Leibus, Dr.oec., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore, Finanšu un grāmatvedības institūta direktore. Atbilstoši 2020. gada 11. decembra grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stājās spēkā no 2021. gada 1. janvāra, MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25 % no ieņēmumiem, bet apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, — 40 %. Piemēram, ja uzņēmuma apgrozījums 2021. gadā būs 30 000 eiro, tad tas maksās MUN 25% no 25 000 eiro jeb 6250 eiro un 40% no 5000 eiro jeb 2000 eiro, kopā par gadu 8250 eiro jeb nodoklī samaksās 27,5% no kopējiem gada ieņēmumiem. Ja to salīdzina ar 2020....

Saeima ceturtdien, 18.februārī, pirmajā lasījumā pieņēma nodokļu un nodevu likuma grozījumus, kas paredz pretendentiem publiskajos iepirkumos noteikt stingrākas prasības nodokļu nomaksas jomā. Likumprojekts paredz, ka publiskajos iepirkumos nevarēs piedalīties arī pretendenti, kuri noteiktā termiņā nebūs iesnieguši nodokļu deklarācijas. Informācija Valsts ieņēmumu dienesta neiesniegto nodokļu deklarāciju publiskajā datu bāzē tiek publicēta, ja noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām. Patlaban noteikts, ka pasūtītājs no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz kandidātu vai pretendentu, ja ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Šobrīd iepirkumos nodokļu maksātājam, kurš noteiktā termiņā nav iesniedzis nodokļu deklarācijas, izsniedz tādu pat izziņu par nodokļu parādu neesamību, kā nodokļu maksātājam, kurš ir iesniedzis visas nodokļu deklarācijas un kuram nav nodokļu parādu. Grozījumi rosināti, lai...

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī, mikrouzņēmumiem nosaka būtiskas izmaiņas, kas skar ne vien tā īpašniekus, bet arī darbiniekus, kuri strādā mikrouzņēmumā. Par to, kādas izmaiņas gaidāmas jau reģistrētajiem mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem un tiem, kas turpmāk izvēlēsies šo nodokļu režīmu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiešsaistes seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas otrās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Ināra Kopase. Savukārt Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Alvīne Bērziņa VID skaidrojošajā materiālā atbildēja uz jautājumiem, kurus visbiežāk uzdod MUN maksātāji. Kas var būt MUN maksātāji MUN likuma 1. panta 3. punkts nosaka: no 2021. gada par personām, kuras var maksāt mikrouzņēmumu nodokli, var būt: individuālie komersanti; individuālie uzņēmumi; zemnieka vai zvejnieka saimniecības; fiziskās personas, kas reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicējas, ja minētās personas nav reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas. Izmaiņas SIA No 2021. gada 1. janvāra mikrouzņēmuma statusu vairs nevar iegūt sabiedrības...

Jautājums: Ja autoratlīdzības saņēmējs ir vienlaikus arī darba attiecībās ar darba devēju, vai tas kā ietekmē minimālās sociālās iemaksas? Atbildi sniedz Sandra Podniece, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore: Par periodu no 01.07.2021. līdz 31.12.2021. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atbilstoši autoratlīdzību izmaksātāja faktiski veiktajām VSAOI no autoratlīdzībām aprēķinās un reģistrēs autoratlīdzības saņēmējam VSAOI objektu. Ja persona būs autoratlīdzības saņēmējs pie vairākiem autoratlīdzības izmaksātājiem, tad VSAA personai reģistrētos un aprēķinātos VSAOI objektus summēs. Ja VSAA aprēķinātais obligāto iemaksu objekts būs mazāks par minimālo obligāto iemaksu objektu (minimālais objekts ceturksnī - 1500 eiro (500 eiro x 3 mēneši)), autoratlīdzības saņēmējam no starpības būs jāveic papildus minimālās obligātās iemaksas 10 % valsts pensiju apdrošināšanai. Tā kā autoratlīdzības saņēmējs no 01.07.2021. ir pašnodarbinātais, tad autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu, ka ienākumi ceturksnī no autoratlīdzības nesasniegs minimālo algu (ceturksnī 500 eiro x 3 mēneši) un tad nebūs jāpiemaksā...

No šāgada 1. jūlija mikrouzņēmumos darbinieki vairs nebūs nodarbināmi tāpat kā līdz šim, maksājot par tiem mikrouzņēmuma nodokli. No 2021. gada 30. jūnija visi mikrouzņēmumu darbinieki zaudēs šo statusu un ar nākamo dienu (1. jūliju) kļūs par darba ņēmējiem, par kuriem valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek maksātas vispārējā kārtībā, atgādina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Tas nozīmē, ka mikrouzņēmuma vadītājam ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņas, ka tā darbinieki ar 30. jūniju zaudē mikrouzņēmuma darbinieka statusu un iegūst "parasta" darba ņēmēja statusu. Tāpat par šiem darbiniekiem mikrouzņēmumam VID turpmāk jāsniedz arī darba devēja ziņojumi kā par darbiniekiem vispārējā nodokļu režīmā, skaidro VSAA Anita Jakseboga. Mikrouzņēmuma īpašnieks pats par sevi var turpināt maksāt mikrouzņēmuma nodokli un iesniegt mikrouzņēmuma nodokļa deklarāciju VID Elektroniskās Deklarēšanas sistēmā. ! Svarīgi, ka turpmāk mikrouzņēmuma nodokļa deklarācijā būs jānorāda ceturkšņa apgrozījums pa mēnešiem. Informācija izskanēja Valsts ieņēmumu dienesta organizētā tiešsaistes seminārā “Kā turpmāk strādāt ar valsts sociālās apdrošināšanas...

Kā informē Finanšu ministrija, darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, ko vada finanšu ministrs, 11. februārī izskatīts priekšlikums arī šogad pagarināt gada pārskata iesniegšanas termiņu vismaz par diviem mēnešiem, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas uzliesmojums turpinās. Sākoties Covid-19 pandēmijai, 2020. gadā tika pieņemts lēmums, kas paredzēja gada pārskata iesniegšanas termiņa pagarināšanu par trim mēnešiem Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma (GPKGPL) subjektiem, kā arī līdz 2020. gada 31. jūlijam biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Iespēju izmantoja vairāk nekā puse mazo uzņēmumu un gandrīz trešdaļa vidējo un lielo uzņēmumu. Pie finanšu ministrijas vērsusies arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), kura regulāri saņem savu biedru – gan grāmatvežu, kuri veic algotu darbu, gan arī grāmatvežu, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus), kā arī citu Latvijas grāmatvežu, revidentu un citu finanšu speciālistu viedokļus un lūgumus pagarināt to gada pārskatu iesniegšanas termiņus, kuri tiek sagatavoti par gadu, kas noslēdzas 2020. gada 31. decembrī. Šajā sakarā asociācija pauž...

Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija rīkojumā Nr. 354 “Par darba dienu pārcelšanu 2021. gadā” noteikts: Pamatojoties uz Darba likuma 133 panta ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu no: pirmdienas, 2021. gada 3. maija, uz sestdienu, 2021. gada 8. maiju; piektdienas, 2021. gada 25. jūnija, uz sestdienu, 2021. gada 19. jūniju; piektdienas, 2021. gada 19. novembra, uz sestdienu, 2021. gada 13. novembri. Ieteikt visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot šo rīkojumu. Valsts Darba inspekcija norāda: 2021. gada 3. maija pārceltā darba diena ir pirms svētku diena. Darba likumā noteikts, ka pirms svētku dienām darbdienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Līdz ar to darba laiks ir saīsināms un 2021. gada 8. maijā jāstrādā saīsināto pirms svētku dienas...

Jautājums: Ja autoratlīdzības saņēmējs ir vienlaikus arī darba attiecībās ar darba devēju, vai tas kā ietekmē minimālās sociālās iemaksas? Atbildi sniedz Sandra Podniece, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore: Par periodu no 01.07.2021. līdz 31.12.2021. autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā – 25%, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 gadā – 40%. No šī nodokļa 80% attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet 20% attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. VSAA atbilstoši autoratlīdzību izmaksātāja faktiski veiktajām VSAOI no autoratlīdzībām aprēķinās un reģistrēs autoratlīdzības saņēmējam VSAOI objektu. Ja persona nav vienlaikus darba ņēmējs un VSAA aprēķinātais obligāto iemaksu objekts būs mazāks par minimālo obligāto iemaksu objektu (minimālais objekts ceturksnī - 1500 eiro (500 eiro x 3mēneši)), autoratlīdzības saņēmējam no starpības būs jāveic minimālās obligātās iemaksas 10 % valsts pensiju apdrošināšanai. Ja persona vienlaikus ir darba ņēmējs pie darba devēja,...

Darbinieks strādā pēc grafika — 24 stundas pēc kārtas (apsardze, summētā darba laika uzskaite). Vai arī šādā gadījumā jāapmaksā svētku dienas stundas, kas iekrīt darba dienās (pirmdiena–piektdiena)? Atbilde Pienākums apmaksāt svētkos esošās stundas (kā atlīdzību par nestrādāšanu attaisnojošo iemesļu dēļ vai kā darbu svētku dienā ar attiecīgo piemaksu) nostiprināts Darba likumā (DL) 74. un 68. pantā. Turklāt likumdevējs neattiecina šo normu uz kādu konkrētu nodarbināto personu kategoriju un nav paredzējis gadījumus vai situācijas, kad darba devējam būtu atļauts neaprēķināt šo atlīdzību. Tas nozīmē, ka darbinieka darba samaksa sastāv no samaksas par darbu (pildot pienākumus) un atlīdzības par laiku, kad darbinieks nepilda darba pienākumus, jo mēnesī ir darba diena, kas sakrīt ar svētku dienu. Arī vienīgais normatīvais akts, kas veltīts grāmatvedības aprēķiniem (Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu"), nosaka, ka normālais darba laiks iekļauj arī svētkos...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 9. februārī ierosināja lietu „Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Savukārt šā likuma 11.1 panta 6.1 daļa paredz, ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Lietas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2021. gada 11. februārī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 90 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – noteikumi Nr. 40), kas stājas spēkā 16. februārī. Grozījumi noteikumos Nr. 40 veikti, pamatojoties uz likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas Saeimā pieņemts 2021. gada 7.janvārī un spēkā ar 2021. gada 9. janvāri, ar kuru noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 0 procentu apmērā Covid-19 vakcīnu piegādei un ar šādām vakcīnām cieši saistītiem pakalpojumiem un Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādei un ar šādām ierīcēm cieši saistītiem pakalpojumiem. Preču piegādes ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā Ar grozījumiem noteikumu 17.5. apakšpunkta ievaddaļa izteikta jaunā redakcijā, lai nodrošinātu preču piegādes ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā uzrādīšanu PVN deklarācijā. Pakalpojumi ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā 17.10. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā,...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina izmantot vienu no Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV) programmas instrumentiem un pieteikties līdzfinansējumam digitālo pakalpojumu attīstībai. Pieteikšanās ir atvērta līdz 5. aprīlim, un tā turpināsies, līdz tiks noslēgti līgumi ar vismaz 40 uzņēmumiem. Atbalsts līdz 50 % no kopējām izmaksām būs pieejams tādiem pakalpojumiem kā: uzņēmuma mājaslapas izstrāde, esošas mājaslapas audits un modernizācija, e-veikala izstrāde, e-veikala integrēšana esošā mājaslapā, e-veikala audits un modernizācija. Šāds pakalpojumu klāsts tika atlasīts, balstoties uz uzņēmēju aptaujā paustajiem viedokļiem par to, kāda veida atbalsts būtu nepieciešams, lai nodrošinātu straujāku pārdošanas kanālu digitalizāciju. LIAA paralēli strādā arī pie atbalsta instrumentiem digitālo mārketinga stratēģiju un mārketinga video materiālu izstrādei. Atbalsts digitalizācijai būs pieejams preču un pakalpojumu eksportētājiem. Šogad plānots nodrošināt atbalstu vismaz 40 uzņēmumiem, kuri vēlas attīstīt digitālos pārdošanas kanālus. Ja pieprasījums būs lielāks, tiks izskatīta iespēja palielināt atbalstāmo uzņēmumu loku. Atbalsta nodrošināšanai LIAA organizēs iepirkumus, kuros tiks izvēlēts izpildītājs, kas nodrošinās atbalstu...

Kā un kad darba devējs uzzinās, ka viņam jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas? Vai darba devējs var prasīt no darbinieka informāciju par nodarbinātību pie citiem darba devējiem? Vai būs iespēja pārbaudīt piemaksas aprēķinu? Atbilde Norma par minimālo sociālo iemaksu veikšanu stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā un attiecas uz darba ņēmēju un pašnodarbināto personu ienākumiem, ja tie mēnesī regulāri nesasniedz minimālās mēneša algas apmēru. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) uzticēts ik ceturksni konstatēt tās fiziskās personas, no kuru ienākumiem ceturksnī samaksātās VSAOI ir mazākas nekā no 1500 eiro. Pirmais kontrolējamais ceturksnis ir šā gada trešais (01.07.–30.09.). VSAA (triju mēnešu laikā) līdz 2021. gada 20. decembrim noteiks iemaksu trūkstošo summu un paziņos to VID, kurš vienas dienas laikā, izmantojot EDS, informāciju nodos darba devējiem un pašnodarbinātajiem. Savukārt šo ziņu saņēmējiem ir pienākums līdz 2022. gada 23. martam veikt paziņotās VSAOI vienotajā nodokļu kontā, kur VID vienlaikus parūpēsies uzrādīt saistības summu. Darbinieka ieņēmumi pie...

Ar 2020.gada 22. decembra un 2021. gada 28. janvāra nolēmumiem, Latvijas Republikas Senāts ir atstājis spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumus par kredīta kopējo izmaksu ierobežojuma neievērošanu. 2017. gada februārī PTAC pieņēma lēmumus pret astoņiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (lasīt šeit), piemērojot soda naudas kopsummā 211 000 EUR par Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) noteikto kreditēšanas kopējo izmaksu ierobežojumu neievērošanu laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz tā paša gada rudenim saistībā ar kredītu pagarinājumu maksām, kā rezultātā patērētājiem bija radīti zaudējumi vismaz 5,23 miljonu EUR apmērā. Patērētājiem bija sarežģīti pārzināt kreditēšanas jomas specifisko regulējumu, tostarp pārbaudīt, vai kredīta pagarināšanas komisijas apmērs ir noteikts, ievērojot tiesību normu prasības. Kredīta pagarināšanas brīdī daudzi patērētāji atradās situācijā, kurā tiem bija ierobežotas iespējas izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju. Daļa sodīto kredītu devēju PTAC lēmumus pārsūdzēja tiesā un SIA “Soho Group” lietā kasācijas instancē Augstākā tiesa izlēma apturēt lietvedību un uzdot Eiropas Savienības tiesai (EST)...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz 10. februāri aktualizējis metodisko materiālu par valsts atbalsta uzrādīšana grāmatvedībā saistībā ar Covid-19, skaidrojot arī par darbinieku dīkstāves fakta uzrādīšana grāmatvedībā. Kritērijus un kārtību atbalsta par dīkstāvi sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”. Par atbalstu uzskata atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, kuri netiek nodarbināti, par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Atbalstam par dīkstāvi ir tiesīgi pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums...