Ekspertu ziņojumam

Jaunais gads sācies ar plašām nodokļu izmaiņām sociālās apdrošināšanas, mikrouzņēmumu nodokļa, autoratlīdzību u.c. režīmos. Tās žurnāla Bilance numuros aprakstītas un analizētas jau vairākkārt, taču dažas citas normatīvā regulējuma pārmaiņas tikmēr palikušas ēnā, lai gan saimnieciskās darbības veicējiem, finansistiem un grāmatvežiem tās varētu būt ne mazāk svarīgas ikdienas darbā. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen, turpinot jau ikgadējo tradīciju, gada sākumā organizēja semināru (vebināru), kurā informēja par būtiskākajām nodokļu likumdošanas aktualitātēm. Vecākā nodokļu menedžere Dace Everte un nodokļu menedžere Aina Okseņuka iepazīstināja ar medijos līdz šim mazāk skartiem tematiem — akciju opciju regulējuma, zemo nodokļu un beznodokļu valstu saraksta, DAC6 ziņošanas termiņu, transfertcenu piemērošanas, pēcbreksita tirdzniecības nosacījumu ar Lielbritāniju un e–komercijas pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām. Akciju opcijas varēs izmantot arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību Darbiniekiem piešķirtās akciju pirkuma tiesības nozīmē tiesības iegādāties uzņēmuma akcijas par noteiktu cenu kādā noteiktā brīdī. Akciju pirkuma līgumā noteiktā cena var būt zemāka nekā šo akciju tirgus vērtība, tāpēc veidojas...

Valdība 25. februārī apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) iesniegtie grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 13.novembra noteikumos Nr.690 "Noteikumi par personas darba vai dienesta gaitu un izglītību apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība, un to glabāšanas termiņiem"" . Turpmāk šādu dokumentu glabāšanas laiks būs 90 gadi kopš tajā minēto personu dzimšanas, nevis 75 gadi kopš lietas pabeigšanas, kā to paredzēja iepriekšējais tiesiskais regulējums. Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējuši un secinājuši, ka iesniegt un uzglabāt dokumentus par darba tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu kādā no to valsts informācijas sistēmām nav iespējams. Valsts ieņēmumu dienests paudis viedokli, ka neatbalsta darba gaitu apliecinošo dokumentu iesniegšanu un glabāšanu elektoniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo EDS nav izstrādāta un paredzēta lietošanā kā arhīva informācijas sistēma vai dokumentu vadības sistēma ar lielu datu apjomu glabāšanas iespējām. Grozījumu rezultātā samazināsies administratīvais slogs institūcijām un privātpersonām, jo tiek izslēgta liela...

No iepriekšējā mēneša vidus darbiniekam, kas nav pensionārs, VID ir noņēmis prognozējamo neapliekamo minimumu. Kādos gadījumos tā var būt? Atbilde VID nosaka (prognozē) neapliekamo minimumu, balstoties uz iepriekšējos periodos gūtajiem ieņēmumiem, bet grāmatvedis veic aprēķinus krietni vēlāk. Ņemot vērā periodu atšķirību, Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 12. panta 1.6 daļā paredzēts, ka VID ir tiesīgs ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, nodrošināt ierakstu, kas atceļ iepriekš paziņoto minimuma summu: Triju darba dienu laikā par to, ka no nākamās dienas pēc ieraksta veikšanas līdz taksācijas gada 31. decembrim maksātājam nepiemēro Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Šādu ierakstu veic, pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju, ka maksātāja ienākumi, kurus ņem vērā viņa gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai, taksācijas gada laikā ir sasnieguši Ministru kabineta noteikto gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (3. punkts). Šāda informācija liek grāmatvedim precizēt iepriekš iesniegto darba devēja ziņojumu, faktiski pārrēķinot...

Vienotais nodokļu konts ir aktualitāte, par kuru runā un raksta daudz. Visā informācijas daudzumā rodas vienkāršs jautājums — kas mainās grāmatvedībā? Vai tā ir tikai īpaša pārejas procesa deklarācija vai ir kas vairāk? Jo ir skaidrs, ka vienotais nodokļu konts pēc būtības attiecas uz atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanas brīdi un kārtību. Grāmatvedības uzskaitē pēc būtības izmaiņas nav lielas, jo tāpat turpināsim nodokļus grāmatot atsevišķos grāmatvedības kontos, t.i., pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — PVN) atsevišķā grāmatvedības kontā, tāpat aprēķināto un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk — IIN) un citus. Mainīsies maksāšana kārtība atsevišķiem nodokļiem un nodevām, un šīs ir izmaiņas, kas varētu parādīties grāmatvedības uzskaitē. Sākot ar 2021. gada janvāri, vienotajā nodokļu kontā uzņēmumi un iestādes iemaksās tikai Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) administrētos nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktus maksājumus, kā arī ar šiem maksājumiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas. No vienas puses, tiešām būs ērti, jo, iemaksājot vienā...

Saistībā ar maksājumiem vienotajā nodokļu kontā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ziņo, ka pakāpeniski tiek pilnveidota Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļa “Maksājumi un nomaksas stāvoklis”. Kopš 2021. gada 1. janvāra katru mēnesi 23. datums ir regulāro iekšzemes nodokļu maksājumu termiņš. EDS sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” attēlotā informācija aktualizējas, tiklīdz VID saņem informāciju no Valsts kases par budžetā ienākušu naudas summu un veic tās sadalījumu pa nodokļiem. Tas parasti notiek vienu vai divas dienas pēc maksājuma veikšanas bankā. Nodokļu samaksa un atspoguļojums EDS Veiktos maksājumus, kas saņemti VID, var redzēt EDS sadaļas “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” apakšizvēlnē “Maksājumu vēsture”, kur izvēlnē “VID dati” tiek atspoguļoti visi maksājumi, kas veikti, izmantojot EDS, banku vai internetbanku, un visas VID veiktās atmaksas. Katram maksājumam tagad ir redzams arī detalizēts skats, kur attēlots, kuras saistības ir segtas. Savukārt izvēlnē “EDS maksājumu modulis” var redzēt, vai EDS veiktie maksājumi ir notikuši veiksmīgi. Ja vienotajā nodokļu kontā iemaksātā summa...

Kā palīdzēt darbiniekam aprēķināt, vai VID paziņotais prognozētais neapliekamais minimums pēc dažiem mēnešiem no gada sākuma būtu jāsamazina vai no tā lietderīgāk atteikties? Atbilde Prognozēto neapliekamo minimumu VID nosaka pēc formulas, kura minēta MK noteikumos Nr. 656 (par minimumu un atvieglojumiem). / 12 Šo formulu var izmantot, nosakot neapliekamo minimumu, ja darbinieks godīgi paziņos grāmatvedim no gada sākuma gūto ieņēmumu summu. Turklāt darbinieks jābrīdina, ka aprēķinam vajadzīga bruto summa (pirms nodokļiem). Piemēram, darbiniekam periodā, no kura ieņēmumiem tiek prognozēts minimums, nebija ieņēmumu. Šādos gadījumos VID paziņo, ka minimums ir puse no likumā noteiktā, kas ir 150 eiro (300 / 2). Darbinieks pēc 2021. gada pieciem mēnešiem lūdz grāmatvedi noteikt, vai šis minimums ir atbilstošs viņa algai, kas ir pastāvīga visa gada laikā, — 800 eiro mēnesī. Sakarā ar to, ka formulā izmantotie lielumi uzrādīti veselam gadam, tie ir jānomaina atbilstoši pieciem (no 12) mēnešiem. Nav vajadzības piemērot arī reālas algas palielinošo...

Izvairīšanās no nodokļiem ne vienmēr ir uzņēmuma vadības apzināta un ļaunprātīga rīcība - šāda situācija var rasties arī aiz nezināšanas, neuzmanības, paviršības, kļūšanas par krāpnieku upuri. Tomēr par nodokļu nemaksāšanu, ienākumu slēpšanu vai samazināšanu tad, ja valstij vai pašvaldībai nodarītie zaudējumi pārsniedz 50 minimālās algas jeb šobrīd 25 000 eiro, iestājas kriminālatbildība. Par to, kas jāņem vērā, lai mazinātu risku, ka šādā situācijā nonāk pamatā godprātīgs uzņēmējs, informē zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte, nodokļu strīdu eksperte Alisa Leškoviča. Galvenā atbildība - valdes loceklim Visos gadījumos, kad ir runa par izvairīšanos no nodokļiem, juridiski atbildīgi būs uzņēmuma valdes locekļi, jo tieši uzņēmuma valde ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu - lai dokumentos būtu norādīta patiesa informācija, lai būtu iegrāmatoti tikai reāli notikuši darījumi, lai tiktu saglabāti darījumus apliecinošie dokumenti un tiktu nomaksāti nodokļi. "Ja jūs esat vienīgais valdes loceklis un nenomaksāto nodokļu apmērs sasniedzis kriminālatbildības slieksni, variantu nav - jūs un tikai jūs...

Vai par valdes locekli, kas atbilst darba ņēmēja definīcijai, 2021. gada otrajā pusgadā būtu jāveic obligātās minimālās sociālās iemaksas? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par Valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 pantu, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, minimālās obligātās iemaksas būs jāveic gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātajām personām. Minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir Ministru kabineta noteiktās trīs minimālās mēneša darba algas. Ja persona ir darba ņēmēja pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus darba ņēmēja un pašnodarbinātā, personai deklarētos obligāto iemaksu objektus summē. Jāpiebilst, ka, ņemot vērā likuma definīciju, arī nenoslēdzot ar sabiedrību darba līgumu, valdes loceklis kļūst par darba ņēmēju divās situācijās: (..) komercsabiedrības valdes, padomes loceklis (..), kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta (1. panta 2. punkta c) apakšpunkts); kapitālsabiedrības valdes loceklis, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru,...

Valdība 18. februārī atbalstījusi grozījumu projektu likumā "Par Valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz sociālās apdrošināšanas stāžā iekļaut arī dīkstāves un cita veida ar "Covid-19" krīzi saistīto pabalstu izmaksas periodus. Lai izmaiņas stātos spēkā, likums vēl būs jāpieņem Saeimā. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ņemot vērā, ka valsts ir noteikusi ierobežojumus komercdarbībai un noteikto ierobežojumu dēļ gan darba ņēmēji, gan pašnodarbinātie negūst ienākumus no nodarbinātības, tad, lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ, un, lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Savukārt personām, kuras nav sociāli apdrošinātas, t.i., bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodam...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 22.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu un pieteicējai atteikts atmaksāt auditā atzīto pievienotās vērtības nodokļa pārmaksāto summu. Senāts lietu rakstveida procesā izskatīja departamenta kopsēdē un ar šo spriedumu atkāpjas no iepriekš šajā lietā Senāta nolēmumos paustā viedokļa par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta trešās un 3.2daļas piemērošanu. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 3.2daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 16.maijam) pārmaksātā nodokļa summa ir jāatmaksā, ja ir ticis uzsākts kriminālprocess, bet 18 mēnešu laikā pēc kriminālprocesa uzsākšanas konkrētais nodokļu maksātājs vai tā amatpersona nav ieguvusi tādas personas statusu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Senāts atzīst, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28.panta 3.2daļā norādītā termiņa iestāšanās tomēr neuzliek pienākumu atmaksāt pārmaksu, ja brīdī, kad nodokļu administrācijai likumā noteiktajā kārtībā ir jāizlemj jautājums par pārmaksātās summas atmaksāšanu vai aizturēšanu, jau ir radies pamats pārmaksas...

Ar prieku un gandarījumu papildinām publikācijas žurnālā Bilance 2020. gada decembrī Nr. 12 (468) un 2021. gada janvārī Nr. 1 (469) "Drošības nauda — izīrētāja ienākumi, kredītsaistības, vai pakalpojums?" (turpmāk — publikācijas) ar Finanšu ministrijas (ministrija) ar Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk — VID) saskaņoto oficiālo atbildīgo amatpersonu skaidrojumu. 1. Ministrija apliecināja publikācijās autoru izteikto viedokli, ka drošības naudas (kas nodota uz rakstiska īres līguma un Civillikuma 1968.–2001. panta pamata izīrētājam glabājumā) uzskaiti izīrētāja grāmatvedībā neietekmē izīrētāja saimnieciskās darbības reģistrācijas forma un grāmatvedības kārtošana vienkāršā vai divkāršā sistēmā. Ministrijas skaidrojums: "[..] ja fiziskā persona plāno savā saimnieciskajā darbībā izmantot komplicētus darījumus (piemēram, pieprasīt drošības naudu, kuru vēlāk ir plānots atmaksāt atpakaļ īrniekam) un tiek plānoti arī citi būtiski izdevumi, pēc ekonomiskās būtības tai būtu jāizvēlas reģistrēt savu saimniecisko darbību VID vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā. Šajā gadījumā fiziskā persona ir tiesīga izvēlēties grāmatvedības uzskaites un kārtošanas kārtību un principus — vienkāršā vai...

Ministru kabinets (MK) 18. februāra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, paredzot piešķirt papildu finansējumu 240 miljonus EUR apmērā atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norādījis, ka februāra dati rāda, ka uzņēmēju interese un pieteikumu skaits mēneša laikā ir trīskāršojies. Apgrozāmo līdzekļu grantu programmai ir pagarināts atbalsta saņemšanas periods, dubultots atbalsta apmērs un paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Sākotnēji, apstiprinot šo atbalsta programmu 2020. gada novembrī, programmai tika piešķirts valsts budžeta finansējums 70,8 miljonu EUR apmērā. Līdz 18. februārim Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā saņēmis 10 154 pieteikumus par kopējo atbalsta summu gandrīz 94 miljoni EUR, lai turpinātu sniegt atbalstu uzņēmumiem ārkārtas situācijas apstākļos, kad Covid-19 negatīvi ietekmējusi uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmu. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, atbalsta programmas darbības turpināšanai no 2021. gada februāra līdz maijam papildu...

Kas ir normālais darba laiks pie summēta darba laika ar pārskata periodu? Atbilde Normālais darba laiks ir definēts divos normatīvajos aktos: 1) Darba likuma 131. pants: Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Domājams, piekritīsiet, ka Darba likumā definētais normālais darba laiks ir vienāds visiem nodarbinātajiem, tajā skaitā arī tiem, kam darba laiks noteikts kā summētais vai maiņu darbs. Tas ir atkarīgs no tā, vai darba līgumā noteikta 40 stundas vai 35 stundas nedēļā (atšķirības parasti saistītas ar to, kurā dienā iekrīt svētku diena un kura diena ir pirmssvētku). Sakarā ar to, ka likumdošanā nav neviena cita normatīvā akta, kas skaidrotu jebkādus aprēķinus, uzskatu, ka minētais formulējums attiecas uz visiem nodarbinātajiem. Tātad nav pamata uzskatīt, ka citādi nodarbinātām personām (arī tām, kurām noteikta summētā darba laika uzskaite vai maiņu darbs) normālais...

Valdība 18. februāra sēdē pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumos Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi””, ar ko Latvijas tiesiskajā regulējumā tiek iestrādāta pasaules valstu jaunākā prakse vienas no transfertcenu metodēm - peļņas sadalīšanas - piemērošanā. Noteikumu grozījumi nosaka: Peļņas sadalīšanas metodes būtību. Noteikumu projektā ietvertajā UIN noteikumu 17.punktā paredzēts, ka peļņas sadalīšanas metode ir tirgus cenas noteikšanas metode, atbilstoši kurai tiek noteikta starp saistītajām personām sadalāmā kontrolētā darījuma peļņa, un pēc tās noteikšanas, minētā peļņa tiek sadalīta starp saistītajām personām, balstoties uz ekonomiski pamatotu faktoru. Ekonomiski pamatotiem faktoriem izvirzāmās prasības ietvertas Noteikumu projektā atrunātajā UIN noteikumu 17.5 un 17.6 punktā. Tās paredz, ka šiem faktoriem jābūt pārbaudāmiem, pamatotiem ar iekšējiem vai ārējiem salīdzināmiem datiem, kā arī neatkarīgiem no transfertcenu politikas un balstītiem uz objektīviem datiem (piemēram, pārdošanas apjoms līdzīgos apstākļos neatkarīgām personām), nevis uz datiem, kas attiecas uz saistītu personu atlīdzību saistībā ar kontrolētiem darījumiem (piemēram, pārdošanas apjoms...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka uzņēmumiem, kuri nodrošina pasta, kurjerpasta vai eksprespasta sūtījumu piegādi Latvijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāgatavojas izmaiņām muitas formalitāšu veikšanā, kā to paredz ES tiesību akti. No 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās ES dalībvalstīs, būs jāsāk piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu, kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nelielas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22 EUR. Tas nozīmē, ka no 2021.gada 1.jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. H7 deklarācija Nelielas vērtības sūtījumu atvieglotai deklarēšanai no 2021.gada 1.jūlija tiks ieviests jauns muitas deklarācijas veids - importa deklarācija ar īpaši samazinātu datu kopu (H7 deklarācija) atbilstoši Komisijas 2019.gada 14.marta Deleģētajai regulai (ES) 2019/1143. H7 deklarācija būs izmantojama juridisku un fizisku personu preču sūtījumu, kuriem piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas Nr.1186/2009 23.panta...