Ekspertu ziņojumam

Ministru kabinets (MK) 29. septembra sēdē atbalstīja grozījumus MK 2020.gada 14.jūlija noteikumos Nr.457 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai” , kas paredz, ka turpmāk atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai varēs saņemt lauksaimniecības produktu pārstrādes ražošanas uzņēmumi vai eksportējoši tirdzniecības uzņēmumi ar nosacījumu, ka uzņēmumi papildus neveic darbību primārās lauksaimniecības nozarē, tai skaitā uzņēmumu apgrozījumu neveido ienākumi no primārās lauksaimniecības produktu eksportēšanas. Vienlaikus, ar grozījumiem līdz 30.oktobrim tiek pagarināts iesniegumu iesniegšanas termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Tāpat tiek pagarināts termiņš, kurā atbalsta saņēmējs varēs izmaksāt darbiniekiem saņemto atbalstu - līdz 2021. gada 31.martam (pašlaik 2020. gada 31. decembris). Tiek pagarināts termiņš, kurā varēs labprātīgi atmaksāt piešķirto neapgūto atbalstu - līdz 15.aprīlim (patlaban noteikts līdz 31. janvārim); Noteikumi stāsies spēkā ar dienu, kad oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiks publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par atbalsta saderību...

Saeimā izskatīšanā joprojām atrodas grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. 16. jūnijā grozījumi atbalstīti pirmajā lasījumā un iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam. Tie vairākos punktos paredz jau konkrētākas prasības ārpakalpojumu grāmatvedim un nosaka precīzāku licencēšanas kārtību nekā likumprojekta sākotnējā variantā. Kā zināms, galvenās plānotās izmaiņas nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība būs atļauta tikai tad, ja tam ir spēkā esoša licence, ko izsniegs Valsts ieņēmumu dienests uz pieciem gadiem, un licences izsniegšana vai pārreģistrācija maksās valsts nodevu 100 eiro apmērā. Šeit otrajam lasījumam iesniegts un atbalstīts papildinājums, kas nosaka, ka licences atteikšanas gadījumā iemaksātā valsts nodeva netiks atgriezta: "Ja pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Valsts ieņēmumu dienests konstatē neatbilstību licencēšanas prasībām un tā netiek novērsta, valsts nodevu neatmaksā." Otrajam lasījumam atbalstītajā redakcijā precizētas pieredzes prasības, nosakot, ka ārpakalpojumu grāmatvedim jābūt vismaz triju gadu pieredzei grāmatvedības jomā (kā arī vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina...

Viens no diskusiju karstākajiem punktiem jauno nodokļu izmaiņu sakarā ir autoratlīdzību režīma nākotne. Sākotnēji tika paredzēts to vispār likvidēt, pēc tam no tā attiecās, gala risinājums joprojām nav rasts. Septembrī intervijā žurnālam "Bilance" Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, atklāja, kā noticis diskusiju process līdz tam brīdim (jaunākas ziņas, kas parādījušās publiskajā telpā liecina, ka apgrozījuma nodoklis, ko varētu piemērot autoratlīdzībām, varētu būt 25% apmērā - nav gan vēl skaidrs, no kura datuma (nākamā gada 1. jūlija vai 2022. gada 1. janvāra) šāds režīms tiktu piemērots). Pilnu interviju ar I. Šņucinu, kurā skartas visas būtiskākās plānotās nodokļu izmaiņas, lasiet jau drīz gaidāmajā žurnāla BILANCE oktobra numurā! Kāda nākotne sagaida autoratlīdzību saņēmējus? Sākotnējā piedāvājumā bija paredzēts šādu nodokļu režīmu vispār likvidēt. Pēc tam, kad radās liela pretestība radošajās aprindās, jautājums tika uzlikts “uz pauzes”. Ir saprotams, kādā virzienā tas tālāk attīstīsies? Jā, valdība lēma nepieņemt Finanšu ministrijas...

Kopš marta vidus esam pieredzējuši būtiskas pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē, kuras izraisīja Covid–19. Viena no tām bija izmaiņas nomas līgumos, kā arī īslaicīga nomas maksājumu "atlaišana". Šajā rakstā izskatīta nomas maksājumu un nomas līgumu izmaiņu atspoguļošana no 16. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta "Noma" (16. SFPS) viedokļa. 2020. gada 28. maijā 16. SFPS tika publicēti grozījumi, kas izskata Covid–19 rezultātā veikto nomas maksājumu korekciju uzskaiti grāmatvedībā. Grozījumi būs spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2020. gada 1. jūnijā vai vēlāk, tomēr pastāvēs iespēja šos grozījumus piemērot arī agrāk. Pagaidām gan šie grozījumi vēl nav apstiprināti lietošanai Eiropas Savienībā, tomēr plānots tos apstiprināt septembrī un būs atļauts piemērot visa 2020. gada garumā. Tādējādi, sagatavojot gada pārskatus pēc SFPS gada beigās, 2020. gada 31. decembrī, ar lielu ticamību var apgalvot, ka būs iespējams piemērot šo atvieglojumu. Kāda ir 16. SFPS veikto grozījumu būtība? Grozījumi ievieš praktisku atbrīvojumu nomniekam (bet NE iznomātājam) attiecībā uz Covid–19 pandēmijas izraisītajām nomas...

Par to, kas ārpakalpojumu grāmatvedim jāņem vērā, sastādot klienta identifikācijas anketu, informē Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consultingvaldes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. Klienta identifikācijas anketā obligāti iekļaujama likumā noteiktā informācija - par klientu, viņa pārstāvēt tiesīgo personu, darījumu attiecību mērķi un būtību, par klienta saimniecisko darbību un līdzekļu izcelsmes avotu (ja klienta risks ir augsts) un par klienta patiesā labuma guvēju. Anketā jābūt klienta apliecinājumiem par atbilstību politiski nozīmīgas personas statusam (atbilst vai nē). Tāpat iesakāms iekļaut apliecinājumu par klienta piekrišanu viņa datu apstrādei un pārbaudei citos avotos, kā arī piekrišanu par identifikācijas dokumentu kopijas izgatavošanu. Papildus obligātajai informācijai, kuru prasa likums un klienta apliecinājumiem anketā ieteicams iekļaut arī citu informāciju, kas iegūta klienta sākotnējās izpētes gaitā, piemēram: kontaktinformācija un tīmekļa vietnes adrese gada apgrozījums vai ienākumu apmērs skaidras naudas darījumu īpatsvars klienta apgrozījumā cita informācija, kas dod labāku priekšstatu par klientu un tā darbību Tāpat klienta identifikācijas anketā...

Tiesībsarga birojs sniedzis savu vērtējumu par situāciju, kad kredītiestāde atsaka sniegt kreditēšanas pakalpojumu senioriem, ja vienīgais vai galvenais šāda atteikuma pamatojums ir cilvēka vecums. Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja klients pilnībā vai daļēji neizpilda savas kredītsaistības ilgākā termiņā, nosaka vecuma limitu kreditēšanas pakalpojumiem, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru. Eiropas cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vērojumi liecina, ka vecuma kritērijs banku pakalpojumu jomā bieži vien ir balstīts uz pieņēmumiem, aizspriedumiem un stereotipiem. Līdz ar to minētais jautājums satrauc seniorus ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jo šāds vecuma ierobežojums rada nevienlīdzīgas un diskriminējošas attieksmes sajūtu, kā arī liek cilvēkam gados sajusties nepilnvērtīgam. Jo sevišķi aizvainojoši tas šķiet situācijās, kad, piemēram, seniors, ir maksātspējīgs, ar nevainojamu kredītvēsturi un, ņemot vērā savu veselīgo un harmonisko dzīves veidu un salīdzinoši labo fizisko stāvokli, ir krietni veselīgāks un aktīvāks par dažu...

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA), kas pārstāv nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru, aicina sniegt papildu skaidrojumus par Labklājības ministrijas sagatavoto projektu par iespējamiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts ir minimālā alga. LPA norāda, ka nav saprotams, kāds varētu būt risinājums (tai skaitā zaudējumi un ieguvumi), ja neizpildās nosacījums, ka persona ceturksnī gūst trīs minimālās algas. Vēstulē likumprojekta autoriem tiek vērsta uzmanība, ka nevalstiskajā sektorā nodarbinātie strādā galvenokārt projektu ietvaros. Šāda specifika nozīmē, ka biedrībām un nodibinājumiem nav finanses, ar ko segt VSAOI starpību, un šie darbinieki var netikt nodarbināti, vai arī tiks veikta regulāra darbinieku atlaišana. Tāpēc Labklājības ministrijai būtu jāveic padziļināta izpēte par nodarbinātību nevalstiskajā sektorā, jo, kā liecina 2016. gadā sagatavotā informācija, biedrībās un nodibinājumos darba samaksa zem minimālās algas bija 7047 darba ņēmējiem, no kuriem 4048 guva ienākumus citās darba vietās, taču 2999 tā bija vienīgā ienākumu gūšanas vieta. Nekas...

Raksta sākumu skatīt Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) Prasījumi, kurus var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda No DPGF līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās ir bijušas vai kurām turpinās pirms maksātnespējas gadījuma iestāšanās uzsāktās darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, un par kuru prasījumiem (kreditora prasījums) maksātnespējīgā darba devēja administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu un iekļāvis tos kreditoru prasījumu reģistrā. Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no DPGF līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus. Kā arī darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā. No DPGF līdzekļiem apmierina tikai no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus: darba samaksu; atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu; atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni; atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos; kaitējuma...

Saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par darījumu, kuriem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veikšanas kārtību ar AK. Pēc pārejas perioda beigām ES noteikumi par PVN, ko piemēro pakalpojumiem, AK un tās teritorijā vairs nebūs saistoši. Sākot ar 2021.gada 1.janvāri, sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem ar AK PVN piemērošanas kārtība būs tāda, kāda tā noteikta ar trešajām valstīm un trešajām teritorijām. VID aicina uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumu AK vai saņem pakalpojumu no AK un plāno to turpināt arī pēc pārejas perioda, laikus iepazīties ar noteikumiem, ko piemēro pakalpojumiem, kurus sniedz trešajām valstīm/teritorijām un saņem no tām, kā arī veikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz pakalpojumiem, uz kuriem attiecas īpašais PVN režīms jeb MOSS (Mini One Stop Shop/Mini vienas pieturas aģentūra). MOSS darījumi līdz 2020.gada 31.decembrim Nodokļa maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijā vai jebkurā citā ES dalībvalstī, kas ir reģistrēti MOSS kādā no ES dalībvalstīm...

Latvijā saimniecisko darbību var veikt, izmantojot dažādus tiesiskos statusus. Tās ir ne vien kapitālsabiedrības, bet joprojām ļoti daudz ir zemnieku saimniecību (ZS), darbību turpina arī individuālie uzņēmumi (IU) un dažas zvejnieku saimniecības (ZvS). Ļoti daudzi izvēlas būt saimnieciskās darbības veicēji (SDV), reģistrējoties VID, vai reģistrējas Komercreģistrā kā individuālie komersanti (IK). Turklāt atšķirība ir ne tikai statusā — vai tā ir juridiska vai fiziska persona, vai īpašnieka atbildībā pret kreditoriem — ar uzņēmuma vai īpašnieka mantu, bet arī nodokļu maksājumos un līdz ar to arī grāmatvedībā (sk. 1. tabulu). 1. tabula UIN un IIN maksātāja salīdzinājums Rādītājs UIN IIN Tiesiskais statuss SIA – visi; IU, ZS, ZvS – obligāti, ja ieņēmumi iepriekšējā gadā ≥ 300 000 eiro, pārējie var izvēlēties brīvprātīgi IK un SDV – visi; IU, ZS, ZvS, kamēr ieņēmumi iepriekšējā gadā < 300 000 eiro un nav izvēlēts UIN maksātāja statuss Statuss Juridiska persona IK un SDV – fiziska persona; IU,...

Jautājums Par ko visbiežāk tiek sodīti ārpakalpojumu grāmatveži saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) prasību neievērošanu? Kādas ir tendences šo sodu dinamikā - vai šo gadījumu skaits pieaug? Atbild Ilona Torgašova, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Administratīvo strīdu daļas vadītāja: VID ir izveidota Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde, lai sekotu līdzi šim jautājumam. Pārvalde gada laikā veic aptuveni 1000 pārbaudes, bet rezultāti nav tik dramatiski - pārkāpumi tiek konstatēti apmēram 10% gadījumu. Apstrīdēto lēmumu īpatsvars ir liels - piemēram, šogad apstrīdēti jau 69 gadījumi. Kā zināms, katram likuma subjektam ir jāizstrādā iekšējā kontroles sistēma, kādā tas pārbauda potenciālos klientus un konstatē aizdomīgos darījumus. Biežāk konstatētais pārkāpums ir vai nu šīs kontroles sistēmas neesamība vai neprecizēšana atbilstoši normatīvo aktu grozījumiem (jo aizdomīgo darījumu pazīmes mainās). Tāpat konstatēti pārkāpumi par nepilnīgu klientu pārbaužu veikšanu (piemēram, netiek noskaidrota saistība ar politiski nozīmīgām...

Saistībā ar Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par darījumu, kuriem piemērojams pievienotās vērtības nodoklis (PVN), veikšanas kārtību ar AK. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020.gada 9.jūlija paziņojumu Gatavošanās izmaiņām – Paziņojums par sagatavotību pārejas perioda beigās attiecībās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti AK 2020.gada 1.februārī izstājās no ES un šajā dienā stājās spēkā Izstāšanās līgums, kas noslēgts starp ES un AK, nodrošinot AK sakārtotu izstāšanos un sniedzot juridisko noteiktību svarīgās jomās. AK kā trešā valsts vairs nepiedalās ES lēmumu pieņemšanā. Tā vairs nav pārstāvēta ES iestādēs, ES aģentūrās, organizācijās vai citās ES struktūrās. Tomēr saskaņā ar Izstāšanās līgumu AK un tās teritorijā pārejas periodā, proti, līdz 2020.gada 31.decembrim, joprojām ir piemērojami ES tiesību akti. Pārejas periodā AK turpina piedalīties ES vienotajā tirgū un muitas savienībā. Šis pārejas periods nodrošina nepārtrauktību, kuru ES izmantos un attiecīgi rīkosies, lai līdz 2021.gada 1.janvārim būtu pieņemti visi nepieciešamie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzziņā sniedzis atbildi saistībā ar biedrību saimnieciskās darbības jautājumiem - ieņēmumu par maksas pakalpojumu uzrādīšanu gada pārskatā un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu interešu izglītībai. Tā kā nereti uzziņās tiek sniegts garš un komplicēts skaidrojums (lai jautājumu uzdevējs labāk izprastu tiesību normu interpretāciju), ne visi atlicina laiku to uzmanīgai lasīšanai. Tāpēc, kā šīs uzziņas kopsavilkumu, varam uzreiz paskaidrot, ka VID atzinis par saimniecisko darbību uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) sniegtos pakalpojumus interešu izglītības jomā, norādot, ka saņemtā maksa par speciāli organizētām treniņu nodarbībām hokejā, kas iesniedzēja konkrētajā tiesiskajā situācijā ir kvalificējama par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības (pakalpojumu sniegšanas ieņēmumi), jāuzrāda ieņēmumu un izdevumu pārskata postenī “Ieņēmumi no saimnieciskās darbības”. Biedrības sniegtajiem interešu izglītības pakalpojumiem nav piemērojams atbrīvojums no PVN, ja vien tā tos nesniedz valsts akreditētas privātās izglītības iestādes statusā. Lai par tādu tiktu atzīta, tai jābūt reģistrētai Izglītības iestāžu reģistrā, ko uztur Valsts izglītības informācijas sistēma....

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz 17. novembrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro. ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. pārskatot pieļaujamo atbalsta intensitāti un precizējot attiecināmo izmaksu un atbalsta apmēra aprēķināšanas kārtību. Par izmaiņām, t.sk. attiecināmo izmaksu aprēķinā, aicinām sekot līdzi jaunumiem CFLA tīmekļa vietnē. Veiktie grozījumi...

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu kontekstā joprojām palikuši vairāki būtiski neatbildēti jautājumi. Īpaši neskaidra ir mazo ienākumu saņēmēju-pašnodarbināto nākotne, kuriem līdzšinējais piedāvājums paredz maksāt minimālās obligātās sociālās iemaksas (ap 170 eiro mēnesī) neatkarīgi no nopelnītā. Ilmārs Šņucins, Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieku nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, skaidro, kas izmaiņu piedāvājumā paredzēts, par ko jau ir skaidrība un par ko vēl notiek diskusijas, atklājot arī dažus iespējamos risinājumu variantus (jāatceras, ka tās ir tikai "darba versijas", kas var arī netikt apstiprinātas). Pilnu interviju ar I. Šņucinu, kurā skartas visas būtiskākās plānotās nodokļu izmaiņas, lasiet jau drīz gaidāmajā žurnāla BILANCE oktobra numurā! Viens no jaunā nodokļu piedāvājuma diskutablākajiem un lielāko rezonansi izraisījušajiem punktiem ir sociālo iemaksu obligātā mēneša minimuma noteikšana. Vai tiešām tas nozīmē, ka šie apmēram 170 eiro mēnesī būs jāmaksā faktiski ikvienam, kas kaut ko legāli nopelna - arī tad, ja nopelna mazāk par šo summu? Jā, koncepts ir, ka katram strādājošajam...