Ekspertu ziņojumam

Pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi var piemērot ne vien standarta gadījumā (preču piegāde starp diviem komersantiem divās dalībvalstīs), bet arī ķēdes darījumu gadījumā, kad preču piegādēs iesaistīti vairāk nekā divi komersanti. Par to, kā pareizi piemērot PVN šādā gadījumā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizētā seminārā informēja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Darījumu ķēde ir secīgas preču piegādes ES teritorijā (ir vairāki darījumu partneri, kuri viens otram veic piegādes), uz kuru attiecas viena transportēšana. Svarīgi ievērot, ka PVN atbrīvojumu jeb nulles procentu likmi var piemērot tikai vienam ķēdes posmam (pārējiem posmiem tiek piemērotas standartlikmes atbilstoši dalībvalstu normatīvajiem aktiem), tāpēc ir svarīgi noteikt, kuram ķēdes posmam tiks piemērota nulles procentu likme. Galvenie nosacījumi ķēdes darījumam 1) Preces jāpiegādā pēc kārtas (tātad darījumā jābūt iesaistītām vismaz 3 personām) 2) Preces jātransportē no vienas ES dalībvalsts uz citu ES dalībvalsti (neattiecas uz importu/eksportu ārpus ES robežām, kā arī piegādēm vienas dalībvalsts...

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 6. pantu, ir četri galvenie klientu riska faktori (klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai; valsts un ģeogrāfiskais risks; klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks; pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risks). Lai novērtētu šos riska faktorus, jāiegūst informācija par klientu. To jādara klienta izpētes ietvaros, atgādina Mg. oec. Jeļena Marjasova, RS ONE Consulting valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificēta speciāliste. "Grāmatveži kā neviens cits zina savus klientus un to darbību. Uzdevums ir šīs zināšanas formalizēt un dokumentēt tā, lai izpildītu likuma prasības," saka eksperte. Klienta izpēti var sadalīt divos posmos - sākotnējā un turpmākā izpēte. Sākotnējās izpētes ietvaros jāveic klienta identificēšana, patiesā labuma guvēja noskaidrošana, sankciju sarakstu un politiski nozīmīgas personas statusa pārbaudīšana, darījuma attiecību mērķa noskaidrošana, informācijas iegūšana par klienta saimniecisko vai profesionālo darbību un...

Ministru kabinets 28. jūlijā izskatījis grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.75 "Zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darba organizācijas noteikumi", kas precīzi nosaka, cik bieži zvērinātiem revidentiem jāveic savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu. Līdz šim noteikumos pašnodarbinātajiem zvērinātajiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām bija noteikts pienākums "regulāri" pārbaudīt un novērtēt iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas darbību, reģistrēt konstatētos trūkumus un saņemtos ieteikumus, kā arī veikt nepieciešamās darbības šīs sistēmas uzlabošanai, taču nebija precizēts jēdziens "regulāri". Vienlaikus Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva 2014/56/ES (Revīzijas direktīva) nosaka, ka iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšana ir "ikgadēja". Tāpēc ar grozījumiem arī Ministru kabineta noteikumos tiek paredzēts, ka pašnodarbinātais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība savu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas novērtēšanu veic katru gadu. Vianlaikus grozījumi paredz, ka šī prasība stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, lai neradītu precedentus, kad zvērinātus revidentus uzraugošajām iestādēm - Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai -...

Kā iegrāmatot darba devēja veikto apmaksu par darbinieka sporta nodarbībām? Iznāk, ka izdevumi dubultojas: vienu reizi, palielinot darbinieka algu, lai ieturētu no viņa nodokļus, un otro reizi — iegrāmatojot firmas izdevumus. Atbilde Sakarā ar to, ka sporta nodarbības tiek apmaksātas konkrētam darbiniekam, tas uzskatāms par viņa personificējamo labumu, par kuru jāmaksā darbaspēka nodokļi. Tādējādi sporta nodarbību maksa nav firmas izdevums (nav izdevums, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību) un nerodas pienākums maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Vienkāršāk to izdarīt ar šādiem grāmatojumiem: D 23xx K 2620 — samaksāts par sportu, D 5610 K 23xx — ieturēts no darbinieka algas. Tātad darbinieks uz kādu brīdi kļūst par firmas debitoru un pēcāk dzēš parādu no savas darba samaksas. Tas ne vienmēr apmierina darbinieku, it īpaši, ja darba samaksa nav īpaši liela, bet maksa par sportošanu — iespaidīga. Ja darbinieks vēlas, lai alga tiktu izmaksāta iepriekšējā apmērā, ir iespējams palielināt aprēķināto darba samaksu, attiecīgi maksājot...

Līdz 2020.gada 31.oktobrim ir pagarināts ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajam valstīm Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tas noteikts ar Komisijas 2020. gada 23. jūlija Lēmumu (ES) 2020/1101, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajam nepieciešamajam medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina par to, ka importa apjoms joprojām ir liels. Tā kā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs joprojām apdraud sabiedrības veselību, Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par trim mēnešiem pagarināt Lēmumā (ES) 2020/491 noteikto piemērošanas laikposmu. Eiropas Komisijas piešķirtais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN piemērojams noteiktām precēm (piemēram,...

Labklājības ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu ieviest jaunus pagaidu nodarbinātības pasākumus - algotus pagaidu sabiedriskos darbus ar atlīdzību 200 eiro mēnesī, kas domāti patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai, nabadzības risku mazināšanai. Papildus par nodarbinātajiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai. Šādi pagaidu sabiedriskie darbi sniegtu atbalstu noteiktā periodā, kamēr beidzas krīze un stabilizējas ekonomiskā situācija. Tajos paredzēts iesaistīt bezdarbniekus, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai atsakās no tā saņemšanas. Ministrija arī informē, ka ir pārskatījusi tās atbildībā esošo Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto specifisko atbalsta mērķu un pasākumu īstenošanas gaitu, iespējamo ieguldījumu un nozīmību pēc krīzes un sagatavojusi priekšlikumus Eiropas Sociālā fonda finansējuma pārstrukturizācijai COVID-19 seku mazināšanai. Pagaidu sabiedrisko darbu ieviešanu noteic 28. jūlijā valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.835 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” īstenošanas...

Iepriekšējā rakstā (skat. arī žurnāla “Bilance”2020. gada jūnija (462.) numuru) tika apkopoti galvenie iekšējās kontroles elementi, risku izvērtējums attiecībā uz iekšējo kontroli un iekšējās kontroles dokumentācija. Visu iepriekš apkopoto svarīgi ievērot jebkurā organizācijas darbības procesā. Raksta turpinājumā par iekšējās kontroles nepieciešamību un funkcijām dažādos organizāciju darbības procesos. Iekšējā kontrole iepirkuma ciklā Nozīmīgākie riski iepirkuma ciklā: kukuļi vai citas dāvanas, ja preces pērk pie konkrētā pārdevēja; par daudz vai par maz iepirktas preces; iepirktas preces par augstāku cenu; iepirktas sliktas kvalitātes preces; netiek izmantotas atlaides; tiek veikta samaksa par precēm, kas nav saņemtas. Lai izvairītos no šiem riskiem iepirkuma ciklā, jāievēro: normatīvo aktu prasības; organizējot iepirkumus, jāizvēlas konkursa procedūra vai jālieto cenu aptaujas politika; pasūtījumi, kā arī cita iepirkuma cikla dokumentācija jānoformē rakstiski; personai, kas veic iepirkumu, ir jābūt atļaujai to veikt (autorizācijai); jānodrošina pasūtījuma pārraudzīšana un kvalitātes kontrole; pienākumu norobežošana; četru acu principa pielietošana. Iepirkuma pasūtīšanas procesā: jānosaka, kuri piegādātāji var piegādāt...

Vai atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta trešajai daļai parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, kamēr par šīm saistībām tiek risināts strīds tiesā, kā arī, vai šāds pienākums parādniekam ir gadījumā, ja prasība ir nodrošināta? Cik ilgā laikā pēc strīda atrisināšanas tiesā parādniekam ir pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, atbilstoši Maksātnespējas likuma 60. panta trešajai daļai? Atbildi sagatavojis Maksātnespējas kontroles dienests. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu tiesa pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja tā pieteikuma izskatīšanas dienā konstatē kādu no Maksātnespējas likuma 57. pantā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm (maksāšanas tests). Proti, ja juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas gaitā konstatēts fakts, ka parādnieks nenorēķinās ar vienu vai vairākiem kreditoriem, kalpo par pamatu prezumpcijai, ka nenorēķināšanās iemesls ir parādnieka nespēja to izdarīt finanšu līdzekļu trūkuma dēļ. Maksātnespējas likuma 60. panta trešajā daļā noteikts, ka parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome informē, ka 27. jūlijā pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai ar tiesībām sniegt konta informācijas pakalpojumus Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Nordigen Solutions". Šis maksājumu pakalpojumu veids ir uzskatāms par vienu no jaunākajiem maksājumu pakalpojumu veidiem, kurus piedāvā sniegt maksājumu pakalpojumu otrā direktīva Nr. 2015/2366. Konta informācijas pakalpojums dod iespēju klientiem redzēt apkopotu informāciju par tā maksājumu kontu saturu, kas atrodas dažādās bankās un maksājumu pakalpojumu sniedzējos. Maksājumu iestāde ar tiesībām sniegt konta informācijas pakalpojumus Latvijā tiek licencēta pirmo reizi. SIA “Nordigen Solutions” var sniegt tās licencē noteikto vienīgo maksājumu pakalpojumu – konta informācijas pakalpojumu. Maksājumu iestādes licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku. Šī ir piektā FKTK licencētā maksājumu iestāde. Vēl divas maksājumu iestādes ir reģistrētas - AS "FITEK" un SIA "E LATS" - līdz ar to ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus tikai Latvijā ar ierobežotu maksājumu pakalpojumu klāstu un vidējās aritmētiskās vērtības limitu....

Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēlis citā dimensijā. Mēs bijām spiesti dažu dienu laikā pielāgoties pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Mēs iemācījāmies to, ko, visticamāk, nebūtu centušies apgūt, uzskatot par nevajadzīgu un sarežģītu. Atpakaļceļa vairs nav Attīstoties civilizācijai, attīstās tehnoloģijas, un, attīstoties tehnoloģijām, būtiski mainās arī grāmatveža darba specifika, kas pieprasa pielāgošanos mūsdienu tendencēm: mākoņrisinājumi, digitalizācija, mākslīgā intelekta risinājumi, darba vides maiņa no biroja uz digitālo, jaunu iemaņu un prasmju apgūšana un esošo attīstīšana. Un rodas jautājumi: Kā digitalizācija un automatizācija ietekmēs grāmatveža darbu? Kādas iemaņas ir nepieciešamas nākotnes grāmatvedim? Kad, kurā dienā un gadā radusies grāmatvedības uzskaite, grūti atbildēt, jo grāmatvedības definīcija nav viennozīmīga, un laika gaitā šis jēdziens mainījies un turpina mainīties joprojām. Arī grāmatveža darbs mainījies gadsimtu gaitā — no vienkārša uzskaitveža līdz finanšu procesu analītiķim. Vai pirmatnējam cilvēkam vajadzēja kārtot grāmatvedības uzskaiti? Visticamāk, ne, jo...

Augstākā tiesa aktualizējusi tiesu prakses apkopojumu publisko iepirkumu lietās, papildinot to ar atziņām, kas sniegtas Senāta nolēmumos no 2017. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam. Tādējādi apkopojums aptver vairāk nekā 200 Senāta nolēmumus, kas stājušies spēkā laikā no 2005. gada februāra līdz 2020. gada jūnijam, ļaujot interesentiem iepazīties ar aktuālu, apjomīgu un strukturētu tiesu prakses materiālu publisko iepirkumu tiesību nozarē. 2017. gada martā un aprīlī stājās spēkā jauns Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, taču Senāta nolēmumos sniegtās atziņas par iepriekšējo regulējumu savu aktualitāti saglabā, jo iepirkumu principi un aizsargātās vērtības nav mainījušās. Tiesu lietās aplūkotais regulējums daudzviet precizēts, nevis grozīts pēc būtības. Vienlaikus tiesu prakses apkopojuma lasītājs tiek aicināts patstāvīgi izvērtēt, vai regulējums, kas aplūkots Senāta līdzšinējos nolēmumos, redakcionāli un saturiski pilnībā atbilst spēkā esošajām tiesību normām. Lai šajā ziņā atvieglotu apkopojuma praktisko izmantošanu, tam pievienota tiesību normu atbilstības tabula. Senāta prakses atziņas sakārtojusi Senāta Administratīvo lietu departamenta...

Valsts ieņēmu dienests (VID) informē par valdības 14. jūlijā izdotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību”, kas paredz izmaiņas gada ienākumu deklarācijā. Būtiskākie grozījumi ir: mainās gada ienākumu deklarācijas D, kā arī D3 un D31 pielikumu aizpildīšana; precizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansu maksājumu veidlapa; noteikta kārtība, kādā precizē avansa aprēķinu pēc 15. novembra; deklarācijās par ienākumu no kapitāla pieauguma ietverts jauns ienākuma veids – ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu. Jaunās gada ienākumu deklarācijas veidlapas D, D3 un D31 sāks izmantot 2021. gadā, lai deklarētu 2020. gadā saņemto ienākumu. Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā saistītas ar: IIN piemērošanu, ja deklarē ienākumam pielīdzināmu aizdevumu; ienākumu deklarēšanu solidaritātes nodokļa maksātājiem gadījumos, kad saņemts ienākums ārvalstīs; deklarācijas aizpildīšanu saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma piemērošanai un lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumu pārnešanai no citiem saimnieciskās darbības ienākumiem; saņemtā valsts atbalsta maksājuma lauksaimniecībai deklarēšanu, ja...

Persona iznomā īpašumu juridiskai personai bez saimnieciskās darbības reģistrācijas, bet ir PVN reģistrēta persona, tātad rēķinā ir izrādīts PVN 21%. Juridiskai personai, apmaksājot rēķinu, jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Rodas jautājums: vai IIN jāietur no nomas/īres maksas vai no rēķinā norādītās summas (noma + PVN)? VID atbildēja, ka IIN jāietur no 121%, kas man liekas ne visai loģiski, jo pievienotās vērtības nodoklis (reģistrētai personas) nav nedz ieņēmumi, nedz izdevumi. Atbilde Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) 17. panta 10. daļā noteikts, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā. Pie šādiem...

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumiem, paredzot finansējuma pārdales COVID-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā. Gandrīz 386 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai, veselības sistēmas uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām, paziņojis finanšu ministrs Jānis Reirs. Primāri līdzekļi atvēlēti veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot neatliekamus ieguldījumus infektoloģijas un psihiatrijas spēju stiprināšanā. Tāpat arī atbalsta sniegšanai uzņēmumiem – eksportspējīgu un ražojošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā, ražošanas modernizēšanā un ekonomikas sildīšanā. Ieguldījumi novirzīti arī sociāli ekonomisko seku mazināšanai – nodarbinātības pasākumos, kā arī dažādiem infrastruktūras projektiem. Savukārt par 109 miljonu eiro sadali konkrētiem transporta nozares projektiem vēl notiek konsultācijas ar EK. Satiksmes ministrijas (SM) pārtraukto dzelzceļa projektu finansējums 100 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts veselības dienestu stiprināšanai (30 miljoni eiro), aizdevumi un aizdevumu procentu likmju subsīdijas eksportējošo uzņēmumu investīciju projektiem (35 miljoni eiro), nodarbinātības...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka šī gada 1. augustā tiks slēgts VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Daugavpils muitas kontroles punkts (MKP) Višķu ielā 21ž, kura kods ir 0810, taču muitas pakalpojumus klienti visu diennakti varēs saņemt Daugavpils preču stacijas MKP ar kodu 0816. Daugavpils MKP, kas atrodas Višķu ielā 21ž, darba laiks ir noteikts darbadienās no pulksten 8:30 līdz 17:00. Turpretī Daugavpils preču stacijas MKP, kas atrodas Piekrastes ielā 32 (piebraukšana pa Višķu ielu un Loģistikas ielu), strādā diennakts režīmā. Ņemot vērā VID darbības prioritātes gan muitas klientu apkalpošanas, gan kontroles jomā, regulāri tiek izvērtēta resursu izmantošanas efektivitāte, meklējot iespējas stiprināt Eiropas Savienības ārējās robežas muitas kontroles punktu kapacitāti. Lai nodrošinātu kvalitatīvu servisu muitas klientiem, optimālu personāla resursu noslodzi un sadalījumu starp muitas kontroles punktiem, tika pieņemts lēmums slēgt Daugavpils MKP. Likvidējamā muitas kontroles punkta funkcijas pārņems Daugavpils preču stacijas MKP. Veicot plānotās izmaiņas, tiks uzlabota pakalpojumu sniegšanas...