Ekspertu ziņojumam

Ministru kabinets 28. aprīļa sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas rosinātos grozījumus likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā līdz 2020.gada 31.decembrim, kas ļaus darba devējiem saglabāt esošās darbavietas un elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos. Grozījumi likumā paredz darba devējam, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze: samazināt Darba likumā paredzēto darbiniekam noteikto samaksu par dīkstāvi no 100% līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Būtiski norādīt, ka dīkstāves apmaksas apmērs samazinātā apmērā tiek piemērots arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā tas noteikts 40% apmērā, piešķirt darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neievērojot Darba likuma 150. panta otrās daļas noteikumus - tātad neņemt vērā darbinieka vēlmes. Grozījumu anotācija norādīts, ka dīkstāves apmaksas apmēra ziņā jau šobrīd Latvija nav konkurētspējīgā situācijā ar Lietuvu un Igauniju, kur dīkstāves apmaksas apmērs jau ir noteikts samazinātā apmērā....

Esmu nodarbināts divās darbavietās, algas nodokļa grāmatiņa iesniegta pamatdarba vietā, apgādājamo nav. Sakarā ar to, ka šogad, iesniedzot deklarāciju par 2019. gadu, VID norāda, ka man izveidojies IIN parāds, vēlos uzzināt, vai gada laikā es varētu pats veikt aprēķinus un sekot, lai parāds neveidotos. Atbilde Izpētot lasītāja gada ienākumu deklarāciju, konstatēts, ka ienākuma nodokļa parāds izveidojies tādēļ, ka 2019. gada laikā bija piemērots pārāk liels (neatbilstošs) prognozētais neapliekamais minimums. Sakarā ar to, ka minimuma prognoze ir balstīta uz ieņēmumiem iepriekšējos periodos, prognozētais minimums nākamajiem periodiem (janvāris–jūlijs un augusts–decembris) ļoti retos gadījumos sakrīt ar to minimumu, kas atbilst gada faktiskai ieņēmumu kopsummai. Turklāt fiziskai personai mēdz būt dažādi ieņēmumi, kas iepriekš nav bijuši (vai otrādi). Tādēļ interesentiem būtu lietderīgi apgūt formulu, ar kuras palīdzību jebkurā taksācijas gada mēnesī varētu pietiekami precīzi noteikt, vai VID atsūtītais minimums būtu jāsamazina vai vispār jāatceļ, ja negrib uzzināt par parādu, no kura bija iespējams izvairīties. 2020. gadā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli saistībā ar 2020. gada 23. aprīlī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Grozījumi stājas spēkā 2020. gada 25. aprīlī. Ar likuma grozījumiem noteikts jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms, veicot publiskas labdarības darbības, laikposmā no dienas, kad izsludināta ārkārtējās situācija saistībā ar COVID-19 izplatību līdz 2020. gada 31. decembrim UIN bāzē neiekļauj izdevumus (preču un pakalpojumu dāvinājumus), ko veic uzņēmums, kas iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā noteiktām ārkārtējās situācijas ietekmētajām grupām vai uzņēmumiem vai biedrībām, kas nodarbojas noteiktās jomās. Uzņēmums ievēro šādus nosacījumus: atbalsta modelis ir publiski darīts zināms sabiedrībai (piemēram, informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalstu izskanējusi publiskās radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma interneta māja lapā); dāvinājuma saņēmējs nav ar uzņēmumu saistīta persona; uzņēmums sniedz informāciju par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu Valsts ieņēmumu dienestam vienlaikus ar pārskata gada...

Labklājības ministrija sagatavojusi skaidrojumu, kurā soli pa solim izskaidro, kā notiek ar dīkstāvi saistīto pabalstu piešķiršana. Valstī COVID-19 epidēmijas sakarā izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ ir pieņemti vairāki jauni normatīvie dokumenti. Tie domāti, lai dažādu izolācijas pasākumu radīto darba apgrūtinājumu un citu problēmu dēļ cilvēki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Patlaban ir klāt nākusi jauna atbalsta forma - dīkstāves palīdzības pabalsts. Pirmais solis Darba devējs piesakās atbalstam krīzes situācijā un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) darbinieku sarakstu, kuri no viņa darbiniekiem ir dīkstāvē. Pašnodarbinātā persona piesakās pati VID atbalstam krīzes situācijā un, ja nodarbina darbiniekus un darbinieki ir dīkstāvē, tad iesniedz VID arī darbinieku sarakstu, kuri ir dīkstāvē. Otrais solis VID izskata un piešķir vai arī atsaka dīkstāves pabalstu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem. Ja tiek piešķirts dīkstāves pabalsts, to aprēķina no darbinieka vai pašnodarbinātā sešu mēnešu ienākumiem, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Trešais solis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saņem no VID informāciju:...

Ārkārtējās situācijas ievieš izmaiņas līgumtiesisko attiecību pasaulē. Koronvīrusa un ar to saistītās Covid-19 saslimšanas izraisītā pandēmijas un globālā mēroga krīze praksē varētu aktivizēt nepārvaramās varas jeb force majeure klauzulu, kura ir ietverta daļā līgumu. Kuros gadījumos un kāda veida līgumattiecībās varētu būt pamatoti atsaukties uz force majeure, kādi papildu apstākļi jāņem vērā, un uz ko var cerēt uzņēmēji, piemērojot šo klauzulu? Par to saruna ar Evu Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošo partneri. Kas ir nepārvarama vara līgumtiesisko attiecību izpratnē? Kāda ir tās definīcija? Nepārvarama vara ir tādi apstākļi, kurus, slēdzot līgumu, pusēm nebija iespējams saprātīgi paredzēt. Piemēram, dabas katastrofas, karš, pandēmijas. Protams, tie ir tikai vispārēji piemēri, kuri konkrētos apstākļos var tikt atzīti par nepārvaramu varu. Piemēram, ja puses slēdz līgumu brīdī, kad nav ne mazāko ziņu, ne mazāko aizdomu, ka varētu izraisīties karš līguma izpildes laikā, - tie ir vieni apstākļi, savukārt, ja līgums tiek slēgts brīdī, kad ziņu...

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Kā pareizi deklarēt ziedojumus Kļūdas veidojas, arī aizpildot deklarācijas 9. rindu, piemērojot nodokļu atvieglojumus par ziedojumiem. Likumā paredzēti trīs veidi, kā uzņēmumam iespējams veikt ziedojumus, nepakļaujot tos aplikšanai ar uzņēmumu ienākuma nodokli vai samazinot nodokļa summu: uzņēmums var ziedot līdz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas; uzņēmums var ziedot līdz 2% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darbiniekiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; uzņēmums par 75% no ziedotās summas var samazināt taksācijas periodā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli no pārskata gadā aprēķinātām dividendēm, nepārsniedzot 20% no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm (te jāpiebilst, ka turpmākajos gados šis nosacījums mainīsies, jo Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir veikti grozījumi, kas nosaka, ka laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības samazināt...

Turpmāk izdevumus, kas radīsies, sniedzot sociālo atbalstu, tiks atzīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām un tos neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Tādējādi tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri ārkārtējās situācijas laikā aktīvi iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā, piemēram, datoru un citu viedierīču nodrošināšanā skolām, dezinfekcijas līdzekļu nodošanā medicīnas iestādēm, pusdienu un kafijas nodrošināšanā mediķiem. To paredz 25. aprīlī stājušies spēkā Saeimā 23.aprīlī ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Atbalstu uzņēmumiem plānots īstenot līdz šī gada beigām ar nosacījumu, ka dāvinājuma saņēmējs un atbalsta sniedzējs nav saistītas personas un par sniegto atbalstu ir publiski darīts zināms sabiedrībai – informācija sniegta radio vai televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma mājaslapā. Uzņēmumam informācija par dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Ņemot vērā situācijas, kad Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai nepieciešams arī citu institūciju atbalsts, piemēram,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS sagatavojusi pētījumu "LTRK Ekonomikas indekss", kas uzrāda Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji (rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības un tirdzniecības) dažāda lieluma uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā. LTRK Ekonomikas indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. 2020. gada 1. ceturksnī LTRK Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Jāatzīmē, ka zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009 gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem. “Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja...

Ministru kabineta 24. aprīļa sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku. To paredz Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem". Ar šiem grozījumiem precizēti apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji (MK noteikumu 3.1. un 3.2 apakšpunkts), nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību. No noteikumiem...

Saeima 23. aprīlī apstiprināja vairākus atbalsta mehānismus Covid-19 krīzes seku novēršanai un pārvarēšanai, tostarp trīs jaunus atbalsta mehānismus biedrībām un nodibinājumiem, informē Latvijas Pilsoniskā alianse. Tāpat zināms, ka nevalstiskā sektora (NVO) intereses vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam COVID-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai un attīstības grupā tautsaimniecības stimulēšanai turpmāk pārstāvēs Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. Telpu nomas samazinājums pašvaldību iestādēs Biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu, ir iespēja saņemt nomas maksas atcelšanu vai samazinājumu, kā arī tām nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā. Projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgumu elastība Krīzes laikā valstij un pašvaldībām ir tiesības izmaksāt finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem ir noslēgts projektu finansēšanas, līdzdarbības vai deleģējuma līgums par pakalpojumu sniegšanu un cita veida aktivitāšu īstenošanu, arī tad, ja ārkārtējās situācijas dēļ nav bijis iespējams tos sniegt vai īstenot. Atbalstītais priekšlikums tāpat paredz, ka valstij un pašvaldībām ir jāizvērtē...

Priekšlikumus par likumprojektu "Grāmatvedības likums" Finanšu ministrijai iesniegusi arī Latvijas Pilsoniskā alianse. Nevalstisko organizāciju (NVO) - biedrību un nodibinājumu - atzinums veidots, balstoties uz NVO pārstāvju ieteikumiem, kas apkopoti ikmēneša NVO tematisko tikšanās laikā 25. martā. LPA priekšlikumos norādījusi, ka būtu jānosaka slieksnis, līdz kuram grāmatvedību var vest pats organizācijas vadītājs (tāpat kā tas noteikts reliģisko organizāciju vadītājiem) - likumprojekta pašreizējā redakcijā netiek pieļauta situācija, ka grāmatvedības uzskaiti varētu veikt biedrības vai nodibinājuma izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas (valdes) loceklis, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 43. panta otrā daļa. Tāpat LPA rosina iekļaut likumprojektā atrunu, ka biedrību un nodibinājumu grāmatvedību var vest brīvprātīgais, jo finansiālu apsvērumu dēļ nelielās biedrības un nodibināji nevar atļauties algot grāmatvedības jomas speciālistus - šāds likumprojekta papildinājums ļautu nelielajām biedrībām un nodibinājumiem piesaistīt kvalificētu grāmatvedības jomas speciālistu brīvprātīgā darba formā, kas, savukārt, ļaus sagatavot kvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām atbilstošus pārskatus. LPA vērš uzmanību, ka likumprojekta “Grāmatvedības...

Raksta sākumu skatīt šeit. Rakstā ar zemnieku saimniecību jāsaprot arī zvejnieku saimniecība un individuālais uzņēmums. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti nedaudz jāprecizē raksta pirmajā daļā minētais (BILANCE, Nr. 459, 2020. g.). MK noteikumu Nr. 188 "Kārtība, kādā IK, IU, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" 47. punktā un tā apakšpunktos ir skaidrots, kā noteikt pamatlīdzekļu vērtību, ja persona maina nodokļa maksātāja statusu no UIN uz IIN. Statusa maiņas brīdī par pamatlīdzekļa turpmāko iegādes vērtību nolietojuma norakstīšanai iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām uzskata: UIN maksātāja statusā nodokļu vajadzībām uzskaitīto pamatlīdzekļu kategorijas vai pamatlīdzekļa atlikušo vērtību par pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 31.12.2017.; UIN maksātāja statusā uzskaitīto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību pamatlīdzeklim, kas iegādāts pēc 31.12.2017. Lai arī MK noteikumi Nr. 188 attiecas uz vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem, domāju, ka arī IIN maksātāji, kas grāmatvedību kārto divkāršajā ierakstā, drīkst vadīties pēc šādiem nosacījumiem. Ja, piemēram, pāreja no UIN...

Valdība 23. aprīļa sēdē atbalstīja arī Kultūras ministrijas (KM) sagatavotos noteikumus "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas paredz, ka uz dīkstāves pabalstu varēs pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras vienlaikus uz nepilnu darba slodzi veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos, piemēram, ir nodarbinātas pašvaldības mūzikas vai mākslas skolā, vai vada amatieru mākslas kolektīvu pašvaldības kultūras namā u.tml. Šie darba līgumi visbiežāk nav par pilna darba laika darbu, līdz ar to atalgojums par to ir zem valstī noteiktās minimālas mēneša darba algas, uzskata ministrija. Atbalstīts priekšlikums dīkstāves pabalsta pretendentu loku paplašināt arī ar tām pašnodarbinātajām personām, kuras strādā nepilnu darba laiku, un to ienākumi no šī darba vidēji pēdējo sešu mēnešu laikā nepārsniedz minimālo mēneša darba algu – 430 eiro mēnesī, t.sk. valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem,...

Valdības sēdē 21. aprīlī nolemts vienkāršot studiju un studējošā kredīta noformēšanu un saņemšanu, kā arī nebūs vairs nepieciešams kredītu otrs galvotājs. Noteikumi pieļaus noslēgt kredīta līgumu arī attālināti - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem", kas stājas spēkā 24. aprīlī. Kredītu garantiju pieejamību nodrošinās Attīstības finanšu institūcija Altum (ALTUM) un paredzēts, ka studiju un studējošo kredīti būs pieejami , sākot ar augustu studijām šā gada rudens semestrī. Tāpat iecerēts, ka vidējā termiņa budžetā plānotais finansējums ļaus gadā izsniegt aptuveni 2000 jaunu kredītu. Studiju kredītu un studējošā kredītu varēs saņemt pilna laika un nepilna laika studējošie. ALTUM aicinās kredītiestādes pieteikties studiju un studējošo kreditēšanai, sākot no 2020. gada maija. Portfeļgarantiju programmas finansējumam varēs pieteikties jebkura kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt kreditēšanas pakalpojumus Latvijā...

Tā kā gada pārskata sagatavošana, parakstīšana un iesniegšana rit pilnā sparā, ir pēdējais laiks apkopot visbiežāk sastopamās kļūdas gada pārskatu sagatavošanā un noformēšanā. Sagatavojot gada pārskatu, tam jāatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam (turpmāk tekstā — GPKGPL) un šā likuma piemērošanas noteikumiem. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) elektroniskā noraksta formu iesniedz atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 399 "Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu". Saskaņā ar GPKGPL visām komercsabiedrībām ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām (ja sabiedrības pārskata gads sakrīt ar kalendāra gadu, ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim) VID jāiesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulces apstiprināts gada pārskats. Izņēmums ir: vidējas un lielas komercsabiedrības, kuras atbilst GPKGPL noteiktajiem kritērijiem; sabiedrības, kas ir koncerna mātes sabiedrības, kuras sagatavo konsolidēto gada...