Ekspertu ziņojumam

Latvijas uzņēmums SIA 2007. gadā nopirka zemesgabalu ar projektu un būvatļauju būvdarbu veikšanai. Izvērtējot tirgus situāciju, uzņēmums neveica būvdarbus uz zemes un būvatļauja netika pagarināta. Kā rīkoties, pārdodot zemesgabalu, ar PVN piemērošanu, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, bet nav pagarināta? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma 1. panta 1. apakšpunktā ir definēts, ka apbūves zeme ir zemesgabals, kura apbūvei vai inženierkomunikāciju izbūvei tajā vai kuram domāto ceļu, ielu vai inženierkomunikāciju pievada izbūvei izsniegta būvatļauja pēc 2009. gada 31. decembra. Saskaņā ar šo punktu zemesgabals nav uzskatāms par apbūves zemi, ja būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta: līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc 2009. gada 31. decembra ir pagarināta vai pārreģistrēta, pēc 2009. gada 31. decembra, bet ir mainīts zemesgabala lietošanas mērķis, kas neparedz apbūves veikšanu. Tā kā šajā gadījumā būvatļauja ir izsniegta līdz 2009. gada 31. decembrim, saskaņā ar PVN likumu tā nav uzskatāma par apbūves...

No 2020. gada stājušās spēkā vairākas svarīgas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā darījumiem starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Vienas no būtiskākajām izmaiņām skar preču piegādes plānotam pircējam uz noliktavu citā dalībvalstī - tās ir situācijas, kad pircēja identitāte un PVN identifikācijas numurs preču transportēšanas vai nosūtīšanas laikā ir zināmi un pircējam ir tiesības pēc saviem ieskatiem preces no noliktavas izņemt, iegūstot īpašumtiesības uz precēm. Kas ir mainījies? Iepriekšējais regulējums noteica, ka uzņēmums, kurš transportējis preces no vienas dalībvalsts uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, ir atbrīvots no PVN nomaksas savā dalībvalstī, bet dalībvalstī, kurā preces tiek ievestas, šādam uzņēmumam ir jādeklarē PVN par preču iegādi, tātad arī jāievēro PVN prasības ievešanas dalībvalstī (PVN maksātāja reģistrācija, PVN deklarācijas iesniegšana un par preču iegādi Kopienas iekšienē piemērojamā PVN norādīšana PVN deklarācijā). Jaunās izmaiņas (Padomes Direktīva (ES) 2018/1910 - grozījumi PVN direktīvā) atbrīvo uzņēmumus, kas pārvieto preces uz citā dalībvalstī esošu noliktavu, no pienākuma ievērot šīs...

Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459) Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību. Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). (PVN likuma 138. panta 12. un 14. punkts) Piemērs Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA XXX iegādājas no fiziskās personas Latvijā lietotu transportlīdzekli par 5000 EUR. Transportlīdzeklis tiek pārdots par...

Jautājums: vai darba devējam ir jāapmaksā darbiniekam slimības lapa A, ja viņš atrodas bezalgas atvaļinājuma un viņš nebija paredzēts darba grafikā? Atbild Valsts darba inspekcija. Saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (turpmāk -likums) 36.panta pirmo daļu darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Ņemot vēra iepriekš minēto, darbnespējas perioda darba devējam jāizmaksā slimības nauda...

Valdības 14. aprīļa sēdē paplašināja atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas eksporta kredītu garantijas. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas Altum starpniecību. ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja, ka uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai ALTUM sāks pieņemt jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar ALTUM garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. ALTUM eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem...

Ministru kabinets 14. aprīlī atbalstīja saistītus grozījumus vairākos nodokļu likumos, saskaņojot tos ar likumprojektā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums" paredzēto parādu atlaišanu tām fiziskajām personām, kuras savas finansiālās situācijas dēļ nespēj izmantot fiziskās personas maksātnespējas procesu. Parādnieku atbrīvos no IIN Plānotās izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka personām, kuras tiks atbrīvotas no parādsaistībām gaidāmā jaunā likuma kārtībā, par šīs parādu atlaišanas rezultātā gūto ienākumu (t.i., atlaisto parādu) nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ņemot vērā, ka gaidāmajā "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā" maksimālais paredzētais atlaižamā parāda slieksnis ir 5000 eiro, IIN nomaksa no šāda parāda atlaišanas varētu sasniegt līdz pat 1000 eiro (IIN 20% personām, kuru gada ienākumi nepārsniedz pirmo progresijas likmi jeb 20 004 eiro). Aizdevēju atbrīvos no UIN Savukārt valdības atbalstītās iecerētās izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā nozīmē to, ka aizdevējam (uzņēmumam), kura debitoram tiktu atlaists parāds "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma" kārtībā, šī parāda norakstīšana neveidotu...

Jautājums: Lūdzu paskaidrot iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu uzreiz pēc likmes 23% (saskaņā ar darbinieka iesniegumu)! Atbilde Saskaņā ar IIN likuma 15. panta 23. daļu darbinieks var iesniegt ienākuma izmaksātājam rakstveida iesniegumu vai veikt VID EDS atzīmi grāmatiņā par to, ka ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokli saskaņā ar 23 procentu likmi arī no ienākumiem, kuriem likums paredz piemērot nodokļa likmi 20 procentu apmērā. Parasti šādu vēlmi izsaka personas ar lielākiem ienākumiem, tādējādi samazinot varbūtību kļūt par IIN parādniekiem. Piemērs Darba ņēmējam ir vairākas darbavietas, bet konkrētā darbavietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, mēneša alga ir 1500 eiro, apgādībā viena persona, prognozētais mēneša neapliekamais minimums ir 0 eiro. VSAOI — standarta likme 35,09% (darba ņēmēja daļa 11%), nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu — 250 eiro mēnesī. Darba ņēmējs atzīmē EDS nodokļa likmes 23% apmēra piemērošanu visam ienākumam (vai raksta iesniegumu grāmatvedim). Grāmatvedis veic aprēķinu: 1500 eiro x 23% (IIN likme saskaņā...

Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu arvien plašākam krīzes skarto uzņēmumu darbinieku lokam, ir papildināti 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”. Grozījumi nosaka, ka turpmāk dīkstāves pabalstu varēs saņemt arī uzņēmumu valdes locekļi, kā arī darbinieki, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju. Sākot no šī gada 10. aprīļa, dīkstāves pabalstam var pieteikties arī to uzņēmumu valdes locekļi, kuru visi darbinieki ir dīkstāvē. Tāpat dīkstāves pabalstu varēs izmaksāt arī tiem uzņēmumu darbiniekiem, kuri jau saņem vecuma vai izdienas pensiju, taču vienlaikus turpina darba gaitas. Tāpat grozījumi paredz, ka darbiniekiem, kuri saņem dīkstāves pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķirs piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek...

Finanšu ministrija informē, ka 9. aprīlī valdība ārkārtas sēdē pieņemti Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 205"Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem"", kas stājušies spēkā 10. aprīlī. Ar tiem paplašināts dīkstāves pabalstu saņēmēju loks, lai turpmāk to varētu saņemt arī krīzes skarto darba devēju valdes locekļi ar nosacījumu, ka tad, ja uzņēmumā bez valdes locekļa ir vairāki darbinieki, tad tiem visiem jāatrodas dīkstāvē. Savukārt, ja persona ir valdes loceklis vairākās dīkstāvē esošos uzņēmumos, dīkstāves pabalstu varēs saņemt tikai par vienu uzņēmumu. Dīkstāves pabalstu var saņemt krīzes skarto darba devēja valdes locekļi, ja 2019. gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro. Tāpat dīkstāves pabalstu varēs saņemt, ja vienlaikus tiek saņemta vecuma vai izdienas pensija. Noteikumos arī precizēts, ka VID dīkstāves pabalstu nepiešķir valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar dīkstāves pabalstu pieprasīšanu un aprēķināšanu, tostarp arī par dīkstāves izpratni uzņēmumā. Dīkstāves pabalsts izmaksāts nepamatoti un darba devējs vēlas atmaksāt atpakaļ. Kādai rīcībai ir jābūt no darba devēja, kāds dokuments ir jāiesniedz (iesniegums ) un kā atgriezt naudu, kur pārskaitīt, vai uz to pašu kontu, no kura izmaksāja darbiniekam? Ja darba devējs vēlas atmaksāt nepamatoti saņemtu dīkstāves pabalstu, tad darba devējam jāsniedz detalizēts iesniegums EDS nestrukturētā formā, pamatojot to, ka vēlas atmaksāt Valsts ieņēmumu dienestam nepamatoti saņemtu dīkstāves pabalstu, norādot darba ņēmēja vārdu, uzvārdu, dīkstāves pabalsta periodu, summu. Dīkstāves pabalsts ir jāatmaksā uz: Valsts kase LV18TREL213005613500B (TRELLV22), maksājuma mērķī norādot nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru un nosaukumu, darba ņēmēja vārdu, uzvārdu un personas kodu un dīkstāves periodu, par kuru tiek veikta atmaksa. Kur pieejams iesniegums dīkstāves pabalsta pieprasīšanai? Iesniegums dīkstāves pabalsta pieprasīšanai pieejams VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk –EDS) sadaļā “Sarakste ar...

Uz virsrakstā minēto jautājumu atbildi sniegusi Nataļja Preisa, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte. Citējam viņas teikto no Ieteikumi arodbiedrībām koplīgumu pārrunām COVID19 risku izplatīšanās laikā. Var gadīties situācijas, kad darba devējs, aizbildinoties ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un nepārvaramās varas apstākļiem paziņo, ka nepildīs spēkā esošā koplīguma normas. Darba likuma 17.panta otrā daļa, paredz, ka bez īpašas norunas darba koplīguma puses darba koplīguma spēkā esamības laikā atturas no pasākumiem, kas vērsti uz vienpusēju tā noteikumu grozīšanu, ja normatīvajos aktos vai darba koplīgumā nav noteikts citādi, kā arī gādā, lai darba koplīguma noteikumus ievērotu un pildītu gan darba devējs, gan darbinieki. Savukārt Darba likuma 19.panta otrā daļa paredz, ka darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz pušu vienošanos vai vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības jau ir nolīgtas darba koplīgumā. Šajā sakarā LBAS atgādina darba devējam Starptautiskās darba organizācijas atzīto, ka koplīgumu pārrunas nozīmē gan došanas,...

Mikrouzņēmumu īpašniekiem, kuru uzņēmumam nav apgrozījuma un kuri paralēli darbībai mikrouzņēmumā zaudēja darba ņēmēja statusu kā algoti darbinieki, līdz 2020. gada 31. decembrim būs tiesības uz bezdarbnieka statusu un tam paredzētajiem atbalsta pakalpojumiem, informē Labklājības ministrija. Tas pats attiecas uz pašnodarbinātajām personām (izņemot personas, kas maksā patentmaksu), kuras negūst ienākumus no saimnieciskās darbības un zaudēja darba ņēmēja statusu. To paredz 9. aprīlī valdības sēdē skatītais likumprojekts „Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Likums vēl ir jāpieņem Saeimai. Turklāt, ja iepriekš ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu nepieciešamajā apmērā, šādām personām būs tiesības saņemt arī bezdarbnieka pabalstu. Savukārt personas, kas būs 2020.gadā ieguvušas bezdarbnieka statusu un izvēlēsies maksāt mikrouzņēmuma nodokli arī 2021.gadā, bezdarbnieka statusu zaudēs ar 2021.gada 1.janvāri. Līdz 2020.gada 31.decembrim būs arī iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (līdz šim tas bija līdz 60 dienām). Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki varēs iesaistīties...

Kārtība, kādā Latvijā reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs veikt aprēķinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju par zaudētajiem parādiem, ir noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likuma(turpmāk — PVN likums) 105. pantā (Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem). Jāatzīmē, ka nosacījumi PVN korekcijai par zaudētajiem parādiem un zaudēto parādu norakstīšanai attaisnotajos izdevumos uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) mērķiem nav vienādi, par UIN likumā ietvertajiem nosacījumiem vairāk lasiet nākošajā publikācijā. Lai varētu veikt korekciju par pakalpojumu vai preču piegādi, kas nav samaksāta, nodokļa maksātājam (turpmāk — pārdevējs) ir jāievēro virkne nosacījumu, kas ir atšķirīgi gadījumos, ja zaudētais parāds vienam pircējam ir mazāks vai lielāks par 430 eiro (neskaitot PVN). Nosacījumi korekcijas veikšanai Ja viena pakalpojumu vai preču saņēmēja parāds nepārsniedz 430 eiro, neskaitot PVN, budžetā iemaksāto nodokļa summu par šiem darījumiem var samazināt, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi: par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins; parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu...

Iepirkumu uzraudzības birojs norādījis, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 9. panta astotās daļas 2. punktu vai 42. panta pirmās daļas 2. punktu kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkumā, ja tam minētajā regulējumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts nodokļu parāds. Ņemot vērā to, ka ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” visā valsts teritorijā noteikti ierobežojumi, kuri ietekmēs arī uzņēmējdarbību un atstās negatīvu iespaidu uz valsts ekonomiku, šo seku mazināšanai 2020. gada 22. martā stājās spēkā likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Minētā likuma 3. pants noteic īpašu regulējumu attiecībā uz krīzes skarto nozaru, kuras noteiks Ministru kabinets, nodokļu maksātāju tiesībām pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Savukārt saskaņā ar minētā panta ceturto daļu, ja nodokļu maksātājam šajā pantā noteiktajā kārtībā ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta...

Norēķinu persona pēc komandējuma iesniedz dažādos datumos izsniegtos naudas izdevumus apliecinošus dokumentus. Kāds ārvalsts valūtas kurss jāizmanto, pārrēķinot tos eiro? Atbilde Lai mazinātu grāmatvežu slogu, meklējot dažādos datumos bijušo valūtas kursu, Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" tika iekļauts 12. punkts (ar diviem apakšpunktiem), kuru precizēja Ministru kabineta 2013. gada 29. oktobra noteikumi Nr. 1209 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi"" sakarā ar to, ka Latvijā latus nomainīja eiro. Patlaban grozījumu saturs ir šāds: Ja darbiniekam izsniegtā avansa summa pārsniedz komandējuma vai darba brauciena izdevumus (kas aprēķināti saskaņā ar MK noteiktajām normām), darbiniekam jāatmaksā avansa atlikuma summa eiro (ja avanss izmaksāts eiro) vai attiecīgajā konvertējamā valūtā (ja avanss izsniegts valūtā) atbilstoši grāmatvedībā izmantojamam ārvalstu valūtas kursam dienā, kad darbinieks veic norēķinus ar institūciju (..). Kā variants ir piedāvāta iespēja iesniegt valūtas maiņas kvītī norādīto...