Ekspertu ziņojumam

Darba devējs ikdienā saskaras ar vairākiem maksājumiem darbiniekam, kur ir nepieciešams aprēķināt vidējo izpeļņu, piemēram, maksājums par darbinieka ikgadējo atvaļinājumu, mācību atvaļinājumu, maksājums saistībā ar darbinieka dīkstāvi darba devēja vainas dēļ, ja darbiniekam ir noteikta akordalga, kā arī gadījumā, kad nepieciešams aprēķināt slimības naudu, tādēļ darba devējam jāraugās, lai veicot aprēķinus tas neiekļautu tādas darbiniekam izmaksātas naudas summas, kas neietilpst vidējās izpeļņas aprēķināšanā, tādējādi radot sev zaudējumus. Lai darba devējs spētu aprēķināt darbinieka vidējo izpeļņu ir nepieciešams noskaidrot kādi maksājumi ir ņemami vērā veicot aprēķinu. Darba devējs, saskaņā ar Darba likuma (turpmāk – DL) 75. panta pirmo daļu, gadījumos, kad izmaksājama vidējā izpeļņa, to aprēķina par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Turklāt DL 59. pants regulē darba samaksas jēdzienu, nosakot, ka tā ir darbiniekam regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos,...

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par parādnieka pienākumiem fiziskas personas maksātnespējas procesā, 11. decembrī stājās spēkā 2019. gada 21. novembrī pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie redakcionālie grozījumi Maksātnespējas likumā. Grozījumi skaidri definē Maksātnespējas likuma normas tā piemērotājiem, precizējot, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Līdz 2015. gada 28. februārimMaksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem. Savukārt 2015. gada 1. martāstājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas. 2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā. Šāda grozījumu interpretācija neatbilda likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem tika piedāvāts novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās. Jaunās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja...

Sākot ar 2021. gadu plānota jaunā grāmatvedības likuma spēkā stāšanās - par galvenajām likumprojektā paredzētajām izmaiņām no pašreiz spēkā esošā likuma žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi" 29. novembrī informēja Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede. Vairākas izmaiņas skars attaisnojuma dokumentiem piemērojamās prasības. Valodas prasības Grāmatvedības reģistriem un attaisnojuma dokumentiem veltītajā likuma sadaļā papildus tiks iekļauts skaidrojums, ko nozīmē vienkāršā ieraksta sistēma, un ko - divkāršā ieraksta sistēma. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka ierakstus grāmatvedības reģistrā jāizdara latviešu valodā. "Iespējams, kādā starptautiska mēroga uzņēmuma grāmatvedības programmatūrā aiļu nosaukumi nav latviešu valodā, taču no likuma izriet pienākums grāmatvedības reģistrā latviski veikt tieši satura ierakstus. Turklāt, ja nepieciešams, ir iespēja papildus latviešu valodas ierakstam veikt ierakstu arī vēl kādā citā valodā," skaidroja A. Priede. Attiecībā uz attaisnojuma dokumentos lietojamo valodu likumā nekādas prasības netikšot noteiktas, tāpēc "attaisnojuma dokumentus var izdot arī citā valodā, ja...

Jautājums: Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu par divām kalendāra nedēļām, ja tas sākas 2019. gada 16. decembrī? Kuras dienas būtu jāapmaksā, un kad jāatgriežas darbā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Kļūst arvien populārāk ņemt atvaļinājumu no decembra vidus, lai tas turpinātos janvārī. Domājams, ka tas ir saistīts ar darbinieku informētību par to, ka atvaļinājums par tajā periodā esošajām svētku dienām pagarināms, kā arī ar to, ka svētku dēļ rodas arī papildu apmaksājamās dienas. Diemžēl otrais arguments šajā gadā nedarbojas, jo «liekas» apmaksājamās dienas parasti rodas gadījumos, kad svētki sakrīt ar brīvdienām (ir arī citi varianti). Šogad visas svētku dienas minētajā periodā ir tieši darba dienās (sk. kalendāra fragmentu), tādēļ atvaļinājuma divās nedēļās (ja darbiniekam noteikts normālais darba laiks) apmaksāto dienu skaits ir desmit. Savukārt grāmatvežus vairāk mulsina aprēķinu rezultāts: bieži algas un atvaļinājuma kopsumma (decembrī vai janvārī) iznāk mazāka par darbinieka mēneša algu. Sakarā ar to, ka...

Jautājums: Vai ir iespējams atsevišķi identificēt situācijas, kad uzņēmums riska zonā un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes uzmanības lokā nonāk tieši grāmatveža pieļauto kļūdu un pārkāpumu dēļ? Atbildi sniedz Santa Garanča, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes direktore: "Audits un citas lielās nodokļu pārbaudes parasti netiek uzsāktas tikai kļūdu dēļ. Kļūdas tiek analizētas pirmā līmeņa pārbaudēs - datu ticamības novērtējumos. Bieži konstatējam, ka atšķiras darījuma partneru vienam par otru sniegtā informācija. Sākot pētīt situāciju, konstatējam, ka viens darījumu deklarējis vienā periodā, otrs - citā. Izplatīts pārkāpums ir tas, ka tiek kavētas deklarāciju iesniegšanas - nezinu, kurā gadījumā tā ir grāmatvežu atbildība un kurā gadījumā pašam grāmatvedim šie dokumenti netiek iesniegti laikā. Tāpat uzņēmumi praktizē iesniegt deklarāciju ar vieniem datiem un pēc tam tos labot. Reizēm nav saprotams, kā var būt, ka uzņēmums vienu deklarāciju labo sešas, septiņas, dažreiz pat divpadsmit reizes. Vai nu grāmatvedībā ir tik liels haoss, vai arī notiek...

Pēc vairākām publikācijām presē un sociālajos tīklos ir izskanējusi informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienests it kā veic represijas pret uzņēmējiem un bloķē norēķinu kontus, iepriekš nebrīdinot un tādējādi traucējot uzņēmējdarbībai. Kā tad īsti tas notiek, vai tas ir likumīgi, un kas tajā brīdī jādara uzņēmējam? Saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta pirmo daļu nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 EUR (likuma...

Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumos Nr.662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"". Tie vienkāršos nodokļu maksātājiem - saimnieciskās darbības veicējiem - deklarācijas aizpildīšanu. Deklarācijas D3 un D31 pielikumu forma tiek mainīta, lai pilnveidotu to aizpildīšanas un nodokļa aprēķināšanas kārtību un padarītu to saprotamāku. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 20. panta pirmajai daļai (redakcijā, kas stājās spēkā 2019. gada 16. aprīlī) maksātājs ir tiesīgs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja ir saņēmis likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmajā daļā minētos ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru kopējā summa nepārsniedz 10 000 eiro. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 142. punktā norādīts, ka grozījumus šā likuma 19. panta otrajā daļā un 20. panta pirmajā daļā attiecībā uz skaitļa "4000" aizstāšanu ar skaitli "10 000" piemēro ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2019....

Saeimā 5.decembrī galīgajā lasījumā pieņemtie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības apstrādāt fizisko personu datus, veikt datu profilēšanu, pieprasīt, saņemt bez maksas informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, veikt sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu un uzraudzību, veikt preču fizisko apskati, kā arī izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai. Personu datu apstrāde Kā norādīts grozījumu likumprojekta anotācijā, amata pienākumi VID ierēdņiem ir noteikti amata aprakstā. Ja, atbilstoši ierēdņa ieņemamajam amatam un noteiktajiem amata pienākumiem, konkrētais VID ierēdnis veic personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, tad iegūto informāciju izmanto tikai amata aprakstā noteikto amata pienākumu veikšanai, līdz ar to nodrošinot personas datu apstrādi, tai skaitā profilēšanu, minimālajā iespējamā apmērā – tādā, kādā tas noteikts amata aprakstā noteikto pienākumu veikšanai. Fizisko personu datu profilēšanas rezultātā iegūto informāciju un iegūtos datus VID neglabā ilgāk, kā nepieciešams konkrētā mērķa/ uzdevuma sasniegšanai/izpildei. Turklāt ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām”...

Uzskaites sistēmas pirmsākumi meklējami tālā senatnē, un attīstība vienmēr noritējusi atbilstoši savam laikmetam un tā ekonomiskajām norisēm. Tās galvenais uzdevums ir bijis nodrošināt visu uzņēmuma līdzekļu un to finansēšanas avotu atspoguļošanu tā, lai tie sniegtu pēc iespējas skaidru un patiesu priekšstatu. Tas nozīmē, ka uzskaites sistēmai ir nācies laikus reaģēt uz notiekošajām izmaiņām, attiecīgi mainot pieeju metodiskajā ziņā, nodrošināt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un speciālistu sagatavošanā. Rakstā tiks izskaidrots svarīgais par pamatlīdzekļiem un to uzskaiti, kas, ceru, jums būs noderīgi: vieniem tā būs atkārtošana – zināšanu māte, citiem – noderīgs jaunieguvums. Zināšanas par pamatlīdzekļu uzskaiti grāmatvedībā ir ļoti būtiskas. Uzskaite un sākotnējā novērtēšana Pirms ilgtermiņa aktīvu detalizētas analīzes jānoskaidro būtiskākie jautājumi par aktīviem kopumā: kas ir aktīvi; kad tos atzīst; kādā apjomā atzīst. Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos ir atrodama aktīvu definīcija: aktīvi ir resursi, kurus sabiedrība ieguvusi savā rīcībā pagātnes notikumu dēļ un no kuriem nākotnē sabiedrībai ir sagaidāmi ekonomiskie labumi. Piemēram,...

Arvien skaidrākas kļūst topošā ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas regulējuma aprises. Tiesa gan, pagaidām ir runa vien par jaunu Grāmatvedības likumu, kur tiks iestrādātas pamatprasības licences saņemšanai un daži citi jautājumi, taču sīkākas nianses tiks vēlāk iestrādātas Ministru kabineta noteikumos, kuru gatavošana sāksies pēc likuma nokļūšanas Saeimā. Par to, kas zināms šobrīd, Valsts ieņēmumu dienesta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte informēja žurnāla BILANCE rīkotajā konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi".  Licencēšana attieksies tikai uz ārpakalpojumu grāmatvežiem, tāpēc, ka tie ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma subjekti, skaidroja A. Rudzīte. Vienlaikus licencēšana iecerēta arī kā rīks, lai celtu ārpakalpojumu grāmatvedības kvalitāti, jo šobrīd atšķirības starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem šajā jomā esot pārāk lielas. Kvalifikācijas prasības Lai grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums kvalificētos licences saņemšanai, vismaz vienam grāmatvedim tajā būs jāatbilst noteiktiem izglītības kritērijiem, taču tie nebūs pārāk stingri. Kā skaidroja A. Rudzīte, pietiks arī ar ceturtā līmeņa...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informē, ka tā tīmekļvietnē jau ilgstoši ir pieejams plašs datu klāsts par ekonomisko situāciju dažādās tautsaimniecības nozarēs un šo nozaru nodokļu maksātāju nodokļu samaksas disciplīnu. Taču ja līdz šim dati bija pieejami dažādās statiskās tabulās, tad šobrīd, rūpējoties par klientu ērtībām un atsaucoties uz sadarbības partneru ieteikumiem, VID ir nodrošinājis šo datu pieejamību interaktīvā veidā. VID tīmekļvietnē interaktīvā veidā ir pieejami ikvienu Latvijas tautsaimniecības nozari raksturojoši rādītāji, kas ļauj uzņēmējiem, pētniekiem, studentiem un citiem interesentiem viegli pārskatīt, salīdzināt un analizēt ikvienas uzņēmējdarbības nozares rādītājus un to izmaiņas, salīdzināt sava uzņēmuma attīstību ar pārējiem nozarē strādājošajiem, kā arī ar izmaiņām attiecīgajā nozarē valstī kopumā. Šobrīd ir pieejami galvenie nozari raksturojošie rādītāji gan valstī kopumā, gan par katru nozari atsevišķi (sadalījumā pēc pamatdarbības veida), sākot no 2016.gada, piemēram, jebkuras nozares nodokļu maksātāju skaits, veiktie nodokļu maksājumi, nodokļu parādi, vidējais darba devēju un nodarbināto skaits, nodarbinātajiem aprēķinātie darba ienākumi u.c. Plašais...

Nodokļu maksātāju pienākumi un ierobežojumi attiecībā uz skaidrās naudas darījumiem ir noteikti 1995. gada 2. februāra Latvijas Republikas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā. Jau no 1995. gada nodokļu maksātājiem ir uzlikts pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā, bet 2007. gadā tika ievests aizliegums veikt darījumus skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz likumā noteikto summu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants vairākkārt tika grozīts, samazinot darījumu summas un nosakot papildus ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Patlaban ir aizliegts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 7200 EUR. Sākotnēji aizliegums bija noteikts tikai nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, bet 2017. gadā likumā veikti grozījumi, nosakot, kā arī fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 EUR (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Nodokļu maksātāju pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos...

Strauji tuvojas gada beigas, daudziem uzņēmumiem arī pārskata gada beigas. Tas liek grāmatvežiem sarosīties «ražas» vākšanas darbiem, starp kuriem noteikti jāparedz vieta un laiks pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijai, kas saskaņā ar likuma 17. panta «Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana» 3. daļu jāiesniedz obligāti līdz mēnesim sekojošā mēneša 20. datumam, un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits nekā ikmēneša deklarācijās, kuras varēja nesniegt, ja uzņēmumam neveidojās apliekamā bāze. Šo pēdējo deklarāciju var saukt arī par divpadsmito, un to būs iespējams precizēt līdz gada pārskata iesniegšanai jeb sagatavot trīspadsmito deklarāciju, lai tajā iekļautu apliekamo bāzi koriģējošus darījumus, kas izveidojušies gada pārskata sagatavošanas laikā. Par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiek piemērota nokavējuma nauda. Pārskata gada pēdējā, divpadsmitā, deklarācija ir jāiesniedz arī tad, ja neveidojas apliekamā bāze, ja neveidojas minimālais UIN 50 eiro. UIN likuma 17. panta 11. daļa: Ja par pārskata gadu aprēķinātā...

Šā gada 17. decembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kas paredz atteikties no ziņojumiem par neparastiem darījumiem un ieviest pienākumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem iesniegt sliekšņa deklarācijas. Sliekšņa deklarācijas pamatbūtība ir sniegt ziņas par faktu, kā konstatēšanai nav nepieciešama papildu analīze. Sliekšņa deklarācijas būs iesniedzamas elektroniski, aizpildot veidlapu tiešsaistes formā vietnē fid.gov.lv. Kā šādas sliekšņa deklarācijas iesniedzamas, to attiecīgi noteic Ministru kabineta 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 407 “Noteikumi par sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”. Arī šie noteikumi stāsies spēkā no šā gada 17. decembra. Pēc 17. decembra ziņojumu vajadzēs iesniegt tikai par aizdomīgiem darījumiem, kā arī sagatavot un iesniegt sliekšņa deklarācijas. Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019.gada 14.novembrī ir pieņemti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas 2019.gada 28.novembrī ir publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.240 (2019/240.5) un stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī, bet atsevišķi grozījumi stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī. Grozījumu mērķis: mainīt dabas resursu nodokļa (turpmāk – DRN) maksājumu ieskaitīšanas proporciju budžetā;likums papildināts ar jaunu 1pantu, kurā noteikta atsevišķa DRN aprēķināšanas piemērošana par atkritumu apglabāšanu. Grozījumi, kas stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī: saistībā ar atkritumu apglabāšanuatkritumu poligonā, atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā likuma panta pirmās daļas 1.punkta “d” apakšpunktā un 4.panta pirmās daļas 3.punktā ir papildināta DRN nodokļu maksātāja un ar nodokli apliekamā objekta redakcija; nodokļa likme par atkritumu sadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā ir 15 euro par tonnu, izņemot par to atkritumu daudzumu, kas tiek sadedzināts vai līdzsadedzināts iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnī.