Ekspertu ziņojumam

Patiesā labuma guvēja definīcija Patiesā labuma guvēja definīcija minēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFNL) 1. panta 5. punktā. Minētā norma ir sadalīta divās daļās, proti, a) apakšpunktā noteikti kritēriji, lai fizisko personu atzītu par patieso labuma guvēju juridiskā personā, savukārt b) apakšpunktā juridiskā veidojumā, piemēram, nodibinājumā. Ņemot vērā, ka izplatītākajam juridisko personu veidam — sabiedrībām ar ierobežotu atbildību piemērojams tieši normas a) apakšpunkts, turpmākajā rakstā tiks veikta tieši šīs patiesā labuma guvēja definīcijas daļas padziļinātāka analīze. NILLTPFNL 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to...

Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma tiks izslēgta norma, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte. Minētās izmaiņas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas ceturtdien, 16. janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Likumprojekts tāpat arī papildina regulējumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādejādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus. Jaunais regulējums šajā ziņā plāno ieviest izmaiņas trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tas ir darbinieku atalgojums, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos. Otrkārt, ir uzsvērta pagaidu darba aģentūru...

Veselības ministrija sabiedriskajai apspriedei līdz 2020.gada 27.janvārim izsludinājusi priekšlikumus, kas paredz ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem. Priekšlikumi paredz noteikt vienotus nosacījumus, pie kuriem persona tiks uzskatīta par sociāli apdrošinātu veselības apdrošināšanai: 1) visi valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veicēji vispārējā režīmā, kuriem jau ar 2018.gada 1.janvāri ir par vienu procentpunktu palielināta VSAOI likme veselības apdrošināšanai; 2) mikrouzņēmuma darbinieki, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot mikrouzņēmuma nodokli un novirzot to valsts pamatbudžeta ieņēmumos veselības aprūpes finansēšanai; 3) pašnodarbinātie, kuri veic 5% valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai un kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot VSAOI apmēru veselības apdrošināšanai; 4) autoratlīdzību saņēmēji, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai par vienu procentpunktu palielinot VSAOI apmēru veselības apdrošināšanai; 5) patentmaksas veicēji, kuri tiks pakļauti valsts obligātai veselības apdrošināšanai palielinot patentmaksas bāzes apmēru; 6) sezonas...

Lasītāji jau tika brīdināti par gaidāmajiem grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» (Bilance Nr. 8 (452), 2019. g.). Projekts bija neticami daudzsološs, realitāte izrādījās piezemētāka, tomēr vairākas jaunās normas un papildinājumi ir pietiekami labvēlīgi. Gadiem sekojot līdzi šīs tēmas problemātikai, arvien nav saprotamas divas lietas. Pirmā: kāpēc MK noteikumu nosaukumā (kopš 2010. gada) minēti tikai ar komandējumiem saistīti izdevumi, kaut gan tie regulē arī izdevumu atlīdzināšanu darba braucienos? Būtu pārāk garš nosaukums? Mums ir normatīvie akti ar ievērojami lielāku vārdu skaitu. Otrā: kāpēc viens un tas pats jēdziens komandējuma gadījumā tiek nosaukts par «dienas naudu», bet darba brauciena gadījumā par «kompensāciju par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā»? Turklāt noteikumu 42. punkts satur precizējumu, ka «kompensācija» tiek izmaksāta komandējuma dienas naudas apmērā! Minēto summu izmaksas ierobežojumi no vienāda nosaukuma nebūt nebūtu cietuši. Savukārt praksē sastopami jautājumi gan par...

Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi ir pieņemti jau pirms kāda laika, bet jautājumi par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) regulāri tiek uzdoti gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan redakcijai, tādēļ, pēc raksta autores domām, būtu lietderīgi atkārtot svarīgāko saistībā ar deklarāciju. Ja uzņēmumam joprojām nav segti līdz 31.12.2017. uzkrātie (nesegtie) UIN zaudējumi, par tiem varēs samazināt nodokli par aprēķinātajām dividendēm piecu gadu laikā (t.i., no 2018. līdz 2022. gadam) 15% apmērā no zaudējumu summas noteiktā apmērā. Nodokļa samazinājums katru gadu nevar pārsniegt vairāk kā 50% no aprēķinātā nodokļa par dividendēm. Nosacīti sadalītā peļņa Deklarācijas 6. rinda Ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi (8. pants) — norāda tajā mēneša deklarācijā, kad izdevumi radušies.a) ja iepriekšējos periodos aizdevumu summa bija iekļauta UIN bāzē; Piemērs Zaudējumu segšana uz nodokļa par dividendēm rēķina Uzņēmuma UIN deklarācijā par 2017. gadu bija uzrādīti zaudējumi 6000 eiro apmērā. Iesniedzot 2018. gada pēdējo (decembra)...

Jautājums: “Firma neparaksta rēķinu par sniegtiem pakalpojumiem jau no jūlija, it kā ir kaut kādas pretenzijas, bet uz piedāvājumu satikties un izrunāt pretenzijas neatsaucas. Rakstiski nekādas pretenzijas nav saņemtas. Uzrakstījām atgādinājumu, kurā minējām, ka parāda nesegšanas gadījumā norādītajā termiņā informācija par parādnieku tiks iekļauta NEMAKSĀTĀJU publiskajā reģistrā. Vai mēs esam tiesīgi iekļaut reģistrā firmu, ja parakstīta rēķina mums nav? Bija noslēgts rakstisks līgums, un līguma tekstā ir teikts: “1. Pasūtītājam ir pienākums parakstīt un atdot Izpildītājam pieņemšanas-nodošanas aktu piecu (5) darbadienu laikā. Atsakoties no pieņemšanas, Pasūtītājam iepriekš minētajā termiņā ir jāiesniedz Izpildītājam rakstiski motivēti pamatojumi. Pasūtītāja pienākumi: savlaicīgi finansēt Līguma objektu Līgumā norunātajā apjomā un kārtībā; saskaņot vai noraidīt ar saviem pamatojumiem Izpildītāja iesniegtos pieņemšanas-nodošanas aktus un rēķinus piecu (5) darbadienu laikā. Pēc termiņa notecēšanas tiek uzskatīts, ka Pasūtītājs ir tos saskaņojis; pēc iespējas drīzāk informēt Izpildītāju par darbā atklātajām kļūdām un/vai trūkumiem.” Pierādījums, ka darījums noticis, ir būvobjekta nodošana ekspluatācijā un...

Lai neiekultos nepatīkamā situācijā, nevajadzētu sadarboties ar īpaši negodprātīgu partneri. Bilancē Nr. 12 (2019 g., 456) rakstā par inkaso un nodokļu parādu atmaksas grafiku (26. lpp.) bija aprakstīta situācija, kad firmai debitorei tā vietā, lai maksātu piegādātājam par saņemto preci, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu nācās maksāt firmas kreditores uzkrātos nodokļu parādus. Droši vien dienestam bija pamats uzskatīt, ka šī firma saņems samaksu, bet «pazudīs», nenorēķinoties par saistībām pret budžetu. Likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumos 60. pantā 1. daļas papildinājums paredz pilnveidot juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumu, un no 2020. gada 1. janvāra tas izteikts šādi: Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (kaut arī likuma tekstā šī persona tiks dēvēta par valdes...

Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" anotācijā skaidrots, ka sagatavot grozījumus bija nepieciešams vairāku iemeslu pēc: 1) Latvijai bija jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva 2018/1910, ar ko tika grozīta PVN direktīva 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (turpmāk — direktīva 2018/1910), kas dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2020. gada 1. janvārim, tai skaitā PVN numuru lietošana pārrobežu darījumos, preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock) un PVN piemērošana darījumu ķēdēs; 2) Latvijai bija jāievieš attiecīgās izmaiņas sakarā ar Itālijas pašvaldības Campione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu iekļaušanu Savienības muitas teritorijā no 2020. gada 1. janvāra; 3) bija jāprecizē PVN norma par nodokļa atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši ES Tiesas spriedumam lietā C–401/05 un medicīnas pakalpojumiem; 4) jāpapildina priekšnodokļa korekcijas regulējums par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā, papildus jāskaidro PVN rēķinu glabāšanas noteikumi un jāprecizē normas par bezskaidras naudas norēķiniem, ja...

Nolikumi par atsevišķiem izmaksu posteņiem ir vēl viena būtiska uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentu sastāvdaļa. Par to, kas ir galvenie šādu dokumentu piemēri un dažiem ieteikumiem, kas var noderēt to sagatavošanā, stāsta biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne. Viens no šādiem posteņiem ir skaidras un bezskaidras naudas avansa izlietojuma pārskats. "Te jāatceras viena nianse - likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli ir definēts trīs mēnešu periods, proti, ja avanss (runājot par avansu saimnieciskajai darbībai, ne algai) netiek atgriezts trīs mēnešu laikā, tad tas pārvēršas par neto algu un "nes sev līdzi" nodokļa izmaksas," atgādina Anna Medne. Savukārt attiecībā uz nolikumu par komandējumiem ir jāņem vērā Ministru kabineta noteikumi Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kuros "minētas dažas lietas, kas uzņēmumam jāprecizē." Jāatceras, ka naktsmītņu izmaksas komercuzņēmumiem attiecināmas tikai uz darba braucieniem, nevis komandējumiem. "Ja komandējums vai darba brauciens ir ārpus Latvijas un uz vairākām dienām, grāmatvedībā var...

Kā katru gadu, žurnāla Bilance rīkotā konference novembra beigās pulcēja pāris simtu grāmatvežu un vairākus ekspertus, kas sniedza ieskatu svarīgākajās grāmatvedības un nodokļu aktualitātēs, informējot par nesen pieņemtajām vai vēl tikai plānotajām normatīvā regulējuma izmaiņām, tiesu prakses atziņām un praktiskas rīcības padomiem, saskaroties ar jaunajiem izaicinājumiem. Konferences dalībniekiem lielāka skaidrība radās gan par to, kā iecerēta ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana, gan par to, kas plānots topošajā Grāmatvedības likumā, gan par to, kas darāms, saskaroties ar iespējamiem naudas atmazgāšanas darījumiem, gan citiem aktuāliem tematiem. Kas mainīsies pēc jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanās? Jau kādu laiku tapšanas stadijā ir jauns likumprojekts «Grāmatvedības likums», kura virzība nu ieguvusi arī oficiālu statusu likumdošanas procesa ķēdē — likumprojekts 12. decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pašlaik vēl ikvienam esot iespēja izteikt savu viedokli par tajā nepieciešamajiem uzlabojumiem, bet jaunā likuma spēkā stāšanās plānota 2021. gada 1. janvārī. Par galvenajām likumprojektā paredzētajām atšķirībām no pašreiz spēkā esošā likuma konferencē...

No šāgada 1. februāra paredzēts uzsākt būvlaukumu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās uzkrāto datu nodošanu vienotajai datubāzei (kā zināms, elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos tika uzsākta 2017. gada 1. oktobrī). Valdība 7. janvārī pieņēmusi apjomīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēta ne tikai kārtība, kādā tiks veikta datu nodošana centralizētajai datu bāzei, bet arī jaunas prasības lokālajām uzskaites sistēmām. Lai samazinātu iespējas veikt krāpšanos, uzskaites sistēmām noteiktas jaunas tehniskās prasības un jauna kārtība kļūdaino datu labošanai. Tas prasīs papildus izmaksas būvuzņēmējiem. Lai gan kopš elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas uzņēmumos, kur šīs sistēmas pastāv, krietni palielinājušās oficiālās darbinieku algas (jo uzskaites sistēmās reģistrēto darbinieku darba laika stundu skaitu nevar neuzrādīt darba laika tabelēs grāmatvedībā), Valsts ieņēmumu dienests tomēr konstatējis arī to, ka uzskaites sistēmu auditācijas pierakstos ir nepilnīga informācija, kas nozīmē - pastāv risks, ka veikta jau reģistrētās informācijas grozīšana vai dzēšana. Tāpēc esot nepieciešams nodrošināt tādu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas funkcionalitāti,...

Jautājums: Ja darbiniekam par darbnespēju bija izsniegta A lapa, kuru apmaksā darba devējs, kādā termiņā grāmatvedim tā ir jāaprēķina un jāapmaksā? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Darbnespējas lapas apmaksu par periodu, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām, no pirmās darbnespējas dienas regulē likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pants. Savukārt šā panta pirmās daļas pēdējā teikumā ir teikts: slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba likuma 69. panta pirmajā daļā teikts: Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Tas nozīmē, ka A lapa tiek apmaksāta kopā ar kārtējām izmaksām pārējiem darbiniekiem. No teiktā secināms, ka grāmatvedim nav pienākuma izmaksāt slimības naudu tajā pašā vai nākamajā dienā pēc A lapas slēgšanas. To drīkst darīt, ja tas īpaši neapgrūtina grāmatvedi (piemēram, steidzami...

Kā zināms, uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) kopš 2018. gada Latvijā maksā tikai peļņas sadales brīdī vai gadījumos, ja peļņa tiek kādā citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību (piemēram, ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, palielinātiem procentu maksājumiem, aizdevumiem saistītām personām utt. - sk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, 4. panta 2. daļu. Tomēr joprojām eksistē arī vairāki UIN atvieglojumi (kurus var izmantot gadījumos, ja uzņēmumam veidojas nodokļa bāze, pret kuru atvieglojums ir attiecināms): atvieglojums ziedotājiem, atvieglojums nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, atvieglojums par ārvalstīs samaksāto nodokli, atvieglojums ienākumam no akciju atsavināšanas, atvieglojums speciālo ekonomisko zonu (SEZ) uzņēmumiem, iepriekšējo gadu zaudējumu pārnešana u.c. Nodokļa atvieglojumi ziedotājiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanas vajadzībām par ziedojumu uzskata mantu vai finanšu līdzekļus, kurus nodokļa maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai citai likuma 12.panta pirmajā daļā minētajai organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai,...

Grāmatveži ar nepacietību gaida globālus grozījumus likumā «Par grāmatvedību», kuri sen top un, kā zināms, satur jaunas aktuālas normas un precizējumus, tajā skaitā normas par ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto licencēšanu. Pagaidām gandrīz nepamanīti, bet ne mazāk svarīgi 2019. gada 11. novembrī stājās spēkā grozījumi minētajā likumā (grozījumi iekļauti likuma redakcijā 2020. gada 1. janvārī). Vienīgais «labums», ka šie grozījumi tiks piemēroti vienlaikus ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā. Tad arī no likuma tiks izslēgts 16. pants, tādējādi V nodaļā paliks viens (17.) pants un attiecīgi būs skaidrs, kurš ir vainojams par zaudējumiem, kas nodarīti uzņēmumam (..): Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, kurām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to būs mainīts V nodaļas nosaukums «Zaudējumu atlīdzināšana par pārkāpumiem grāmatvedības jomā», kā arī būs skaidrs, ka...

Ar niansēm, kas saistītas ar inventarizācijas veikšanas kārtības izstrādi uzņēmuma grāmatvedības politikā, "Bilances Akadēmijas" seminārā iepazīstināja biznesa augstskolas "Turība" Finanšu un grāmatvedības programmu direktore Anna Medne. Normatīvie akti nosaka, ka arī materiāli atbildīgajai personai būtu jāsaņem inventarizācijas saraksta eksemplārs, tomēr, ja materiāli atbildīgā persona tam piekrīt, tā var saņemt arī inventarizācijas komisijas apstiprinātu inventarizācijas saraksta kopiju (arī elektroniskā formātā). Tomēr tādā gadījumā ir jāizstrādā iekšējie noteikumi, kādā veidā komisija šo kopiju apstiprina. Ja inventarizācijas kopijas tiek izsniegtas elektroniski, uzņēmuma grāmatvedības metodikā jābūt precīzi izstrādātai uz elektroniskā nesēja glabāta dokumenta apliecināšanas kārtībai (parasti tas notiek ar elektroniskā paraksta palīdzību). Atkārtotas, papildu, ārkārtas inventarizācijas Uzņēmuma vadītājs var organizēt inventarizācijas rezultātu kontrolpārbaudes, un ja atklājas kādas datu nesakritības vai citas problēmas, uzņēmuma vadītājs var uzdot inventarizāciju veikt atkārtoti. Kā skaidro Anna Medne, biežāk kontrolpārbaužu veikšana novērojama lielos uzņēmumos, kur pārbaudes tiek veiktas arī tad, ja inventarizācijā it kā nekādas problēmas neparādās, un reizēm tiek piesaistīti...