Ekspertu ziņojumam

Labklājības ministrija plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju 1. līmenim. Tas nozīmē, ka, tuvojoties pensijai, cilvēki varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ. Priekšlikums tiks sniegts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Par tiem vēl būs jālemj un jānobalso Saeimā. Cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, lai ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki. Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju 1. līmenī, gan 2. līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju 2. līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties. Tuvojoties pensijas vecumam, daudzi cilvēki vēlētos vairāk drošības, lai būtu...

Saeima 16. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komercķīlas likumā, kas vienkāršo komercķīlas reģistrācijas procesu. Likumam stājoties spēkā, samazināsies administratīvais slogs uzņēmējiem, jo komercķīlas pieteikumam vairs nebūs jāpievieno aizdevuma līgums, ja komercķīlas līgumā jau ir iekļauta informācija par nodrošināto prasījumu. Turpmāk Uzņēmumu reģistrs varēs reģistrēt komercķīlu pamatojoties uz komercķīlas līgumu, kurš jau satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esamību. Tas ievērojami vienkāršos reģistrācijas procesu, bet vienlaikus saglabās juridisko precizitāti. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Nereti līgumi tiek sagatavoti svešvalodā, kā arī mēdz būt ļoti apjomīgi, it īpaši, kad mēs runājam par ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikas attīstībai. Vienkāršojot komercķīlas reģistrācijas procesu, mēs atvieglojam gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēju ikdienu – samazinām birokrātisko slogu, tulkošanas izmaksas un laiku, kas nepieciešams dokumentu sagatavošanai. Tas ir skaidrs signāls, ka sperts vēl viens solis pretī tam, lai Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka investoriem un uzņēmējdarbības veikšanai.” Līdz šim komercķīlas pieteikumam bija...

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā1 (turpmāk — Direktīva) tika pieņemta 2022. gada 19. oktobrī. Eiropas Savienības (ES) ieskatā ar Direktīvas ieviešanu tiks uzlaboti dzīves un darba apstākļi darba ņēmējiem, tiks nodrošināti taisnīgi darba apstākļi, samazināsies fiktīvo uzņēmuma līgumu slēgšana darba līgumu vietā, samazināsies nereģistrēto virsstundu skaits. 1 Direktīva ir tiesību akts, kuru pieņem ES iestādes un kurš ir adresēts ES dalībvalstīm un uzliek tām par pienākumu izpildīt noteiktās darbības uz sasniedzamo rezultātu. Katras ES valsts, kurai direktīva ir adresēta, iestādes nosaka formu un metodes, kas tiek izmantotas direktīvas iekļaušanai valsts tiesību aktos («transponēšanai»). Parasti tas ir jāizdara divu gadu laikā pēc direktīvas pieņemšanas. 2 Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā 25. punkts. Šī Direktīva, kuru dalībvalstīm bija pienākums ieviest līdz 2024. gada 15. novembrim, neuzliek par pienākumu ieviest likumā noteiktu minimālo algu dalībvalstīs, kurās algu veidošanu nodrošina vienīgi koplīgumi,...

No šī gada 15. aprīļa līdz 14. jūlijam ir apturēti Amerikas Savienoto valstu (ASV) izcelsmes precēm Eiropas Savienības (ES) ieviestie pretpasākumi, kas tika noteikti kā atbilde uz ASV tarifiem importam no ES. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 14. aprīlī Eiropas Komisija (Komisija) pieņēma divus normatīvos aktus – pirmo, kas ievieš ES pretpasākumus, un otru, kas nekavējoties tos aptur: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/778 (2025.gada 14. aprīlis) par tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 (turpmāk – Regula (ES) 2025/778). Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/786 (2025.gada 14. aprīlis), ar ko aptur tirdzniecības līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2025/778, un ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) 2023/2882 (turpmāk – Regula (ES) 2025/786). Pirmais normatīvais akts (Regula (ES) 2025/778): groza 2018. gada pasākumus, samazinot maksimālās tarifu...

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm. Tas nozīmē, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli. Tomēr konstatētas arī vairākiem resoriem raksturīgas neatbilstības un trūkumi. Informācija par tiem nav iekļauta revīziju ziņojumos, bet gan vēstulēs iestāžu vadītājiem. “Tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem. Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96 % no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere. Gada pārskatu...

Sabiedrības integrācijas fonds(SIF) no 12. līdz 16. maijam Dažādības mēneša ietvaros jau otro reizi rīkos Dažādības vadības konsultāciju nedēļu. Latvijas darba devējiem būs pieejamas ekspertu konsultācijas, lai veicinātu dažādības vadības pieeju integrēšanu organizāciju darbībā. “Maijs ir Eiropas dažādības mēnesis un tā ietvaros mēs aicinām darba devējus izvērtēt – ko katrs no mums var darīt, lai mūsu darba vide būtu iekļaujošāka un ikviens justos uzklausīts, novērtēts un ar iespējām pilnībā īstenot savu profesionālo potenciālu. Ko vēl mēs varētu darīt, lai nejauši nepalaistu garām kādu ļoti talantīgu darbinieku tikai tādēļ, ka, kāds šķiet pārāk jauns vai pārāk vecs, vai šķietami netiks galā ar darba uzdevumu, jo ir redzamas veselības problēmas vai arī rūpējas par bērniem vai pieaugušu tuvinieku,” SIF Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre. Pagājušā gada konsultāciju nedēļas rezultāti ļauj secināt, ka darba devēji, veidojot iekļaujošu darba vidi savā organizācijā, visvairāk interesējas par darbinieku iesaisti, par ko projekta ietvaros konsultāciju saņēma vairāk nekā...

Droši vien pirmā reakcija, izlasot šādu jautājumu, būs noliedzoša — noteikti NĒ!, mani tas neskar. Ja nu vienīgi tik daudz, kā iepērkoties maksāju pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir iekļauts preces cenā. Tomēr var būt situācijas, kad svarīgi rūpīgi iepazīties un analizēt Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) normas, turklāt pirms veikt darījumu. Atcerēsimies, ka likuma normu nezināšana mūs neatbrīvo no atbildības. Piemēram, veicot jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā, ir pienākums aprēķināt un samaksāt budžetā PVN. Būtiski noskaidrot — kas ir jauns transportlīdzeklis. Definīcija ir atrodama PVN likuma 1. panta 9. punktā: n sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem un kurš paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai, ja tas ir lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem; n kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem un paredzēts pasažieru vai preču pārvadāšanai,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 3. aprīlī pieņemts grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. maija. Grozījums paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju–nerezidentu ienākumiem Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu 510 eiro mēnesī (iepriekšējo 250 eiro vietā). Darba devējam ir tiesības piemēro 510 eiro neapliekamo minimumu uz iepriekš izsniegtās izziņas pamata, un jauna izziņa nav jāpieprasa. Atgādinām, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktais IIN regulējums ļauj uzreiz, iesaistoties Latvijas darba tirgū, piemērot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus par apgādājamiem Ukrainas civiliedzīvotāja-nerezidenta gūtajam ienākumam, vienlaikus saglabājot nerezidenta statusu. Vēsturiski īpašais Ukrainas civiliedzīvotājiem-nerezidentiem noteiktais neapliekamais minimums tika noteikts laikā, kad piemēroja diferencēto neapliekamo minimumu, un to noteica pusi no maksimālā Latvijas rezidentam piemērojamā neapliekamā minimuma apmēra pie zemiem kopējiem ienākumiem. No šī gada 1. janvāra Latvijas rezidentiem diferencētais neapliekamais minimums ir aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots neatkarīgi no...

Lai veicinātu brīvu godīgu konkurenci, piesaistot pēc iespējas plašāku tirgotāju loku, Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi "Vadlīnijas par tirdzniecību pašvaldību organizētos un atbalstītos publiskos pasākumos". Ar vadlīnijām iecerēts panākt, lai pašvaldības sadarbībā ar uzņēmējiem nodrošinātu interesantāko un daudzveidīgāko preču un pakalpojumu sortimentu pasākuma apmeklētājiem un novērstu konkurences neitralitātes principa neatbilstības riskus. Vadlīnijās sniegti konkurences neitralitātes principa ievērošanas ieteikumi pašvaldībām attiecībā uz tirdzniecību pašvaldību organizētos publiskos pasākumos, pašvaldību organizētos publiskos pasākumos ar privāto komersantu atbalstu un privāto komersantu vai nevalstisko organizāciju organizētos pasākumos ar pašvaldības atbalstu. Vadlīnijās apkopoti labās prakses piemēri un problēmsituācijas saistībā ar tirdzniecības organizēšanas kārtību, pieteikšanās un tirgotāju atlases kritērijiem, vietējo komersantu atbalstu, pasākuma līdzfinansējuma piesaistīšanu, sadarbības principiem ar privātajiem pasākuma atbalstītājiem vai organizatoriem, u.c. Ņemot vērā tirdzniecības publiskajos pasākumos nozīmīgumu tirgotājiem, Vadlīnijas akcentē nepieciešamību pašvaldībām izstrādāt skaidrus, pamatotus un caurspīdīgus dalības tirdzniecībā nosacījumus, kas tiek vienlīdzīgi piemēroti. Jāizvairās no nesamērīgiem šķēršļiem – gan finansiāliem, gan organizatoriskiem – kas var...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis Igaunijas uzņēmuma GScan un Igaunijas muitas aicinājumu iesaistīties Eiropas Komisijas apstiprinātajā Horizon programmas projektā “Kosmisko staru izmantošana labākai, mobilākai un efektīvākai muitas detektēšanai”1 (turpmāk – CosmoPort projekts), liecina valdības sēdē 15. aprīlī izskatīšanai iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par atļauju Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības un īstenot Eiropas Savienības programmu līdzfinansētus projektus”. 1 Angliski – Using cosmic rays for better, more portable and efficient analysis and detection for customs (CosmoPort). CosmoPort projekta mērķis ir radīt pilnībā automatizētu atmosfēras staru tomogrāfijas skenēšanas sistēmu, integrētu mobilā platformā, nodrošinot atrašanās vietas un laika elastīgumu un efektīvu jebkādu interesējošu preču atklāšanu, nosakot preču veidu un to atrašanās vietu kravā. Sistēmu paredzēts pārbaudīt reālās darba vides apstākļos piecu valstu muitas iestādēs (Igaunijā, Latvijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā un Grieķijā), nodrošinot muitas iestāžu vajadzību apmierināšanu un kombinējot riska analīzes rezultātus. Galvenais mērķis...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus, kuri meklē darbiniekus, pieteikties dalībai Vakanču gadatirgū, kas 8. maijā no plkst. 11 līdz 16 norisināsies konferenču un pasākumu centrā “Fantadroms” (Gustava Zemgala gatvē 74a, Rīgā). Dalība NVA Vakanču gadatirgū gan darba devējiem, gan darba meklētājiem ir bez maksas! Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana” ietvaros. Vakanču gadatirgus Rīgā ir lieliska iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos darbiniekus, bet darba meklētājiem – piemērotu darbu. Piedaloties Vakanču gadatirgū, darba devēji varēs ne vien piedāvāt darba meklētājiem aktuālās vakances un veikt pirmās darba intervijas ar kandidātiem, bet arī popularizēt savus uzņēmumus, atsevišķā prezentācijām paredzētā telpā iepazīstinot apmeklētājus ar sava uzņēmuma darbības jomu, darba vidi, vērtībām un attīstības virzieniem. “Vakanču gadatirgus ir vairāk nekā vienkārša darba devēju tikšanās ar darba meklētājiem – tas ir lielisks veids, kā īsā laikā vienuviet uzrunāt potenciālos darbiniekus, veikt pirmās darba intervijas un paplašināt uzņēmuma atpazīstamību. Aicinu...

Par uzkrātajām saistībām visbiežāk atceras gada pārskata sagatavošanas laikā. Tomēr vēlos vērst uzmanību, ka grāmatvedības konta «Uzkrātās saistības» izmantošana uzlabo izmaksu un ieņēmumu saskaņošanu attiecīgos pārskata periodos ikdienā, un vadībai iesniegtās atskaites ir precīzākas un sniedz labāku informāciju vadības lēmumu pieņemšanai. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka finanšu pārskatā izmaksas ir jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Nereti ir tā, ka rēķins tiek saņemts vēlāk, un tad grāmatvedības konts «Uzkrātās saistības» lieti noder, lai korekti izmaksas sadalītu pa pārskata periodiem ne tikai gada griezumā, bet arī ikmēneša griezumā. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi) skaidro, ka bilances postenī «Uzkrātās saistības» norāda skaidri zināmās saistību summas pret: preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem piegādes, pirkuma vai līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav...

Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeima 10. aprīlī konceptuāli atbalstīja deputātu grupas rosinātos grozījumus Iesniegumu likumā, kas paredz īsākus termiņus iestādēm atbilžu sniegšanai uz iedzīvotāju iesniegumiem. Izmaiņas likumā paredz, ka iestādei atbilde uz iesniegumu pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā. Patlaban uz iesniegumu jāatbild mēneša laikā. Savukārt, ja objektīvu iemeslu dēļ divu nedēļu laikā uz iesniegumu nebūs iespējams atbildēt, iestāde šo termiņu varēs pagarināt līdz vienam mēnesim, par to informējot iesniedzēju. Tāpat grozījumi paredz, ka iestāde piecu darba dienu laikā iesniegumu, kas nav tās kompetencē, varēs pārsūtīt citai iestādei. Savukārt, ja iestādes ieskatā tas ir lietderīgi, tā iesniegumu varēs nepārsūtīt, bet informēt iesniedzēju, kurai citai iestādei tas būtu adresējams. Patlaban iesnieguma autors par iesnieguma pārsūtīšanu citai iestādei jāinformē septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Atbildes uz iesniegumiem ir daļa no politikas veidošanas un ieviešanas, kas ietilpst valsts pārvaldes iestāžu pamata pienākumos un nevar...

Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima 10. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tie noteic, ka ienākuma nodokli nepiemēro ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūtajam ienākumam no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas. Iepriekš komersantam par kriptoaktīvu atsavināšanu ieturēja iedzīvotāju ienākuma nodokli trīs procentu apmērā un nerezidents varēja samaksāto nodokli atprasīt rezumējošā kārtībā. Grozījumu autori anotācijā norādījuši, ka šāds process ir smagnējs un nepievilcīgs jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū. Kriptoaktīvu nozares pārstāvji, kuri vēlas darboties kādā no Eiropas Savienības valstīm, lai saņemtu atļauju, izskata dalībvalstu piedāvātās iespējas, un izmaiņas rosinātas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piesaistītu ārvalstu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus, teikts anotācijā. Nodokļa atvieglojums attieksies uz komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgās regulas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā. Grozījumi noteic, ka Ekonomikas ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā izvērtējumu par to, cik lietderīga ir nodokļa atvieglojuma turpmāka piemērošana. Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un...

Lēmums turpmākos gados kā galveno prioritāti noteikt ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu skar ne tikai valsts naudu. Visdrīzāk papildu līdzekļi, turklāt daudz vairāk nekā līdz šim, civilās aizsardzības stiprināšanai būs jāatvēl arī pašvaldībām, jo īpaši valstspilsētām, kur koncentrējas gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji un līdz ar to arī investīcijas. Ņemot vērā turpmākās tendences, ir skaidrs, ka tās vietvaras, kuras spēs piesaistīt militārās nozares uzņēmējus un pašas daudz vairāk ieguldīt savu iedzīvotāju drošības vairošanā un aizsardzībā, būs arī ekonomiski daudz stiprākas un bagātākas. Taču ne viss ir tik vienkārši. Ja ielūkojamies valstspilsētu šā gada budžetos, tad nākas secināt, ka ar naudas novirzīšana civilajai aizsardzībai, piemēram, kaut vai patvertņu izveidošanai, tās īpaši neaizraujas. Jā, nauda sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēta, taču realitātē tas nozīmē, ka lauvas tiesa aiziet pašvaldības policijas darba nodrošināšanai. Taču, ņemot vērā pēdējā laika straujās starptautiskās politikas pārmaiņas un Eiropas valstu, tai skaitā arī Latvijas, apņemšanos daudz būtiskāk stiprināt savu...