Ekspertu ziņojumam

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), politisko partiju pārstāvjiem un citām iesaistītajām pusēm, izrunājusi aktuālo situāciju saistībā ar plānoto strukturēto elektronisko rēķinu (e-rēķinu) obligāto ieviešanu uzņēmumu savstarpējos darījumos no 2026. gada 1. janvāra. Izvērtējot visus faktorus, LTRK uzskata, ka pašreizējos apstākļos e-rēķinu obligāta ieviešana šādā termiņā nav pieņemama. LTRK norāda, ka nepieciešamā sistēma, lai ieviestu šādu mehānismu, gan tehniski, gan praktiski nav gatava. Pašreizējā pieredze e-rēķinu apritei darbā ar valsts iestādēm, kur šāda prasība ir obligāta kopš 2025. gada sākuma, jau atklājusi būtiskas nepilnības. Portālā latvija.lv nevar pilnvērtīgi nosūtīt visus nepieciešamos dokumentus, savukārt izveidotā sistēma tikai daļēji atbilst Peppol starptautiskajam standartam, kā arī valsts iestāžu operētājs Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) nespēj pieņemt pilnu rēķinu datu apjomu. Tāpat nav rasts risinājums jautājumam par gadījumiem, kad rēķina funkciju pilda preču pavadzīmes, kas pie jaunās kārtības nebūs iespējams. LTRK uzsver, ka šobrīd uzņēmumiem, ja tie izmanto starpnieku šo...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Noteikumu projektu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem". Šī projekta galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā, kā arī atbalstītu aizsardzības industrijas attīstību. Noteikumu projekts aizstāj spēku zaudējušos Noteikumus Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, kas tika uzskatīti par nepilnīgiem un nepietiekami elastīgiem, radot būtisku administratīvo slogu un nenodrošinot "zaļā koridora" priekšrocības plašākam nozīmīgu komersantu lokam, kā arī neparedzēja atvieglotu kārtību trešo valstu darbaspēka piesaistei, kur dokumentu saņemšana varēja ilgt pat sešus mēnešus. Jaunais regulējums nodrošinās prioritāru publisko pakalpojumu saņemšanu ekonomikai nozīmīgiem komersantiem, kas ir atzīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Prioritāri saņemamie publiskie pakalpojumi ietver divas galvenās jomas: nekustamā īpašuma attīstību (piemēram, paātrināti būvniecības procesi, kadastra darbības, teritorijas plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums) un ārvalstu darbaspēka piesaisti (paātrināta D kategorijas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšana). Piemēram,...

Maijā Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) uzsāks kompensāciju izmaksu e-adreses lietotājiem, kuri 2024. gadā no 29. aprīļa līdz 11. decembrim nav saņēmuši paziņojumus e-pastā par e-adreses ziņojumiem, kā rezultātā radušies finansiāli zaudējumi (piemēram, laikā neapmaksāti sodi, uzrēķini, piedziņas). Kompensācijas pieprasītājs saņems Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvo lēmumu par kompensācijas apjomu un izmaksas laiku. Lēmums tiks nosūtīts uz iesniedzēja e-pastu vai e-adresi. Kompensāciju komisijas lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. Komisija, kura izskata pieprasījumus, darbosies līdz brīdim, kamēr tiks izskatīti visi saņemtie pieprasījumi. Arī izmaksas turpināsies visu 2025. gadu. Kompensācija netiks piešķirta, ja: e-adreses lietotājs bija informētas par sodu citā veidā – e-pasts, pasta sūtījums. soda piemērošana bijusi paredzama (piemēram, Jūrmalas iebraukšanas maksa, OCTA, vinjete, NĪN), nav pierādījumu par zaudējumiem. Pieteikumus kompensācijai var iesniegt līdz 11. decembrim Ziņojumu var sagatavot un iesniegt elektroniskā dokumenta veidā, nosūtot to uz e-pastu [email protected] vai e-adresē. Ziņojumā jānorāda konkrētie nesaņemtie ziņojumi, to sūtītāji un sekas,...

Ierakstot telefonsarunas ar klientiem, komersanti bieži vien neaizdomājas, ka šāda rīcība ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Proti, arī balss ieraksts kļūst par personas datiem tad, kad to var saistīt ar konkrētu cilvēku. Līdz ar to šādai datu apstrādei ir jānotiek saskaņā ar Datu regulas prasībām, informē Datu Valsts inspekcija. Piemērs. Internetveikala klienti bieži sūdzas, ka, sazinoties ar šo veikalu, nākas saskarties ar nelaipnu konsultantu attieksmi. Tādējādi uzņēmuma vadība nolēmusi, ka mēneša garumā varētu ierakstīt sarunas, lai izvērtētu darbinieku kompetenci un ētiskumu saziņā ar klientiem, pēc tam veiktu nepieciešamās darbības saziņas uzlabošanai. Vispirms šādai datu apstrādei ir jānosaka atbilstošs un pēc iespējas precīzāks mērķis, kas šajā gadījumā varētu būt konsultāciju kvalitātes novērtēšana. SVARĪGI! Iegūtos ierakstus drīkst izmantot tikai noteiktā mērķa sasniegšanai, nevis citiem, nesaistītiem nolūkiem. Tāpat apstrādei ir jāpiemēro tiesiskais pamats, kas šajā gadījumā ir pārziņa leģitīmo interešu īstenošana. To piemēro, kad komersants veic datu apstrādi, lai aizstāvētu savas intereses; šajā gadījumā...

Finansējuma pieejamība ir viens no populārajiem jautājumiem, ko uzdod topošie uzņēmēji, taču vispopulārākais jautājums ir par to, kāda uzņēmējdarbības forma ir visizdevīgākā un ar ko viena uzņēmējdarbības forma atšķiras no otras. Rakstā skaidrotas populārākās uzņēmējdarbības formas un to priekšrocības un trūkumi. Kur meklēt finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai? Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi vairākas prioritātes, kas iezīmē politisko un rīcībpolitisko programmu līdz 2029. gadam. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Komisijas 2024.–2029. gada pilnvaru termiņam ir izvirzījusi septiņas prioritātes. Viena no prioritātēm ir «Jauns plāns ilgtspējīgai Eiropas labklājībai un konkurētspējai», kas ietver arī mērķi atvieglot uzņēmējdarbību, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas darbavietas.1 Lai sasniegtu izvirzīto mērķi ES piedāvā vairākas programmas, kas veicina uzņēmējdarbības uzsākšanu. Piemēram, «Erasmus jaunajiem uzņēmējiem» ir programma, ko daļēji finansē ES. Šī programma dod iespēju ar ES līdzfinansējumu kādu laiku pavadīt citā ES valstī un apgūt uzņēmējdarbību, strādājot un mācoties no pieredzējušiem uzņēmējiem. Apkopotā statistika rāda, ka programma «Erasmus...

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir sniegusi atbildi uz Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas (LRGA) uzdoto jautājumu par to, kā saprotama likuma "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – likums) 30. panta 1.7 daļa par iespējām norēķināties bezskaidrā naudā. Kā noprotams, šis jautājums īpaši interesē medicīnas darbiniekus, kuri sniedz pakalpojumus. Lai veicinātu bezskaidras naudas norēķinu izmantošanu, ar 2025. gada 1. aprīli ir stājusies spēkā likuma 30. panta 1.7 daļa, kurā noteikts, ka gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tirdzniecības automātā, kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienības adresi, iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā (t. i., tajā vietā, attiecībā uz kuru izpildās šis apgrozījuma kritērijs) nodokļu maksātājs nodrošina iespēju saviem klientiem par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā. Minētā norma neparedz vērtēt iepriekšējā pārskata gada apgrozījumu, to diferencējot,...

Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba gaitas, un tas ir otrais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati. Turklāt teju puse Latvijas pensionāru turpina strādāt galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ. Pirmajā vietā ierindojas kaimiņvalsts Igaunija, kur strādā 54,9% pensionāru, otrajā vietā Latvija, savukārt trešā vieta arī pieder Baltijas valstij – Lietuvā strādā 43,7% no vecuma pensijas saņēmējiem. “Darba gaitu turpināšana vecumdienās pati par sevi nav problēma, taču tas, ka teju puse iedzīvotāju to dara finansiālu apsvērumu dēļ, ir satraucoši. Piemēram, tādās valstīs kā Šveice, Nīderlande, Dānija un Norvēģija vidēji strādā 24% senioru, un no viņiem vidēji 60% izvēlas turpināt strādāt nevis papildu ienākumu dēļ, bet gan tāpēc, ka viņiem patīk viņu darbs. Turpretim dati liecina, ka Latvijā tikai 26,6% no strādājošajiem pensionāriem kā iemeslu darba gaitu turpināšanai min darba prieku,” norāda Luminor aktīvu...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis normatīvo aktu apskatu nodokļu jomā par aprīli: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā Sākot ar 2025. gada 1. maiju, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs uz 510 euro mēnesī. 03.04.2025. 01.05.2025. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Noteikts, ka pamatdarbības veids nosakāms saskaņā ar NACE 2.1. redakciju. Grozījumi veikti likuma 7.2 panta pirmajā daļā, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs (EDS), paziņo, izmantojot VID EDS, vienlaikus par to nosūtot informatīvu paziņojumu uz nodokļu maksātāja VID EDS norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, VID EDS paziņoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nekavējoties nosūta arī uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Likuma...

Digitālo pakalpojumu akts (DPA)* ir regula, kuras mērķis ir nodrošināt tiesisku tiešsaistes starpniecības pakalpojumu vidi, tai skaitā uzraudzības iestāžu iespējas vērsties pie platformām un citiem starpniecība pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar pārkāpumiem, kas skar neatļautu saturu vai neatbilstošu starpniecības pakalpojumu izmantošanu. Papildus iestādēm, kas izmeklē un novērš pārkāpumus, kuri saistīti ar neatļautu saturu vai neatbilstošu starpniecības pakalpojumu izmantošanu, DPA paredz iestādi, kurai ir koordinējošā loma saistībā ar šīs regulas efektīvu piemērošanu. Latvijas digitālo pakalpojumu koordinators kopš 2024. gada 21. jūnija ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Atbilstoši DPA prasībām digitālo pakalpojumu koordinatoram ik gadu sagatavo un publicē ziņojumu. * Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK) Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā 2022. gada 16. novembrī, bet to sāka piemērot no 2024. gada 17. februāra. Atbilstoši Latvijas digitālo pakalpojumu koordinatora pirmajam...

Lai noteiktu tiesības pašām dzīvokļu īpašnieku kopībām no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 6. maijā, konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Deputāti lēma attiecīgu likumprojektu, ko rosinājusi Ekonomikas ministrija, iesniegt izskatīšanai Saeimā. Plānots noteikt, ka darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to tās varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai. Savukārt, lai kredītiestādes varētu identificēt dzīvokļu īpašnieku kopību kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām kopībām, gan tādām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts zemes dienests jau patlaban aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus nodod Būvniecības valsts kontroles birojam, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic. Paredzēts, ka...

Gada pārskatā ir vairākas sastāvdaļas, kurās sniedzamās informācijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma lieluma. Par to seminārā par 2024. gada pārskata sagatavošanu informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodaļu pārvaldes speciāliste Marina Nuka. Gada pārskats ir vienots kopums, kas sastāv no divām galvenajām daļām – finanšu pārskata un vadības ziņojuma. Finanšu pārskatu savukārt veido vairākas sadaļas: bilance, peļņas vai zaudējuma aprēķins, naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats un pielikums. Naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu obligāti sagatavo tikai vidējās un lielās sabiedrības. Mazajām sabiedrībām pietiek ar bilanci, peļņas vai zaudējuma aprēķinu un pielikumu. Vadības ziņojums sniedz vispārīgu informāciju par sabiedrību – tās attīstību, finanšu rezultātiem un finansiālo stāvokli. Turklāt tagad šajā ziņojumā iekļauj arī ilgtspējas ziņojumu atbilstoši jaunajam Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam. Savukārt mikrosabiedrībām Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir paredzēti vairāki atvieglojumi. Pirmkārt, tām ir atļauts nesagatavot vadības ziņojumu,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu aktīvu pārdošanu nereti vērtē kā uzņēmumu pāreju un mēģinājumu izvairīties no nodokļu samaksas, kā rezultātā aktīvu jaunajam ieguvējam liek nomaksāt iepriekšējā saimnieka parādus. Lai tā nebūtu, darījumā iesaistītajām pusēm, bet visbiežāk tieši pircējam ir jāpierāda, ka tas patiesi ir iegādājies aktīvus, nevis pārņēmis pārdevēja uzņēmumu vai tā daļu kā aktīvu un saistību kopumu un tādējādi arī nodokļu parādus. Par uzņēmumu pārejas problemātiku VID kontekstā ir runāts salīdzinoši daudz, tomēr secināms, ka joprojām ir aktuāla VID taktika aktīvu pārdošanas darījumos par pārdevēja vēsturiski nenokārtotajām nodokļu saistībām likt atbildēt aktīvu pircējam, jo VID darījumā saskatījis uzņēmuma pāreju, norāda Rūdolfs Vilsons, advokātu biroja TGS Baltic Nodokļu, kā arī Korporatīvo darījumu un M&A prakses grupas zvērināts advokāts un sertificēts nodokļu konsultants. Konstatējot atbilstību formāliem kritērijiem, visbiežāk neiedziļinoties darījumā iesaistīto uzņēmumu saimnieciskās darbības apstākļos, kā arī neveicot padziļinātu faktu izvērtējumu, VID nereti pieņem lēmumu, kurā konstatēts uzņēmuma pārejas fakts. Lēmums rada negatīvas...

Tuvojoties vasarai, Valsts darba inspekcija (VDI) skaidro, ka bērns Darba likuma (DL) izpratnē (DL 37. panta pirmā daļa) ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Atbilstoši DL 37. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu. Pusaudzis DL izpratnē ir persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kura nav uzskatāma par bērnu (DL 37. panta ceturtā daļa). Tā kā DL 37. panta otrajā un trešajā daļā ir noteikts, ka bērnus var nodarbināt tikai tad, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, bet pusaudzis nav uzskatāms par bērnu, pusaudzi var nodarbināt bez vecāku (aizbildņa) rakstveida piekrišanas. Informēšana par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības pasākumiem Darba devējam ir pienākums pirms darba līguma noslēgšanas informēt vienu no bērna vai pusaudža vecākiem (aizbildni) par darba vides riska novērtējumu un darba aizsardzības...

Komandējums ir darbinieka vai citas personas īslaicīga nosūtīšana uz citu pilsētu, reģionu vai valsti, lai veiktu darba pienākumus, kas saistīti ar uzņēmuma interesēm, piemēram, lai: uzturētu attiecības ar klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem, iepazītu jaunus tirgus, paplašinātu darbību, pārbaudītu darbu izpildi dažādās filiālēs vai objektos, piedalītos semināros, konferencēs u.tml. Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi» izpratnē par komandējumu uzskata ar uzņēmuma vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprinātu darbinieka braucienu uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai ārvalstī (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī), vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī), lai: pildītu darba vai dienesta uzdevumus; papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju. Šie noteikumi nosaka kādus izdevumus un kādā apmērā var atlīdzināt darbiniekam par komandējuma laiku, kas nav papildus apliekami ar nodokļiem. Pamatnosacījums, lai...

Par mazumtirdzniecību 2025. gada martā un tās globālo kontekstu Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jeb reālā izteiksmē bija par 0,7% zemāks nekā pirms gada, nedaudz samazinoties arī pret martu (sezonāli izlīdzināti). Statistikā atspoguļotais reālais mazumtirdzniecības apgrozījums ir it kā pielipis līmenim, kuru sasniedza 2018. gadā. Pēc krasām šurpu-turpu svārstībām pandēmijas sākumā kopš 2021. gada vidus tas ir ļoti maz mainījies. Dati izskatās garlaicīgi, bet skaidrojums un konteksts tiem ir interesants. Lai izvērtētu tirdzniecības datu “stabilitātes” kontekstu, ir jāatzīmē, ka aprēķinātais tirdzniecības apjoms pa pastu un internetā (pirmkārt jau tieši tīmeklī) martā bija tikai par 4% augstāks nekā vidēji 2019. gadā – pirms pandēmijas sākuma un tās izraisītajām dzīvesveida un iepirkšanās paradumu lēcienveidīgajām izmaiņām. Acīmredzot šo tirgotāju reģistrācijas vietas efekts turpina ietekmēt aprēķinus par patēriņa dinamiku, kam tā nevajadzētu būt. Legāli izmaksāto algu līmenis – skaitlis, ko zinām precīzi, no 2019. gada līdz 2024. gadam auga par 48%, bet...