Uzkrātās saistības — palīgs izmaksu uzrādīšanai attiecīgajos pārskata periodos

Par uzkrātajām saistībām visbiežāk atceras gada pārskata sagatavošanas laikā. Tomēr vēlos vērst uzmanību, ka grāmatvedības konta «Uzkrātās saistības» izmantošana uzlabo izmaksu un ieņēmumu saskaņošanu attiecīgos pārskata periodos ikdienā, un vadībai iesniegtās atskaites ir precīzākas un sniedz labāku informāciju vadības lēmumu pieņemšanai.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka finanšu pārskatā izmaksas ir jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Nereti ir tā, ka rēķins tiek saņemts vēlāk, un tad grāmatvedības konts «Uzkrātās saistības» lieti noder, lai korekti izmaksas sadalītu pa pārskata periodiem ne tikai gada griezumā, bet arī ikmēneša griezumā.

Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi) skaidro, ka bilances postenī «Uzkrātās saistības» norāda skaidri zināmās saistību summas pret:

• preču piegādātājiem un 
• pakalpojumu sniedzējiem 

par pārskata gadā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem piegādes, pirkuma vai līguma nosacījumu vai citu iemeslu dēļ bilances datumā vēl nav saņemts maksāšanai paredzēts attiecīgs attaisnojuma dokuments (rēķins).

Šīs saistību summas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgajā līgumā noteikto cenu un faktisko preču vai pakalpojumu saņemšanu apliecinošiem dokumentiem.

MK noteikumi kā piemēru min situāciju, kad uzņēmuma gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents, nosakot, ka, ja līgumā par gada pārskata revīzijas pakalpojuma sniegšanu ir precīzi noteikta par pakalpojumu maksājamās atlīdzības summa, bet attaisnojuma dokuments (rēķins) par šo pakalpojumu tiek izrakstīts un saņemts tikai nākamajā pārskata gadā.

Grāmatojumi (ja abas darījuma puses ir pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) maksātāji):

n 2024. gada decembris

Avansa rēķins netiek grāmatots, bet tiek grāmatota naudas plūsma jeb veiktais maksājums saskaņā ar avansa rēķinu. Avansa rēķinu kā tādu ir nepieciešams grāmatvedībā saglabāt, to var reģistrēt grāmatvedības uzskaites sistēmā un/vai grāmatvedības reģistros.

Veiktā avansa maksājuma iegrāmatošana:

D 2359 Avansa maksājumi par pakalpojumiem 1250,00 EUR (summa bez PVN)
D 5721 Norēķini par PVN 262,50 EUR (PVN summa)
K 2620 Norēķinu konts kredītiestādē 1512,50 EUR

Informācija par samaksāto avansu tiek iekļauta 2024. gada PVN deklarācijā un tās pielikumā.

2024. gada decembra beigās (piemēram, grāmatojums ar 31.12.2024.) tiek iegrāmatotas uzkrātās saistības, lai gada pārskata revīzijas izmaksas attiecinātu uz attiecīgo pārskata gadu, sekojoši:

D 7740 Revīzijas izmaksas 2500,00 EUR (summa bez PVN)
K 5588 Uzkrātās saistības 2500,00 EUR

Šajā situācijā gan grāmatvedības uzskaitē, gan arī bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā notikums tiks uzrādīts korekti. Proti, pārskata gada izmaksās tiks iekļautas revīzijas izmaksas, bet bilancē būs redzams, ka uzņēmums ir veicis avansa maksājumu, par ko vēl nav saņēmis pakalpojumu, un kreditoru pusē būs uzrādītas uzkrātās saistības, jo faktiskās saistības iestāsies saskaņā ar izrakstīto rēķinu (šis ir no grāmatvedības uzskaites skatu punkta, protams, faktiskās saistības jau veidojas tad, kad ir izpildīti noslēgtā līguma nosacījumi.

n 2025. gada aprīlis

Saņemts rēķins par revīzijas pakalpojumu, ko iegrāmato sekojoši:

D 5588 Uzkrātās saistības 2500,00 EUR (summa bez PVN)
D 5721 Norēķini par PVN 525,00 EUR (PVN summa)
K 5310 Norēķini ar piegādātājiem 3025,00 EUR

Vienlaikus ar saņemto rēķinu tiek iegrāmatota saistību segšana saskaņā ar samaksāto avansu. Avansa izlietojumu saistību samazināšanai var iegrāmatot dažādos veidos, šeit aprakstīšu tikai vienu no tiem:

1) PVN summas no avansa maksājuma korekcija grāmatvedības uzskaitē:

D 2359 Avansa maksājumi par pakalpojumiem 262,50 EUR 
K 5721 Norēķini par PVN 262,50 EUR

2) saistību apmēra samazināšana grāmatvedības uzskaitē atbilstoši veiktajam avansa maksājumam:

D 5310 Norēķini ar piegādātājiem 1512,50 EUR
D 2359 Avansa maksājumi par pakalpojumiem 1512,50 EUR

2025. gada aprīļa PVN deklarācijā tiek iekļauts saņemtais rēķins 50% apmērā, jo 2024. gada decembra deklarācijā jau bija iekļauta informācija par samaksāto avansu.

Citas situācijas

Uzrakstīšu vēl dažas situācijas, kad grāmatvedībā notikuma iegrāmatošanā būtu jāizmanto konts «Uzkrātās saistības».

Šādā situācijā ikmēneša beigās, jo īpaši pārskata gada beigās, kā izmaksas un uzkrātās saistības iegrāmato preču piegādes dokumentos norādītās saistību summas bez PVN pret preču piegādātāju.

Brīdī, kad saņemts nodokļa rēķins, samazina uzkrāto saistību apmēru, atzīst saistības pret preču piegādātāju un iegrāmato nodokļa rēķinā norādīto PVN.

Līdzīgi ir jārīkojas, kad janvārī tiek saņemts rēķins par telpu nomu decembrī, vai par telefona sakariem decembrī u.tml.

Šo rēķinu iegrāmato sekojoši:

1) ar 31.12.2024. grāmatojumu iegrāmato izmaksās un atzīst uzkrātās saistības par decembra sarunām:

D 7710 Sakaru izmaksas 10,00 EUR
K 5588 Uzkrātās saistības 10,00 EUR

2) 03.01.2025. samazina uzkrātās saistības, izmaksās iegrāmato abonēšanas maksu par janvāri, rēķinā norādīto PVN un atzīst saistības pret pakalpojumu sniedzēju:

D 5588 Uzkrātās saistības 10,00 EUR
D 7710 Sakaru izmaksas 12,00 EUR
D 5721 Norēķini par PVN 4,62 EUR
K 5310 Norēķini ar piegādātājiem 26,62 EUR

Normatīvie akti nenosaka summas slieksni, līdz kuram šo darbību varētu neveikt. Tas nozīmē, ka tas attiecas uz darījumiem kaut no viena eiro. Ja šādi negrāmatojat ik mēnesi, tad to noteikti nepieciešams atcerēties brīdī, kad mainās pārskata gadi, lai korekti attiecinātu izmaksas uz atbilstošiem pārskata gadiem.

Uzkrātās saistības par uzkrātāto neizmantoto atvaļinājumu

MK noteikmi nosaka, ka bilances postenī «Uzkrātās saistības» un attiecīgajā grāmatvedības kontā uzskaita aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par pārskata gadā uzkrātajām neizmantotajām atvaļinājumu dienām.

Ik pa laikam saņēmu jautājumu, vai ir obligāts pienākums visiem uzņēmumiem aprēķināt un iegrāmatot uzkrātās saistības par neizmantotajiem atvaļinājumiem?

MK noteikumi nosaka, ka tikai mikrosabiedrībām atļauts neuzskaitīt aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par neizmantotām atvaļinājumu dienām pārskata gadā, pārējiem uzņēmumiem tas ir jāveic.

No prakses iesaku šīs uzkrātās saistības aprēķināt arī tad, ja uzņēmums ir mikrosabiedrība un var izmantot MK noteikumos paredzēto tiesību. Īpaši svarīgi to ir darīt situācijās, kad uzņēmumā tiek konstatēts, ka ir darbinieki, kas regulāri neizņem atvaļinājumu, bet to uzkrāj. Tas var radīt apgrūtinājumu uzņēmuma naudas plūsmā brīdī, kad šādi darbinieki pārtrauc darba attiecības, jo pēdējā darba dienā uzņēmējam būs jāizmaksā neizmantotā atvaļinājuma kompensācija pilnā apmērā un, ja tā būs liela, tad liels būs arī uzņēmuma vadītāja pārsteigums par konkrēto faktu.

Aicinu atcerēties, ka ir par maz, kad no grāmatvedības puses atgādinām, ka kādi darbinieki nedodas atvaļinājumos. Šādi sniegta informācija ir fakta konstatācija, bet informācijas sniegšanas brīdī nedod nekādu faktisko sasaisti ar iespējamo naudas plūsmu nākotnē. Ja sagatavosit atskaiti, kurā redzamas uzkrātās neizmantotā atvaļinājuma dienas un tās kompensācijas iespējamais apmērs eiro, to iesniegsit vadītājam, tad vadītājam būs jau skaidri redzama finanšu informācija un motivācija veicināt darbinieku došanos atvaļinājumos, kaut vai no tāda aspekta, lai uzņēmumā novērstu iespējamās problēmas ar naudas plūsmu.

Neizmantotais atvaļinājums ir tā atvaļinājuma daļa, kuru faktiski vēl darbinieks nav izmantojis un par kuru, sagatavojot gada pārskatu, jāaprēķina un jāiegrāmato uzkrātās saistības.

Katram darbiniekam ir savs individuālais darba gads un uzņēmumam finanšu uzskaitē ir savs finanšu gads.

Piemērā pieņemts, ka Justīnei ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darbiniecei ir noteikta 5 dienu darba nedēļa, tad ikgadējais (atbilstoši katra darbinieka individuālajam gadam) atvaļinājums ir četras kalendārās nedēļas jeb 28 kalendārās dienas, no kurām apmaksājamas ir 20 atvaļinājuma dienas.

Pie šiem nosacījumiem par vienu nostrādāto mēnesi darbiniecei pienākas:

• 28 kalendārās dienas / 12 mēneši = 2,3333 kalendārās dienas;
• 20 apmaksājamas darba dienas / 12 mēneši = 1,666 apmaksājama atvaļinājuma diena.

Aprēķinā iegūtos rezultātus var noapaļot līdz divām zīmēm aiz komata. Šajā gadījumā apmaksājamo dienu noapaļošana uz augšu būs par labu darbiniecei. 

Ja vēlamies ļoti precīzus aprēķinus, tad vispirms dala un uzreiz reizina, pa vidu neveicot noapaļošanu.

Piemēram, par pilnu nostrādāto darba gadu pienākas 20 apmaksātas atvaļinājuma dienas, bet, ja veic aprēķinu 12 mēneši x 1,67 apmaksājamas atvaļinājuma dienas, tad iegūstam 20,04 apmaksājamas atvaļinājuma dienas.

Tabulā esošajā piemērā ir izmantota aprēķināšanas metode — vispirms izdala un uzreiz reizina. Piemēram, aprēķins Justīnei:

• (28 kalendārās dienas / 12 mēneši) x 6 mēneši;
• (20 apmaksājamas atvaļinājuma dienas / 12 mēneši) x 6 mēneši.

Tagad ir redzams, ka uz 31.12.2024. ir jāaprēķina un jāiegrāmato uzkrātās saistības Justīnei par 10 apmaksājamām dienām.

Uzkrāto saistību aprēķināšanā par neizmantotajiem atvaļinājumiem piemēro Darba likumā noteikto. Proti, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā. 

Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība noteikta Darba likuma 75. pantā — visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar Darba likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

No darbinieka personīgā konta var iegūt visu nepieciešamo informāciju vidējās izpeļņas aprēķināšanai. Tālāk piemērā esmu apkopojusi to, lai varētu aprēķināt uzkrāto saistību apmēru.

Uzkrāto saistību par neizmantotajām atvaļinājuma dienām aprēķins

Kad aprēķini veikti, tos var iegrāmatot sekojoši:

D 7221 Uzkrātās saistības — neizmantotie atvaļinājumi 585,80 EUR
K 5588 Uzkrātās saistības 585,80 EUR

Un

D 7311 VSAOI par uzkrātām saistībām — neizmantotie atvaļinājumi 138,19 EUR
K 5588 Uzkrātās saistības 138,19 EUR

Normatīvie akti nenosaka to, ka atsevišķi izmaksās būtu jāiegrāmato uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem un par tām aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Manā ieskatā šāds sadalījums praksē var noderēt. Katrā ziņā drīkst arī grāmatot vienā izmaksu kontā. Šo kārtību, kā iegrāmatot, nosaka grāmatvedības politikā, kuru apstiprina uzņēmuma vadītājs.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada aprīļa (520.) numurā.

Lasiet arī:

• Saņemto atbalsta summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
• Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti
• Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā