Ekspertu ziņojumam

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 12. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. SKK-439/2024 (16870003021), ar kuru atcēla apelācijas instances tiesas lēmumu lietā, kurā vairākām personām celtas apsūdzības saistībā ar starp kapitālsabiedrībām noslēgtā sabiedrisko attiecību pakalpojumu līgumu izpildi. Lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Pakalpojumu sniedzējas valdes loceklim tika inkriminēta krāpšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, savukārt pakalpojumu saņēmējas vienam valdes loceklim tika izvirzīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību, bet otram – dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Ekonomisko lietu tiesa šīs personas atzina par nevainīgām un attaisnoja, kā arī izbeidza kriminālprocesu daļā, kas attiecās uz piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai. Rīgas apgabaltiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, jo konstatēja procesuālus pārkāpumus – pirmās instances tiesa bija pārtraukusi prokurora debašu runu, liedzot viņam izteikties par visiem likumā paredzētajiem jautājumiem. Senāts šos secinājumus atzina par kļūdainiem, jo apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā lietā konstatētos apstākļus, kā arī bija nepareizi piemērojusi...

Valdība 12. novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz atvieglot valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī pilnveidot piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības procedūru. Izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu. Likumprojekts paredz pilnībā atteikties no patlaban spēkā esošā sarežģītā valsts nodevu aprēķina procentuālā izteiksmē un turpmāk visas valsts nodevas noteikt fiksētā veidā. Tādējādi tiks atvieglota valsts nodevu aprēķināšanas kārtība gan privātpersonām, gan tiesām. Izmaiņas paredz samazināt valsts nodevas apmēru mazākas vērtības prasībām līdz 7 500 eiro un noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" - 25 000 eiro apmērā. Valsts nodevu apmēri būs skatāmo Civilprocesa likuma 3. pielikumā. Tā, piemēram, par par prasījumu, kas novērtējams naudas summā līdz 1 000 eiro, valsts nodeva būtu 80 eiro; no 1 001 eiro līdz 1 500 eiro - 150 eiro utt. Lai mazinātu šo grozījumu fiskālo ietekmi uz budžetu, valsts nodevas apmērs palielināsies prasībās...

Nereti uzņēmēji, uzsākot uzņēmējdarbību, izvēlas dibināt tā saucamo mazkapitāla SIA jeb SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 EUR (turpmāk — sabiedrība). Iemesli šādai izvēlei var būt dažādi, piemēram, uzņēmējs uzsāk saimniecisko darbību nozarē, kurā nav nepieciešams liels sākotnējais ieguldījums vai uzņēmējam ir ierobežoti līdzekļi uzņēmējdarbības uzsākšanai. Sabiedrības reģistrācijas kārtība un tās nosacījumi jau iepriekš ir apskatīti citu autoru rakstos. Ņemot vērā, ka strauji tuvojas gada pārskatu laiks, kad gan grāmatvežiem, gan uzņēmējiem rodas jautājums, ko iesākt ar šādu sabiedrību peļņu, šajā rakstā autors pievērsīs uzmanību vienam no sabiedrībām izvirzītajiem nosacījumiem — peļņas novirzīšanai obligātās rezerves izveidošanai. Tiesiskais pamats Komerclikuma 185.1 panta otrajā daļā ir noteikts: «Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185. pantā noteikto, tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada peļņas.» No tiesību normas izriet, ka sabiedrībai ir pienākums katru gadu veidot obligāto rezervi, novirzot tās izveidei vismaz 25% no...

Finanšu ministrs uz likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz, ka no 2025. gada pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 1000 eiro mēnesī, izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā ir iesniedzis priekšlikumus, kas nodrošinās, ka strādājošie pensionāri varēs pilnīgāk izmantot pensionāra neapliekamo minimumu jau kalendāra gada laikā. Priekšlikumi paredz strādājošiem pensionāriem izvēles iespēju taksācijas gada laikā pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti. Ja pensionārs izvēlas šādu iespēju un, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS), iesniedz algas nodokļa grāmatiņu pie darba devēja, pensijas izmaksātājs un darba devējs katrs piemēro pusi no pensionāra neapliekamā minimuma (katrs piemēro 500 eiro mēnesī). Lai pensionāra neapliekamo minimumu piemērotu dalīti ar nākamo mēnesi, pensionāram algas nodokļa grāmatiņa darba devējam jāiesniedz līdz kārtējā mēneša 15. datumam. Ja pensionārs algas nodokļa grāmatiņu darba devējam neiesniedz, pensionāra neapliekamo minimumu viņa pensijai tāpat kā līdz šim piemēro pensijas izmaksātājs. Ja strādājošs pensionārs nav izmantojis iespēju pensionāra neapliekamo minimumu piemērot dalīti...

Grozījumi Darba likumā, ko Saeima pieņēma 19. septembrī un kas stājās spēkā 22. oktobrī, veikti, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām svešvalodas zināšanu prasībām. Valsts darba inspekcija norāda, ka darba sludinājumā, ja ir izvirzītas svešvalodas prasības, jānorāda svešvalodas prasmes nepieciešamības pamatojums (Darba likuma 32. panta trešā daļa). Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm (Darba likuma 32. panta 2.1 daļa un 40. panta devītā daļa). Savukārt darba intervijā ir aizliegts uzdot jautājumus par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā (Darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs vēlas uzzināt, kā tiek izskaidrots Regulas 2015/244711 221. panta 2. punkta “b” apakšpunkts (muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kur preces ir iepakotas vai iekrautas eksporta sūtījumam). Iesniedzēja lūdz norādīt, kādi dokumenti pierāda preces iekraušanu eksporta sūtījumam. 1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu. Iesniedzēja ir deklarants, kas veic muitošanas pakalpojumus un transportēšanas dokumentu aizpildīšanu klientiem. Muitošanas pakalpojumi ir eksporta un importa deklarācijas aizpildīšana un iesniegšana. Iesniedzēja darbojas ar pilnvarojumiem no eksportētājiem. Iesniedzēja apraksta šādas divas situācijas. 1. Lielākais iesniedzējas klients ir Lietuvas uzņēmums BBBBB UAB. Šim uzņēmumam ir parakstīts līgums ar iesniedzēju par muitošanas pakalpojumiem, ir parakstīts līgums ar Latvijas Republikas muitas noliktavu. Klients veic saimniecisko darbību Latvijas...

Pirms pusotra gada — 2023. gada 30. jūnijā — spēkā stājās grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», lai veicināt ātrāku tiesiskā strīda atrisināšanu. Tie noteica jaunu kārtību, kā slēdzams nodokļu maksātāja vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai izbeigtu strīdu par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vebinārā «Izlīgšanas iespējas nodokļu strīdos. Kā vienošanās līgums ar Valsts ieņēmumu dienestu samazina maksājumus» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente norādīja, ka līdz 2023. gada 29. jūnijam likums «Par nodokļiem un nodevām» noteica, ka vienošanās līgumu var slēgt tikai pēc administratīvā akta izdošanas. Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteikts, ka nodokļu maksātājs jau līdz nodokļu kontroles rēķina izrakstīšanai vai lēmuma par nodokļa audita rezultātiem pieņemšanai var iesniegt iesniegumu VID ģenerāldirektoram, izsakot vēlmi vienoties...

Lai panāktu pilnīgāku datu apriti, parakstīta vienošanās starp Valsts vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par informācijas apmaiņu dabas resursu nodokļa (DRN) jomā. VID ir svarīgs sadarbības partneris DRN administrēšanā un datu apmaiņas jomā, norādījis VVD ģenerāldirektors Andris Ķēniņš. Vienošanās paredz datu apmaiņas principu, ja dati ir pieejami vienā iestādē, otra iestāde to neprasa uzņēmumam, bet pati vēršas pie institūcijas, kuras rīcībā ir nepieciešamā informācija. Vienošanās paredz, ka VVD sniedz datus VID par DRN maksātājiem, kā arī nodokļa maksātājiem, kuri saņem atbrīvojumu no DRN samaksas, savukārt VID tiešsaistes datu pārraides režīmā sniedz informāciju VVD no tās pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas. Tas ļaus VVD saņemt pilnīgāku informāciju par operatora aprēķināto DRN par katru operatora pozīciju. Attiecīgi VVD būs pieejams detalizētais izklāsts, kuru operators iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt VID informācijas saņemšana no VVD ļauj savlaicīgi īstenot divus svarīgus nodokļu administrēšanas pasākumus – gan pārskatu par aprēķināto DRN plānošanu,...

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un patlaban saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas paredz novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū. Likuma grozījumi arī līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās. Tāpat ar tiem cer novērst lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām,...

Latvijā internetu 2024. gadā lieto praktiski visos uzņēmumos1 (100%), un šis rādītājs ir nemainīgs jau piekto gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e–komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2024. gada sākumā ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Fiksēto internetu lieto 81,5% uzņēmumu, tai skaitā – 98,2% lielo, 89% – vidējo un 79,7% – mazo uzņēmumu2. Darba vajadzībām internetu lieto 61,9% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Portatīvās ierīces, kas ļauj lietot mobilo interneta tīklu darba vajadzībām, nodrošina 91,1% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir par 3 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 99,1%, vidējo – 94,8%, bet mazo – 90,1%. Gandrīz piektā daļa jeb 18% uzņēmumu nodarbina savus IKT speciālistus, tai skaitā 82,4%...

Vairākus gadu desmitus politiķi ir runājuši par nepieciešamību investēt un attīstīt reģionus, tai skaitā arī Latvijas lielākās pilsētas, tādējādi panākot kopumā vienmērīgu valsts attīstību. Tas bija arī galvenais mērķis vēl nesen veiktajai administratīvi teritoriālajai reformai — radīt pašpietiekamas pašvaldības, kurās attīstās uzņēmējdarbība un tiek radītas jaunas darbavietas. Uz to arī koncentrējas ārvalstu investoru intereses. Diemžēl — atkal līdz galam nav īsti sanācis, un tam ir dažādi iemesli, par kuriem gadiem ilgi teikuši gan vietējie, gan arī ārvalstu investori. Ļoti labi ekonomisko aktivitāti valstspilsētās raksturo Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem. Ja 2022. gadā vidēji uz katriem 1000 iedzīvotājiem valstī bija 91 aktīvi strādājošs uzņēmums, tad Rīgā aktivitāte bija lielāka — tie bija jau 115 uzņēmumi, bet Daugavpilī bija viszemākais rādītājs valstī un teju uz pusi mazāks nekā galvaspilsētā — 56 uzņēmumi. Situācija nav iepriecinoša arī Ventspilī — 64 uzņēmumi uz katriem 1000 iedzīvotājiem, Jēkabpilī — 62, Rēzeknē —...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada oktobra sākumā ir pieņemti vairāki tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi lietās par datu apstrādi, no kuriem viens ir izdots Latvijas lietā saistībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktu personas datu apstrādes pārkāpumu. 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaikus un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: Kopienas tiesību aktu interpretāciju vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”1 Par tiesībām uz kompensāciju un atbildība par datu nelikumīgu apstrādi...

Latvijas Banka ir pilnveidojusi vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) izveidei un klientu izpētei. Vadlīnijās ietvertā informācija aktualizēta atbilstoši regulējumam, tai skaitā, ņemot vērā kompetento iestāžu maiņu, precizēta sankciju sadaļa, kā arī atbilstoši aktuālajai situācijai vadlīnijās sniegti jauni piemēri. Vadlīnijas var izmantot arī citi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekti, savu IKS aktualizēšanai. Vadlīnijās ietverta jauna nodaļa, kurā sniegti skaidrojumi un apkopoti labās prakses piemēri par to, kā kredītiestādēm un finanšu iestādēm identificēt un pārvaldīt riskus, sadarbojoties ar citām kredītiestādēm vai finanšu iestādēm (respondentiem) un nodibinot un uzturot korespondentattiecības. Vadlīnijas papildinātas ar nodaļu, kas sniedz valūtu tirdzniecības sabiedrībām specifiskus skaidrojumus par klientu izpētes procesa pielāgošanu to biznesa modelim. Izveidota arī jauna apakšnodaļa kredītiestādēm un finanšu iestādēm par to, kā efektīvi novērtēt un pārvaldīt riskus, kas var būt raksturīgi klientiem, kuru darījumi ir...

Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā atbilstoši Preču zīmju likumam tika aizsargātas ne tikai reģistrētas, bet arī nereģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), nepieciešamas mainīt Latvijas ĢIN aizsardzības sistēmu, turpmāk paredzot aizsardzību tikai reģistrētām ĢIN, norādīts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā „Par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmas izveidi Latvijā”. Šādu reģistrāciju paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2411 (2023. gada 18. oktobris) par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk - ĢIN Regula). Līdz 14. novembrim turpināsies šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tas nozīmē, ka turpmāk, lai varētu lietot ĢIN norādes un simbolus, būs jāreģistrē konkrētie produkti vai pakalpojumi, nodrošinot vienotu reģistrēšanas un uzraudzības sistēmu kā lauksaimniecības, tā arī nelauksaimniecības produktiem. Attiecīgo ĢIN simboliku varēs uzmantot tikai par tiem pakalpojumiem un produktiem, kuriem būs bijusi veikta atbilstoša kritēriju pārbaude un tie būs ieguvuši tiesības būt reģistrētiem. Atbilstoši...

Valdība ir atbalstījusi nodokļu likumos paredzētās izmaiņas no 2025. gada, likumprojektus oktobra nogalē turpināja izskatīt Saeimā. Visnopietnākās izmaiņas skar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» — tiek ieviestas divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes atkarībā no saņemtajiem ienākumiem, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma vietā tiek piedāvāts fiksēts neapliekamais minimums, ko piemēros visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma. Nodokļu konsultants Ainis Dābols uzskata, ka ar šo nodokļu reformu nepalielināsies Latvijas konkurētspēja Baltijā darbaspēku nodokļu ziņā. Tiesa, IIN aprēķināšana būs vienkāršāka, ar lielāku nodokli — 36% — tiks aplikti turīgākie. Kā kopumā vērtējat Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu reformu? Kuras izmaiņas uzskatāt par galvenajām? Ir vairāki būtiski aspekti, kas skar IIN: tiek ieviestas divu pakāpju IIN likmes — 25,5% ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī), 33% — ienākumiem virs šīs robežas. Tātad IIN no 20% un 23% tiek paaugstināts uz 25,5%, tos atvelk no darbinieka algas daļas. Būtiski, ka tiek atcelts diferencētais...