Ekspertu ziņojumam

Sadarbība starp pārdevēju un piegādātāju Eiropas Savienības (ES) robežās bieži vien notiek bez līguma. Sadarbība notiek pārdevējam pārdodot preci un izrakstot par to nodokļa rēķinu (Invoice), bet preču piegādi apliecina preču transporta pavaddokuments (CMR). Kādas valsts tiesību normas jāpiemēro pārrobežu darījumos, ja starp pusēm nav noslēgts līgums? Vai līguma neesamība pārrobežu darījumos uzliek par pienākumu pircējam pakļauties pārdevēja pārdošanas nosacījumiem? Pēc aprakstītā ir skaidrs, kā notiek preču piegāde starp dažādu Eiropas valstu partneriem, bet, pieņemsim, ka kādu dienu pircējs saņem no pārdevēja rēķinu ar līgumsodu, kurā ir atsauce uz pārdevēja General sales terms and conditions („Pārdošanas pamattermiņi un noteikumi”), un paziņojumu, ka līgumsods piemērots, ņemot vērā šos pārdevēja noteikumus. Pircējam rodas jautājums: ja līguma nav un nodokļu rēķinā arī nav atrunāts, ka par kavētām dienām tiks piemērots līgumsods, kādā apmērā un kāpēc tiek aprēķināts līgumsods? Lai saprastu, kuras valsts normatīvie akti ir jāpiemēro, šādos gadījumos ir jāvērtē tiesību kolīziju normas. Kas ir...

Jaunā Valsts kontroles pieeja ieteikumu pārvaldībā paredz kontrolēt sasniegto rezultātu, nevis procesu un darbības. Tās mērķis ir radīt pamatu uz rezultātu balstītai darba kultūrai – gan Valsts kontrolē iekšienē, gan revidējamās iestādēs, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus nevis formāli, bet pēc būtības, tā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā jauno pieeju prezentēja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. “Pieejas maiņai darbā ar Valsts kontroles sniegtajiem ieteikumiem būs ietekme visā Valsts kontroles darba procesā, sākot ar nozaru analīzi un revīziju tēmu izvēli, turpinoties revīziju darbā un noslēdzoties ieteikumu pārvaldības posmā. Tā paredz digitālu un caurskatāmu sistēmu, kas veicinās publiskā sektora institūciju un amatpersonu atbildīgumu un virzību uz skaidru rezultātu,” norāda Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. “Jaunā pieeja dos iespēju uzskatāmi parādīt Valsts kontroles revīziju darba pievienoto vērtību, uz jautājumu – kas no tā? – sniedzot pārliecinošu atbildi, kādas pārmaiņas sagaidāmas vai jau notikušas,” skaidro Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas korporatīvā...

Latvijas Republikas Senāts atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā (Senāta 2024 .gada 18. oktobra spriedums lietā Nr.SKA-169/2024 (A420159421)). Pieteicēji savā starpā noslēdza uztura līgumu, kā rezultāta uztura devējs no uztura ņēmējas saņēma domājamās daļas zemnieka saimniecībā. Uzņēmumu reģistrs iebilda, ka zemnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki, bet nav iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, kurā norādīta likumā prasītā informācija. Senāts atzina, ka zemnieka saimniecība var pastāvēt kā individuāls vienas fiziskās personas uzņēmums vai kā ģimenes uzņēmums. Tāds tiesību subjekts, kāds reģistrēts konkrētajā gadījumā – vairāku fizisko personu, kuras nav viena ģimene, zemnieka saimniecība – tiesību normās nav regulēts. Zemnieka saimniecībai nav skaidras mantas un atbildības šķirtības. Manta, kuru zemnieka saimniecības īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā zemnieka saimniecības sakarā tiek lietots juridiskās personas jēdziens). Būtībā zemnieka saimniecība ir vienīgi...

Tiesībsargs aicina Saeimu rūpīgi izvērtēt,vai esošajā ekonomiskajā situācijā ir sociāli atbildīgi un samērīgi mazināt sociālo atbalstu visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Izmaiņas savā veidā skartu gan trūcīgos iedzīvotājus, tai skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējus, gan maznodrošinātos iedzīvotājus. Viņu situāciju pasliktinātu plānotie 30. oktora Saeimas sēdē izskatītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas ir iekļauts likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē. Kopumā GMI sliekšņa paaugstināšana (par diviem procentpunktiem) ir vērtējama pozitīvi, tomēr var prognozēt, kas tas joprojām nesniegs trūcīgam cilvēkam pietiekamu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai – it īpaši ēdienam. Labklājības ministrija uzsver, ka ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, piemēram, pārtikas preču komplekti un gatavās maltītes (zupas virtuve). Tomēr jāatzīmē, ka arī šajā aspektā nākamgad paredzētas būtiskas izmaiņas – turpmāk trūcīgs cilvēks divu pārtikas preču komplektu vietā ceturksnī saņems vairs tikai vienu. Jāņem vērā, ka nav palielinājies arī gatavo maltīšu...

Šogad daudz tika apspriests, ka Latvijā stājas spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēma, savukārt iepakojuma ražotāju atbildības sistēmas gadījumā būtiski mainās plastmasas uzskaites sistēma. Retāk gan ir skaidrots, kas tā ir par sistēmu, kā tā strādā, kāda ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju loma, jo, runājot par vidi, mēs visi esam saistīti un mums visiem ir noteikta atbildība. Ar šiem jautājumiem Bilance vērsās pie SIA Zaļā josta pārdošanas vadītāja Mārtiņa Eglītes. Par ražotāju paplašinātas atbildības jeb ražotāju atbildības sistēmas «tēvu» tiek uzskatīts Tomass Lindkvists, kurš šo jēdzienu radīja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Viņš bija pirmais, kurš šo ideju ir piefiksējis rakstiski un devis tai konkrētu nosaukumu, jo domas par to, ka ražotājam, nevis pašvaldībām būtu jāuzņemas finanšu atbildība par tirgū laisto iepakojumu, virmoja vairākās Rietumeiropas valstīs — Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, kā arī Skandināvijā. Pašlaik Eiropā pastāv daudz un dažādas ražotāju atbildības sistēmas. Latvijā patlaban ir četras ražotāju atbildības sistēmas — iepakojumam (plastmasas, metāla un...

Latvijā netrūkst «Bermudu trijstūru», kuros mūžīgi kaut kas pazūd — finansējums, projektu realizācijas termiņi, saprātīgākie risinājumi, politiskie solījumi, rūpes par cilvēkiem utt. Turpretī Vidzemē ir kāds trijstūris: Cēsis–Smiltene–Valmiera, kur, šķiet, vairāk rodas, nekā pazūd — mērķtiecība, kompetence, organizētība. Valmiera ir šī trijstūra vadošā virsotne, valstspilsēta, kas jau kopš neatkarības atjaunošanas iezīmējusies kā viens no Latvijas reģionālās attīstības viedākajiem stūrakmeņiem. Vai tas ir tikai veiksmīgi popularizēts tēls, vai pamatots ar reāliem datiem? Ar kādiem izaicinājumiem Valmiera saskaras un kā tos risina? Modernizētas industrijas centrs, kam jākonkurē Baltijas mērogā Sakām — Valmiera, domājam — Valmieras stikla šķiedra? Izrādās, Valmiera nebūt nav tikai «viena milža brīnums». Lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma, saskaņā ar Lursoft datiem, 2023. gadā Valmieras novadā ir bijusi kooperatīvā sabiedrība VAKS, kuras pamatdarbības sfēra ir graudu un rapša produkcijas pirmapstrāde, uzglabāšana un realizācija, bet AS Valmieras stikla šķiedra ieņēmusi otro vietu. Tiesa, kā norāda Pēteris Strautiņš, Luminor Bank galvenais ekonomists, AS Valmieras stikla...

Nodarbinot no Ukrainas ieceļojušos, Latvijas darba devējiem ir jāievēro standarta prasības nodokļu aprēķinos un deklarāciju iesniegšanā – tāpat kā jebkuram citam darbiniekam. Tas nozīmē, ka darbinieki ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), norādot ziņu kodu 11, jāietur un jāiemaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vienotajā nodokļu kontā, kā arī jāmaksā uzņēmējdarbības riska nodeva. Ukrainas ieceļojušie nodokļu ziņā var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Lai personu klasificētu kā rezidentu, tai jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā vai jāuzturas šeit 183 dienas gada laikā (jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā). Taču, ja Ukrainas iedzīvotājs uzturas Latvijā uz laiku un plāno atgriezties dzimtenē, viņš var tikt uzskatīts par nerezidentu un nodokļu atvieglojumi tiks piemēroti tikai noteiktos apstākļos. No 2022. gada 27. maija Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas strādā Latvijā un ir nerezidenti, ir tiesības uz IIN neapliekamo minimumu 250 eiro mēnesī, kā arī papildu atvieglojumu par apgādībā esošu...

Komerclikumā personāla opcijas ir definētas kā akciju sabiedrības darbinieku, valdes vai padomes locekļu tiesības nākotnē iegūt sabiedrības akcijas bez maksas vai par maksu, kura ir noteikta personāla opciju piešķiršanas laikā. Akciju piešķiršanu personāla opciju īstenošanas rezultātā neapliek ar algas nodokļiem, ja tiek izpildīti likumā noteikti kritēriji. Vebinārā „Sarunas par un ap personāla opcijām, esot ceļā uz IPO un ne tikai” Sorainen ZAB vadošais speciālists, zvērināts advokāts Māris Liguts skaidroja, kāda ir personāla opciju nozīme uzņēmumu stratēģijā un darbinieku motivācijā; kā personāla opcijas var izmantot, lai veicinātu gan uzņēmuma, gan darbinieku finansiālo izaugsmi. Savukārt Sorainen ZAB nodokļu partnere Aija Lasmane stāstīja par nodokļu piemērošanu personāla opcijām. Nodokļu regulējums personāla opcijām darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, bet kopš 2021. gada šajā regulējumā ir būtiski uzlabojumi. Personāla opciju turēšanas laiks ir samazināts no trīs gadiem uz vienu gadu, un regulējums attiecas ne tikai uz akciju sabiedrību akcijām, bet arī uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību...

Augstākās tiesas Senāts, izskatot administratīvo lietu (2024.gada 31.oktobra spriedums lietā Nr. SKA-623/2024 (A420185422)), atzinis, ka jaunais dalītā īpašuma regulējums, ar kuru pirms tam ieviestais piespiedu nomas institūts tika aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, nemaina iepriekš pastāvējušo kārtību, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par zemi ir zemes īpašnieks. Pieteicēji vērsās tiesā, lai panāktu, ka tiek atcelts pašvaldības aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par viņiem piederošo zemi. Pieteicēji uzsvēra, ka uz viņu zemes atrodas citai privātpersonai piederoša būve. Pieteicēju ieskatā, kopš brīža, kad stājās spēkā jaunais uz dalītā īpašuma jautājuma risināšanu vērstais tiesiskais regulējums (2021. gada 30. septembrī pieņemtie grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”), šādā situācijā nodokļa maksāšanas pienākums ir būves īpašniekam. Pieteicēji atsaucās uz tiesību normu, kas nosaka, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums uzņemties nastas un apgrūtinājumus, kas gulstas uz zemi....

Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – UR) akciju sabiedrība (turpmāk – Sabiedrība) iesniedza pieteikumu par statūtu izmaiņu reģistrēšanu un akcionāru reģistra nodalījuma pievienošanu reģistrācijas lietai. Pieteikumam tostarp pievienoti Sabiedrības statūti jaunā redakcijā, kuru 3.3.2. punktā noteikts, ka priekšrocību akcija akcionāram dod tiesības saņemt dividendi, bet priekšrocību akcija nedod akcionāram balsstiesības akcionāru sapulcē, kā arī tā nedod akcionāram tiesības saņemt likvidācijas kvotu. UR valsts notārs pieņēma lēmumu atlikt izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā. Šāds lēmums tostarp pamatots ar argumentu, ka sabiedrības statūtu 3.3.2. punktā noteikts, ka priekšrocību akcija nedod akcionāram balsstiesības akcionāru sapulcē un tiesības saņemt likvidācijas kvotu. Kā norādījis UR valsts notārs, Komerclikuma 226. panta pirmajā daļā noteikts, ka akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas kvotu. Atbilstoši Komerclikuma 227. panta pirmajai daļai akcijās var nostiprināt dažādas tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un...

Atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem paredzēta gan Vispārīgajā Datu aizsardzības regulā, gan Krimināllikumā. Kā zināms, Datu Valsts inspekcija (DVI) pārbauda, vai dati tiek apstrādāti likumīgi, un, ja nepieciešams, var uzlikt saistošus pienākumus datu aizsardzības jomā. Ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto kompetenci, DVI nevar izskatīt krimināllietas un veikt citas ar attiecīgo procesu saistītās darbības, kā arī piemērot sodus, ja par konkrēto datu apstrādes pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība. Šeit jāņem vērā arī ne bis in idem princips, kurš paredz, ka personu par vienu un to pašu nodarījumu var sodīt tikai vienu reizi. Praksē nereti DVI saņem sūdzības, kurās aprakstītie pārkāpumi liecina par noziedzīgu nodarījumu, un līdz ar to ir Valsts policijas kompetencē. Savukārt policija saņem sūdzības par datu apstrādi, kas neliecina par krimināli sodāmām darbībām un līdz ar to tās ir jāizskata DVI. Saskaroties ar šādiem nodarījumiem, jāzina, ka, ja datu apstrāde ne tikai tiek veikta neatbilstoši Datu regulā noteiktajiem apstrādes...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Atā, Bilance! Esi sveicināta, Bilance! Šis žurnāla Bilance numurs ir īpašs — tas iezīmē mūsu kopīgā ceļa posma noslēgumu un vienlaikus arī jaunas ēras sākumu. Katrs Bilances izdevums līdz šim ir bijis kompass nodokļu un grāmatvedības jomā, sniedzot atbalstu brīžos, kad likumu un noteikumu labirinti šķiet sarežģīti. Taču, kā zināms, arī labam kompasam laiku pa laikam nepieciešama kalibrēšana, un pienācis laiks mūsu žurnālam kļūt plašākam, daudzveidīgākam un modernākam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Latvijas pirmrindniece ValmieraRAKSTS LASĀMS IKVIENAM Latvijā netrūkst «Bermudu trijstūru», kuros mūžīgi kaut kas pazūd — finansējums, projektu realizācijas termiņi, saprātīgākie risinājumi, politiskie solījumi, rūpes par cilvēkiem utt. Turpretī Vidzemē ir kāds trijstūris: Cēsis–Smiltene–Valmiera, kur, šķiet, vairāk rodas, nekā pazūd — mērķtiecība, kompetence, organizētība. Valmiera ir šī trijstūra vadošā virsotne, valstspilsēta, kas jau kopš neatkarības atjaunošanas iezīmējusies kā viens no Latvijas reģionālās attīstības viedākajiem stūrakmeņiem. Vai tas ir tikai veiksmīgi popularizēts tēls, vai pamatots ar reāliem datiem? Ar...

No 4. līdz 5. novembrim Briselē norisinās Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme. Galvenie sarunu temati sanāksmēs būs eirozonas konkurētspēja un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) digitālajā laikmetā. ECOFIN sanāksmē plānots izskatīt tiesību aktu pakotni par PVN digitālajā laikmetā. Par vienu no pakotnes galvenajām prioritātēm ir noteikta PVN ziņošanas pienākumu modernizācija un e-rēķinu izrakstīšanas atvieglošana, ieviešot digitālu un reāllaika pārskatu sniegšanas pienākumu. Būtiski ir arī novērst nevienlīdzību PVN piemērošanā starp tradicionālajām un digitālajām nozarēm un pilnveidot esošā OSS (One Stop Shop) režīma piemērošanas nosacījumus. Eiropas Komisija sanāksmē informēs par aktuālajiem tiesību aktu priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā un progresu to ieviešanā. Paredzēts pārrunāt arī ar ekonomikas atveseļošanos Eiropā saistītus jautājumus, tostarp Atveseļošanas fonda īstenošanas statusu un Padomes īstenošanas lēmumus. Latvijā līdz šā gada 16. oktobrim īstenošanā kopumā ir projekti par 1,52 miljardiem eiro (77,1% no pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma). Apjomīgākie projekti tiek īstenoti klimata pārmaiņu, nevienlīdzības mazināšanas,...

Šis žurnāla Bilance numurs ir īpašs — tas iezīmē mūsu kopīgā ceļa posma noslēgumu un vienlaikus arī jaunas ēras sākumu. Katrs Bilances izdevums līdz šim ir bijis kompass nodokļu un grāmatvedības jomā, sniedzot atbalstu brīžos, kad likumu un noteikumu labirinti šķiet sarežģīti. Taču, kā zināms, arī labam kompasam laiku pa laikam nepieciešama kalibrēšana, un pienācis laiks mūsu žurnālam kļūt plašākam, daudzveidīgākam un modernākam. Lai arī līdzšinējā formātā Bilance ir palīdzējusi tūkstošiem grāmatvežu un finanšu profesionāļu orientēties nodokļu sistēmas labirintos, pārmaiņas ir nepieciešamas. Mēs augam, un arī mūsu saturs kļūs vēl bagātāks. Turpmāk piedāvāsim paplašinātu skatījumu, aptverot plašākus ekonomikas, finanšu un juridiskās pasaules jautājumus, rosinot diskusijas par ilgtspējīgu grāmatvedību un padziļināti aplūkojot aktuālākās tendences. Grāmatveža profesija mainās, un mēs līdzi ar to! Mūsu mērķis ir sniegt arvien dziļāku ieskatu gan ikdienā svarīgos jautājumos, gan arī aktuālajās nozarē notiekošajās pārmaiņās, kas ietekmē katra uzņēmuma darbību. Arī turpmāk būsim līdzās, lai atbalstītu un informētu jūs...

Izlasot Bilances 2024. augusta numura interviju «Cīņā ar ēnu ekonomiku: veselīgs uzturs vai ķirurģija», radās pārdomas par 16. lpp, kreisās kolonnas, otrajā rindkopā minēto apgalvojumu, ka uzturlīdzekļu nemaksātājs «pēc ieturējumu uz rokas viņš saņem vienu un to pašu summu — 560 eiro». Lūdzu paskaidrot, kur tāds cipars rodas? Civilprocesa likuma 594. panta 1. daļas 1. punkts nosaka, ka uzturlīdzekļu parādnieks var saņemt darba samaksu 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Man sanāk, ka 50% no 700 EUR (minimālā darba alga) = 350 EUR. Ko arī katru mēnesi pārskaitu darbiniekam. Varbūt es kaut ko nezinu/ nesaprotu/ neesmu informēta? Atbilde uz jautājumu Skaidrojums ir šāds: Parādniekam apgādībā ir divi nepilngadīgie bērni, tādēļ viņam pienākas ne vien 350 eiro (50% no 700), bet arī 210 eiro (2 x (15% no 700)), kopā 560 eiro. Šāda informācija ir uzrādīta tiesas lēmumā par uzturlīdzekļu piešķiršanu, un tas varbūt lieku reizi bija jāatkārto autora rakstā, lai katram...