Lai arī internetu Latvijā lieto visos uzņēmumos, e-komerciju izmanto mazāk par piekto daļu

Latvijā internetu 2024. gadā lieto praktiski visos uzņēmumos¹ (100%), un šis rādītājs ir nemainīgs jau piekto gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e–komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2024. gada sākumā ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.

Fiksēto internetu lieto 81,5% uzņēmumu, tai skaitā – 98,2% lielo, 89% – vidējo un 79,7% – mazo uzņēmumu². Darba vajadzībām internetu lieto 61,9% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Portatīvās ierīces, kas ļauj lietot mobilo interneta tīklu darba vajadzībām, nodrošina 91,1% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir par 3 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 99,1%, vidējo – 94,8%, bet mazo – 90,1%.

Gandrīz piektā daļa jeb 18% uzņēmumu nodarbina savus IKT speciālistus, tai skaitā 82,4% lielo, 37,7% vidējo un 12,5% mazo uzņēmumu.

Attālinātās pieejas

No visiem uzņēmumiem 75,3% nodrošina attālināto pieeju uzņēmuma e-pastam, dokumentiem vai programmatūrai. No lielajiem uzņēmumiem to nodrošina 96,4%, vidējiem – 88,5%, bet mazajiem – 72,3%. Salīdzinot ar 2022. gadu, šis rādītājs ir samazinājies par 2,3 procentpunktiem, kas skaidrojams ar daļas darbinieku atgriešanos pie darba klātienē.

Attālinātās pieejas uzņēmumos 2024. gadā (% no uzņēmumu kopskaita attiecīgajā grupā)

Attālinātās sanāksmes rīko 34% uzņēmumu, un šādu iespēju visvairāk izmanto lielajos uzņēmumos – 86%, vidējos – 57,3%, bet mazajos – tikai 28,2%. Salīdzinot ar 2022. gadu, šis rādītājs ir samazinājies par 4,6 procentpunktiem.

Reklāma internetā

Par reklāmas pakalpojumiem internetā maksā 33,9% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2023. gadu, ir vērojams nozīmīgs šī rādītāja pieaugums – par 5,1 procentpunktu. Lielajos uzņēmumos tas ir 61,3%, vidējos – 42,1%, bet mazajos 31,6%.

Daļa no uzņēmumiem, kuri maksā par reklāmas pakalpojumiem internetā, izmanto mērķtiecīgās reklāmas metodes, un vismaz vienu no tām lieto 27,8% uzņēmumu.

E-komercija

Viens no e-komercijas³ attīstību raksturojošiem rādītājiem ir uzņēmumu īpatsvars, kas preces vai pakalpojumus pārdod internetā vai citos datortīklos. 2023. gadā to veica 19,5% uzņēmumu. Salīdzinot ar 2022. gadu, šis rādītājs nav būtiski mainījies. Pieaugums – par 1,7 procentpunktiem – bija lielo uzņēmumu grupā, kur pārdošanu internetā veica 43,7%. Mazo uzņēmumu grupā rādītājs saglabājies bez būtiskām izmaiņām (17,2%), bet vidējo uzņēmumu grupā preču vai pakalpojumu pārdošana internetā samazinājās par 2,4 procentpunktiem līdz 28,3%.

17% no uzņēmumiem 2023. gadā saņēma pasūtījumus internetā no klientiem (preču vai pakalpojumu pircējiem) Latvijā, 8,5% – no klientiem citās ES dalībvalstīs un 3,6% – no klientiem citur pasaulē.

Mākslīgais intelekts

2024. gadā 8,8% uzņēmumu izmanto vismaz vienu no mākslīgā intelekta (MI) risinājumiem, un tas ir par 4,3 procentpunktiem vairāk nekā 2023. gadā (33,3 % lielo, 13,6% vidējo un 7,2% mazo uzņēmumu). Populārākie ir – rakstiskās valodas analīze (pārvērš runas valodu mašīnlasāmā formātā, rada rakstītu vai runātu valodu), lieto 5,8% uzņēmumu un tehnoloģijas, kas, atpazīstot attēlus, identificē objektus vai personas, izmanto 2,8% uzņēmumu. Savukārt iespēju izmantot kādu no MI nākotnē ir apsvēruši 7,1% uzņēmumu, bet kā galvenais iemesls, kāpēc tas līdz šim nav izdevies, tiek minēts atbilstošas kompetences trūkums (67,3% no uzņēmumiem).

¹ Aptaujā iekļauti uzņēmumi ar nodarbināto skaitu, sākot no 10, šādās saimnieciskās darbības jomās: apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, ūdensapgāde, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana un sanācija, būvniecība, tirdzniecība, viesnīcas un restorāni, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, datoru un sakaru iekārtu remonts.

² Lielie – ar darbinieku skaitu 250 un vairāk, vidējie – no 50 līdz 249, mazie uzņēmumi – ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49.

3 E–komercija ir preču vai pakalpojumu pārdošana internetā uzņēmuma tīmekļa vietnē, e – komercijas tīmekļa vietnēs, ko lieto vairāki uzņēmumi, kā arī pārdošana, izmantojot elektronisko datu apmaiņu (uzņēmējdarbības dokumentu apmaiņa standarta elektroniskā formātā starp biznesa partneriem, kas piemērota automātiskai pasūtījuma apstrādei).

• PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos