Ekspertu ziņojumam

Ministru kabinets 2024. gada 22. oktobra sēdē apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatot šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību. Ar regulējuma izmaiņām tiks mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā, ļaujot būvdarbu vadītājam un būvuzraugam veiksmīgāk plānot savu rīcību, atstājot vairāk laika faktiskajai būvdarbu uzraudzībai, nevis formālo prasību izpildei. Tādejādi tiks nodrošināta paredzamāka būvdarbu gaita un mazināti strīdi starp būvniecības procesa dalībniekiem un kontrolējošajām institūcijām. Attiecīgi būvspeciālistam (būvdarbu vadītājam, būvuzraugam, autoruzraugam) tiks samazinātas veicamās darbības Būvniecības informācijas sistēmā, lai fiksētu būvdarbu gaitu būvdarbu žurnālā un sastādītu veikto būvdarbu aktus, tādejādi samazinot darba apjomu un tam nepieciešamo laiku salīdzinājumā ar līdz šim spēkā esošo regulējumu. Izmaiņas būvnoteikumos paredz, ka: būvdarbu veicējs būvdarbu žurnālā varēs veikt vienu ikdienas ierakstu par secīgu vienveidīgu darbu, nedublējot to vairākkārt, ja attiecīgos būvdarbus veic vairākas dienas pēc kārtas; nebūs nepieciešams dalīt...

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties tikai tad, ja būs izmaiņas īpašumu sastāvā, tā izmantošanā vai piešķirtajos NĪN maksājumu atvieglojumos, informē Rīgas pašvaldības Finanšu departaments. Patlaban publiskai apspriešanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam”, kas nodrošinās, ka no 2025. gada 1. janvāra universālās kadastrālās vērtības tiks iespējami pietuvinātas īpašumu tirgus vērtībai, proti, tiks aprēķinātas, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2022. gada 1. jūlijā, nepārsniedzot 80 % no vidējā cenu līmeņa. Rīgas pašvaldība vērš uzmanību, ka minētais noteikumu projekts nav attiecināms uz fiskālajām kadastrālajām vērtībām, kuras tiks izmantotas NĪN aprēķinam. Līdz ar to, kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai 2025. gadam nemainīsies un kopumā saglabāsies līdzšinējā vērtību līmenī – atspoguļojot nekustamā īpašuma tirgus situāciju 2012.-2013. gadā. Saskaņā ar Kadastra likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā aizvadītajā vasarā, sākot ar...

Debitoru norakstīšana budžeta iestādēs ir īpašs process no tāda viedokļa, ka tiek norakstīti budžetā negūti vai, precīzāk, neapmaksāti ieņēmumi. Debitoru klasificēšana par šaubīgu vai bezcerīgu ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87). Saskaņā ar šiem noteikumiem, norakstīt var tādus debitoru parādus, kuru piedziņa saskaņā ar tiesību aktiem ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir iestājies parāda piedziņas noilgums, kā arī citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos. Vebināros un tiekoties ar grāmatvežiem, esmu saņēmusi jautājumus — vai budžeta iestādēm ir kāds summas slieksnis debitora parādam, ko var norakstīt bez piedziņas, jo dažkārt piedzenamās summas ir tik mazas, ka neatmaksājas šo piedziņu veikt. Jāsaka uzreiz, ka budžeta iestāde nevar pati noteikt summas slieksni, no kuras norakstīt debitora parādu un neveikt piedziņu. To drīkst darīt tikai privātais sektors un arī tur ir savi ierobežojumi un nosacījumi, kas jāizpilda,...

Valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz virkni izmaiņu PVN piemērošanā dažādās situācijās. Pakalpojumu sniegšanas vieta kultūras un sporta pasākumiem Mūsdienu digitalizācija ir radījusi jaunu realitāti kultūras, sporta un izklaides pasākumiem – tie norisinās ne tikai fiziskā, bet arī virtuālā vidē. Taču Eiropas Savienības direktīva, kas regulē pakalpojumu sniegšanas vietu attiecībā uz PVN, attiecas tikai uz pasākumiem, kas notiek klātienē. Tas rada neskaidrību attiecībā uz PVN piemērošanu virtuāliem pasākumiem. Ar Direktīvas 2022/542 precizējumiem tiek noteikts, ka PVN par elektroniski sniegtiem kultūras, sporta un līdzīgiem pasākumiem tiek piemērots valstī, kurā atrodas pakalpojuma saņēmēja mītnes vieta vai dzīvesvieta. Līdz ar to ir izmaiņas PVN likumā, kas precizē šādu pakalpojumu aplikšanu ar nodokļiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru un apraides pakalpojumiem Elektronisko sakaru un apraides pakalpojumu sniedzēji, balstoties uz pieredzi starp valstīm, izteica nepieciešamību precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz šo pakalpojumu sniegšanas vietu, jo pastāvošais tiesiskais regulējums nav...

Augstākās tiesas Senāts atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā. Pieteicēji savā starpā noslēdza uztura līgumu, kā rezultāta uztura devējs no uztura ņēmējas saņēma domājamās daļas zemnieka saimniecībā. Uzņēmumu reģistrs iebilda, ka zemnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki, bet nav iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, kurā norādīta likumā prasītā informācija. Senāts atzina, ka zemnieka saimniecība var pastāvēt kā individuāls vienas fiziskās personas uzņēmums vai kā ģimenes uzņēmums. Tāds tiesību subjekts, kāds reģistrēts konkrētajā gadījumā – vairāku fizisko personu, kuras nav viena ģimene, zemnieka saimniecība – tiesību normās nav regulēts. Zemnieka saimniecībai nav skaidras mantas un atbildības šķirtības. Manta, kuru zemnieka saimniecības īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā zemnieka saimniecības sakarā tiek lietots juridiskās personas jēdziens). Būtībā zemnieka saimniecība ir vienīgi fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma. Tas nozīmē, ka...

No 2025. gada 1. janvāra stāsies spēkā jauna ES direktīva (Direktīva 2020/285), kas paredz būtiskas izmaiņas mazajiem un vidējiem (MVU) uzņēmumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Tā ļaus MVU izmantot PVN atbrīvojumu arī pārrobežu darījumos, mazinot administratīvās izmaksas un konkurences kropļojumus. Direktīva nosaka maksimālo PVN atbrīvojuma slieksni 85 000 eiro, savukārt Latvijā tas paliek 50 000 eiro. Tiks ieviests pārejas periods MVU, kuri pārsniedz šo slieksni, dodot tiem iespēju reģistrēties kā PVN maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nākamajā kalendārajā gadā. To paredz valdības sēdē 15. oktobrī izskatītais likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Pašlaik Latvijā un citās ES dalībvalstīs MVU ir tiesības nereģistrēties kā PVN maksātājiem, ja to ar PVN apliekamo darījumu apgrozījums pēdējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz noteiktu slieksni. Latvijā šis slieksnis ir 50 000 eiro. Tomēr šāds atbrīvojums attiecas tikai uz iekšzemes darījumiem, un MVU, kas veic darījumus ar citām ES dalībvalstīm, nevar izmantot šo atvieglojumu – tiem ir jāmaksā...

Droši vien, izlasot virsrakstu, mūsu pirmā reakcija ir — jā! Protams, vienkārši. Mums taču ir programmas un daudz dažādu tehnisko palīgrīku, ko varam izmantot. Atliek ievadīt darījuma partnera rekvizītus, vēl daži datora tastatūras «klikšķi» un nodokļa rēķins gatavs. Vai vienmēr tik vienkārši? Manuprāt, tomēr nē. Ir tikai apsveicami, ka mums ir šie ērtie palīgrīki, cerams, nākotnē būs vēl vairāk, un tehniskais darbs tiks samazināts līdz minimumam. Tomēr ir svarīgi dot precīzus norādījumus, kā jāizraksta nodokļa rēķins katrā konkrētā situācijā, lai būtu ievērotas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma prasības un nodoklis tiktu piemērots korekti. Tālāk izskatīsim situācijas, kā mainās PVN piemērošana vienai un tai pašai precei, atkarībā no pircēja statusa un piegādes vietas. Latvijas uzņēmums nodarbojas ar malkas realizāciju. PVN likuma 141. pantā ir noteikts «Īpašs nodokļa piemērošanas režīms kokmateriālu piegādei un ar to saistītajiem pakalpojumiem». Tas nozīmē, ka, notiekot darījumam starp diviem reģistrētiem nodokļa maksātājiem iekšzemē, atbildīgais par nodokļa nomaksu ir preces...

Noteiktas jaunas prasības ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam (apsaimniekotājam) attiecībā uz plastmasas iepakojuma veidu uzskaiti un apsaimniekošanu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 8. panta otrās daļas 13. punktā noteiktajam deleģējumam. To paredz 17. oktobrī stājušies spēkā Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobrī noteikumi Nr. 641 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 480 "Noteikumi par atbrīvojuma piemērošanu no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem"", informē Valsts ieņēmumu dienests. Noteikumos veikti šādi būtiskākie grozījumi: 1. Ražotājam (dabas resursu nodokļa maksātājam) un ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantam (apsaimniekotājam) noteiktas jaunas prasības attiecībā uz minēto iepakojumu, proti, nodrošināt šo iepakojuma veidu detalizētu uzskaiti, izvērtēšanu un apsaimniekošanu, sadalot tos pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojuma veidu grupās. Noteikti kritēriji pārstrādājamo iepakojumu noteikšanai. 2. Precizētas un papildinātas apsaimniekošanas plāna (noteikumu 6. pielikums) un pārskata (noteikumu 7. pielikums) veidlapas. 3. Grozīts arī noteikumu 5. pielikums, nosakot, ka šis pārskats ir laika...

Šai lietā vērtēts, vai disciplinārsods, arī atbrīvošanas no amata, neiegūst krimināltiesisku raksturu un vai disciplināratbildības piemērošana izslēdz kriminālatbildības piemērošanu, un vai fakts, ka ir uzsākts kriminālprocess, pats par sevi veido dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu. 2024. gada 11. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–181/2024 (A420286021) Lietas faktiskie apstākļi Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata. Disciplinār­sods piemērots par Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 37. panta otrajā daļā paredzētā disciplinārpārkāpuma (darbības, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas, ja to dēļ valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums) izdarīšanu. Lēmumā tika konstatēts, ka pieteicēja: pēc trešās personas lūguma, izmantojot darba datoru, no USB zibatmiņas izdrukāja uz Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes veidlapas dokumenta projektu, kas adresēts Nodokļu un muitas policijas pārvaldei saistībā ar SIA „”, un nodeva to trešajai personai; savā dzīvesvietā glabāja dienesta un komersantu ierobežotas pieejamības dokumentus lielā apjomā, kas sagatavoti laikā no 2011. līdz 2019. gadam; dokumenti...

Latvijas Republikas Senāts 18. oktobrī spriedumā lietā Nr. SKA-14/2024 (A43009319) atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts 701 811 eiro naudas sods, ko Konkurences padome bija piemērojusi SIA DEPO DIY par informācijas nesniegšanu. Likumā noteikts, ka Konkurences padome ir tiesīga uzlikt naudas sodu par informācijas nesniegšanu lietas ietvaros noteiktajā termiņā un apjomā pēc tās pieprasījuma vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Senāts vērtēja, vai apgabaltiesa, atzīstot, ka pieteicējas darbībās nav saskatāms minētais pārkāpums, tiesību normu ir piemērojusi pareizi. Konkurences padome naudas soda piemērošanu argumentēja ar to, ka pieteicējas pārstāvja paskaidrojumi iestādē atšķīrās no vēlāk tiesā sniegtajām liecībām. Atbilstoši apgabaltiesas konstatētajam tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis plašāku informāciju bija sniedzis, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Savukārt iestādē pēc pieteicējas pārstāvja skaidrojuma, ka konkrētos e-pastus neatceras un nevēlas tos interpretēt patvaļīgi, precizējoši jautājumi netika uzdoti. Senāts pievienojās apgabaltiesas vērtējumam, ka, prasot personai sniegt visu informāciju, ko tā uzskata par būtisku, persona ne vienmēr var zināt,...

Lai efektīvāk uzraudzītu skaidras naudas apriti un veicinātu bezskaidras naudas izmantošanu darījumos, Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļautos pasākumus. Likumprojekts ir iekļauts likumprojekta «Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam» pavadošo likumprojektu paketē. Tādējādi tā spēkā stāšanās termiņš ir 2025. gada 1. janvāris. Izmaiņas ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz izmaiņas aizdomīgu darījumu ziņošanas regulējumā. Grozījumi izstrādāti, lai risinātu «Stratēģijā par samērīgu NILLTPFN prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās» norādīto identificēto problēmu, kas prasa izmaiņas normatīvajā regulējumā. Ministrija identificējusi problēmu, ka klienti tiek apgrūtināti ar izpētes darbībām situācijās, kurās potenciālā pārkāpuma summa nesasniedz kriminālatbildības slieksni, piemēram, kredītiestāde nepētītu potenciālo nodokļu nenomaksāšanu, personai izīrējot personīgo dzīvokli vai pārdodot savu automašīnu. Līdz ar to paredzēts izslēgt likuma «Par nodokļiem un...

Katrai personas datu apstrādei ir jābūt pamatotai ar vismaz vienu no Vispārīgajā Datu aizsardzības regulā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Tie praksē un ikdienā tiek saukti arī par likumiskajiem pamatiem vai datu apstrādes pamatojumu. Bez atbilstoša tiesiska pamata piemērošanas datu apstrāde ir nelikumīga, atgādina Datu Valsts inspekcija. Ir seši tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses vai oficiālās pilnvaras, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Organizācijai jeb pārzinim ir jāizvērtē, kurš no šiem pamatiem ir atbilstošākais katrai veiktai personas datu apstrādei. Bez atbilstoša tiesiska pamata piemērošanas, datu apstrāde uzskatāma par nelikumīgu. Piekrišana Piekrišanu kā likumisko datu apstrādes pamatu piemēro, kad apstrāde ir brīvprātīga personas izvēle, kuru nav veicinājuši piespiedu apstākļi un kuras nesniegšana nerada negatīvas sekas. Šis pamats bieži var šķist vienkāršākais un pazīstamākais, tamdēļ organizācijas to izvēlas piemērot lielākajai daļai savu apstrādes darbību. Tomēr piekrišanu kā datu apstrādes pamatu būtu jāapsver gadījumos, kad nevar pamērot citus pamatus.

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024. gadā Rīgā ir 1630 EUR bruto, bet reģionos – 1384 EUR bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory dati. Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos – mainījusies minimāli. 2023. gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 EUR bruto, bet reģionos - 1397 EUR bruto. Uzņēmums aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 EUR bruto, bet reģionos 1724 EUR bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā patlaban ir 2286 EUR bruto, bet reģionos – 1590 EUR bruto. “Dati par dzīvei nepieciešamo algu ir būtiski darba devējiem, lai piesaistītu un motivētu darbiniekus. Pētījumi...

Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties, bet neaizmirst arī strādāt! Šos vārdus vajadzētu iegaumēt, īpaši, ja esat nolēmuši paaugstināt savu kvalifikāciju kursos, kas nav saskaņoti ar vadību, un mācību apguve ir kavējusi tiešo pienākumu izpildi. 2024. gada 4. septembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–530/2024 (A420230022) Lietas faktiskie apstākļi Ar Iekšlietu ministrijas (turpmāk – ministrija) 2022. gada 13. aprīļa lēmumu tika ierosināta disciplinārlieta pret pieteicēju. Disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu un ar ministrijas valsts sekretāra 2022. gada 1. jūnija lēmumu nolemts piemērot pieteicējai disciplinārsodu – rājienu. No lēmuma izriet, ka pieteicēja laika posmā no 2022. gada 20. janvārī dotā uzdevuma uzdošanas līdz brīdim, kad tā no minētā uzdevuma tika atbrīvota, nav veikusi nekādas vērā ņemamas izpildes darbības. Turklāt veselu nedēļu pieteicēja pieļāvusi nepamatotu darba uzdevuma nepildīšanu, jo šajā laika posmā bija aizņemta mācībās grāmatvedības kursos, kuru apmeklēšana darba laikā netika saskaņota. Arī turpmākās novēlotās darba uzdevuma izpildes darbības nav sasniegušas...

Lauksaimniecībā strādājošie uzņēmumi un pašnodarbinātie saņem dažāda veida atbalsta maksājumus. Atbalsti tiek saņemti gan no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības līdzekļiem. Piešķirto atbalsta maksājumu nosaukumi un saņemšanas nosacījumi periodiski mainās, bet grāmatvedim ir svarīgi izprast saņemtās atbalsta summas būtību, jo atkarībā no tās atbalsta maksājumi ir atspoguļojami uzskaitē un arī tiem piemērojami nodokļu maksājumi. Svarīgi ievērot, ka rakstā minētais attiecas uz maksājumiem, kas saņemti kā valsts atbalsts vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Cita veida atbalstiem ne visi rakstā apskatītie nosacījumi ir piemērojami. Lauksaimniecības nozarē darbojas un attiecīgi arī saņem atbalsta maksājumus gan juridiskās, gan fiziskās personas. Fiziskajām personām (gan saimnieciskās darbības veicējiem, gan individuālajiem komersantiem) ir jāievēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) normas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības ienākumu. Tāpat IIN attiecas uz vienu daļu no zemnieka saimniecībām (ZS). Sāksim ar to normatīvo aktu apskatīšanu, kas nosaka atbalsta summu uzskaiti grāmatvedībā un aplikšanu ar ienākuma nodokļiem. Personu grupa...