Ekspertu ziņojumam

Ogre ir jaunākā Latvijas valstspilsēta, kas šo statusu ieguva pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas. Šī pārmaiņa pavēra jaunas iespējas Ogrei attīstīties un kļūt par vienu no Latvijas ekonomikas “smaguma centriem.” Taču vai Ogre spēj pilnvērtīgi izmantot šo iespēju? Kādi ir tās ekonomiskie rādītāji, un vai tie attaisno iegūto valstspilsētas statusu? Aplūkojot datus, atbilde ir skaidra uzreiz - un tā ir negatīva. Ogres ekonomika ir krietni vājāka, kā varētu gaidīt no valstspilsētas. Ogres IKP uz vienu iedzīvotāju ir viszemākais starp Latvijas valstspilsētām – 2021. gadā tikai 9289 eiro - vienīgais zem simboliskās 10 000 eiro robežas. Interesanti, ka šis rādītājs bija tikai par 13% augstāks kā Ogres novada IKP, kas norāda uz to, ka Ogre nespēj īsti kalpot pat kā sava novada dzinējspēks. Tas liecina par nepietiekamu augstu pievienotās vērtības nozaru attīstību un urbānās teritorijas priekšrocību neizmantošanu. Interesanti, ka vairāki no TOP10 apgrozījuma ziņā lielākajiem Ogres novada uzņēmumiem neatrodas Ogrē, bet gan...

Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) mērķis ir atjaunot spēju nokārtot savas saistības, ja komersants ir nonācis finansiālās grūtībās vai paredz, ka tādas var rasties. Rakstā skaidrota TAP būtība, tā uzsākšana, plāna izstrādāšana, kā arī priekšrocības, ko TAP sniedz komersantiem. Mūsdienu uzņēmējdarbības vide ir sarežģīta un dinamiski mainīga, un uzņēmumi var saskarties ar dažādiem ārējiem faktoriem, piemēram, sadarbības partneru maksātspējas problēmām vai ekonomisko krīzi, kas ietekmē naudas plūsmu. TAP nodrošina uzņēmumam iespēju restrukturizēt parādus un turpināt komercdarbību, izvairoties no maksātnespējas, kas ir izdevīgi gan uzņēmumam, gan tā kreditoriem. Finansiālo grūtību cēloņi un to sekas Komersanta uzņēmējdarbību un naudas plūsmu var ietekmēt ne tikai kāpumi vai kritumi atsevišķā biznesa jomā, vai kopējā ekonomiskā situācija valstī, bet arī sadarbības partneru maksātspēja un savlaicīga rēķinu apmaksa. Ja komersantam ir „drošības spilvens”, proti, komersants savu iepriekš gūto peļņu ir novirzījis komercdarbības attīstīšanai, tad, izmantojot iekrājumus, viena līdz trīs mēnešu laikā naudas plūsmu iespējams sakārtot un veikt norēķinu arī...

Lai uzņēmumos un iestādēs savstarpējos darījumos par precēm un pakalpojumiem kā obligātus ieviestu elektroniskus rēķinus, Saeima 10. oktobrī, konceptuāli kā steidzamus atbalstīja grozījumus Grāmatvedības likumā. Plānots, ka valsts budžeta iestādēs, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm vai pakalpojumiem, no 2025. gada savstarpējie rēķini būs jānoformē kā strukturēti elektroniskie rēķini. Savukārt no 2026. gada e-rēķini savstarpējos darījumos obligāti būs jāizmanto visiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem arī paredzēti gadījumi, kad drīkstēs atkāpties no obligātās prasības par e-rēķina noformēšanu. Tas attieksies uz darījumiem, kad uzņēmumi samaksu par darījumiem apliecina ar kases čeku vai kvīti, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID), un darījumiem, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektiem. Grozījumi paredz Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par kārtību, kādā organizē un īsteno e-rēķina apriti un kā rēķinu dati jāiesniedz VID. Lai no 2026. gada nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un šo rēķinu datu nodošanu VID, uzņēmējiem būs iespēja datus nodokļu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada trešajā ceturksnī, no jūlija līdz septembrim, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 15. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. oktobrim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas...

Piektdien, 13. datumā (septembrī), izlasot Kultūras ministrijas sagatavoto preses paziņojumu, kurā minēts: «Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību — nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam», 33,5 tūkstoši cilvēku priecīgi uzelpoja, jo režīma likvidācija, kuru plāno jau kopš 2020. gada, atkal apturēta un esošais regulējums pagarināts uz trim gadiem. Tas nozīmē, ka ir laiks, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu pārdomātu lēmumu jautājumos, kas skar vismaz četrus procentus strādājošo cilvēku gadījumos, kad viņi veic autordarbu. Kāpēc autoratlīdzības režīmu nedrīkst likvidēt? Pirmkārt, no juridiskā viedokļa ļoti svarīgi saprast, ka Latvijā eksistējošie nodarbinātības veidi būtiski atšķiras pēc formas, satura un izpildījuma. Katru no tiem reglamentē un regulē savs likums: darba attiecības — Darba likums, gabaldarbu — Civillikums un autordarbu — Autortiesību likums. Atbilstoši līguma priekšmetam tiek noslēgts darba līgums, uzņēmuma līgums vai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2024. gada 26. septembrī ir pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2024. gada 17. oktobrī. Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES. Likuma mērķis Nodrošināt publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju, lai izprastu konkrētā likuma subjekta darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju par to, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē subjekta attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Ilgtspējas jautājumi ir vides tiesības, sociālās tiesības un cilvēktiesības, kā arī pārvaldības faktori – visi jautājumi, kas saistīti ar vidi, darbiniekiem, cilvēktiesību ievērošanu un cīņu pret korupciju un kukuļošanu, kas atklājami, sagatavojot ilgtspējas ziņojumu. Ilgtspējas ziņojumā iekļaujamā informācija noteikta likuma 4. pantā. Ilgtspējas ziņojums tiek iekļauts gada pārskata VADĪBAS ZIŅOJUMA atsevišķā sadaļā un VID...

Valdība 8. oktobrī apstiprināja vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu un finanšu politikā, tostarp arī labklājības jomā. Likumprojekti, kuros paredzētas šīs izmaiņas, tiks iesniegti 15. oktobrī Saeimā kopā ar 2025. gada budžeta projektu. Pensijas un to indeksācija Paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. Patlaban indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Līdz šim vecuma pensijas pilnā apmērā indeksēja aptuveni 76% vecuma pensionāru, bet 2025. gadā tie jau būs aptuveni 98%. Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Šāds risinājums paredzēts terminēti laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Kopējās iemaksas strādājošā nākotnes pensiju kapitālam nemainās,...

Oktobra sākumā Latvijas Vēstnesī publicēti un 17. oktobrī spēkā stāsies 26. septembra grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas paredz pienākumu noteiktam komercsabiedrību lokam sagatavot un iesniegt ilgtspējas ziņojumus, kā arī maina komercsabiedrību un koncernu kritēriju robežvērtības. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izmaiņas nosaka pienākumu lielām sabiedrībām, vidējām sabiedrībām un mazām, izņemot mikrosabiedrībām, ja šo sabiedrību pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, gada pārskata sastāvdaļā vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas ziņojumu, kas izriet no Direktīvas 2022/2464/ES un Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma normām. Vadības ziņojuma atsevišķā sadaļā būs jāiekļauj skaidri identificējamu ilgtspējas ziņojumu par sabiedrības darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kā arī ilgtspējas jautājumu ietekmi uz sabiedrības attīstību, darbības rezultātiem un stāvokli saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Ar grozījumiem likumā tiek mainīti gan komercsabiedrību, gan koncernu kritēriji, kurus piemērot, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai 2024. kalendāra gada laikā): palielinātas likuma...

Otrdien, 8. oktobrī, Ministru kabinetā izskatīti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Ar likumprojektu tiek pārskatīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes un neapliekamā minimuma sistēma. Nākamais solis - likumprojekta pieņemšana Saeimā. Ar grozījumiem plānots aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra. Neapliekamā minimuma apmērs 2025. gadā būs 510 eiro mēnesī, 2026. gadā – 550 eiro mēnesī, bet no 2027. gada – 570 eiro mēnesī. Tāpat plānots palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 500 eiro mēnesī (6 000 eiro gadā) līdz 1 000 eiro mēnesī (12 000 eiro gadā). Vienlaikus, lai kompensētu neapliekamā minimuma palielinājumu, tiks ieviestas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvās likmes. Likme 25,5% apmērā tiks piemērota ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā, savukārt likme...

Otrdien, 8. oktobrī, valdība izskatīja grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli” un grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. 2025. gadā likme būs 10 eiro par 1 tonnu CO2 un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO2. Tāpat no 2025. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g (neieskaitot) uz 100 ml no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11,0 eiro par 100 litriem. Tā rezultātā nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par 4 centiem. No 2027. gada, lai mazinātu akcīzes nodokļa likmju starpību starp Baltijas valstīm, paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, tabakas izstrādājumiem un pēc izmantošanas mērķa līdzīgiem produktiem, piemēram, karsējamai tabakai, tabakas lapām, e-šķidrumam un tabakas aizstājējproduktiem. Tā...

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir kļuvušas par neatņemamu sastāvdaļu ikvienā uzņēmumā, taču mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos ievērojami ir audzis kiberuzbrukumu skaits un mērogs. Tādēļ būtiski ir pievērst uzmanību pieaugošajiem kiberdrošības riskiem un stiprināt sabiedrības un uzņēmumu noturību, nepieļaujot kiberapdraudējumus un kiberincidentus. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148. Saeimā 2024. gada 20. jūnijā tika pieņemts jauns Aizsardzības ministrijas izstrādātais Nacionālās kiberdrošības likums, kas stājās spēkā 1. septembrī. Likums ne tikai uzlabos nacionālās kiberdrošības prasības, bet arī ievieš 2022. gadā pārskatīto Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvu1 (Direktīva 2022/2555) jeb „NIS2”, ar ko paredzēts panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā (ES). Ar NIS2 direktīvas ieviešanu Latvijā un jauno likumu tiek izveidota jauna institūcija – Nacionālās...

Ogre ir pati jaunākā māsa Latvijas valstspilsētu saimē. Pie valsts svarīgākajām (iepriekš — par «republikas nozīmes» dēvētajām) pilsētām tā piepulcējusies pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR). Kā Ogre izmanto tai doto iespēju? Vai tā attaisno jauniegūto statusu un mērķtiecīgi attīstās par vienu no Latvijas ekonomikas «smaguma centriem»? Dati nepriecē Ogres novadā lielākā daļa vadošo uzņēmumu saistīta ar pārtikas ražošanu vai tirdzniecību. Kā liecina Lursoft informācija, apgrozījuma ziņā lielākais uzņēmums 2023. gadā novadā bijis SIA Ovostar Europe (piena, piena produktu, olu, pārtikas tauku un eļļu vairumtirdzniecība) — gandrīz 60 miljoni eiro. Trešo vietu ar nepilniem 37 miljoniem eiro ieņēmis SIA Fazer Latvija, viens no valsts pazīstamākajiem maizes ražotājiem. Otro vietu novadā pērn ieņēmis Ogres augsto tehnoloģiju industrijas uzņēmums AS HansaMatrix ar 41,7 miljonu eiro apgrozījumu (vēl 8 miljonus eiro apgrozījis SIA HansaMatrix Pārogre), kas darbojas elektronisko plašu ražošanā. Piektajā vietā — SIA MRK Serviss, kas nodarbojas ar ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšanu...

Ministru kabineta sēdē 8.oktobrī tiek izskatīts grozījumu projekts likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas mērķēti uz to, lai paplašinātu elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) lietošanu arī mazākos būvniecības objektos. Vienlaikus tiek paredzēts uzlabot EDLUS datu kvalitāti, samazinot pieļaujamo datu ticamības diapazonu no 20% līdz 15%. Darba grupa, izstrādājot pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē, ir secinājusi, ka divi efektīvākie rīki šī mērķa sasniegšanai ir elektroniskā darba laika uzskaite (EDLUS) un vispārsaistošā ģenerālvienošanās, kas paredz minimālo darba algu, atbilstošu nozares specifikai. Lai veicinātu EDLUS plašāku izmantošanu, plānā ir iekļauti vairāki pasākumi, tostarp ievērojami pazemināts slieksnis, no kura jāievieš EDLUS sistēma būvobjektos – no 350 000 eiro uz 170 000 eiro. Šie pasākumi tiks īstenoti līdz ar stingrāku VID kontroli, kas arī ir plāna daļa un mērķēta uz nodokļu normatīvā regulējuma ievērošanas veicināšanu, kā arī uzlabos darbaspēka nodokļu godprātīgāku nomaksu. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, tikai 2023. gada pirmajos desmit mēnešos tika izsludināti...

Raksts ir turpinājums aktuālās tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Sākumu skat. žurnāla jūnija numurā, turpinājumi – jūlija, augusta un septembra numuros. Piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstība Senāta 2024. gada 30. janvāra spriedumā lietā SKA–24/2024 Šajā lietā skatīts jautājums par piedāvājuma nodrošinājuma neatbilstību un sekām, ja nodrošinājums neatbilst kādām nolikuma prasībām. Praksē visbiežāk piedāvājuma nodrošinājums tiek atzīts par neatbilstošu nepareizi norādīta derīguma termiņa dēļ, tomēr konkrētajā gadījumā neatbilstība bija tieši piedāvājuma nodrošinājuma tekstā par bankas garantijā noteikto garantijas spēkā esības termiņu. Kā to nosaka Publisko iepirkumu likuma 50. panta sestā daļa, nodrošinājuma devējs izmaksā pasūtītājam piedāvājuma nodrošinājuma summu gadījumā, ja pretendents atsauc savu piedāvājumu, kamēr ir spēkā nodrošinājums, ja pretendents, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, pasūtītāja noteiktajā termiņā nav iesniedzis tam iepirkuma procedūras dokumentos un iepirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu un ja pretendents, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, neparaksta iepirkuma līgumu vai vispārīgo...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). To paredz Eiropas Savienības (ES) Direktīvas prasības. Ar likuma grozījumiem tiek pārskatīts esošais atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN. Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji...