VSAOI

Arī šogad tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, cilvēkam savlaicīgi jāiesniedz valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Šogad apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrēto ceturksni vai pilnu kalendāro gadu, kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī vai 6000 eiro gadā). Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.01.2022. par visā 2022. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2022.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par...

Ja pašnodarbinātais, kurš vienlaikus nav darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums ceturksnī nesasniegs minimālo obligāto iemaksu objektu (1500 eiro), viņš iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājumu: līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par I ceturksni līdz 17. janvārim, par II ceturksni līdz 17. aprīlim utt.), vaiVSAA reizi ceturksnī (līdz ceturksnim sekojošā trešā mēneša 20. datumam) aprēķina pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas un informē VID; pašnodarbinātie var veikt minimālo obligāto iemaksu avansu līdz trešā mēneša 23. datumam; Atgādinām, ka no 2022. gada 1. janvāra jau reģistrētais mikrouzņēmumu (MU) nodokļa maksātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – zaudē MU nodokļa maksātāja statusu un VSAOI būs jāmaksā vispārējā kārtībā kā par darba ņēmējiem. No 2022. gada 1. janvāra MU nodokli maksā tikai pašnodarbinātie.

Līdz 2022. gada beigām autoratlīdzības saņēmēji varēs turpināt izmantot īpašo autoratlīdzību nodokļu režīmu, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt tie autoratlīdzības saņēmēji, kuri ir reģistrējuši savu saimniecisko darbību, sociālās iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt vienu reizi gadā, nevis kā līdz šim – reizi ceturksnī. Līdz 2022. gada beigām ir pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Savukārt, ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un samaksa atbilstoši noslēgtajam autoratlīdzības līgumam tiek izmaksāta 2022. taksācijas gadā, vairs nevarēs piemērot nodokļu normatīvus, kas bija spēkā 2020. gadā, attiecīgi saņemtajai atlīdzībai būs jāpiemēro pašlaik spēkā esošie nodokļu piemērošanas nosacījumi. Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma: līdz 25 000 eiro – 25 %; pārsniedz 25 000 eiro – 40 %. Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus. Piemērojamās IIN likmes (autoratlīdzībai līdz...

Labklājības ministrija informē, kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus sociālajā jomā, sākot no 2022. gada. No 2022. gada 1. janvāra Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Līdz 2022. gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (šobrīd 2021. gadā – 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī). Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) objekta maksimālais apmērs ir 78 100 eiro gadā. Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde vērš uzmanību par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksimālo apmēru. 2021. gada 16. novembrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Likuma grozījumi tika iekļauti "Par valsts budžetu 2022. gadam" paketē un tos sagatavojusi Labklājības ministrija. Kā zināms, 2021. gada 31. decembrī beidzas termiņš (trīs gadi), uz kādu ir noteikts obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs. 2021. gadā un divus iepriekšējos gadus VSAOI objekta maksimālais apmērs bija 62 800 eiro Savukārt likuma grozījumi noteic, ka VSAOI objekta maksimālais apmērs 2022., 2023. un 2024. gadā ir 78 100 eiro. Atgādinām, ka iemaksu objekta maksimālais apmērs vienlaikus ir arī slieksnis, no kura tiek uzsākta solidaritātes nodokļa maksāšana, kā arī no šī sliekšņa tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) paaugstinātā likme. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem sociāli apdrošinātās personas, kuru gada kopējais...

Otrdien, 30. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas. Tie paredz, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) minimālo objektu nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Tāpat likumprojektā noteikts, ka VSAOI minimālais objekts netiek aprēķināts un nav jāveic par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets visā Latvijas teritorijā ir izsludinājis ārkārtējo situāciju. Par periodu no šā gada 1. jūlija līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, darba devējam 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ziņas par kalendāra dienām, kurās darbinieks atradās dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ, vai kurās darba ņēmējs bija atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas. Kārtību un termiņus, kādā darba devējs iesniedz VID ziņas par darba ņēmējiem, kas atrodas...

Esam jau informējuši, ka, atsaucoties uz Valsts prezidenta aicinājumu, izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē 29. novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja komisiju par veikto VSAOI analīzi un priekšlikumiem minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanai. Apakškomisijas sēdes dalībniekiem tika prezentēts arī apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz, ka pašnodarbinātie varēs vienu reizi...

Valdība 23. novembrī akceptēja Labklājības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas vēl jāizskata un steidzamības kārtā jāpieņem Saeimai. Likumprojektā paredzēts, ka darba devējam nebūs jāveic minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par kalendāra dienām, kurās darbinieks ir dīkstāvē savas vainas dēļ vai kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba (amata) pienākumu veikšanas bez darba samaksas saglabāšanas. Likumprojekts arī paredz neaprēķināt minimālo obligāto iemaksu objektu, un attiecīgi darba devējiem un pašnodarbinātajiem nebūs jāveic minimālās obligātās iemaksas par tiem pārskata mēnešiem, kuros Ministru kabinets ir noteicis ārkārtējo situāciju. Tā kā ārkārtējā situācija ir noteikta no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim, tad minimālo obligāto iemaksu objektu neaprēķinās un darba devējiem un pašnodarbinātajiem minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic par 2021. gada oktobri, novembri, decembri un 2022. gada janvāri. Novembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības likumā, kas nosaka, ka darba devējam ir tiesības līdz brīdim, kad darbinieks (amatpersona) iegūst...

Finanšu ministrijā 12. novembrī notika septītā – noslēdzošā – darba grupas sēde par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai. Sanāksmes dalībniekiem tika prezentēts apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Dalībnieki augsti novērtēja Valsts prezidenta iniciatīvu organizēt šo darba grupu. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi “Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai”, kuru mērķis ir sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas) un kurus ietekmējušas nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas...

Piektdien, 5. novembrī, Finanšu ministrijas darba grupas sēdē par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai tika uzklausīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotā informācija par 2021. gada trešā ceturkšņa fizisko personu ienākumu izvērtējumu un VSAOI analīzi, kā arī diskutēts par iepriekš izplatītās anketas rezultātiem. Lai darba grupas ietvaros identificētu problēmsituācijas un konstatētu iespējamos padziļināta darba virzienus, bija sagatavota aptaujas anketa par iesaistīto personu viedokli saistībā ar nepilnu slodzi un minimālajām VSAOI. Tā tika izplatīta ar darba grupas locekļu starpniecību organizāciju biedriem uzņēmumiem un organizācijām, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem. Ņemot vērā aktuālās situācijas analīzi dažādos griezumos un aptaujas rezultātus, tiks sagatavoti kopīgi secinājumi par regulējuma pilnveidošanu. Analizējot VID datus, secināts, ka nozīmīga daļa no personām, par kurām netiks samaksātas minimālās VSAOI, jau pašlaik ir noteiktas likumā noteikto atbrīvoto kategoriju lokā. Jānorāda arī, ka analizētajā periodā ievērojama daļa atlikušo personu, par kurām ceturksnī nav samaksātas minimālās VSAOI, ir personas, kas...

Nesen autoratlīdzības saņēmējiem, kuri atlīdzību nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bija jāpieņem lēmums par to, kādā formā nodokļu izpratnē darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Žurnālā Bilance (Nr. 5 (473), 2021. g., 24.–29. lpp.) jau tika aprakstītas dažādas iespējas, lai būtu vieglāk izlemt. Šajā rakstā par vienu no iespējām — autoram pašam reģistrēties kā pašnodarbinātai personai un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, ja šim autoram nav darba ņēmēju, t.i., viņš nenodarbina citus. Daži autori šo soli ir spēruši, bet daži vēl skatās, domā un mēģina izprast, kas pašam būs jādara un cik daudz naudas paliks. Atgādinājums — gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Ja pašnodarbinātā persona...

Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma. Vai šajā sistēmā vajadzētu ko mainīt? Vai nepieciešams pārdalīt procentuālās iemaksas starp pensiju 1. un 2. līmeni? Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā diskusijā "Kāda būtu ideālā pensiju sistēma Latvijā?" tika izteikti priekšlikumi, kā plašāk un atbildīgāk iesaistīt sabiedrību savas nākotnes nodrošināšanā. Latvijai ir izdevies izveidot pasaulē konkurētspējīgu un novērtētu pensiju sistēmas modeli, tomēr negatīvo demogrāfijas tendenču dēļ Latvija ir viena no Eiropas Savienības valstīm ar vislielāko pensijas vecuma cilvēku nabadzības risku. Izaicinājumi, kas pensiju jomā piemeklē Latviju, nav unikāli — ar tiem saskaras lielākā daļa pasaules valstu. Tāpēc jau tagad tiek meklēti risinājumi, lai pensiju sistēma varētu pastāvēt, tostarp Latvijā. Trīs kritēriji Latvijas pensiju sistēmu skar trīs kritēriji — dzīves ilgums, pensijā pavadītais laiks un slogs uz strādājošajiem, uzturot pensionārus. Šos trīs kritērijus analizējusi Eiropas Komisija, Eiropas Maksājumu padome un Eurostat. Pirmais aspekts — dzīvosim ilgāk. 2019. gadā vidējais dzīves ilgums sievietēm bija 80,2 gadi, bet...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) organizē kampaņu "Kļūdu labojums", kuras mērķis ir panākt, lai politikas veidotāji sabiedrības spiediena rezultātā ir spiesti veikt kļūdu labojumu minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, un pārceltu tā spēkā stāšanos termiņu. Kampaņas "Kļūdu labojums" ietvaros ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties iknedēļas aptaujās. Pirmajā kampaņas nedēļā Latvijas iedzīvotājiem tika uzdots jautājums – "Vai politikas veidotājiem būtu jāpārstrādā likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai veiktu kļūdu labojumu, ieviešot minimālo VSAOI sistēmu?". 94,25% respondentu atbildēja, ka kļūdas ir jālabo, bet tikai 5,75% respondentu atbildēja noraidoši. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot kampaņas "Kļūdu labojums" aptaujas datus, pauda viedokli, ka pirmās nedēļas aptaujas rezultāti skaidri parāda sabiedrības noskaņojumu un neapmierinātību ar politiķu lēmumiem. LTRK aicina Latvijas iedzīvotājus arī turpmāk apmeklēt kampaņas mājas lapu www.kludulabojums.lv un kopā ar LTRK sadarbības partneriem – uzņēmumiem, uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām panākt prasīto. Iesaistīties...

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija. Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos. Kādas sekas varam sagaidīt? Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku. Labākā izeja no radušās situācijas būtu atteikšanās no jaunās minimālo VSAOI sistēmas nepilna laika nodarbinātajiem un pakāpeniska efektīvākas...

Jau ceturtajā pēc Valsts prezidenta aicinājuma Finanšu ministrijas izveidotajā darba grupas sēdē 15. oktobrī sprieda par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai. Sēdē sanāksmes dalībnieki izskatīja visaptverošus datus par makroekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē, kā arī iepazinās ar aktuālo informāciju saistībā ar saimnieciskās darbības ieņēmumu konta risinājumu. Tika uzklausīts identificēto problēmjautājumu apkopojums, par ko darba grupas dalībnieki turpinās diskutēt arī nākamajās nedēļās. Finanšu ministrija sanāksmes dalībniekus informēja par aktuālajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un prognozēm, atzīmējot arī Covid-19 pandēmijas ietekmi. Darba samaksas fonds šā gada pirmajā pusgadā uzrādīja stabilu pieauguma tendenci pret iepriekšējo gadu, savukārt darba ņēmēju skaits saglabājies aptuveni iepriekšējā perioda līmenī. Pieaugusi vidējā darba alga. Dati rāda, ka pēc ieviestajām izmaiņām saistībā ar mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, tie sekmīgi iekļaujas vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā. MUN maksātāju un tajos nodarbināto skaits šā gada otrajā ceturksnī samazinājies par attiecīgi 42% un 50%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Darba grupas...